Court orders father to pay child support at statutory minimum rate despite non-compliance with prior agreement.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay child support and ordered full enforcement of the plaintiff's claim. The parties had previously agreed on a support schedule, but the defendant failed to make payments, providing only occasional gifts. The court ruled that statutory minimum support obligations apply regardless of the parents' financial status or prior agreements, establishing a fixed monthly amount based on the child's age.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Ministry of Interior Decree No. 37: Parents must provide children with statutory minimum support amounts regardless of their financial status or prior agreements.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C19077114
Lietas arhīva Nr. C-0771-14/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2014.gada 9.decembrī
Kuldīgas rajona tiesa
tiesnese Anita Simsone
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu un
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Prasītāja ir cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam valdības noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu
apmērā. Prasību pamato ar Civillikuma 179.pantu un Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka puses 2011.gada 26. februārī noslēgušas laulību Sakaslejas evaņģēliski luteriskā draudzē noslēgušas laulību, par
ko laulību reģistrācijas grāmatā 2011.gada 26.februārī izdarīts ieraksts Nr.1. Laulības kopdzīves laikā dzimis dēls /pers. D/. /datums/ atbildētājs atstājis
ģimeni.
Prasītāja norāda, ka bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir pie prasītājas, viņa īstenojot ikdienas aizgādību. 2014.gada 25.augustā puses noslēgušas
vienošanos par bērna aizgādību, vecāku saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un bērna uzturlīdzekļiem. Atbildētājs apņēmies nodrošināt dēlam
apģērbu, izglītošanos, iegādājoties nepieciešamās lietas, kā arī vienojušies, ka atbildētājs līdz bērna pilngadībai maksās Ministru kabineta noteiktos
uzturlīdzekļus, katru mēnesī līdz 20.datumam, naudu ieskaitot prasītājas kontā.
Taču norādīto vienošanos atbildētājs nepilda, jo uzturlīdzekļus bērnam nemaksā, dažreiz nopērkot rotaļlietas un bērnu dārzam nepieciešamās lietas.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam valdības noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā.
Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka sprieduma norakstu varēs
saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2014.gada 9.decembrī, un 2014.gada 26.novembrī uz pušu deklarētajām dzīvesvietām ierakstītā sūtījumā
nosūtījusi par to pusēm paziņojumu.
MOTĪVU DAĻA
Novērtējot prasību, paskaidrojumus un lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Dzimšanas apliecība (lietas 7. lapa) apliecina, ka /pers. D/ dzimis /datums/un bērna vecāki ir prasītāja un atbildētājs.
Prasītājas paskaidrojumi (lietas 5. – 6. lapa), vienošanās (lietas 10. – 12.lapa) apliecina, ka bērns atrodas prasītājas apgādībā.
Vienošanās (lietas 10. – 12.lapa) apliecina, ka puses vienojušās par bērna /pers. D/ aizgādību, vecāku saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību
un uzturlīdzekļiem.
Tiesa atzīst, ka tas apstāklis, ka puses noslēgušas vienošanos par uzturlīdzekļu labprātīgu samaksu, neizslēdz prasītājai tiesības celt prasību tiesā
par uzturlīdzekļu piedziņu ar tiesas spriedumu.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgo sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 179.pantā noteikts, ka katra vecāka pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minētajā pantā noteikts,
ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa,
nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Savukārt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt bērnam līdz 7 gadu vecumam uzturlīdzekļus 25% apmērā, tas ir šobrīd 80 euro, bet sākot no 7 gadu
vecuma sasniegšanas uzturlīdzekļus 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka pušu mantiskais
stāvoklis konkrētajā gadījumā nav uzturlīdzekļu apmēru ietekmējošs kritērijs, jo katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, katru mēnesi
jānodrošina bērnam minimālais uzturlīdzekļu apmērs.
Ņemot vērā minēto, bērna uzturēšanai katram no vecākiem ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus neatkarīgi no viņa mantiskā
stāvokļa.
Saskaņā ar teikto un pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, MK noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, no
atbildētāja dēla /pers. D/ uzturam piedzenami uzturlīdzekļi 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu
vecumam, un no bērna 7 gadu vecuma 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katru mēnesi līdz bērns sasniedz
pilngadību vai līdz apstākļu maiņai.
Noteikt, ka uzturlīdzekļu apmērs mainās atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēneša darba algai noteiktā laika periodā.
Uzturlīdzekļi piedzenami ar prasības iesniegšanas dienu – 2014.gada 3.oktobri, līdz brīdim, kad bērns sasniedz pilngadību, vai līdz apstākļu
maiņai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 34.pantu, no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva – EUR 144 un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu– EUR 7,75, jo prasītāja lietā ar likumu atbrīvota no pienākuma maksāt tiesas
izdevumus.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās
spēkā.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190.-193., 204.1pantu tiesa
nosprieda
piedzīt ar 2014.gada 3.oktobri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus
/pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma
30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, katru mēnesi līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai līdz apstākļu maiņai.
Noteikt, ka uzturlīdzekļu apmērs mainās atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēneša darba algai noteiktā laika periodā.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. A/ kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu – EUR 144 (viens simts četrdesmit četri euro) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus – EUR 7,75 (septiņi euro un septiņdesmit pieci centi).
Noteikt, ka atbildētājs spriedumu par naudas summu piedziņu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona
tiesā.
Tiesnese A.Simsone