Supreme Court dismisses appeal due to procedural defects and failure to substantiate evidence review errors.

ECLI:LV:AT:2025:0416.11860002918.4.L

Lieta Nr. 11860002918, SKK-151/2025

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 16. aprīlī

Senāts šādā sastāvā: senatori Aivars Uminskis, Irīna Jansone, Inguna Radzeviča,

iepazinies ar apsūdzētā /Persona A/ aizstāvja zvērināta advokāta Ginta Puškundža kasācijas sūdzību un

kasācijas sūdzības papildinājumiem (turpmāk – kasācijas sūdzība), apsūdzētā /Persona B/ un viņa aizstāves

zvērinātas advokātes Zaigas Buklovskas kasācijas sūdzībām un apsūdzētā /Persona C/ kasācijas sūdzību, atzīst, ka

ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Apsūdzētā /Persona A/ aizstāvis G. Puškundzis, apsūdzētais /Persona B/ un viņa aizstāve Z. Buklovska,

apsūdzētais /Persona C/ kasācijas sūdzībās norādījuši, ka apelācijas instances tiesa, atzīstot apsūdzētos /Persona A/

un /Persona B/ par vainīgiem Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

un apsūdzēto /Persona C/ par vainīgu Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, pārkāpusi Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu un Kriminālprocesa likuma 17., 123. pantu, 124. panta

ceturto un piekto daļu, 127. panta pirmo un otro daļu, 128. pantu, 130. panta pirmo daļu, 511. panta otro daļu, 512.

panta pirmo daļu, 519. pantu, 527. panta otrās daļas 2. punktu, 564. pantu un 570. panta pirmo daļu, līdz ar to

apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Apsūdzētā /Persona A/ aizstāvja, apsūdzētā /Persona B/ un viņa aizstāves kasācijas sūdzībās norādīts, ka

apelācijas instances tiesa: 1) nepamatoti atzinusi, ka lēmumi par apsūdzēto /Persona A/ un /Persona B/ saukšanu pie

kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas atbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās

daļas 2. punktam, jo apsūdzībā norādītie inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi ir pieņēmumi, kas

nav pamatoti ar pierādījumiem; 2) nepamatoti apsūdzēto /Persona A/ un /Persona B/ darbībās konstatējusi

apsūdzētajiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu – noziedzīgā nodarījuma subjektīvo un objektīvo pusi, jo

lietas faktiskie apstākļi norāda uz Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā vai 326. pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu sastāva pazīmju esamību; 3) nepamatoti augstāku ticamības pakāpi noteikusi apsūdzētā /Persona B/

pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, un nav izvērtējusi to pieļaujamību; 4) nosakot sodu, nepamatoti nav

piemērojusi Krimināllikuma 55. pantu, jo apsūdzētais /Persona A/ nevar izdarīt jaunus likumpārkāpumus valsts

institūciju dienestā, ja ir atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, savukārt apsūdzētais /Persona B/

nevar izdarīt jaunus likumpārkāpumus, jo darba pienākumus dienestā vairs nepilda.

Apsūdzētā /Persona C/ kasācijas sūdzībā norādīts, ka, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu

par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā,

apelācijas instances tiesa: 1) nepamatoti nav konstatējusi, ka lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības

nav norādīta inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta un laiks; 2) bez ievērības atstājusi to, ka

apsūdzētā nopratināšanā tika pieļauts Kriminālprocesa likumā noteiktā pamatprincipa – spīdzināšanas un

pazemošanas aizliegums – pārkāpums, turklāt apsūdzētais tika pratināts atradoties psihotropo vielu ietekmē, līdz ar

to iegūtas ziņas par faktiem nav izmantojamas pierādīšanā; 3) nav ņēmusi vērā, ka Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienestam netika nodarīts kaitējums.

Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja

kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām

prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida

kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma

tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu

juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna

neizvērtē.

Senāts konstatē, ka apsūdzētā /Persona A/ aizstāvja, apsūdzētā /Persona B/ un viņa aizstāves, apsūdzētā

/Persona C/ kasācijas sūdzību arguments par apsūdzību satura neatbilstību Kriminālprocesa likuma 405. panta

pirmās daļas prasībām faktiski ir pamatots ar kasācijas sūdzību iesniedzēju viedokli, ka pret apsūdzētajiem celtās

apsūdzības nav guvušas apstiprinājumu. Šāds arguments nav attiecināms uz celtās apsūdzības satura atbilstību vai

neatbilstību Kriminālprocesa likuma 405. pantā noteiktajām apsūdzības prasībām, bet saistīts ar kasācijas sūdzību

iesniedzēju nepiekrišanu tiesas sniegtajam pierādījumu izvērtējumam.

Apelācijas instances tiesa izvērtējusi pret /Persona A/, /Persona B/ un /Persona C/ celtās apsūdzības un

konstatējusi, ka tajās ir norādīti apsūdzētajiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, ciktāl tos ir

bijis iespējams noskaidrot, tai skaitā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta, un tie pietiekami uzskatāmi

un nepārprotami raksturo apsūdzētajiem inkriminētos noziedzīgos nodarījumus. Turklāt pretēji kasācijas sūdzībās

norādītajam apsūdzībā nav jāuzskaita pierādījumi, kas apstiprina apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajā

noziedzīgajā nodarījumā.

Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances

tiesa ārpus saprātīgām šaubām apsūdzēto /Persona A/ un /Persona B/ darbībās konstatējusi visas nepieciešamās un

obligātās Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes – amatpersonas

pieņēma kukuli par jau izdarītu darbību – tāda ziņojuma sagatavošanu, kurā tika atspoguļotas nepatiesas ziņas par

veikto tirgus izpēti par iespējām iegādāties ugunsdzēsības cirvjus ar maksti.

Tiesa norādījusi, ka apsūdzētie /Persona A/ un /Persona B/ bija vienojušies, ka piedāvās apsūdzētajam

/Persona C/ piegādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam 250 cirvjus ar maksti par visaugstāko cenu, par

kādu bija lēmusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komisija, nolūkā par to saņemt kukuli 600 euro.

Pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam apelācijas instances tiesa apsūdzētā /Persona B/ pirmstiesas procesā

sniegtās liecības ir izvērtējusi kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem pierādījumiem, tai skaitā ar: 1) ziņām par

faktiem, kas izriet no 2018. gada 5. jūnija liecinieka /Persona D/ un 2019. gada 18. februāra apsūdzētā /Persona A/

mobilo tālruņu apskates protokoliem, par to, ka /Persona D/ ir piedāvājis cenu 25 euro (ar PVN) par cirvi ar maksti

2) liecinieka /Persona E/ liecībām par to, ka viņš pēc apsūdzētā /Persona C/ norādījuma ir sazinājies ar cirvju

ražotāju „/Nosaukums/”, noskaidrojis, ka ražotājam ir pieejami cirvji ar maksti 15 euro gabalā, un ar uzņēmuma

SIA „/Nosaukums A/” starpniecību pasūtījis tos, apsūdzētais /Persona C/ licis ierakstīt SIA „/Nosaukums A/” cenu

piedāvājumā cirvjus ar maksti par visaugstāko cenu, bet vēlāk devis norādījumu sagatavot no SIA „/Nosaukums

B/” puses pavadzīmi par preču nodošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam; 3) ziņām par faktiem, kas

izriet no 2019. gada 9. maija apsūdzētā /Persona C/ mobilā tālruņa apskates protokola, par to, ka telefonsarakstes

laikā /Persona A/ piedāvājis /Persona C/ pārdot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam cirvjus ar maksti 35

euro (ar PVN) gabalā; 4) ziņām par faktiem, kas izriet no apsūdzētā /Persona A/ ziņojuma, kurā apsūdzētais

norādījis, ka SIA „/Nosaukums C/”, SIA „/Nosaukums A/”, SIA „/Nosaukums D/” piedāvājumā šobrīd nav cirvju ar

maksti, bet SIA „/Nosaukums B/” piedāvā cirvjus ar maksti 5 euro (ar PVN) gabalā; 5) ziņām par faktiem, kas

izriet no SIA „/Nosaukums A/” konta pārskata izdrukas par to, ka 2018. gada 24. martā no konta ir izņemta skaidra

nauda 600 euro.

Apelācijas instances tiesa norādījusi, ka pats par sevi apstāklis, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienests ir norādījis, ka tam nav radīts kaitējums, jo cirvju iepirkums ir bijis atbilstošs summai, par kuru lēma

komisija, neietekmē apsūdzētajiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sastāva esamības vai neesamības

noskaidrošanu, jo apsūdzības pēc Kriminālprocesa likuma 320. panta trešās daļas objektīvo pusi raksturo kukuļa

pieņemšana par jau izdarītu likumīgu darbību, savukārt apsūdzības pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas

objektīvo pusi raksturo kukuļa kā pateicības nodošana par jau izdarītu likumīgu darbību.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka atbilstoši ziņām, kas izriet no medicīniskā pārbaudes protokola

Nr. 2721 par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanu pārbaudes brīdī apsūdzētā

/Persona C/ apziņa ir bijusi skaidra un orientēta, domāšana – neizmainīta, uztvere – netraucēta, un psihotiskie

traucējumi nav konstatēti, un secinājusi, ka apsūdzētais spēj izprast lietai nozīmīgus apstākļus un skaidri par tiem

liecināt.

Izvērtējusi /Persona B/ aizturēšanas protokolu, nopratināšanas protokolus un liecinieces – procesa virzītājas

– /Persona F/ liecības, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētā /Persona B/ nopratināšanā pirmstiesas

kriminālprocesā sniegtās liecības ir pieļaujamas un pierādīšanā izmantojamas, jo apsūdzētā apgalvojums, ka viņam

tika piedraudēts ar apcietinājumu, nav guvis apstiprinājumu. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētais liecības ir sniedzis

labprātīgi, savukārt apsūdzētā turpmākā rīcība – pirmstiesas procesā sniegto liecību noliegšana – ir saistīta ar

apsūdzētā vēlmi izvairīties no kriminālatbildības.

Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa, nosakot apsūdzētajiem /Persona B/ un /Persona A/ sodu, ir

ņēmusi vērā Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi un Krimināllikuma 46. pantā norādītos soda

noteikšanas vispārīgos principus.

Apelācijas instances tiesa pievienojusies pirmās instances tiesas secinājumam, ka apsūdzētajiem /Persona

B/ un /Persona A/ noteiktais sods – brīvības atņemšana – sasniegs Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā definēto

soda mērķi.

Apelācijas instances tiesa izvērtējusi apsūdzēto /Persona B/ un /Persona A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, personību raksturojošās ziņas un citus apstākļus, atzinusi, ka nav guvusi pārliecību, ka

apsūdzētie /Persona B/ un /Persona A/ turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar to šajā gadījumā nav iespējams

apsūdzētos notiesāt nosacīti.

Senāts atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ aizstāvja G. Puškundža, apsūdzētā /Persona B/ un viņa aizstāves Z.

Buklovskas, apsūdzētā /Persona C/ kasācijas sūdzību argumenti šajā daļā pamatoti ar kasācijas sūdzību iesniedzēju

atšķirīgo viedokli par pierādījumu un faktisko apstākļu novērtējumu un pēc būtības vērsti uz to, lai panāktu

apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar

Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmajai daļai nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā

pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma

pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu.

Apsūdzētā /Persona A/ aizstāvis, apsūdzētais /Persona B/ un viņa aizstāve kasācijas sūdzībās norādījuši, ka

apelācijas instances tiesa selektīvi izvērtējusi apsūdzēto /Persona A/, /Persona B/ un liecinieka /Persona D/ liecības.

Senāts konstatē, ka kasācijas sūdzību iesniedzēji nav pamatojuši, kādas būtiskas šo personu liecībās

ietvertās ziņas, kurām ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, apelācijas instances tiesa ir atstājusi bez ievērības,

aprobežojoties šajā daļā vienīgi ar vispārīgu apgalvojumu.

Apsūdzētā /Persona A/ aizstāvis un apsūdzētais /Persona B/ kasācijas sūdzībās norādījuši, ka apelācijas

instances tiesa: 1) nav izklāstījusi liecinieku /Persona G/, /Persona H/, /Persona I/, /Persona J/, /Persona K/,

/Persona L/ liecības; 2) norādījusi nepareizu nolēmuma pārsūdzības termiņu.

Senāts konstatē, ka tiesa nolēmuma motīvu daļā nav izklāstījusi pierādījumu – liecinieku /Persona G/,

/Persona H/, /Persona I/, /Persona J/, /Persona K/, /Persona L/ liecību – saturu.

Vienlaikus kasācijas sūdzībās nav apšaubīta šo pierādījumu esība un to saturs, kuru apelācijas instances

tiesa ir pārbaudījusi tiesas sēdē un izmantojusi pierādījumu vērtējumā.

Kriminālprocesa likuma 570. panta pirmā daļa (likuma redakcijā līdz 2024. gada 31. decembrim) noteica,

ka kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības

termiņu, ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētā /Persona A/ aizstāvis G. Puškundzis kasācijas sūdzību par

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 19. septembra lēmumu (pilna nolēmuma pieejamības

diena – 2024. gada 22. novembris) iesniedzis 2024. gada 2. decembrī (lietas 8. sējuma 11. lapa), bet apsūdzētais

/Persona B/ kasācijas sūdzību iesniedzis 2024. gada 3. decembrī (lietas 8. sējuma 17. lapa).

Ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2024. gada 4. decembra lēmumiem rezolūcijas veidā minētās kasācijas

sūdzības pieņemtas (lietas 8. sējuma 12., 18. lapa).

Apsūdzētā /Persona A/ aizstāvis un apsūdzētais /Persona B/ kasācijas sūdzībās nav pamatojuši, kā

izskatāmajā gadījumā ir izpaudušies apsūdzēto tiesību uz taisnīgu tiesu un aizstāvību pārkāpumi, ievērojot to, ka

pierādījumu vērtējumā ir norādītas konkrētas lietas materiālos esošas ziņas par faktiem, kas tika izmantotas

apsūdzēto vainīguma pamatošanā, savukārt minētās kasācijas sūdzības tika iesniegtas likumā noteiktajā termiņā un

pieņemtas.

Senāts atzīst, ka apsūdzētā /Persona A/ aizstāvja, apsūdzētā /Persona B/ un viņa aizstāves kasācijas sūdzības

šajā daļā neatbilst Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmās daļas prasībām.

Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzētais pamats atteikumam

ierosināt kasācijas tiesvedību.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta

pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

A. Uminskis I. Jansone I. Radzeviča