Small claims court dismisses management fee claim against property owner due to insufficient evidence of debt existence.

Lietas arhīva Nr. C-0186-17

ECLI:LV:GURT:2017:1002.C30758616.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2017.gada 2.oktobrī

Gulbenes rajona tiesa: tiesnese G.Širaka

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret SIA “Prime

Finance” par parāda piedziņu

Aprakstošā daļa

2016.gada 23.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasības

pieteikums pret atbildētāju SIA “Prime Finance” par naudas piedziņu. 2016.gada 17.novembrī civillieta Nr. C30758616, saskaņā ar Civilprocesa likuma

32.1pantu, lai panāktu lietas ātrāku izskatīšanas nodrošināšanu, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones rezolūciju, saņemta

Gulbenes rajona tiesā (lietas 51.lapa). Ar Gulbenes rajona tiesas 2016.gada 25.novembra lēmumu civillieta pieņemta Gulbenes rajona tiesas tiesvedībā

(lietas 52.lapa).

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra lēmumu

reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu

apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” (pielikums Nr.3 un Nr.4).

SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā 2011.gada

5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī (pielikums Nr.5) apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/, atbildētājam no 2015.gada 8.aprīla līdz 2015.gada 13.oktobrim ir

reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs A/(pielikums Nr.6).

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu ”pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai”.

Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk - Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt

un apsaimniekot Māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Kad Mājas tāme ir sagatavota, prasītājs, izrakstot rēķinu (parasti novembra rēķinā), norāda, kur

var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu

nākamajam gadam (pielikums Nr.13).

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

2015.gada 7.augustā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Nr.6-13/5236 dzīvokļa īpašniekam

(juridiskai personai) (turpmāk — Līgums) (pielikums Nr.8).

Saskaņā ar Līguma 4.2.1. un 5.1 punktu, atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru

kārtējo mēnesi līdz rēķinā norādītajam datumam, bet prasītājam, saskaņā ar Līguma 5.6.punktu, maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un

saņemt no atbildētāja nokavējuma procentus 0,2% apmērā no kopējās parāda summas.

Saskaņa ar Civillikuma 1587.pantu “tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja nokavējuma procentus, kas izriet no Civillikuma 1756.panta, un, proti, “pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu”, savukārt Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic ka „procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata [..] par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus

procentus sauc par nokavējuma procentiem”. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Prasītājs un

atbildētājs ir vienojušies Līgumā par procentu apmēru, nosakot tos 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Nokavējuma

procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, kas nav sajaucams ar līgumsodu, ko puse

apņēmusies ciest līguma pienācīgas neizpildes gadījumā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta 2006.gada 17.maija

spriedums lietā Nr. SKC-351).

Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus

par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no

2015.gada l. oktobra līdz 2015.gada 13.oktobrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

EUR 327,33 (trīs simti divdesmit septiņi euro 33 centi) apmērā un nokavējuma procenti par periodu no 2015.gada 3.decembra līdz 2016.gada l.

septembrim - EUR 179,38 (viens simts septiņdesmit deviņi euro 38 centi) (pielikumi Nr.9, Nr.10, Nr.11, Nr.12).

Atbildētājs 2016.gada 17.martā ir brīdināts par parāda esamību (pielikumi Nr.14-15), taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1 punktam, prasītājs norāda, ka pirms vēršanās tiesā netika izmantota mediācija un arī

nevēlas to izmantot.

Prasītājs pamatojot prasību ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1765. un 1759.pantu, Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26., 33., 34., 41., 195., 250.18, 250.20, 250.19

pantu, MK noteikumiem Nr. 1014 „ Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ", MK

noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu", lūdz piedzīt no SIA “PRIME FINANCE”, reģistrācijas numurs 44103036568, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas

namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 13.oktobrim EUR 327,33 apmērā, nokavējuma procentus par periodu no

2015.gada 3.decembra līdz 2016.gada 1.septembrim EUR 179,38, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem: a. LV98 HABA 0551 0307

3483 7 - SWEDBANK AS;

b. LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS;

c. LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS;

d. LV63 RĪKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka AS;

e. LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS, kā arī atzīt tiesības prasītājam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

,,Rīgas namu pārvaldnieks" saņemt likumiskos procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt no SIA "PRIME FINANCE" par labu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks” visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu EUR 76,01 apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā.

Prasītājs arī norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 6.lapa).

2016.gada 21.oktobrī atbildētājs tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumu (lietas 38.-42.lapa), kurā norāda, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs prasījumu uzskata par nepamatotu sekojošu iemeslu dēļ:

2015.gada 13.oktobrī SIA “PRIME FINANCE” pārdeva nekustamo īpašumu /adrese/, /pers. H/ (sk. pielikumā pirkuma līguma kopiju). Pēc

īpašuma pārdošanas 2015.gada 21.oktobrī SIA “PRIME FINANCE” apmaksāja pēdējo rēķinu EUR 67,34 apmērā, ko saņēma no SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” (sk. pielikumā rēķina kopiju).

Minētajā rēķinā ir norādīts, ka līdz 01.10.2015. nav samaksāts EUR 218,96, 13.10.2015. samaksāts EUR 218,96, kā arī aprēķināti likumiskie

procenti EUR 4,72 un nokavējuma procenti EUR 0,13 un summa apmaksai kopā ar parādu sastāda EUR 67,34. Minēto summu arī “PRIME

FINANCE” pilnība apmaksāja 2015.gada 21 .oktobrī (sk. pielikumā izdruku no bankas).

Tādējādi SIA “PRIME FINANCE” savas saistības pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izpildījis.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikumiem, Pārvaldniekam ir pienākums informēt katru dzīvokļa īpašnieku par

norēķiniem, t.sk. piestādīt ik mēnesi rēķinus.

Pēc nekustamā īpašuma /adrese/ pārdošanas, nekādi citi rēķini no prasītāja saņemti netika un tādiem arī nevajadzēja būt, jo norēķini bija jāveic

jaunajam īpašniekam.

Uz 2016.gada 17.marta brīdinājumu, kuru savā prasības pieteikumā norāda prasītājs, 2016.gada 22.martā tika sniegta atbilde, norādot, ka parāds

netiek atzīts, tāpēc, ka pēdējais prasītāja piestādītais rēķins tika pilnībā apmaksāts. Turklāt brīdinājums bija pavisam par citu summu, nekā ir celta prasība

un brīdinājumu bija parakstījusi pilnvarotā persona, nepievienojot pierādījumus, ka tai ir tiesības parakstīt prasītāja vārda dokumentus, kā arī

nepievienojot pierādījums, kas pamatotu parāda esamību (sk. pielikumā atbildes kopiju).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu "Katram ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītajam jāpierāda savu prasījumu pamatotība". Atbildētājs uzskatot, ka prasītājs nav pierādījis savu prasību, jo prasītāja pēdējais piestādītais rēķins

atbildētajam ir ticis pilnībā apmaksāts. Turklāt nav saprotams - kā par tik īsu periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 13.oktobrim, t.i. par

trīspadsmit dienām par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem rēķins var sastādīt EUR 327,33, ja iepriekšējie rēķini par veselu mēnesi ir

bijuši mazāki. Par tieši šāda parāda EUR 327,33 apmērā esamību prasītājs atbildētāju nekad nav informējis.

Atbildētājs arī uzskatot, ka arī prasījums par nokavējuma procentu par laika periodu no 2015.gada 3.decembra līdz 2016.gada 1.septembrim

EUR 179,38 apmērā nav pamatots, jo saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, nokavējuma procenti ir jāmaksā par katru parāda samaksas

nokavējumu. Konkrētajā gadījumā parāda esamība nav pamatota un pierādīta, kas automātiski izslēdz arī tiesības prasīt nokavējuma procentus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētājs lūdz prasītāja prasību kā nepamatotu noraidīt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 53.lapa).

Ar 2017.gada 27.marta lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā (lietas 1.lapa). Pusēm paziņots par pilna sprieduma sastādīšanas un

pieejamības datumu. Paziņojums pusēm nosūtīts 2017.gada 4.aprīlī (lietas 56.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Lietā nav strīda par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un sniedz dzīvokļu īpašniekiem

komunālos pakalpojumus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.19515133

atbildētājam SIA “Prime Finance” no 08.04.2015. līdz 15.10.2015. ir bijušas nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas 19.

lapa).

2015.gada 7.augustā starp prasītāju kā apsaimniekotāju un atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums

Nr.6-13/5236 dzīvokļa īpašniekam (juridiskai personai) Klienta Nr.12126631 (lietas 22.-23. lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

No prasības pieteikuma satura izriet, ka atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 13.oktobrim par

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 327,33 apmērā. Prasītājs kā rakstveida pierādījumu

pievienojis parāda aprēķinu, rēķinu Nr.12126631/16091 no 01.09.2019, rēķinu Nr. 12126631/15112 no 16.11.2015(lietas 26.-29.lapa).

Atbildētājs neatzīst prasību par parāda piedziņu, norādot, ka pēc īpašuma pārdošanas 2015.gada 21.oktobrī SIA “PRIME FINANCE”

apmaksāja pēdējo rēķinu EUR 67,34 apmērā, ko saņēma no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bez tam, atbildētājs lietā iesniedzis rakstveida

pierādījumus SWEDBANK 21.10.2015. maksājuma uzdevumu par EUR 67,34 apmaksu (43.lapa).

Atbildētājs arī iesniedzis 16.10.2015 Rēķinu Nr.12126631/15101, kurā ir norādīts, ka līdz 01.10.2015. nav samaksāts EUR 218,96, savukārt

13.10.2015. samaksāts EUR 218,96, kā arī aprēķināti likumiskie procenti EUR 4,72 un nokavējuma procenti EUR 0,13 un summa apmaksai kopā ar

parādu sastāda EUR 67,34. No iepriekš minētā maksājuma uzdevuma redzams, ka atbildētājs pēdējo rēķinu pilnībā apmaksājis 2015.gada 21.oktobrī

(lietas 43.- 44. lapa).

Prasītājam noteikts termiņš atsauksmes sniegšanai par atbildētāja paskaidrojumu līdz 2017.gada 3.maijam. Prasītājs atsauksmi tiesai nav iesniedzis.

Prasītājs prasības pieteikumam pievienojis 2016.gada 17.marta brīdinājumu (lietas 31.lapa), kurā norāda, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ieskaitot nokavējuma procentus, uz 2016.gada

17.martu par adresi /adrese/ ir EUR 5499,25.

Atbildētājs 2016.gada 22.martā prasītājam un viņa pilnvarotajam pārstāvim nosūtījis atbildi uz brīdinājumu (lietas 45.lapa), kurā norāda, ka uzskata

brīdinājumu par nepamatotu.

Lietā prasītājs nav iesniedzis pamatotu aprēķinu, kas pamatotu brīdinājumā norādīto summu EUR 5499,25.

Tiesa atzīst, ka lietā starp pusēm pastāv strīds par parāda aprēķinu un arī laika periodu, par kuru prasītājs ir aprēķinājis parādu par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētājs tiesai savos rakstveida paskaidrojumos un rakstveida paskaidrojumiem pielikumā iesniegtajos dokumentos apstiprinājis, ka viņš ir veicis

maksājumus par 2015.gada 16.oktobrī izrakstīto rēķinu (lietas 43., 44.lapa), tātad par pēdējo rēķinu, kad atbildētāja īpašumā ir atradies nekustamais

īpašums /adrese/.

Lietā iesniegtais 21.10.2015. maksājuma uzdevums par EUR 67,34 apmaksu (43.lapa) apstiprina, ka atbildētājs norēķinājies par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesai nav pamata neticēt atbildētāja iesniegtajiem paskaidrojumiem, apgalvojumiem un iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesas ieskatā parāda aprēķins nav pieņemams kā pierādījums, jo nepierāda saistību izcelšanos un pastāvēšanu, jo tiesa, izskatot lietu, nevar

pārbaudīt - vai prasītāja apgalvojums, ka atbildētājam ir pienākums maksāt tieši pieprasīto summu, apstiprinās ar rakstveida pierādījumiem. Bez tam, kā

tiesa norādīja, pēc prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem tiesai nav iespējas salīdzināt prasītāja un atbildētāja iesniegtos pierādījumus par parāda apmēru,

veiktajiem maksājumiem, prasītājs nav iesniedzis šādus precīzus aprēķinus un pierādījumus tam, un tiesas pienākums nav to darīt prasītāja vietā.

Ievērojot minēto prasība par naudas piedziņu- parādu, ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ka, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja

valsts ienākumos. No lietā esošās izziņas (lietas 2.lapa), redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā sastāda EUR 7,32. Prasītāja iesniedzot

prasību tiesā samaksājusi 4,70 – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (lietas 8.lapa), līdz ar to starpība 2,62 EUR apmērā ir piedzenam no prasītāja

par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu, prasītājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 190.-193., 204.1, 250.26, 250.27, 413.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt prasību.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu valstij 2,62 EUR (divi euro 62 centi) ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus, kas jāiemaksā sekojošā kontā: Tiesu administrācija NMR 90001672316 ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr.LV

90001672316 saņēmēja iestāde; Valsts kase BIC kods: TRELLV22 konta Nr. LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas kods 21499.

Samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Gulbenes rajona tiesas kancelejā.

Sprieduma labprātīgai izpildei, par tiesas izdevumu samaksu, noteikt prasītājai termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Sūdzība iesniedzama Gulbenes rajona tiesā.

Pārsūdzības termiņš skaitāms no sprieduma pieejamības dienas – 2017.gada 3.oktobris.

Tiesnese G.Širaka