Court fully allows debt collection claim for principal, interest, penalty, and court costs against defaulting borrower.

Lieta Nr. C37070614

Lietvedības Nr. C0706-14/5

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2014.gada 21.oktobrī

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele rakstveida procesā

izskatīja civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RT Piedziņas grupa” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par aizdevuma piedziņu.

Tiesa

ko n s t a t ē j a:

2014.gada 16.maijā Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „RT Piedziņas grupa” cēlusi prasību Tukuma rajona tiesā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 19.augustā starp AS „Latvijas Krājbanka” (turpmāk –Banka) un /pers. A/ (turpmāk - atbildētāju)

noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr. TK00-05-P-545 (turpmāk – Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 3414,89 euro

(Ls 2400,00) apmērā ar procentu likmi par aizdevuma izmantošanu – 24% gadā. Aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš tika noteikts 2008.gada

14.augusts. Saskaņā ar Aizdevuma līguma 5.4.punktu par termiņā nesamaksātu aizdevumu un/vai procentiem par aizdevuma lietošanu aizņēmējam ir

jāmaksā līgumsods 0,5% dienā no termiņā neatmaksātās summas. Aizdevuma līgumā noteiktās saistības atbildētājs pildīja ar kavējumiem. 2008.gada

aprīļa mēnesī atbildētājs pārstāja veikt maksājumus.

2009.gada 28.oktobrī Banka un SIA „RT Piedziņas grupa” (turpmāk – prasītāja) noslēgušas Cesijas līgumu, saskaņā ar kuru, Banka nodeva

prasītājai savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma, kā arī pie tā noslēgtajiem citiem līgumiem un vienošanām.

2009.gada 1.decembrī atbildētājam nosūtīts paziņojums par Cesijas līguma noslēgšanu, kurā lūgts norēķināties par kavētajām saistībām.

Atbildētājs norādītajā termiņā saistības nav dzēsis. 2010.gada 27.janvārī un 2013.gada 19.novembrī atkārtoti prasītāja nosūtījusi atbildētājam pirmstiesas

brīdinājumu, kurā pieprasījusi veikt pilnu parāda summas apmaksu, kā arī brīdinājusi, ka saistību neizpildes gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību

par parāda piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1589., 1652. panta pirmās daļas 3. punktu, 1716., 1717., 1720., 1721., 1753., 1755., 1756., 1765.,

1793., 1798., 1804., 1805., 1832., 1943. un 1946.pantu, prasītāja lūdz tiesai piedzīt no atbildētāja prasītājas labā pamatparādu 749,97 euro,

procentus – 89,16 euro, līgumsodu – 314,11 euro, kopā 1153,24 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 172,99 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā.

Prasības pieteikumā lūgts lietu izskatīt rakstveida procesā.

2014.gada 16.maijā tiesa atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētāja deklarēto

dzīvesvietu prasības pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada 16.jūnijam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai

šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie

minētiem apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājai par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, 56.1pantu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti izsniegti, un, tā kā puses nav lūgušas

lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā, nosūtot pusēm paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas datumu.

Atbildētājs ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai paskaidrojumu par prasību nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietā esošā 2009.gada 28.oktobrī noslēgtā Cesijas līguma starp AS „Latvijas Krājbanka” kā cedentu un SIA „RT Piedziņas grupa” kā

cesionāru (lietas 9.lapa) izriet, ka puses vienojušās par to, ka AS „Latvijas Krājbanka” nodod SIA „RT Piedziņas grupa” savas prasījuma tiesības pret

Cedenta parādniekiem, kas minēti Līguma pielikumā Nr. 1 esošajā sarakstā. Izrakstā, kas ir Cesijas līguma pielikums Nr.1, norādīts, ka /pers. A/

saistības, kas izriet no aizdevuma līguma Nr. TK00-05-P-545 ir nodotas prasītājai (lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1801.pantam cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju

kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga,

un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Tiesa secina, ka minētais Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm. Par prasījuma tiesību cesiju

atbildētājam ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2009.gada 1.decembrī (lietas 18.lapa). Ņemot vērā minēto, prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesību pret /pers.

A/.

No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 19.augustā AS „Latvijas Krājbanka” un atbildētājs noslēdza aizdevuma līgumu Nr. TK00-05-P-545.

Saskaņā ar līgumu banka aizdeva atbildētājam 3414,89 euro (Ls 2400,00) (lietas 8.lapa). Aizdevuma summa izsniegta dzīvokļa iekārtošanas aizdevuma

TK00-05-P-049 refinansēšanai. 2005.gada 15.aprīlī, ieskaitot to atbildētāja norēķinu kontā, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotais konta izraksts

Nr. 1 (lietas 14.lapa).

Aizdevuma līguma 5.3.punktā noteikts, ka aizdevuma atmaksa un procentu samaksa atbildētājam ir jāveic līdz katra mēneša 14.datumam

saskaņā ar līguma noteikumiem.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No prasības pieteikuma izriet, ka Pateriņa kredīta līgumā noteiktās saistības atbildētājs pildījis ar kavējumiem. Ar 2008.gada aprīļa mēnesi

atbildētājs pārstāja veikt maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, bet Civillikuma

1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Aizdevuma līguma 4.4.punktā prasītāja ir pielīgusi sev tiesības saņemt procentus par aizdevuma lietošanu 24% gadā.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka procenti par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2008.gada 16.februāra līdz

2008.gada 14.augustam ir aprēķināti 89,16 euro (lietas 12.-13.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Savukārt Civillikuma 1721.pants nosaka, ka, ja kāds izpilda tikai daļu no savas

saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā daļa.

Aizdevuma līguma noteikumu 8.1. punktā noteikts, ka aizdevuma summas un/vai procentu samaksas nokavējuma gadījumā aizņēmējs maksā

līgumsodu līgumā noteiktajā kārtībā, līgumsodu aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Savukārt aizdevuma līguma 5.4. punktā noteikts līgumsoda

apmērs - 0,5 procenti dienā.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka līgumsods par laika periodu no 2008.gada 15.marta līdz 2008.gada 14.augustam ir

aprēķināts 314,11 euro. Atbildētājs līgumsoda apmēru nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa uzskata, ka tas piedzenams pilnā apmērā.

Prasītāja 2010.gada 27.janvārī un 2013.gada 19.novembrī atkārtoti nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumus, kurā lūdza atbildētājam veikt

pilnu parāda summas apmaksu, kā arī brīdinājusi, ka saistību neizpildes gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs pēc brīdinājumu saņemšanas būtu veicis maksājumus parāda samaksai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un parāda summu pilnībā vai daļēji būtu samaksājis, līdz ar to arī tiesai nav

pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un parāda aprēķinu.

Tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētāja prasītājas labā piedzīt neatmaksātā parāda pamatsummu 749,97 euro, līgumiskos procentus –

89,16 euro, līgumsodu – 314,11 euro , kopā 1153,24 euro .

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi

tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minēto tiesību normu noteikumus, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, t.i., sešus

procentus no simta gadā, par prasītāja kapitāla lietošanu par laika periodu no Aizdevuma līguma izbeigšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 172,99 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu, tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

pamatparādu 749,97 euro, procentus par aizdevuma lietošanu no 2008.gada 16.februāra līdz 2008.gada 14.augustam 89,16 euro, līgumsodu 314,11

euro par laika periodu no 2008.gada 15.marta līdz 2008.gada 14.augustam, valsts nodevu 172,99 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, bet kopā piedzenot 1330,93 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit euro 93 centi).

Piedzenamā parāda summa ieskaitāma SIA „RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kontā Nr.

LV34RIKO0002013224890, AS DnB banka.

Noteikt SIA „RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas, to nepārsniedzot.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2014.gada 21.oktobra, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele