Court allows debt collection claim for purchase price, interest, and capped legal fees.

Lietas arhīva Nr. CA-0043-21/11

ECLI:LV:VAT:2021:0226.C71137320.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2021.gada 26.februārī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese Sandra Bakmane, tiesnese Zaiga Cera un tiesnesis Dailis Lazdiņš

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasībā pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ par parāda piedziņu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ apelācijas sūdzību

par Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 28.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) /Nosaukums A/ 2020.gada 9.janvārī cēlusi tiesā prasību,

vēlāk iesniedzot prasības pieteikuma precizējumus, pret SIA /Nosaukums B/ par parāda piedziņu (4.-6., 41.-42.lapa). Prasībā un tās

precizējumos lūgts:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pirkuma maksu 30 104,59 EUR;

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nokavējuma procentus par periodu no 2019.gada 13.jūlija līdz 2020.gada

8.septembrim 2866,89 EUR;

3) noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās piedzītās kaitējuma kompensācijas summas

par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai);

4) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

Prasības pieteikumā un tā precizējumos norādīti šādi apstākļi.

[1.1] Starp SIA /Nosaukums A/ kā pārdevēju un SIA /Nosaukums B/ kā pircēju 2019.gada 11.jūlijā noslēgts pirkšanas-

pārdošanas darījums par 40 535 EUR un 2019.gada 17.jūlijā - par 1569,59 EUR. Darījuma ietvaros noformētas divas pavadzīmes

Nr.219071104 un Nr.219071102.

Abas pavadzīmes pēc savas būtības uzskatāmas par pirkuma līgumiem, jo satur Civillikuma 2004.pantā noteiktās būtiskās

pirkuma līguma sastāvdaļas - pirkuma priekšmetu un maksu. Prasītāja no savas puses darījumu izpildīja, piegādājot atbildētājai

pavadzīmēs minētās preces.

Par 2019.gada 11.jūlija pavadzīmi Nr.219071104 atbildētāja 2019.gada 13. un 23.augustā veica daļēju samaksu 12 000 EUR

apmērā, tādējādi kopējā parāda summa par piegādāto preci ir 30 104,59 EUR.

[1.2] Prasītāja 2019.gada 8.novembrī nosūtīja atbildētājai atgādinājumu par parāda samaksu, aicinot parādu samaksāt 10 dienu

laikā, vienlaikus informējot, ka noteiktā samaksas termiņa neievērošanas gadījumā kopā ar nesamaksāto parādu bezstrīda kārtībā tiks

piedzīti arī nokavējuma procenti par katru nokavēto dienu no nesamaksātās summas.

Tā kā atbildētāja samaksu par saņemtajām precēm joprojām nav veikusi, prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma

procentus, proti, pēc pavadzīmes Nr.219071104 par samaksas nokavējumu par laika periodu no 2019.gada 13.jūlija līdz 2020.gada

8.septembrim - 2723,78 EUR, pēc pavadzīmes Nr.219071102 par samaksas nokavējumu par laika periodu no 2019.gada 20.jūlija līdz

2020.gada 8.septembrim - 143,11 EUR.

[1.4] Prasība pamatota ar minētiem apstākļiem un Civillikuma 1425., 1587., 1588.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1662., 1716.,

1720., 1753., 1756., 1759., 1760., 1828., 1943., 2002., 2004.pantu.

[2] Ar Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 28.septembra spriedumu prasība apmierināta (49.-51.lapa).

Tiesa nospriedusi piedzīt no SIA /Nosaukums B/ par labu SIA /Nosaukums A/ pirkuma maksu 30 104,59 EUR, likumiskos

nokavējuma procentus 2866,89 EUR par laiku līdz 2020.gada 8.septembrim, tiesāšanās izdevumus 1926,36 EUR, kopā

34 897,84 EUR; SIA /Nosaukums A/ noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos

6% gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma ierobežojumus; izbeigta tiesvedība

prasības daļā par likumisko nokavējuma procentu 4809,63 EUR piedziņu.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[2.1] Lietā nav strīda, ka starp SIA /Nosaukums A/ kā pārdevēju un SIA /Nosaukums B/ kā pircēju 2019.gada 11.jūlijā

noslēgts pirkuma līgums par rekultivācijas frēzes /Nosaukums C/pārdošanu par 40 535 EUR, bet 2019.gada 17.jūlijā noslēgts pirkuma

līgums par preču (krustiņš, nažu skrūve, kardāns mulčerim, kardāns frēzei) pārdošanu par 1569,59 EUR. Darījumu ietvaros noformētas

pavadzīmes Nr.219071104, Nr.219071702, pieņemšanas-nodošanas akts, kuri apliecina preces saņemšanu, un kurus atbildētājas vārdā

parakstījis tās valdes loceklis /pers. A/.

[2.2] Lietā pastāv strīds, vai atbildētājai par saņemtajām precēm jāmaksā prasītājai 30 104,59 EUR.

[2.2.1] Katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums un forma (Civillikuma 1404.pants).

Konkrētā gadījumā darījuma dalībnieki ir juridiskas personas, darījuma priekšmets - preces, kas atrodas privāttiesiskajā

apgrozībā (Civillikuma 1414.pants) un nepieciešamas atbildētājas uzņēmējdarbībai. Pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad puses

vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu (Civillikuma 2004.pants), kas ir būtiskas tiesiska darījuma sastāvdaļas (Civillikuma

1470.pants). Tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus (Civillikuma

1473.pants).

Novērtējot prasītājas izrakstītās pavadzīmes, secināms, ka tās satur pirkuma līguma būtiskas sastāvdaļas – pirkuma

priekšmetu un cenu, kā arī samaksas termiņu. Prasītājas un atbildētājas paraksti apliecina prasītājas gribu pārdot un atbildētājas gribu

nopirkt norādītās preces (Civillikuma 1431.pants).

Pušu noslēgtais līgums pēc būtības atbilst arī Komerclikuma 407.pantā definētajam komerciālā pirkuma līgumam, jo abas

puses ir komersanti.

[2.2.2] Atbilstoši Komerclikuma 411.pantam, komerciālā pirkuma ietvaros pircējam ir pienākums pārbaudīt preci un

konstatēt tās trūkumus iespējami īsā laikā pēc tās saņemšanas. Ja pircējs to nedara, uzskatāms, ka viņš preci pieņēmis, zaudējot tiesības

prasīt atcelt pirkuma līgumu vai samazināt preces cenu.

Neskatoties uz to, ka precei rekultivācijas frēzei /Nosaukums C/bija trūkumi, un prasītāja veica remontus par saviem

līdzekļiem, pagarināja garantijas termiņu, atzīstams, ka atbildētājas celtie iebildumi par frēzes /Nosaukums C/trūkumiem nav vērā

ņemami, jo atbildētājas rīcība neatbilst Komerclikuma 411.panta prasībām, proti, netiek apstrīdēts pirkuma līgums, netiek prasīts

preces cenas samazinājums. Lietā nav ziņu, ka pēc pavadzīmes Nr.219071702 saņemtajai precei būtu trūkumi.

[2.2.3] Nav strīda, ka atbildētāja 2019.gada 13. un 23.augustā veica daļēju pavadzīmes Nr.219071104 samaksu 12 000 EUR

apmērā. Tā kā pirkuma maksa nav samaksāta pilnā apmērā no atbildētājas prasītājas labā piedzenama nesamaksātā pirkuma maksa

30 104,59 EUR (Civillikuma 1587., 1828.pants).

[2.3] Ņemot vērā, ka atbildētāja noteiktajā termiņā par nopirkto preci nesamaksāja, veicot tikai daļēju samaksu, Civillikuma

2035.pantā noteikto, ka pircējam no tā laika, kad viņš sācis pirkto lietu valdīt un lietot, jāmaksā pārdevējam par pirkuma maksu procenti,

prasītājai ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus. Pamatojoties uz Civillikuma 1756.panta otro daļu, ievērojot apstākli,

ka puses nav patērētāji, prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas likumiskos 8% par pirkuma samaksas nokavējumu.

Par pirkuma maksas nokavējumu pēc 2019.gada 11.jūlija pavadzīmes Nr.219071104 no 2019.gada 13.jūlija līdz 2020.gada

8.septembrim atbildētāja aprēķinājusi procentus 2723,78 EUR, bet par pirkuma maksas nokavējumu pēc 2019.gada 17.jūlija

pavadzīmes Nr.219071702 no 2019.gada 20.jūlija līdz 2020.gada 8.septembrim - 143,11 EUR, kopā 2866,89 EUR.

[2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāma tiesība saņemt likumiskos 6% no simta gadā līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) no parāda pamatsummas.

[2.5] Tā kā ar 2020.gada 9.septembra prasības precizējumu prasītāja atteicās no prasības daļā par likumisko nokavējuma

procentu piedziņu 4809,63 EUR, tiesvedība šajā prasības daļā saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu izbeidzama.

[3] Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja SIA /Nosaukums B/, lūdzot atcelt Vidzemes rajona tiesas

2020.gada 28.septembra spriedumu (54.-55.lapa).

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Apelācijas instances tiesas (tā apelācijas sūdzībā) spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, jo tiesa nepareizi

piemērojusi un iztulkojusi materiālo tiesību normas, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, pieļāvusi procesuālo

tiesību normu pārkāpumu, kas novedis pie lietas nepareizas un nelikumīgas izspriešanas.

[3.2] Tiesa nav vērtējusi atbildētāja iesniegto mierizlīguma projektu, tādējādi, sniedzot nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu. Izlīguma projektā minētie fakti par frēzes /Nosaukums C/stāvokli apliecina, ka saņemtā prece satur apslēptus trūkumus un

nespēj pildīt tai noteikto funkciju. Tas ir pretrunā tiesas spriedumā norādītajam, ka nav ziņu, ka pēc pavadzīmes Nr.219071702

saņemtajai precei būtu konstatējami trūkumi.

[3.3] Tiesa nepareizi ņēmusi vērā faktus, uzskatot, ka atbildētāja nerīkojās Komerclikuma 411.pantā noteiktajā kārtībā

(Civilprocesa likuma 93.pants, 97.panta pirmā un trešā daļa). Atbilstoši Komerclikuma 411.panta ceturtajai daļai, šā panta

noteikumi nav piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir

zināmas īpašības.

Neatbilst patiesībai fakts, ka atbildētāja savā saimnieciskajā darbībā joprojām pielieto frēzi, par kuru samaksa nav veikta.

Frēze netiek lietota kopš 2019.gada 9.septembra, kad pēc prasītājas pārstāvja veikta reduktora nomaiņas remonta, nelietojami kļuva visi

griezējnaži un skrūves.

[3.4] Tiesa nepareizi vērtējusi likumisko procentu samaksas termiņu. Atbildētāja prasību par likumiskajiem procentiem

neatzīst, pamatojoties uz pamatotām šaubām par saistību un tās apmēru (Civillikuma 1656.pants). Tiesai ir jāvērtē parādnieka norādīto

samaksas pienākuma nepildīšanas iemeslu pamatotība. Arī Augstākās tiesas Senāts 2003.gada 17.decembra spriedumā lietā Nr.SKC-

610 pausta atziņa, ka nav pieļaujama likumisko procentu aprēķināšana par laika posmu, kamēr pastāvējis strīds.

[3.5] Atzīstot prasītāja (tā apelācijas sūdzībā) pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu un nolemjot lietu

izskatīt bez viņa klātbūtnes, tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 1., 9., 10.pantu un 74.panta otrās daļas 2.punktu. Neņemot vērā Valdības

noteikumu (tā apelācijas sūdzībā) Nr.152 regulējumu par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību, tiesa nepareizi novērtējusi

darbnespējas lapā ietverto informāciju un pārstāvja prombūtni nepamatoti atzinusi par neattaisnojošu.

[4] Ar Vidzemes apgabal tiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese s 2020.gada 24.novembra lēmumu ierosināta apelācijas

tiesvedība un lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā (63.lapa).

[5] Prasītāja SIA /Nosaukums A/ (pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Kalvis Krūmiņš) iesniegusi rakstveida

paskaidrojumu sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību, lūdzot noraidīt SIA /Nosaukums B/ apelācijas sūdzību, apmierināt prasītājas

prasību pilnā apmērā un piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā (64.-67.lapa).

[5.1] Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, par kuriem starp pusēm nav strīda.

[5.2] Par pareizu atzīstams tiesas secinājums, ka puses konkrētajā gadījumā ir noslēgušas komerciālā pirkuma līgumu un

pircējam (atbildētājai) ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to pārbaudīt, par konstatētajiem trūkumiem pircējam

pienākums nekavējoties ziņot pārdevējam, norādot to veidu un apmēru (Komerclikuma 411.pants ). Sekas, ja pircējs nepaziņo

pārdevējam par trūkumiem, ir noteiktas Komerclikuma 411.panta otrajā daļā, proti, šādā gadījumā ir uzskatāms, ka pircējs (atbildētāja)

ir pieņēmis preci un zaudē Civillikuma 1620.pantā paredzētas tiesības prasīt līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu.

Atbildētāja nav rīkojusies minētajā tiesību normā noteiktajā kārtībā, nav apstrīdējusi pirkuma līgumu vai prasījusi cenas

samazinājumu, bet paskaidrojumu formā, neiesniedzot par to nekādus pierādījumus, tiesvedības laikā izvirzījusi nepamatotus iebildumus

par pārdotās preces kvalitāti un it kā tai piemītošiem trūkumiem. Tā kā prasītāja šos iebildumus neatzīst, tie nevar tikt atzīti par

pierādītiem (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa). Tāpat atbildētāja apelācijas sūdzībā citējusi Komerclikuma 411.panta ceturto

daļu, taču ne pirmās instances tiesā, ne apelācijas sūdzībā nav norādījusi uz faktiem, ka prasītāja kaut ko ļaunā nolūkā būtu noklusējusi

vai uz kādām preces īpašībām, kas tai nepiemīt.

Tādējādi tiesa, konstatējot, ka atbildētāja nav izpildījusi savu saistību samaksāt par preci un nepastāv nekādi apstākļi, kādēļ

samaksa nebūtu veicama, pamatoti apmierinājusi prasītājas prasību par pirkuma maksas, likumisko procentu un tiesas izdevumu

piedziņu.

[5.3] Tiesa pamatoti atzina atbildētājas neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, jo atbildētāja neiesniedza tiesai

attaisnojumu apliecinošu dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus norakstus, kā arī iesniegtie

dokumenti nebija tādi, kas attaisno neierašanos uz tiesas sēdi, proti, iesniegtajā darbnespējas lapā nebija norādīts mājas ārstēšanās

režīms. Turklāt atbildētāja ir juridiska persona, kas lietu ved ar pārstāvju starpniecību.

[6] Tā kā izskatāmā civillieta SIA /Nosaukums A/ prasībā pret SIA /Nosaukums B/ par parāda piedziņu nav saistīta ar personas

nozīmīgu tiesību aizskārumu, ņemot vērā, ka lietā jau ir pietiekams apjoms pierādījumu, lietas dalībnieku paskaidrojumu, ievērojot

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanas likuma 10.pantā noteikto, tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētā civillieta izskatāma rakstveida

procesā. Lietas dalībnieki ir informēti par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Iepazinusies ar civillietas materiāliem, novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus to kopsakarā ar atbildētājas SIA

/Nosaukums B/ apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem, prasītājas rakstveida atsauksmē par apelācijas sūdzību

izteiktajiem iebildumiem, tiesas kolēģija atzīst, ka SIA /Nosaukums A/ prasība ir apmierināma, bet atbildētājas SIA /Nosaukums B/

apelācijas sūdzība nav pamatota.

[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā nosaka prasības pieteikums,

pirmās instances tiesas spriedums un apelācijas sūdzība.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā

nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nav strīda par šādiem pirmās instances tiesas konstatētiem faktiem.

2019.gada 11.jūlijā starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ noslēgts pirkuma līgums, par ko

prasītāja kā pārdevēja izrakstīja atbildētājai kā pircējai pavadzīmi Nr.219071104 par rekultivācijas frēzes /Nosaukums C/pārdošanu par

40 535 EUR ar samaksas termiņu līdz 2019.gada 12.jūlijam (10.lapa).

2019.gada 12.jūlijā puses noslēgušas pieņemšanas-nodošanas aktu par rekultivācijas frēzes TMC /Nosaukums C/nodošanu

atbildētājai SIA /Nosaukums B/ (11.lapa).

2019.gada 17.jūlijā starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ noslēgts pirkuma līgums, par ko

prasītāja kā pārdevēja izrakstīja atbildētājai kā pircējai pavadzīmi Nr.219071702 par preču (krustiņš, nažu skrūve, kardāns mulčerim,

kardāns frēzei) pārdošanu par 1569,59 EUR ar samaksas termiņu līdz 2019.gada 20.jūlijam (12.lapa).

Atbildētāja 2019.gada 13.augustā un 23.augustā veikusi daļēju pavadzīmes Nr.219071104 samaksu 12 000 EUR un atlikusī

parāda summa par šo pavadzīmi ir 28 535 EUR.

Atbildētāja nav veikusi pavadzīmes Nr.219071702 samaksu un parāda summa ir 1569,59 EUR.

[10] Tiesas kolēģija atzīst pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu, pilnīgi apmierinot SIA /Nosaukums A/

prasību pret SIA /Nosaukums B/ par parāda piedziņu, par pareizu un pilnībā pietiekamu, līdz ar to pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai (Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa). Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nav pamats pretēja

sprieduma taisīšanai.

[11] Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka 2019.gada 11.jūlija pavadzīme Nr.219071104 un 2019.gada 17.jūlija

pavadzīme Nr.219071702 satur Civillikumā noteiktās pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2002., 2004., 2012.pants).

Parakstot minētās pavadzīmes un 2019.gada 12.jūlijā pieņemšanas-nodošanas aktu par rekultivācijas frēzes /Nosaukums C/

nodošanu, atbildētāja nav iebildusi pret šo dokumentu saturu, tostarp pavadzīmēs norādīto pirkuma līguma priekšmetu un summām,

darījumu dalībnieku pielīgtajām tiesībām un pienākumiem, kas izraisa Civillikuma 1431.panta (akta parakstīšana, vienalga, vai tas

attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bija zināms un ja

viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība) sekas.

Tā kā darījumu puses ir komersanti, atzīstams, ka starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ ir

noslēgti komerciālā pirkuma līgumi (Komerclikuma 407.pants).

[12] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus

vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No minētās normas izrietošais pierādīšanas pienākums ir jāsaprot kā pienākumus pierādīt tos faktus, uz kuriem pamatoti

prasītāja prasījumi un atbildētāja iebildumi (Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.

Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 67.lpp.).

Prasītāja cēlusi prasību par parāda piedziņu un ir pierādījusi preces pārdošanas un nodošanas faktu, savukārt atbildētāja šo

faktu atzinusi, bet iebildusi pret parādu. Savu maksājumu saistību nepildīšanu atbildētāja pamatojusi ar rekultivācijas frēzes /Nosaukums

C/trūkumiem. Līdz ar to atbildētājai ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu.

[13] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā atbildētājas celtos iebildumus par

frēzes trūkumiem, atzīstot, ka atbildētāja nav rīkojusies Komerclikuma 411.pantā noteiktajā kārtībā.

Komerclikuma 411.panta pirmā daļa noteic, ka pircējam ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to

pārbaudīt. Konstatējot preces trūkumus, pircēja pienākums ir nekavējoties paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem, norādot to veidu un

apmēru. Ja pircējs atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka

pircējs ir pieņēmis preci, un viņš zaudē Civillikuma 1620.panta otrajā daļā paredzētās tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai

preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus pārbaudot preci, nebija iespējams konstatēt (šā

panta otrā daļa). Ja apslēptie preces trūkumi tiek konstatēti vēlāk, pircēja pienākums ir nekavējoties pēc to konstatēšanas paziņot

pārdevējam par šiem trūkumiem. Ja pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs ir pieņēmis

preci ar šiem apslēptajiem trūkumiem (šā panta trešā daļa).

Kā izriet no minētajām tiesību normām, tajās ir ietverts nekonkrēta rakstura jēdziens "nekavējoties" un no tiesu prakses var

secināt, ka jēdziens "nekavējoties" par dažādās tiesību jomās faktiski nozīmē vienu un to pašu – "tiklīdz iespējams", "bez kavēšanās savas

vainas dēļ", kā arī paziņošana gandrīz pēc mēneša nav atzīstama kā rīkošanās atbilstoši Komerclikuma 411.panta nosacījumiem

(Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-1746/2012).

[13.1] Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka pēc rekultivācijas frēzes /Nosaukums C/nodošanas atbildētājai (2019.gada

11.jūlija pavadzīme Nr.219071104 un 2019.gada 12.jūlija pieņemšanas-nodošanas akts), frēzei tika konstatēti trūkumi, kurus

prasītāja laika periodā no 2019.gada 19.jūlija līdz 2019.gada 8.septembrim par saviem līdzekļiem novērsa, kā arī pagarināja preces

garantijas termiņu. Neskatoties uz konstatētajiem trūkumiem, atbildētāja 2019.gada 13.augustā un 23.augustā veica daļēju pavadzīmes

Nr.219071104 samaksu, par ko lietā nav strīds.

Līdz pat 2020.gada februārim atbildētāja prasītājai neizvirzīja nekādas pretenzijas par frēzes /Nosaukums C/ trūkumiem.

Tāpat izskatāmajā lietā atbildētāja nekad nav izteikusi iebildumus, kā arī iesniegusi attiecīgus pierādījumus, ka pēc 2019.gada

17.jūlija pavadzīmes Nr.219071702 saņemtajai precei būtu konstatēti trūkumi. Uz to nav norādīts arī atbildētājas apelācijas sūdzībā.

[13.2] Tiesas kolēģija konstatē, ka tikai pēc prasības celšanas tiesā, tas ir, iesniedzot pirmās instances tiesai 2020.gada

19.februāra rakstveida paskaidrojumus par prasītājas iesniegto prasību, atbildētāja norādījusi, ka prasītājas piegādātā prece satur

apslēptus trūkumus (19.lapa), nenorādot konkrētu to veidu un apmēru.

Savukārt 2020.gada 24.martā tiesai iesniegtajā atbildētājas sagatavotajā mierizlīguma projektā norādīts, ka 2019.gada

8.septembrī veiktā remonta rezultātā (samainot frēzes reduktoru) ir bojāti un nelietojami prakstiski visi griezējnaži un skrūves,

iespējami arī slēpti defekti (24.lapa). Tātad secināms, ka šo iespējamo preces trūkumu atbildētāja konstatēja jau 2019.gada

8.septembrī, bet prasītājai par to nekavējoties neziņoja. Kā izriet no prasītājas paskaidrojumiem un to nenoliedz atbildētāja, pēc

2019.gada septembrī frēzei veiktā remonta, atbildētāja pārstājusi komunicēt ar prasītāju un tikai pēc prasības celšanas (prasība celta

2020.gada 9.janvārī) tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādījusi uz vēl kādiem iespējamiem preces trūkumiem.

Šādos apstākļos secināms, ka šajā tiesvedībā atbildētājas celtie iebildumi par frēzes /Nosaukums C/iespējamiem trūkumiem

nav vērā ņemami, jo atbildētāja nav rīkojusies Komerclikuma 411.pantā noteiktajā kārtībā. Atbildētāja nekad nav apstrīdējusi pirkuma

līgumus, kā arī nav prasījusi preces cenas samazinājumu.

[13.3] Apelācijas sūdzībā atbildētāja citējusi Komerclikuma 411.panta ceturto daļu, kas noteic, ka šā panta noteikumi nav

piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir zināmas

īpašības.

Tiesas kolēģija konstatē, ka atbildētāja ne pirmās instances tiesā, ne apelācijas sūdzībā nav norādījusi uz kādu konkrētu

pārbaudāmu faktu, kas atbildētājas ieskatā liecina, ka prasītāja ļaunā nolūkā ir noklusējusi vai apslēpusi preces trūkumus vai norādījusi,

uz kādām preces īpašībām, kas tai nepiemīt. Pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, arī

apelācijas instances tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas būtu pamats Komerclikuma 411.panta ceturtās daļas piemērošanai.

[13.4] Rezumējot iepriekš norādīto, tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas attaisno atbildētājas (pircējas) pielīgto saistību

neizpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja saistības izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu.

Tādējādi atbildētājai saskaņā ar 2019.gada 11.jūlija pavadzīmi Nr.219071104 un 2019.gada 17.jūlija pavadzīmi

Nr.219071702 ir pienākums samaksāt prasītājai (pārdevējai) nesaņemto pirkuma maksas daļu 30 104,59 EUR (Civillikuma

1587.pants).

[14] Lietā pastāv strīds par atbildētājas pienākumu maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc 2019.gada

11.jūlija pavadzīmes Nr.219071104 par laika periodu no 2019.gada 13.jūlija līdz 2020.gada 8.septembrim – 2723,78 EUR, pēc

2019.gada 17.jūlija pavadzīmes Nr.219071702 par laika periodu no 2019.gada 20.jūlija līdz 2020.gada 8.septembrim – 143,11 EUR,

kopā 2866,89 EUR.

[14.1] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem saprot atlīdzību, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (Civillikuma 1756.pants).

Lietā nav strīda, ka konkrētajā gadījumā procentu maksāšanas pienākums nav noteikts tiesiskā darījumā. Civillikuma

1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Lai būtu pamats minētā punkta piemērošanai un nokavējuma procentu piedziņai, tiesai ir jākonstatē nokavējums, proti,

saistības izpildīšanas prettiesisks novilcinājums (Civillikuma 1651.pants), atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653.pantam.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai.

Atbilstoši pušu parakstītajām pavadzīmēm, pircēja samaksā pārdevējai pirkuma maksu attiecīgi līdz 2019.gada 12.jūlijam

(pavadzīme Nr.219071104) un 2019.gada 20.jūlijam (pavadzīme Nr.219071702).

Nav strīda, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus līdz pavadzīmēs noteiktajam termiņam, tādējādi pieļaujot nokavējumu

Civillikuma 1652.panta 3.punkta izpratnē, līdz ar to tai jāuzņemas nokavējuma sekas.

[14.2] Civillikuma 1759.panta 1.punktā kreditoram paredzētās tiesības saņemt procentus tad, ja parādnieks nokavējis

izpildījumu, nav absolūtas. Minētās tiesības likumdevējs ierobežojis, šā likuma 1656. un 1657.pantā noteikdams izņēmuma gadījumus,

kad nokavējuma procentu piedziņa kā netaisnīga vai nesamērīga novestu pie parādnieka tiesisko interešu neatbilstoša aizskāruma.

Atbildētāja apelācijas sūdzībā atsaukusies uz Civillikuma 1656.pantu, kas noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma

iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru. Vienlaikus

konstatējams, ka tiesvedības laikā pirmās instances tiesā atbildētāja savus iebildumus pret prasību ar minētajā tiesību normā norādīto

nebija saistījusi.

Kā norādīts judikatūrā, minētās tiesību normas tiesisko sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – izteikta kā

nenoteiks (atklāts) juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā strīda gadījumā no jauna. Tātad, lai piemērotu minēto

materiālo tiesību normu, tiesai, balstoties uz pierādījumu izvērtēšanas procesa rezultātā nodibinātiem faktiskajiem apstākļiem, jāgūst

pārliecība, ka parādnieka iebildumi pret prasību ir objektīvi pamatoti, nevis saistīti ar kādiem viņa subjektīviem priekšstatiem par

nokavējumu attaisnojošu iemeslu esību vai citiem nokavējuma procentu piedziņu ietekmējošiem faktoriem (Augstākās tiesas Senāta

2019.gada 10.decembra spriedums lietā Nr.SKC-269/2019).

Iepriekš norādītais saskan ar juridiskajā literatūrā, aplūkojot Civillikuma 1656.panta piemērošanas priekšnoteikumus,

paustajām atziņām. Proti, ja parādnieks apstrīd saistības pastāvēšanu vai tās apmēru un šajā sakarā atturas to izpildīt, tad viņš pakļauj sevi

riskam, ka tiesa viņa šaubas atzīs par nepamatotām. Tādā gadījumā viņam būs jācieš visas nokavējuma nelabvēlīgās sekas (Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.) Autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.

Rīga, Mans Īpašums, 1998., 156.lpp.). Vai parādnieka šaubas ir bijušas pamatotas, jāvērtē kontekstā ar to, kādi iebildumi vai ierunas no

viņa puses ir izteiktas, vai tos var atzīt par pierādītiem, attiecībā uz kuru saistības daļu vai summas aprēķina periodu tie izteikti un vai šīs

šaubas ir atzīstamas par pamatotām, vērtējot pamatsaistību, par ko pastāv strīds (Kubilis J. Likumiskie procenti civiltiesiskās

atbildības gadījumā. Jurista Vārds, 2019.gada 17.septembris, Nr.37).

Tātad parādnieka iebildumi pret prasību paši par sevi katrā ziņā nevar būt pamats Civillikuma 1656.pantā paredzēto tiesisko

seku piemērošanai. Līdz ar to nepamatots ir apelācijas sūdzībā norādītais, ka nav pieļaujama likumisko procentu aprēķināšana par laika

posmu, kamēr pastāv strīds. Atbildētāja viedokļa pamatošanai atsaukusies uz Augstākās tiesas Senāta 2003.gada 17.decembra spriedumā

lietā Nr.SKC-610 paustajām atziņām, taču šajā civillietā ir atšķirīgi lietas faktiskie apstākļi, tajā nav sniegta minētās tiesību normas

interpretācija, tās piemērošanas aspekti.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesas kolēģija secina, ka atbildētāja nav norādījusi uz tādiem apstākļiem, kas pamatoti varēja

radīt šaubas par saistības pastāvēšanu vai tās apmēru. Arī strīda esība tiesā un atbildētājas iebildumi pret prasību, tostarp saistības pilnīga

vai daļēja neatzīšana, paši par sevi nevar būt pamats Civillikuma 1656.pantā paredzēto tiesisko seku piemērošanai. Jāņem vērā, ka

izskatāmajā lietā tiesa par nepamatotiem atzinusi atbildētājas iebildumus, nekonstatējot apstākļus, kas attaisno atbildētājas pielīgto

saistību neizpildi. Tātad atbildētājai ir jācieš visas nokavējuma sekas, tajā skaitā jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti.

[14.3] Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda

naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu, ir

astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā [..] (šā panta otrā daļa).

Atbildētāja prasītājas likumisko nokavējuma procentu aprēķinu (41.lapa otra puse) nav apstrīdējusi un iebildumus

piemērojamai procentu likmei nav izteikusi. Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos nokavējuma procentus – 8% gadā. Tādējādi atbildētājai

pastāv pienākums maksāt par 421 nokavējuma dienām pēc pavadzīmes Nr.219071104, kas veido 2723,78 EUR, un par 416 nokavējuma

dienām pēc pavadzīmes Nr.219071702, kas veido 143,11 EUR, kopā 2866,89 EUR.

[14.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

Tādējādi prasītājai atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% no simta gadā no nesamaksātā pamatparāda,

sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

[15] Attiecībā uz lietas materiālos esošo izlīguma (mierizlīguma) projektu (24.-27.lapa), kuru sagatavojusi un pirmās

instances tiesā iesniegusi atbildētāja, tiesas kolēģija secina, ka tas apliecina atbildētājas vēlmi noslēgt izlīgumu un meklēt strīda

risinājumu. Tomēr, ievērojot, ka izlīgums pušu starpā netika noslēgts, nav pamats no lēmuma pieņemšanā vērtēt, ka no atbildētājas

vienpersoniski sagatavota izlīguma projekta izrietētu būtiski apstākļi lietas pareizai izskatīšanai vai tas apstiprinātu vai noliegtu kādus

apstākļus par preces trūkumiem un pušu saistību izpildi.

[16] Apelācijas sūdzībā ietverts arguments par pirmās instances tiesas pieļauto Civilprocesa likuma 1., 9., 10.panta un

74.panta otrās daļas 2.punkta pārkāpumu. Šo procesuālo tiesību normu pārkāpumu atbildētāja saistījusi ar apstākli, ka tiesa nepamatoti

lietu izskatījusi bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes, jo nepareizi novērtējusi atbildētājas pārstāvja darbnespējas lapā ietverto

informāciju, atzīstot pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

[16.1] No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājas SIA /Nosaukums B/ valdes loceklis /pers. A/ 2020.gada 8.septembrī

iesniedzis tiesā iesniegumu, kurā informējis tiesu, ka sakarā ar slimību nevarēs piedalīties tiesas sēdē 2020.gada 9.septembrī

(37.lapa). Iesniegumam pievienota darbnespējas lapas kopija, kurā norādīts, ka /pers. A/ ir atbrīvots no darba ar 2020.gada 3.septembri

(38.lapa). Uz tiesas pieprasījumu par nepieciešamību sniegt ziņas par ārstēšanās režīmu, atbildētājs 2020.gada 9.septembrī nosūtījis

iesniegumu, kurā norādīts, ka viņam noteikts mājas režīms (40.lapa). Nevienā no iesniegumiem atbildētāja pārstāvis nav lūdzis lietas

izskatīšanu atlikt.

No 2020.gada 9.septembra tiesas sēdes protokola (47.-48.lapa) un tiesas sēdes skaņu ieraksta secināms, ka tiesa, ņemot

vērā saņemto informāciju par atbildētāja pārstāvja neierašanās iemeslu, ka šajā sakarā atbildētāja nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu un ir

iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par lietas apstākļiem, nolēmusi lietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.

[16.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem [..],

tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

Civilprocesa likuma 209.panta 2.punktā ietverts noteikums, ka tiesas pienākums ir atlikt lietas izskatīšanu, ja kāds no lietas

dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu.

Tātad neierašanās uz tiesas sēdi ir pamats civillietas izskatīšanas atlikšanai tikai tad, ja iestājušies šādi priekšnoteikumi:

pirmkārt, lietas dalībnieks pirms tiesas sēdes ir informējis tiesu par neierašanās iemesliem, otrkārt, tiesa, izvērtējot saņemto

informāciju, secinājusi, ka lietas dalībnieka neierašanās ir attaisnojoša.

Juridiskajā literatūrā un tiesu praksē ir atzīts, ka lietas dalībniekam, informējot tiesu par šķēršļiem, kas liedz iespēju

ierasties tiesas sēdē, ir detalizēti jānorāda pamatojums, jāpievieno pierādījumi, kas apliecina šādu šķēršļu iestāšanos un turpināšanos,

bet tiesai jāizvērtē saņemtā informācija kontekstā ar lietas apstākļiem (Civilprocesa likuma komentāri I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2016,

591.-592.lpp., kā arī Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.SKC-277/3013, 2014.gada 28.februāra

spriedums lietā Nr.SKC-119/2014).

[16.3] Nav apšaubāms, ka atbildētāja pārstāvja iesniegtā darbnespējas lapa apliecina viņa atbrīvošanu no darba laikā no

2020.gada 3.septembra, taču tā nesatur informāciju, kas liecinātu par atbildētājas pārstāvja nespēju slimības dēļ ierasties tiesas sēdē.

Kā norādījis Augstākās tiesas Senāts, gadījumā, ja personai, izpildot ārsta norādījumus, jāatrodas mājās, atzīstams, ka šī

persona nevar veikt darbības, kas nav saistītas ar ārstniecību, tostarp, piedalīties tiesvedības procesā (Augstākās tiesas Senāta

2016.gada 15.jūlija spriedums lietā Nr.SKC-229/2016).

Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" 20.1 punkts

paredz, ka pēc personas pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs izsniedz veidlapu Nr.27/u "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā

pacienta medicīniskās kartes". Izraksta 10.punktā norāda ārstēšanās režīmu, kas konkrētajā laikposmā noteikts atbilstoši personas

veselības stāvoklim (ārstēšanās stacionārā, mājas vai brīvais režīms).

Konkrētajā gadījumā atbildētājas pārstāvis nav iesniedzis kompetenta medicīnas speciālista izsniegtu dokumentu (izrakstu),

kas ietver ziņas par režīma norādījumiem, vien savā iesniegumā norādījis, ka viņam ir noteikts mājas režīms. Savukārt iesniegtā

darbnespējas lapa bez papildu pierādījumiem par saslimšanas raksturu nav pamats neierašanos uz tiesas sēdi atzīt par attaisnojošu.

Tā kā vispārēji slimība nevar tikt atzīta par attaisnojošu iemeslu, neesot dokumentam (izrakstam) par režīma norādījumiem,

pirmās instances tiesa pamatoti pieņēma lēmumu, izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes. Turklāt atbildētāja nav lūgusi tiesu

atlikt lietas izskatīšanu, atsaucoties uz tās pārstāvja darbnespēju.

Tiesas kolēģija ņem vērā, ka apelācijas sūdzībā nav norādīti nekādi paskaidrojumi un pierādījumi, kuru izteikšanai un

iesniegšanai sakarā ar lietas izskatīšanu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes, būtu bijuši šķēršļi vai kuru iesniegšana atbildētājai būtu

liegta. Tāpat apelācijas sūdzībā nav norādīts, kā atbildētājas pārstāvja nepiedalīšanās pirmās instances tiesas sēdē ietekmējusi lietas

iznākumu. Līdz ar to atbildētājas argumenti par pušu līdztiesības un sacīkstes principa pārkāpumu ir deklaratīvi un izteikti formāli.

[17] Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, ņemot vērā prasītāja atteikšanos no prasības daļā par likumisko

nokavējuma procentu 4809,63 EUR piedziņu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, izbeigusi tiesvedību šajā

prasības daļā. Lai gan apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas sūdzība

nesatur argumentus par to, kā izpaužas tiesas sprieduma nepareizība daļā par tiesvedības izbeigšanu. Līdz ar to apelācijas instances tiesa

to nevērtē.

[17.1] Atbildētāja apelācijas sūdzībā lūgusi atcelt pirmās instances tiesas spriedumu. Civilprocesa likuma 427.pantā norādīti

pamati, kurus konstatējot apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nodod lietu jaunai izskatīšanai.

Atbildētāja šādus pamatus apelācijas sūdzībā nav norādījusi, arī apelācijas instances tiesa tos nekonstatē.

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja samaksājusi šādus tiesas izdevumus: valsts nodevu par prasību 1349,17 EUR

(7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR (10.lapa).

Apmierinot prasību, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva, ņemot vērā prasības summas samazinājumu

(41.lapa), 1272,23 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi apmērā, kādā tie radušies lietas izskatīšanas laikā (2.lapa) 3,12

EUR.

[18.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo un otro daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no

atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

Prasītāja iesniegusi šādus pierādījumus par izdevumiem pirmās instances un apelācijas instances tiesā, kas saistīti ar

juridiskās palīdzības saņemšanu no zvērināta advokāta Kalvja Krūmiņa (pilnvara, orderi – 43., 44., 68.lapa): 2020.gada 8.septembra

rēķinu par 648,76 EUR (46.lapa) un 2021.gada 19.janvāra rēķinu par 2375,73 EUR (102.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8500 euro līdz 57 000 euro, atlīdzināmi to

faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta 11 daļu par šā panta pirmās daļas 1.punktā

minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar

advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.

Ņemot vērā prasījuma apmierināto summu (32 971,48 EUR) un Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b)

apakšpunktā noteikto, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nevar pārsniegt 2850 EUR. Tā kā prasītie izdevumi

nepārsniedz minētajā tiesību normā noteikto maksimālo atlīdzināmo izdevumu apmēru, pilnīgi apmierinot prasību, no atbildētājas

prasītājas labā piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 2850 EUR.

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. – 434.pantu, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pirkuma maksu 30 104,59 EUR, likumiskos nokavējuma

procentus 2723,78 EUR par laika periodu no 2019.gada 13.jūlija līdz 2020.gada 8.septembrim, likumiskos nokavējuma procentus

143,11 EUR par laika periodu no 2019.gada 20.jūlija līdz 2020.gada 8.septembrim, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 1272,23 EUR,

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,12 EUR, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 2850 EUR, kopā 37 096,83 EUR, samaksu

veicot sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums B/ likumiskos 6% (sešus procentus) no simta gadā no nesamaksātā parāda, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par likumisko nokavējuma procentu 4809,63 EUR piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā minētajos gadījumos

30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.

Tiesnese S.Bakmane

Tiesnese Z.Cera

Tiesnesis D.Lazdiņš