Court dismissed appeal against tax fine for taximeter registration violation due to lack of evidence proving prior compliance.

Lieta Nr.1A29015218/21

ECLI:LV:RLPT:2018:1115.1A29015218.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 15.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot SIA “PTP Invest”, reģistrācijas Nr.40103400661

(turpmāk – iesniedzēja), sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – iestāde (VID)) 2018.gada 8.augusta lēmumu Nr.30.7-22.11/3544,

Aprakstošā daļa

2018.gada 27.jūnijā SIA “PTP Invest” tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols NK Nr.035402 par to, ka iesniedzēja irpārkāpusi

Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”

3.punktu, 10.punktu. Izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas APK 156.2panta pirmajā daļā.

A r 2018.gada 29.jūnija VID Nodokļu kontroles pārvaldes Uzņēmējdarbības kontroles daļas Pirmās nodaļas vadītāja I.Kļaviņa lēmumu

Nr.NK035402 iesniedzējai piemērots naudas sods 600 EUR apmērā.

Šo lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2018.gada 8.augusta lēmumu Nr.30.7-22.11/3544 atstāts negrozīts 2018.gada 29.jūnija lēmums

Nr.NK035402.

2018.gada 3.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2018.gada 8.augusta lēmumu

Nr.30.7-22.11/3544.

Iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un apstrīd to pilnā apmērā.

Iestāde nav ņēmusi vērā to, ka pārbaudes laikā iestādes amatpersonām tika uzrādīts taksometru skaitītāju HALDA M12 šasijas Nr.053918443 un

Nr.437-003829 tehniskās pases, kurās izdarīti ieraksti, ka taksometru skaitītājs ar šasijas Nr.053918443 2016.gada 19.decembrī, bet taksometra

skaitītājs ar šasijas Nr.437-003829 2017.gada 5.janvārī ir reģistrēti uz nodokļu maksātāju SIA “MANS 3”. Savukārt tehniskās pases pārējās lapas,

kurās t.sk. 2018.gada 1.maijā izdarīts ieraksts par taksometra skaitītāja reģistrāciju uz iesniedzējas vārda, netika uzrādītas. Sniedzot paskaidrojumus

iesniedzēja iesniedza taksometru skaitītāju HALDA N12 tehniskās pases lappušu kopijas, kurās redzams, ka taksometru skaitītāji no 2018.gada 1.maija

ir reģistrēti uz iesniedzējas vārda.

Iesniedzēja 2018.gada 2.maijā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu nosūtīja iesniegumu ar lūgumu reģistrēt taksometru skaitītājus

VID reģistrā, bet 2018.gada 8.jūnijā, saņemot VID apsekošanas aktus, kuros norādīts, ka iestādes darbinieki šo informāciju neredz, kā arī ņemot vērā

citu taksometru pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par to, ka maija mēneša sākumā nodokļu maksātāji vairākkārt ir saskārušies ar situāciju, ka

EDS darbības traucējumu dēļ ievadītā informācija neatspoguļojas EDS, iesniedzēja nosūtīja iesniegumu ar lūgumu reģistrēt taksometra skaitītājus atkāroti.

Iesniedzēja iestādei nosūtītā paskaidrojuma pielikumā pievienoja EDS sistēmas fotokopijas, kas apstiprina, ka iesniedzēja, izmantojot EDS ir

iesniegusi taksometru skaitītājus reģistrācijai. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 30.punktu iestādei ir

pienākums taksometra skaitītāju reģistrēt 10 darba dienu laikā pēc lietotāja iesnieguma saņemšanas.

Līdz ar to iesniedzējas ieskatā tā bija savlaicīgi veikusi visas nepieciešamās darbības un izpildījusi noteikumu Nr.96 prasības.

Ņemot vērā, ka iesniedzēja pirms taksometru skaitītāju izmantošanas uzsākšanas ir veikusi taksometru skaitītāju reģistrāciju VID reģistrā atbilstoši

normatīvo aktu prasībām un, ka iesniedzēja iepriekš nav sodīta par analogiem vai līdzīgiem pārkāpumiem, lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu un izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu.

Ar 2018.gada 5.septembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu pieņemta iesniedzējas sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam termiņam –

2018.gada 12.oktobrim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku paskaidrojumi vai lūgumi.

Motīvu daļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta devīto daļu tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 156.2panta pirmajai daļai (redakcijā 01.06.2018.-04.07.2018.) par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu

maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit

līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu

lietošanas kārtība” 3.punktu, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu

kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu)

nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas – kases aparātus, hibrīda kases

aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas.

Savukārt šo noteikumu 10.punktā noteikts, ka lietotājs nodrošina saimnieciskās darbības veidam atbilstošas konstrukcijas kases aparāta, hibrīda

kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas iegādi un lietošanu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai katrā pastāvīgajā darbības

vietā (struktūrvienībā) vai ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības).

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta trešās daļas 5.punktu, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas

par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi: fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus. Šā panta ceturtā daļa

noteic, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas

ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Saskaņā ar šā panta

piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas

līdzekļiem. Atbilstoši šā panta vienpadsmitajai daļai, ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Šā panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē

administratīvā pārkāpuma protokolā. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 243.panta sešpadsmito daļu šajā kodeksā un citos likumos noteiktajos

gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē

atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

Turklāt saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta septīto un astoto daļu tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas

iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā norādītās likumu normas, tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā un citos lietā esošajos dokumentos ir fiksētas Latvijas

APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, un nepiekrīt iesniedzējas sūdzībā norādītajiem

argumentiem par administratīvā pārkāpuma esamības trūkumu.

Tiesnese norāda, ka lietas materiāli nepierāda iesniedzējas apgalvojumu, ka jau 2018.gada 2.maijā iesniegts pieteikums par taksometru skaitītāju

pārreģistrāciju. No iesniedzējas pievienotajām VID EDS fotoizdrukām tas neizriet, kā arī tiesnesei nav pamata neticēt iestādes lēmumos norādītajam, ka

šāds iesniegums iestādē nav saņemts.

Tāpat svarīgi norādīt, ka taksometru skaitītāji HALDA M12 uz pārbaudes brīdi ne tikai nebija reģistrēti uz iesniedzējas vārda, bet arī neatbilda

normatīvo aktu prasībām.

Tiesnesei nav arī saprotama iesniedzējas norāde, ka pārbaudes laikā amatpersonām netika uzrādītas tehniskās pases pārējās lapas, kurās redzams

ieraksts par taksometru skaitītāju pārreģistrāciju. Iesniedzējas interesēs ir uzreiz uzrādīt visus pārbaudei nepieciešamos dokumentus, un to daļēja

uzrādīšana rada šaubas par vēlāk uzrādīto dokumentu tapšanas laiku un atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Ņemot vērā minēto, lietā nav iegūti pierādījumi iesniedzējas apgalvojumam, ka iesniedzēja pirms taksometru skaitītāju izmantošanas uzsākšanas ir

veikusi to reģistrāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Iestāde pamatoti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem, to kopumā,

pēc likuma un tiesiskās apziņas. Tāpēc tiesnese iestādes lēmuma pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, un, tā kā iesniedzējas sūdzībā norādīti tie

paši argumenti, kas norādīti sūdzībā iestādei, ko iestāde jau ir vērtējusi, saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešo daļu pievienojas iestādes motivācijai

un to neatkārto. Tāpat tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē būtu izdarījusi

procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesnese, tāpat kā iestāde atzīst, ka iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 156. 2panta

pirmās daļas. Līdz ar to ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Tāpat iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iestādes 2018.gada 8.augusta lēmums Nr.30.7-22.11/13035440 atstājams negrozīts, bet iesniedzējas sūdzība

noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 156. 2panta pirmo daļu, 243.pantu, 244.pantu, 289.6pantu,

289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesnese

nosprieda

noraidīt SIA “PTP Invest”, reģistrācijas Nr.40103400661, sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 8.augusta lēmumu Nr.30.7-

22.11/3544.

Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 8.augusta lēmumu Nr.30.7-22.11/3544.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska