Court convicted fraudsters of obtaining foreign property via deception and ordered joint compensation.

Lieta Nr.11517027209,

11352048512,

12350001612

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 3.jūlijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Ādamsone-Struža

piedaloties prokurorei V.Hutorei,

aizstāvjiem J.Zaļajam, R.Randerei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma (turpmāk-KL) 177.panta pirmās

daļas un 177.panta trešās daļas, un

/Persona B/, personas kods /Personas kods B/,apsūdzēts pēc KL 177.panta trešās daļas, un

konstatēja

Apsūdzētais /Persona A/:

[1] /Persona A/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu), personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā,un tieši:

/Datums A/, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /Persona A/, ar mērķi izdarīt krāpšanu pēc iespējas lielākā

apmērā, nolēma iegādāties /Organizācija A/ (reģistrācijas nr. /Numurs A/) un, lai apgrūtinātu plānotā noziedzīgā

nodarījuma atklāšanu un slēptu savu personību, vienojās ar /Persona G/, kurš tanī laikā bija bez pastāvīgas dzīves

vietas un bez pastāvīgiem ienākumiem, par uzņēmuma pārreģistrāciju uz viņa vārda. /Datums B/, pamatojoties uz

vienošanos ar /Persona A/, /Persona G/, nebūdams informēts par krāpniecisko /Persona A/ nodomu, Uzņēmumu

reģistrā tika noformēts kā /Organizācija A/ valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /Persona A/ vienojās ar /Persona B/ par mantas iegūšanu krāpnieciskā ceļā,

izmantojot savā rīcībā esošos /Organizācija A/ rekvizītus. Saskaņā ar lomu sadali /Datums AB/ vidū, izmeklēšanā

nenoskaidrotā laikā un veidā, /Persona A/, uzdodoties par /Organizācija A/ pārstāvi, uzsāka sarunas ar /Organizācija

B/ pārstāvi par sadarbības līguma noslēgšanu, saskaņā ar kuru /Organizācija B/ pārdotu un piegādātu /Organizācija

A/ dažādus celtniecības materiālus. Savukārt, /Persona B/ saskaņā ar lomu sadali /Datums D/, /Organizācija I/

teritorijā /Pilsēta A/, /Iela C/ un /Iela B/ ielas krustojumā, satikās ar /Organizācija B/ pārstāvi - tirdzniecības

menedžeri /Persona P/, kur uzdodoties par /Organizācija A/ pārstāvi vārdā /Vārds A/, saņēma no /Organizācija B/

puses parakstītu Sadarbības līgumu Nr./Numurs B/ un pielikumu A, datētus ar /Datums D/, un aizbildinoties ar

/Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ prombūtni, apņēmās no /Organizācija A/ puses to parakstīt vēlāk. Pēc

izmeklēšanā nenoskaidrotām dienām /Persona B/ turpat - /Organizācija I/ teritorijā /Pilsēta A/, /Iela A/ un /Iela B/

ielas krustojumā atkārtoti satikās ar /Organizācija B/ pārstāvi /Persona P/, kurai iesniedza /Organizācija A/ valdes

locekļa /Persona G/ vārdā izmeklēšanā nenoskaidrotas personas parakstītu /Datums D/ sadarbības līgumu

Nr./Numurs B/ un pielikumu A.

Tādejādi /Persona A/ un /Persona B/ ļaunprātīgi izmantoja /Organizācija B/ pilnvarotās personas uzticēšanos, radot

priekšstatu par /Organizācija A/ kā uzticamu sadarbības partneri, lai tādejādi nodrošinātu /Organizācija B/ mantas

nodošanu trešajām personām, kā arī ar viltu - paziņojot patiesībai neatbilstošas ziņas par /Persona A/ un /Persona B/

saistību ar /Organizācija A/, viņu pilnvarām un patiesajiem nodomiem, kā arī /Persona B/ personību, tāpat arī

noklusējot faktus par /Organizācija A/ faktiskajiem īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem. Tā kā saskaņā ar

noslēgto sadarbības līgumu /Organizācija A/ par piegādātajām precēm bija jānorēķinās 30 dienu laikā pēc to

saņemšanas, /Persona A/, lai panāktu lielāku uzticību no /Organizācija B/ puses un ilgstošāku sadarbību, un tādejādi

izkrāptu iespējami vairāk preces no /Organizācija B/, organizēja un veica avansa maksājumus /Organizācija A/

vārdā 2616,90 LVL kopsummā (/Datums E/ - 937,53 LVL apmērā, /Datums F/ – 940 LVL apmērā, /Datums G/ -

739,37 LVL apmērā). Ņemot vērā to, ka /Organizācija B/ bija saņēmuši avansa maksājumus par celtniecības

materiālu piegādi un tādejādi /Organizācija B/ neradās šaubas par /Organizācija A/ maksātspēju, /Organizācija B/

laika periodā no /Datums H/ līdz /Datums I/ piegādāja /Organizācija A/ preci (bruģakmeni, ietvju apmales un

eiropaletes) par kopējo summu 13 755,97 LVL, aizvedot preci uz dažādiem izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotiem

/Organizācija A/ objektiem /Pilsēta A/ un /Pilsēta A/ rajonā. Savukārt /Persona A/, lai apgrūtinātu krāpšanas

atklāšanu, ne mazāk kā 10 gab. no /Organizācija B/ saņemtajām pavadzīmēm par preču piegādi kā saņēmēju

norādīja neeksistējošas personas, bet /Persona B/ vienā no pavadzīmēm parakstījās kā /Persona H/.

Tādejādi ar savām darbībām /Persona A/ un /Persona B/, ļaunprātīgi izmantojot /Organizācija B/ pārstāvju

uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās no /Organizācija B/ izkrāpa mantu lielā apmērā -

par kopējo summu 11 139,07 LVL, pēc kā to realizēja izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotām personām un iegūto

naudu sadalīja savā starpā.

/Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 177.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

[2] /Persona A/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu), personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā,un tieši:

/Datums AA/ beigās, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /Persona A/ vienojās ar /Persona B/ par krāpšanas

izdarīšanu pret kādu ar būvniecību un celtniecību saistītu uzņēmumu, izmantojot savā rīcībā esošos /Organizācija

A/ rekvizītus. Realizējot savu noziedzīgo nodomu un saskaņā ar lomu sadali /Datums AA/, izmeklēšanā

nenoskaidrotā laikā un veidā, /Persona A/, uzdodoties par /Organizācija A/ pārstāvi, uzsāka sarunas ar /Organizācija

C/ pārstāvi par sadarbības līguma noslēgšanu, saskaņā ar kuru /Organizācija C/ veiktu asfaltbetona segas izbūvi

/Organizācija A/ noteiktajā objektā. Savukārt, /Persona B/ saskaņā ar lomu sadali /Datums J/ /Organizācija C/ telpās

/Adrese F/, satikās ar /Organizācija C/ pārstāvi - līgumdaļas vadītāju /Persona L/, kur uzdodoties par /Organizācija

A/ pārstāvi vārdā /Vārds A/, saņēma no /Organizācija C/ puses parakstītu Līgumu Nr./Numurs C/, datētu ar

/Datums J/, un aizbildinoties ar /Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ prombūtni, apņēmās no /Organizācija

A/ puses to parakstīt vēlāk. Pēc izmeklēšanā nenoskaidrotām dienām /Persona B/ atkārtoti satikās ar /Organizācija

C/ pārstāvi /Persona L/, kuram iesniedza /Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ vārdā parakstītu /Datums J/

Līgumu Nr./Numurs C/ par asfaltbetona segas izbūvi Medemciemā, /Pilsēta A/ rajonā. Tādejādi /Persona A/ un

/Persona B/ ļaunprātīgi izmantoja /Organizācija C/ pilnvarotās personas uzticēšanos, radot priekšstatu par

/Organizācija A/ kā uzticamu sadarbības partneri, lai tādejādi nodrošinātu /Organizācija C/ mantas nodošanu

trešajām personām, kā arī ar viltu - paziņojot patiesībai neatbilstošas ziņas par /Persona A/ un /Persona B/ saistību

ar /Organizācija A/, viņu pilnvarām un patiesajiem nodomiem, tāpat arī noklusējot faktus par /Organizācija A/

faktiskajiem īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem. Tā kā saskaņā ar /Datums J/ noslēgto līgumu

/Organizācija A/ pirms preces un pakalpojuma saņemšanas bija jāveic priekšapmaksa 30% apmērā no līguma

summas – 4356 LVL apmērā,

/Persona A/, lai panāktu lielāku uzticību no /Organizācija C/ puses un ilgstošāku sadarbību, un tādejādi izkrāptu

iespējami vairāk preces, /Datums K/ organizēja avansa maksājuma veikšanu 4356 LVL apmērā /Organizācija A/

vārdā. Ņemot vērā to, ka /Organizācija C/ bija saņēmuši avansa maksājumu, tādejādi /Organizācija C/ acīs radot

uzticību par /Organizācija A/ kā uzticamu līguma partneri, neskatoties uz to, ka no /Organizācija A/ puses vēl nebija

veikta paveikto darbu pilna apmaksa 13 208,36 LVL apmērā pēc iepriekš noslēgtā līguma, /Organizācija C/ piekrita

noslēgt vēl vienu sadarbības līgumu ar /Organizācija A/. Tādejādi, turpinot /Persona A/ un /Persona B/ kopīgā

noziedzīgā nodoma - krāpšanas lielā apmērā realizāciju, /Datums L/, /Persona B/ /Organizācija C/ telpās /Adrese

F/, satikās ar /Organizācija C/ pārstāvi - līgumdaļas vadītāju /Persona L/, kur saņēma no /Organizācija C/ puses

parakstītu Līgumu Nr./Numurs D/, datētu ar /Datums L/ un analoģiski iepriekš - /Datums J/ noslēgtā līguma shēmai

pēc izmeklēšanā nenoskaidrotām dienām iesniedza /Persona L/ /Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ vārdā

parakstītu /Datums L/ Līgumu Nr./Numurs D/ par asfaltbetona segas izbūvi /Adrese D/. Saskaņā ar /Datums L/

noslēgto līgumu /Organizācija A/ priekšapmaksa 3659,40 LVL apmērā bija jāveic vienas darba dienas laikā no

līguma noslēgšanas dienas, t.i., līdz /Datums M/. Taču, tā kā /Organizācija A/ pārstāvji ar iepriekš veikto avansa

maksājumu /Organizācija C/ ieskatā bija radījuši uzticību par veiksmīgu turpmāko sadarbību, un /Organizācija C/

nebija informēti par /Persona A/ un /Persona B/ patiesajiem krāpnieciskiem nodomiem, neskatoties uz to, ka

/Organizācija A/ /Datums L/ līgumā noteiktajā termiņā nebija veikuši avansa maksājumu, /Organizācija C/ no savas

puses veica līgumā paredzēto asfaltbetona segas izbūvi objektā /Adrese D/ 13 644,53 latu apmērā.

Tādejādi ar savām darbībām /Persona A/ un /Persona B/, ļaunprātīgi izmantojot /Organizācija C/ pārstāvju

uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās no /Organizācija C/ izkrāpa pakalpojumus un

mantu lielā apmērā - par kopējo summu 26 872,89 LVL, pēc kā to realizēja izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotām

personām un iegūto naudu sadalīja savā starpā.

/Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 177.panta trešajā daļā.

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

[3] /Persona A/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu), un tieši:

/Persona A/, nolūkā iegūt svešu mantu, ielika interneta portālāwww.ss.lvsludinājumu, ka veic dažāda veida žogu

uzstādījumus. /Datums N/ /Persona A/ ieradās pie /Persona F/, ar kuru iepriekš pa e-pastu bija vienojies par žoga

uzstādīšanu, uz mājām pēc adreses /Adrese E/, kur /Persona A/ ar /Persona F/ noslēdza rakstisku līgumu

Nr./Numurs E/ par žoga uzstādīšanas darbiem augstāk norādītajā adresē no /Datums O/ līdz 2012.gada 20.maijam.

/Persona A/, nolūkā iegūt svešu mantu, mantkārīgu motīvu vadīts, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu,

zinot, ka žoga uzstādīšanas darbus neveiks, saņēma no /Persona F/ avansā 1450 LVL. Taču Līgumā norādītajā laikā

/Persona A/ žoga uzstādīšanas darbus neuzsāka, bet naudu notērēja savām vajadzībām. Tādā veidā /Persona A/ ar

viltu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, prettiesiski ieguva svešu mantu un nodarīja cietušajam /Persona F/

materiālo zaudējumu 1450 LVL apmērā.

/Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 177.panta pirmajā daļā.

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

[4] /Persona A/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu),un tieši:

/Persona A/,nolūkā iegūt svešu mantu, ielika interneta portāla www.ss.lv sludinājumu, ka veic bruģēšanas darbus un

piedāvāja savus pakalpojumus. /Persona A/ norādīja savu telefona numuruNr./Tālrunis E/,uz kuru viņam piezvanīja

/Persona E/ un pasūtīja bruģēšanas darbus savā dārza iecirknī /Organizācija O/ /Rajons A/. /Datums P/ ap

plkst.10.00 /Persona A/ ieradās pie /Persona E/ dārza iecirknī Nr. /Organizācija O/, kur /Persona A/, nolūkā iegūt

svešu mantu, mantkārīgu motīvu vadīts, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, zinot, ka bruģēšanas darbus

neveiks, paprasīja no /Persona E/ avansā 300 LVL bruģa iegādei. /Persona E/ iedeva /Persona A/ 300 LVL, par ko

/Persona A/ uzrakstīja parādzīmi. Pēc pāris dienām, laika periodā no /Datums R/ līdz /Datums S/, /Persona E/ tikās

ar /Persona T/, pret kuru kriminālprocess izbeigts. /Persona T/ pēc /Persona A/ lūguma /Rajons B/ dzelzceļa stacijā

saņēma no /Persona E/ vēl 150 LVL materiālu iegādei, kurus atdeva /Persona A/. Par saņemto naudu /Persona A/

bruģi neiegādājas un bruģēšanas darbus neuzsāka, bet naudu notērēja savām vajadzībām.

Tādā veidā /Persona A/ ar viltu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, prettiesiski ieguva svešu mantu un nodarīja

cietušajam /Persona E/ materiālo zaudējumu 450 LVL apmērā.

/Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 177.panta pirmajā daļā.

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Apsūdzētais /Persona B/:

[1] /Persona B/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu), personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā,un tieši:

/Datums A/, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /Persona A/, ar mērķi izdarīt krāpšanu pēc iespējas lielākā

apmērā, nolēma iegādāties /Organizācija A/ (reģistrācijas Nr./Numurs A/) un, lai apgrūtinātu plānotā noziedzīgā

nodarījuma atklāšanu un slēptu personību, vienojās ar /Persona G/, kurš tanī laikā bija bez pastāvīgas dzīves vietas

un pastāvīgiem ienākumiem, par uzņēmuma pārreģistrāciju uz viņa vārda. /Datums B/, pamatojoties uz vienošanos

ar /Persona A/, /Persona G/, nebūdams informēts par /Persona A/ krāpniecisko nodomu, Uzņēmumu reģistrā tika

noformēts kā /Organizācija A/ valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Turpinot savu

noziedzīgo nodomu, /Persona A/ vienojās ar /Persona B/ par mantas iegūšanu krāpnieciskā ceļā, izmantojot savā

rīcībā esošos /Organizācija A/ rekvizītus. Saskaņā ar lomu sadali /Datums AA/ vidū, izmeklēšanā nenoskaidrotā

laikā un veidā, /Persona A/, uzdodoties par /Organizācija A/ pārstāvi, uzsāka sarunas ar /Organizācija B/ pārstāvi

par sadarbības līguma noslēgšanu, saskaņā ar kuru /Organizācija B/ pārdotu un piegādātu /Organizācija A/ dažādus

celtniecības materiālus. Savukārt, /Persona B/ saskaņā ar lomu sadali /Datums D/, /Organizācija I/ teritorijā /Pilsēta

A/, /Iela A/ un /Iela B/ ielas krustojumā, satikās ar /Organizācija B/ pārstāvi, tirdzniecības menedžeri /Persona P/,

kur uzdodoties par /Organizācija A/ pārstāvi vārdā /Vārds A/, saņēma no /Organizācija B/ puses parakstītu

Sadarbības līgumu Nr./Numurs B/ un pielikumu A, datētus ar /Datums D/, un aizbildinoties ar /Organizācija A/

valdes locekļa /Persona G/ prombūtni, apņēmās no /Organizācija A/ puses to parakstīt vēlāk. Pēc izmeklēšanā

nenoskaidrotām dienām /Persona B/ turpat, /Organizācija I/ teritorijā /Pilsēta A/, /Iela A/ un /Iela B/ ielas

krustojumā, atkārtoti satikās ar /Organizācija B/ pārstāvi /Persona P/, kurai iesniedza /Organizācija A/ valdes

locekļa /Persona G/ vārdā izmeklēšanā nenoskaidrotas personas parakstītu /Datums D/ sadarbības līgumu

Nr./Numurs B/ un pielikumu A. Tādejādi /Persona A/ un /Persona B/ ļaunprātīgi izmantoja /Organizācija B/

pilnvarotās personas uzticēšanos, radot priekšstatu par /Organizācija A/ kā uzticamu sadarbības partneri, lai

tādejādi nodrošinātu /Organizācija B/ mantas nodošanu trešajām personām, kā arī ar viltu - paziņojot patiesībai

neatbilstošas ziņas par /Persona A/ un /Persona B/ saistību ar /Organizācija A/, viņu pilnvarām un patiesajiem

nodomiem, kā arī /Persona B/ personību, tāpat arī noklusējot faktus par /Organizācija A/ faktiskajiem īpašniekiem

un patiesajiem labuma guvējiem.

Tā kā saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu /Organizācija A/ par piegādātajām precēm bija jānorēķinās 30 dienu

laikā pēc to saņemšanas, /Persona A/, lai panāktu lielāku uzticību no /Organizācija B/ puses un ilgstošāku

sadarbību, un tādejādi izkrāptu iespējami vairāk preces no /Organizācija B/,

organizēja un veica avansa maksājumus /Organizācija A/ vārdā 2616,90 LVL kopsummā (/Datums E/ - 937,53 LVL

apmērā, /Datums F/ – 940 LVL apmērā, /Datums G/ - 739,37 LVL apmērā). Ņemot vērā to, ka /Organizācija B/ bija

saņēmuši avansa maksājumus par celtniecības materiālu piegādi un tādejādi /Organizācija B/ neradās šaubas

/Organizācija A/ maksātspēju, /Organizācija B/ laika periodā no /Datums H/ līdz /Datums I/ piegādāja /Organizācija

A/ preci (bruģakmeni, ietvju apmales un eiropaletes par kopējo summu 13755,97 LVL, aizvedot preci uz dažādiem

izmeklēšanā nenoskaidrotiem /Organizācija A/ objektiem /Pilsēta A/ un /Pilsēta A/ rajonā. Savukārt /Persona A/, lai

apgrūtinātu krāpšanas atklāšanu, ne mazāk kā 10 gab. no /Organizācija B/ saņemtajām pavadzīmēm par preču

piegādi, kā saņēmēju norādīja neeksistējošas personas, bet /Persona B/ vienā no pavadzīmēm parakstījās kā

/Persona H/.

Tādejādi ar savām darbībām /Persona A/ un /Persona B/, ļaunprātīgi izmantojot /Organizācija B/ pārstāvju

uzticēšanos, un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās no /Organizācija B/ izkrāpa mantu lielā apmērā

- par kopējo 11 139,07 LVL, pēc kā to realizēja izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotām personām un iegūto naudu

sadalīja savā starpā.

/Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 177.panta trešajā daļā.

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

[2] /Persona B/ ieguva svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanu), personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā,un tieši:

/Datums AA/ beigās, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /Persona A/ vienojās ar /Persona B/ par krāpšanas

izdarīšanu pret kādu ar būvniecību un celtniecību saistītu uzņēmumu, izmantojot savā rīcībā esošos /Organizācija

A/ rekvizītus. Realizējot savu noziedzīgo nodomu un saskaņā ar lomu sadali /Datums AA/, izmeklēšanā

nenoskaidrotā laikā un veidā, /Persona A/, uzdodoties par /Organizācija A/ pārstāvi, uzsāka sarunas ar /Organizācija

C/ pārstāvi par sadarbības līguma noslēgšanu, saskaņā ar kuru /Organizācija C/ veiktu asfaltbetona segas izbūvi

/Organizācija A/ noteiktajā objektā. Savukārt, /Persona B/ saskaņā ar lomu sadali /Datums J/ /Organizācija C/ telpās

/Adrese F/, satikās ar /Organizācija C/ pārstāvi, līgumdaļas vadītāju /Persona L/, kur uzdodoties par /Organizācija

A/ pārstāvi vārdā /Vārds A/, saņēma no /Organizācija C/ puses parakstītu līgumu Nr./Numurs C/, datētu ar /Datums

J/, un aizbildinoties ar /Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ prombūtni, apņēmās no /Organizācija A/ puses

to parakstīt vēlāk. Pēc izmeklēšanā nenoskaidrotām dienām /Persona B/ atkārtoti satikās ar /Organizācija C/

pārstāvi /Persona L/, kuram iesniedza /Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ vārdā parakstītu /Datums J/

Līgumu Nr./Numurs C/ par asfaltbetona segas izbūvi /Rajons A/, /Pilsēta A/ rajonā. Tādejādi /Persona A/ un

/Persona B/ ļaunprātīgi izmantoja /Organizācija C/ pilnvarotās personas uzticēšanos, radot priekšstatu par

/Organizācija A/, kā uzticamu sadarbības partneri, lai tādejādi nodrošinātu /Organizācija C/ mantas nodošanu

trešajām personām, kā arī ar viltu - paziņojot patiesībai neatbilstošas ziņas par /Persona A/ un /Persona B/ saistību

ar /Organizācija A/, viņu pilnvarām un patiesajiem nodomiem, tāpat arī noklusējot faktus par /Organizācija A/

faktiskajiem īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem. Tā kā saskaņā ar /Datums J/ noslēgto līgumu

/Organizācija A/ pirms preces un pakalpojuma saņemšanas bija jāveic priekšapmaksa 30% apmērā no līguma

summas – 4356 LVL apmērā, /Persona A/, lai panāktu lielāku uzticību no /Organizācija C/ puses un ilgstošāku

sadarbību, un tādejādi izkrāptu iespējami vairāk preces, /Datums K/ organizēja avansa maksājuma veikšanu 4356

LVL apmērā /Organizācija A/ vārdā. Ņemot vērā to, ka /Organizācija C/ bija saņēmuši avansa maksājumu, tādejādi

/Organizācija C/ acīs radot uzticību par /Organizācija A/, kā par uzticamu līguma partneri, neskatoties uz to, ka no

/Organizācija A/ puses vēl nebija veikta paveikto darbu pilna apmaksa 13 208,36 LVL apmērā pēc iepriekš noslēgtā

līguma, /Organizācija C/ piekrita noslēgt vēl vienu sadarbības līgumu ar /Organizācija A/. Tādējādi, turpinot

/Persona A/ un /Persona B/ kopīgā noziedzīgā nodoma - krāpšanas lielā apmērā realizāciju, /Datums L/, /Persona B/

/Organizācija C/ telpās /Adrese F/,

satikās ar /Organizācija C/ pārstāvi - līgumdaļas vadītāju /Persona L/, kur saņēma no /Organizācija C/ puses

parakstītu Līgumu Nr./Numurs D/, datētu ar /Datums L/ un analoģiski iepriekš - /Datums J/ noslēgtā līguma shēmai

pēc izmeklēšanā nenoskaidrotām dienām iesniedza /Persona L/ /Organizācija A/ valdes locekļa /Persona G/ vārdā

parakstītu /Datums L/ Līgumu Nr./Numurs D/ par asfaltbetona segas izbūvi /Adrese D/. Saskaņā ar /Datums L/

noslēgto līgumu /Organizācija A/ priekšapmaksa 3659,40 LVL apmērā bija jāveic vienas darba dienas laikā no

līguma noslēgšanas dienas, t.i., līdz /Datums M/. Taču, tā kā /Organizācija A/ pārstāvji ar iepriekš veikto avansa

maksājumu /Organizācija C/ ieskatā bija radījuši uzticību par veiksmīgu turpmāko sadarbību, un /Organizācija C/

nebija informēti par /Persona A/ un /Persona B/ patiesajiem krāpnieciskiem nodomiem, neskatoties uz to, ka

/Organizācija A/ /Datums L/ līgumā noteiktajā termiņā nebija veikuši avansa maksājumu, /Organizācija C/ no savas

puses veica līgumā paredzēto asfaltbetona segas izbūvi objektā /Adrese D/ 13 644,53 LVL apmērā.

Tādejādi ar savām darbībām /Persona A/ un /Persona B/, ļaunprātīgi izmatojot /Organizācija C/ pārstāvju

uzticēšanos un ar viltu, personu grupā, pēc iepriekšējās vienošanās no /Organizācija C/ izkrāpa pakalpojumus un

mantu lielā apmērā, par kopējo summu 26 872,89 LVL, pēc kā to realizēja izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotām

personām un iegūto naudu sadalīja savā starpā.

/Persona B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 177.panta trešajā daļā.

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Apsūdzētais /Persona A/ savu vainu noziedzīgajos nodarījumos ar cietušajiem /Persona F/ un /Persona E/ atzina

pilnībā, un atzina cietušo /Persona F/ un /Persona E/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

Apsūdzētais /Persona A/ savu vainu noziedzīgajos nodarījumos ar cietušajiem /Organizācija B/ un /Organizācija C/

neatzina, un neatzina cietušo /Organizācija B/ un /Organizācija C/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

Apsūdzētais /Persona B/ savu vainu noziedzīgajos nodarījumos, ar cietušo /Organizācija B/ un /Organizācija C/,

sākotnēji atzina pilnībā, bet 2015.gada 9.marta tiesas sēdē daļēji, un atzina cietušo /Organizācija B/ un

/Organizācija C/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajos nodarījumos apsūdzībā pēc KL

177.panta pirmās daļas atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir

saprotama pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas.

Sakarā ar to, ka apsūdzētais /Persona A/ atzina sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts

KL 177.panta pirmajā daļā, par kura izdarīšanu apsūdzētais saukts pie kriminālatbildības, un lietas materiālu

pārbaudes rezultātā ir iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, prokurore, cietušie, aizstāve un

apsūdzētais neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk-KPL)

499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, daļā par /Persona A/

saukšanu pie kriminālatbildības pēc KL 177.panta pirmās daļas.Saskaņā ar KPL 527.panta trešo daļu spriedumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams. Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju

kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /Persona A/ darbības attiecībā pret /Persona F/ un /Persona E/ atzītu

par noziedzīgiem nodarījumiem un kvalificē tās pēc KL 177.panta pirmās daļas, abos noziedzīgajos nodarījumos.

Ņemot vērā minēto tiesas sēdē tika veikta pierādījumu pārbaude tikai attiecībā uz noziedzīgajiem

nodarījumiem ar cietušajiem /Organizācija B/ un /Organizācija C/.

Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzēto vaina apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu attiecībā pret

/Organizācija B/ un /Organizācija C/ ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma (turpmāk-KPL) 520.pantā

paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar

izvirzīto apsūdzību, savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem, un proti:

Cietušās /Organizācija C/ pārstāve /Persona AM/ tiesas sēdē liecināja, ka kaitējuma kompensācijas summu

veido 26 872,89 LVL, kas ir pamatsumma, un 8000 LVL, kas ir līgumsods. /Organizācija C/ sniedz asfalta

ieklāšanas pakalpojumus. Nav būtiskas nozīmes, kam pieder zeme, kurā ieklāja asfaltu. Tiek noslēgts līgums, ir

pasūtītājs un izpildītājs, konkrētajās epizodēs /Organizācija C/ sniedza pakalpojumus saskaņā ar noslēgto līgumu.

Un līguma izpildītājam nav jāpārbauda īpašumtiesības. Kas guva labumu no asfalta, nezina. Pieļauj, ka apsūdzētie

par šo pakalpojumu saņēma atlīdzību no trešajām personām. Nezina, vai apsūdzētais /Persona A/ ir saņēmis kādus

naudas līdzekļus no /Organizācija C/, jo personīgi nebija klāt, kad bija veikti kaut kādi maksājumi;

Cietušās /Organizācija B/ pārstāvis /Persona AI/ tiesas sēdē liecināja,ka /Organizācija B/ nodarbojas ar ceļu

izbūves materiālu ražošanu. Iepriekš apsūdzēto /Persona B/ redzēja 2009.gadā, septembrī vai oktobrī, objektā /Iela

D/ ielā, kad viņš stādījās priekšā kā /Vārds A/. Precizāku objekta adresi nezina. Tajā tikšanās reizē /Persona AI/ bija

kopā ar savu kolēģi /Persona P/, kas ir tirdzniecības menedžere. Otro apsūdzēto nav redzējis. /Organizācija A/

vērsās pie /Organizācija B/ kā iespējamo pircēju, ar nodomu slēgt līgumu, iegādāties materiālus sava objekta

izbūvei. 2009.gadā, /Organizācija A/ pārstāvji tikās ar /Persona P/, valdes loceklis /Persona G/ nevarēja ierasties.

Tad tika slēgti pirmie darījumi, /Organizācija B/ tika ieskaitīti naudas līdzekļi 2600 LVL no /Organizācija A/, kā

daļējā samaksa, t.i. avanss, par piegādātām precēm, ieskaitītājs bija /Persona A/, ko apstiprina bankas dokumenti.

Prece /Organizācija A/ tika piegādāta, to izkrāmēja pārvadātājs. Tādējādi iegūstot /Organizācija B/ uzticību kā

maksātspējīgs partneris, sadarbība tika turpināta, tika piegādāti materiāli uz /Organizācija A/ norādīto adresi.

Summa, kas tiek uzturēta ar kaitējuma kompensācijas pieteikumu, ir neapmaksātā piegādātās produkcijas atlikusī

vērtība, atņemot summu, kas bija iepriekš samaksāta. Tikšanos objektā /Iela D/ ielā organizēja /Persona B/, kurš

bija uzdevies par /Vārds A/, kā darbu vadītājs /Organizācija A/, tikšanos bija sarunājis ar /Persona P/, bet /Persona

AI/ piedalījās kā ieinteresētā persona, jo ir uzņēmuma vadītājs, gribēja redzēt, ka otrai pusei ir reāls objekts.

Objektu /Iela D/ /Persona AI/ pārbaudīja kopā ar /Persona P/. Līgumu parakstīja /Persona AI/. /Persona P/ satikās ar

/Organizācija A/ pārstāvi, un tad sadarbības līgumu atveda uz /Organizācija B/ biroju. Satikšanas vietā, kad

/Persona P/ nodeva un pieņēma līgumu, /Persona AI/ nebija. /Organizācija A/ bija veikusi tikai daļēju apmaksu.

/Persona AI/ pārliecinājās, ka reāli ir objekts, ka notiek darbi un gribēja saprast, cik uzticams ir partneris. Iepriekš

/Persona AI/ nebija redzējis nevienu /Organizācija A/ darbinieku, ar ko noslēdz līgumu, jo līgumu uz parakstīšanu

atveda /Persona P/, un /Organizācija B/ no savas puses to parakstīja, un /Organizācija A/ - no savas. Attiecībā par

/Persona B/, /Persona P/ neko nebija teikusi, ar šo personu iepriekš viņa bija tikusies vienu vai divas reizes, lai

saņemtu un nodotu sadarbības līgumu. /Persona B/ pats stādījās priekšā kā /Organizācija A/ būvdarbu vadītājs

/Vārds A/. Sarunas nekādas nebija, /Persona B/ vienkārši parādīja objektu. Tikšanās laikā objektā nekādas citas

personas, izņemot /Persona B/, /Persona P/ un /Persona AI/, nebija. Uzskata, ka ir notikusi krāpšana. Ar

/Organizācija A/ /Persona AI/ mēģināja kontaktēties telefoniski, zvanot uz uzrādītajiem telefona numuriem, ko bija

iedevusi /Persona P/.

Kas cēla klausuli, nezina, telefona numuri bija vismaz 2 vai 3. Pēc sadarbības līguma persona, kura parakstīja

līgumu no /Organizācija A/ puses bija /Persona G/, bet viņu /Persona AI/ nekad nebija redzējis. /Organizācija B/

mēģināja pārbaudīt /Organizācija A/ darbību datu bāzeLursoft, tajā brīdi nekas aizdomīgs nebija. Pēc Lursoftdatiem

uzņēmuma /Organizācija A/ vadītājs bija /Persona G/. Kas ieskaitīja avansa maksājumus un kas bija maksātājs,

neatceras. Attiecībā uz to, ka /Persona B/ sevi nosauca par /Vārds A/, /Persona AI/ norādīja, ka pagājuši 4 gadi, bet

vārdu /Persona B/ /Persona AI/ nav dzirdējis. /Persona A/ apliecināja rakstveidā, ka apņemas samaksāt parādu

/Organizācija B/. /Organizācija B/ noslēdza līgumu ar parādu piedzinēju, kas /Persona A/ atrada. /Organizācija B/

sadarbība ar /Organizācija A/ sākās 2009.gadā, līgumu noslēdza jūlijā, To, ka ir apkrāpta, /Organizācija B/

konstatēja 2010.gadā. Publiskajā datu bāzē bija norādīts, ka ir ierosināta /Organizācija A/ maksātnespējas lieta.

/Organizācija A/ tika ievēlēts administrators, ar ko /Organizācija B/ tikās, iesniedzot kreditoru prasību. /Persona A/

bija sevi identificējis kā /Organizācija A/ darba organizētājs, jo bankas izdrukās figurē /Persona A/ kā maksātājs;

Liecinieks /Persona S/ tiesas sēdē liecināja,ka apsūdzētos nepazīst. /Persona S/ strādā par vadītāju /Organizācija

U/, kas nodarbojas ar pārvadājumiem. /Persona S/ pēc priekšnieka rīkojuma bija jānogādā prece, ko ņēma no

/Organizācija B/ Iecavas rūpnīcas. Kad saņēma zvanu no sava priekšnieka, nekādu dokumentu par šo pasūtījumu uz

rokām nebija, /Persona S/ vienkārši brauca uz adresi, ko nosauca priekšnieks, saņēma preci un pavadzīmes, un

aizveda preci uz vajadzīgo adresi. /Persona S/ saņēma kravu, pēc tam persona vārdā /Persona T/, kas bija mašīnas

pasūtītājs, atnesa pavadzīmes, ar kurām /Persona S/ pārveda kravu uz /Adrese I/ rajonu, kur viņu satika kaut kādi

cilvēki, kas parādīja vietu, kur jāizkrāmē krava. /Persona S/ atdeva viņiem pavadzīmes, un brauca tālāk pa savu

maršrutu. Divas reizes /Persona S/ brauca uz /Adrese I/ rajonu un vienu reizi pie privātpersonas uz /Pilsēta G/

šosejas, ciemata nosaukumu neatceras. Pēc kāda laika uz /Organizācija U/ bāzi /Rajons D/ atbrauca policijas

darbinieki, rādīja bildes. Atbraucot uz /Organizācija B/, /Persona S/ ne ar vienu nekontaktējās. Pirms iebraukšanas

rūpnīcā sazvanījās ar /Persona T/, kas /Persona S/ sagaidīja un pavadīja līdz izkraušanas vietai. Nekādus

dokumentus /Persona T/ nerādīja. Pavadzīmes iedeva /Persona T/. Pavadzīmēs bija norādīta piegādes adrese,

/Persona S/ un mašīnas koordinātes. /Persona T/ nebrauca kopā ar /Persona S/, viņš palika rūpnīcā, varbūt gaidīja

citas mašīnas, jo tajā adresē bija ļoti daudz mašīnu. /Organizācija B/ iekraušanu uz vietas veica /Organizācija B/

pārstāvji. Vietās, uz kurieni aizved preci, /Persona S/ pats izkrauj preci no mašīnas. Objektā uz /Pilsēta G/ šosejas

preci pieņēma mājas īpašnieks. /Organizācija B/ nav /Organizācija U/ patstāvīgais partneris. Pasūtītājs /Persona T/

nav atzīstams par regulāro klientu, /Persona S/ personīgi zina tikai par 3 pārvadājumiem;

Saskaņā ar KPL 501.panta 2.punktu tiesa sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona S/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības, no kurām izriet, ka aptuveni 2009.gada septembrī /Persona S/ piezvanīja viņa priekšnieks no

/Organizācija U/ un pateica, ka ir jāaizved krava (kalto akmeni) uz /Pilsēta B/, kā arī iedeva telefona nr. /Tālrunis

D/, /Tālrunis B/ un arī pateica, ka tad, kad atbrauks, jāpasaka, ka krava /Persona AK/ ir no /Persona T/. Adrese bija

/Organizācija B/ adrese. /Persona S/ iekrāvās /Organizācija B/, preci aizveda uz /Adrese C/, kur /Persona S/ satika

/Persona T/ un, iespējams, teritorijas apsargs. Minētajā adresē /Persona S/ izkrāva preci pats ar /Persona T/, un

palīdzēja sargs. Uz minēto adresi /Persona S/ preci aizveda tikai vienu reizi un vienu reizi, kad teica vest pa taisno

uz Medemciemu. Uz /Adrese C/ /Persona S/ preci atveda divas reizes, 7. un 8.septembrī. Objekta adresi un telefonu

iedeva /Persona T/. Par preču atvešanu /Persona S/ nesamaksāja. /Persona T/ bija krietnas miesas būves, apmērām

180 cm, ar /Persona S/ runāja krieviski, uz sejas rēta acu rajonā. /Persona T/ atbrauca ar tumšu mašīnu. Pēc

/Persona T/ pieprasījuma /Persona S/ vēl vienu reizi veda uz Ulbroku kalto akmeni, bet no citas rūpnīcas, kas

atrodas tuvāk pie Bauskas (1.sējuma 60.-62.lapa);

Nolasītās liecības liecinieks /Persona S/ apstiprināja un papildus paskaidroja, ka /Persona T/ telefona numuru

nodiktēja priekšnieks. Visus notikušā apstākļus atceras labi, jo pirmo reizi nonāca tādā nepatīkamā situācijā, kā arī

atceras visas rūpnīcas, ar kurām strādā, un ir blociņš, kur /Persona S/ pieraksta visus telefona numurus un adreses.

Kad /Persona S/ piegādā preci, neviens par to neparakstās. Preci nogādāja pareizajā vietā, jo, ja būtu atvedis preci

ne tur, kur vajag, tad būtu pretenzijas no pasūtītāja. Neatceras konkrētas personas, kas saņēma preci. Nekādu

informāciju par telefona numuriem no /Organizācija B/ /Persona S/ nav nesaņēmis.

Konkrētajā gadījumā /Persona S/ saņēma zvanu no priekšnieka /Persona AJ/, kas teica kur un kāpēc jābrauc. Citreiz

priekšnieks telefoniski paziņo, kur jābrauc. Preci /Persona S/ veda no divām rūpnīcām, viena no tām bija

/Organizācija B/, otro neatceras, bet transporta pasūtītājs bija viena un tā pati persona;

Lieciniece /Persona P/ tiesas sēdē liecināja, ka /Persona A/ nepazīst, /Persona B/ ir redzējusi un zina /Persona B/

kā /Vārds A/. 2009.gadā /Vārds A/ kā /Organizācija A/ pārstāvis izteica velēšanos sadarboties ar /Organizācija B/.

Noslēdza līgumu, pagāja kāds laika posms, tika veikts pasūtījums no /Organizācija A/, tika veikta arī

priekšapmaksa. /Organizācija A/ vēlējas iegadāties bruģakmeni, daudzu dienu laikā lielos apmēros tika izvests

bruģis. Sākumā bija laba sadarbība. /Organizācija A/ līdz galam nesamaksāja, solīja, ka visu apmaksās. Līgums tika

noslēgts ar /Persona B/. Līgums tika sagatavots, un abas puses parakstīja to. /Persona P/ satikās ar personu vārdā

/Vārds A/ /Iela A/ pie /Organizācija I/, un iedeva viņam sagatavoto līgumu, un pēc tam, kad līgums bija parakstīts

no /Organizācija A/ puses, pēc kāda laika /Persona B/ atdeva līgumu atpakaļ /Persona P/ un sākās sadarbība. Kādas

līgumā bija norādītas personas, /Persona P/ nezina. Kad iesniedza apsūdzētajam /Persona B/ līgumu, to bija

parakstījis /Persona AI/ un /Persona AH/, jo no /Organizācija B/ puses līgumu paraksta divi cilvēki. Līgums

/Persona P/ klātbūtnē parakstīts nebija. Bija noslēgts sadarbības līgums par bruģakmens iegādi. Līgums bija

ilgstošs, beztermiņa. Ar /Persona B/ /Persona P/ tikās pie līguma saņemšanas tajā pašā /Organizācija I/, un vēlāk

/Iela D/ ielā, kur viņš parādīja nākamo objektu. Vairāk tikšanās nebija, visus pasūtījumus /Vārds A/ veica pa

telefonu, kurus pieņēma /Persona P/. Parakstot sadarbības līgumus, tālāk ar šo klientu līguma darbības laikā strādā

/Persona P/. Neatceras, cik piegādes tika veiktas, bet vairāk par piecām. /Persona P/ klātbūtnē /Persona B/ neko

nebija parakstījis. Pavadzīmēs tika rakstītas dažādas adreses, t.sk. Medemciems, un pie /Adrese K/ /Pilsēta F/ ielā.

/Rajons A/ prece bija gan izkrauta, gan stāvēja paletēs. Pie /Pilsēta F/ ielas nekā nebija, viss bija aizvests prom.

/Iela D/ ielā /Persona B/ pieminēja /Persona A/. Personu vārdā /Persona A/ /Persona P/ nepazīst;

Saskaņā ar KPL 501.panta 1. un 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /Persona P/ pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtās liecības, no kurām izriet, ka /Persona P/ kopš 2008.gada aprīļa ir /Organizācija B/

tirdzniecības menedžere. Pārrunas ar /Organizācija A/ pārstāvjiem tika gan veiktas telefoniski, gan tiekoties

klātienē. Līguma noslēgšana notika /Organizācija I/ /Iela A///Iela B/ ielā. /Organizācija A/ tikšanās laikā pārstāvēja

un līgumu noslēdza persona vārdā /Vārds A/, kura uzvārdu /Persona H/ noskaidroja vēlāk no 2009.gada

10.septembra pavadzīmes Nr./Numurs O/. /Vārds A/ personību pēc personu apliecinoša dokumenta tikšanās laikā

/Persona P/ nepārbaudīja. Kā arī nekādus dokumentus un vizītkartes /Vārds A/ neuzrādīja. /Vārds A/ runāja latviski,

bija ap 30-35 gadus vecs, tumšiem matiem, tumšām acīm, aptuveni 180 cm garš, sportiskas miesas būves un bija

atbraucis ar tumšu automašīnuVolvo. Pēc līguma saņemšanas /Vārds A/ paziņoja, ka līgumu parakstīs /Persona G/,

par kuru /Vārds A/ paskaidroja, ka viņš bieži ir izbraukumos Polijā un citur. /Persona P/ un /Persona AI/ nevienu

reizi nav redzējuši /Organizācija A/ direktoru /Persona G/. Ar direktoru /Persona G/ /Persona P/ ir runājusi tikai

telefoniski un tad, kad /Organizācija B/ sāka interesēties par pēdējo nepārskaitīto priekšapmaksu. /Persona G/ visu

laiku attaisnojās, kāpēc nav samaksāts un teica, ka izdarīs to vēlāk. Un vēlāk /Persona G/ un /Vārds A/ telefoni bija

atslēgti. Pēc kāda laika /Persona P/ ar /Vārds A/ atkal satikās /Organizācija I/ un /Vārds A/ atdeva parakstītu

līgumu. Vispār /Vārds A/ redzēja aptuveni četras reizes, pārsvarā kontaktējās ar viņu telefoniski. Kā transporta

pakalpojumu sniedzējs no /Organizācija B/ puses tika piedāvāts /Organizācija M/, bet kopš reizes,

kad /Organizācija M/ nevarēja pienācīgi veikt izkraušanos, /Vārds A/ nodarbojās ar bruģakmens piegādi. No

pavadzīmēm bija redzams, ka bruģakmens tiek piegādāts uz būvniecības objektiem./Organizācija A/ veica tikai

samaksas daļu – 2621,76 LVL. Pirmās priekšapmaksas tika veiktas ar pārskaitījumu. Preci no /Organizācija A/

/Organizācija B/ saņēma laikā no /Datums H/ līdz /Datums T/. Tika apsekoti vairāki objekti, kur tika izkrauts

bruģakmens saskaņā ar pavadzīmēm. /Persona P/ konstatēja divas vietas - /Adrese G/ un otra turpat, tikai ar citu

numuru. Par minētajām adresēm /Persona P/ uzzināja no šoferiem, kas veda bruģi - /Persona AD/, /Persona AG/,

/Persona AF/, /Persona S/(1.sējuma 56.-57.lapa);

Nolasītās liecības lieciniece /Persona P/ apstiprinājaun papildus paskaidroja, ka /Organizācija B/ veic un

kontrolē pārdošanas darījumus. 2009.gadā bija vairāki klienti. Visa prece stāv vienā vietā. /Persona P/ ir

pārliecināta par to, ka /Persona B/ ir tā pati persona, ar kuru viņa kontaktējās. /Persona B/ bija vienīgā

kontaktpersona, kas atbildēja uz telefona zvaniem, viņš strādāja ar /Organizācija B/ un domāja par tālāko sadarbību.

/Organizācija B/ prakse ir tāda, ka tad, kad izsniedz pavadzīmi, vienu eksemplāru paraksta šoferis, bet otrs - jāatved

atpakaļ parakstīts. Rēķina apmaksu pārbauda direktors, /Persona P/ to nevar izdarīt, jo viņai nav pieejas bankai.

Pavadzīmi paraksta šoferis, kad viņš ir saņēmis preci, tad šoferis aizved preci, atved atpakaļ pavadzīmi, kuru

parakstījis klients. /Persona AI/ parakstīja līgumu pirmais un /Persona P/ ar parakstīto līgumu aizbrauca uz

/Organizācija I/ un iedeva to /Organizācija A/ pārstāvim. Pēc tam atkārtoti tikās ar pārstāvi, lai saņemtu no viņa

parakstīto sadarbības līgumu. Ar /Persona B/ /Persona P/ tikās objektā /Iela D/ ielā, un viņš parādīja, ka tur būs

vajadzīgs bruģakmens. Otrajā tikšanās reizē /Persona B/ atdeva parakstītu līgumu un viss;

Liecinieks /Persona D/ tiesas sēdē liecināja,ka apsūdzēto /Persona A/ nav redzējis, /Persona B/ nepazīst, /Persona

A/ dzīvoja netālu no /Persona D/. Kādu laiku atpakaļ /Persona D/ gribēja nodibināt savu biznesu, bet nekas

nesanāca un /Persona D/ savu /Organizācija A/, kas no sākuma piederēja /Persona D/ mātei, pārdeva /Persona O/

par 100 LVL. /Persona D/ kopā ar /Persona O/ aizbrauca uz Uzņēmuma reģistru un pārrakstīja /Organizācija A/ uz

/Persona G/ vārdu. /Persona D/ vadījās pēc tā, ko teica /Persona O/. /Persona G/ bija kopā ar /Persona O/, bet no

sākuma Uzņēmumu reģistrā iegāja /Persona D/ kopā ar /Persona O/, pēc tam /Persona O/ kopā ar /Persona G/;

Saskaņā ar KPL 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona D/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības, no kurām izriet, ka /Persona D/ mātei /Persona V/ no 90-to gadu sākuma pieder /Organizācija A/,

kas nodarbojās ar pārtikas preču tirdzniecību mazā veikaliņā. Bet sākot no 2008.gada lietas mātei ar uzņēmumu

negāja labi un /Organizācija A/ darbība uz laiku bija apstādināta, bet /Persona V/ aizgāja strādāt uz veikalu

/Organizācija Z/. 2009.gada pavasarī /Persona D/ nolēma nodarboties ar starpniecību celtniecības materiālu

pārdošanā. Līdz ar ko 2009.gada 20.maijā /Persona V/ pārrakstīja /Organizācija A/ uz /Persona D/ vārdu. Bet

nekādi darījumi neparādījās, izņemot to, ka sakrājās parāds ap 200 latiem TELE-2. Bet tā kā maksāt nebija ar ko,

tad /Persona D/ nolēma, ka kāds varbūt gribēs iegādāties /Organizācija A/ ar visu parādu. /Persona D/ izvietoja

interneta mājas lapāwww.ss.lvsludinājumu par /Organizācija A/ pārdošanu. Pēc kāda laika /Persona D/ piezvanīja

vīrietis, kurš pateica, ka viņu interesē /Organizācija A/. Tikšanās laikā vīrietis stādījās priekšā kā /Persona G/.

/Persona D/ nodeva /Persona G/ /Organizācija A/ dokumentus, kas bija nepieciešami uzņēmuma pārreģistrācijai.

Pēc tam, kad izgāja no Uzņēmumu reģistra, kur notika pārrakstīšana, /Persona G/ samaksāja /Persona D/ 100 LVL.

Bez tam /Persona G/ iedeva /Persona D/ pret parakstu divus aktus, ar datumu /Datums U/ un /Datums L/ (1.sējuma

67.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona D/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības, no kurām izriet, ka /Persona D/ māte pārrakstīja uz /Persona D/ vārdu /Organizācija A/. No

biznesa nekas nesanāca, tikai parāds TELE2 un LMT. /Persona D/ draugs /Persona O/ jau iepriekš interesējās par

/Organizācija A/.

Tādēļ /Persona D/ piedāvāja /Persona O/ nopirkt /Organizācija A/, un /Persona O/ nopirka /Organizācija A/ par 100

LVL. /Persona D/ kopā ar /Persona O/ brauca uz Uzņēmumu reģistru pārreģistrēt uzņēmumu, un vēl pirms

braukšanas /Persona O/ piedāvāja /Persona D/ noslēgt līgumu ar būvmateriālu firmu, ko /Persona D/ arī izdarīja.

Pēc tam bija Uzņēmumu reģistrā un pārrakstīja uzņēmumu. /Persona O/ pie /Persona D/ uz mājām bija atbraucis

kopā ar /Persona G/. Lai parakstītu dokumentus sakarā ar /Organizācija A/ pārrakstīšanu, /Persona O/ /Persona D/

iepazīstināja ar /Persona A/, kam arī ir sakars ar /Organizācija A/. /Persona A/ palūdza atļauju /Persona D/ pārskaitīt

uz viņa Hansabanka kontu 7500 LVL, kam /Persona D/ piekrita un par ko saņēma 40 LVL. Pēc tam /Persona D/

saņēma dokumentus, ka ir parādā 7500 LVL. /Persona O/ lūdza neko neteikt policijai par /Organizācija A/ un

viņiem un teikt, ka iepriekš sniegtās /Persona D/ liecības bija nepatiesas (1.sējuma 73.-74.lapa);

Nolasītās liecības liecinieks /Persona D/ apstiprinājaun papildus paskaidroja, ka 7500 LVL, kas minēti liecībās,

bija /Persona O/ nauda. Darījums bija tikai ar /Persona O/, viņš samaksāja /Persona D/. Liecības 1.sējuma 67.lapā ir

nepareizas, bet liecībās 1.sējuma 73.-74.lapā ir nepareizi norādīts par 7500 LVL. /Persona O/ piedāvāja pārskaitīt

7500 LVL uz /Persona D/ kontu, teica, ka viņam nav sava konta. Minēto naudu pārskaitīja no /Organizācija C/

konta un minēto naudas summu /Persona D/ atdeva /Persona O/. /Persona O/ palūdza pārskaitīt no /Organizācija C/

konta 7500 latus uz manu kontu, jo viņam kontā ir mīnuss;

Liecinieks /Persona N/ tiesas sēdē liecināja,ka apsūdzēto /Persona A/ pazīst, /Persona B/ nepazīst. Attiecību ar

apsūdzētajiem nav.

/Persona N/ ir /Organizācija J/ kooperatīva valdes priekšsēdētājs, un viņam bija nepieciešams veikt celtniecības

darbus. Portālāss.lv/Persona N/ izvēlējās firmu, kas veiks celtniecības darbus. Atbrauca cilvēks, vārdā /Persona

AO/, ar kuru norunāja visus nosacījumus, /Persona AO/ iedeva firmas reģistrācijas dokumentus, kurus /Persona N/

pārbaudīja. /Persona N/ nedaudz šaubījās, jo iepriekš šī firma nodarbojās ar pārtikas tirdzniecību, un tagad grozīts

dibinātāju sastāvs. Visi dokumenti bija noformēti, līgums noslēgts. Līgumu /Persona N/ pārbaudīja ar īpašu vērību,

tur bija noteikts, ka samaksa par veikto darbu jāveic tikai par izpildīto darbu. Viss bija samaksāts. Asfaltu lika

/Organizācija C/. /Persona A/ liecinieks /Persona N/ pazīst sakarā ar to, ka dokumentos, ko /Persona AO/ viņam

atveda, pietrūka zīmogs, un /Persona A/ atbrauca un uzlika /Organizācija A/ zīmogu uz dokumentiem, kā to teica

/Persona AO/. Apmaksa par bruģi vienmēr tika veikta skaidrā naudā, /Persona N/ maksāja /Persona AO/. Asfaltu

klāja /Organizācija C/, jo teritorijā bija minētās firmas tehnika. Sadarbība ar /Organizācija A/ un /Persona AO/,

līgumu parakstīšana un apmaksa notika kopā divu dienu laikā. Līgums par asfalta ieklāšanu bija noslēgts tikai ar

/Organizācija A/, materiālu /Persona N/ iegādājās caur /Persona AO/, apmaksāja visu skaidra naudā. /Persona N/

neveica maksājumus ar bankas pārskaitījumu, jo neuzticējās /Persona AO/. /Persona N/ kopā ar /Persona AO/

brauca uz banku, un tur /Persona N/ samaksāja /Persona AO/ uz /Organizācija A/ kontu apmēram 8000 LVL,

maksāja pa daļām. Bija noruna, ka tad, kad atbrauks tehnika, /Persona N/ samaksās 2000 LVL, un kad būs izdarīts

darbs, - samaksās vēlreiz. Samaksa tika veikta uz /Organizācija A/ rēķina pamata. Asfaltēšanas darbi notika

2010.gadā. Kad tika pabeigti asfaltēšanas darbi, sadarbība ar /Organizācija A/ beidzās. Pēc pāris mēnešiem pēc

asfalta ieklāšanas, /Persona N/ piezvanīja /Persona AO/ un piedāvāja iegādāties akmeni, kuru /Persona N/ iegādājās

un uzlika sētā. Samaksa tika veikta skaidrā naudā – /Persona N/ iedeva viņam naudu rokās. /Persona AO/ izsniedza

kvīti vai pavadzīmi, precīzi neatceras;

Liecinieks /Persona O/ tiesas sēdē liecināja,ka apsūdzētos pazīst, ir viņus redzējis, uzvārdus zina abiem

apsūdzētajiem. Ar /Persona A/ ir kopā strādājis celtniecībā. /Persona B/ ir redzējis, bet nav kontaktējušies. Nav

bijuši nekādi darījumi ne ar vienu no apsūdzētajiem;

Saskaņā ar KPL 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona O/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības, no kurām izriet, ka viņa paziņa /Persona G/ tirgoja /Organizācija A/, un /Persona O/ to piedāvāja

/Persona A/, kas meklēja firmu celtniecībai. /Persona O/ pazīst /Persona G/ sakarā ar to, ka viņš meklēja darbu.

/Persona O/ iepazīstināja /Persona G/ ar /Persona A/. Vienu reizi /Persona O/ /Persona G/ un /Persona A/ veda uz

Uzņēmumu reģistru, kur notika /Organizācija A/ pārreģistrēšana uz /Persona G/ vārdu. Viens no viņiem /Persona O/

iedeva 20 LVL. 2010.gada jūnija sākumā /Persona O/ ar /Persona A/ brauca automašīnā, kad ceļu aizšķērsoja

automašīna BMWX5, no kuras izkāpa divi vīrieši un iesita pa galvu, aizveda uz ofisu, kur /Persona O/ uzrakstīja

parādzīmi ar saturu: „Es, /Persona O/, apņemos atdot parādu par bruģi, ar ko /Persona O/ nav nekāda sakara.

Policijā nevērsās, jo bija nobijies(1.sējuma 78.lapa);

Nolasītās liecības liecinieks /Persona O/ apstiprinājaun papildus paskaidroja, ka viņam nav nekādu saistību pret

/Organizācija A/. Zināja, ka /Persona A/ meklēja kaut kādu firmu, bet ar to nebija nekāda sakara. Nezina, kas

konkrēti iedeva 20 LVL. /Persona O/ pats abus apsūdzētos aizveda uz Uzņēmuma reģistru. Neatceras, vai gāja iekšā

Uzņēmumu reģistra ēkā kopā ar /Persona A/ un otru cilvēku. Neatceras, kāpēc veda /Persona A/ un /Persona G/ uz

Uzņēmumu reģistru. Par vešanu /Persona O/ dienā maksāja 20 LVL. /Persona G/ ir /Persona O/ brāļa /Persona AL/

paziņa. /Persona A/ prasīja, vai nav kāds strādnieks. Tajā pašā laikā /Persona G/ meklēja darbu un /Persona O/

piedāvāja celtniecības darbus pie /Persona A/. Tajā laikā /Persona O/ bija /Persona A/ šoferis un piestrādāja

celtniecības darbus – taisīja žogus un lika bruģi, tai pat laikā strādāja arī pie citiem darba devējiem. Neatceras, ar

kādu mašīnu brauca /Persona A/, bet BMWX5 tas nebija. Nebija ne ar /Persona A/, ne ar kādu citu celtniecībā

noslēdzis darba līgumu. /Persona O/ piespieda uzrakstīt parādzīmi. Neatceras summu parādzīmē. Parādzīmi rakstīja

kopā ar /Persona A/, vienu parādzīmi abi.

Liecinieks /Persona K/ tiesas sēdē liecināja,ka zina /Vārds A/, bet viņa uzvārdu nezina. /Persona K/ strādāja par

/Organizācija C/ darbu vadītāju 2009.gadā. /Organizācija A/ bija pasūtītāji divos objektos, kuros bija jāveic asfalta

seguma izbūve. Viens objekts bija /Rajons A/ un otrs /Rajons B/. Viens no /Organizācija C/ cilvēkiem iedeva

/Vārds A/ telefona numuru, lai viņš aizved /Persona K/ uz objektu. /Persona K/ sazvanījās un satikās ar /Vārds A/.

Pirmais līgums bija /Rajons A/ /Datums AA/. Pirmajā reizē /Persona K/ iedeva /Vārds A/ pavadzīmi. Starp

/Organizācija C/ un /Organizācija A/ bija noslēgts attiecīgs līgums. Līgumā varēja būt iekļauts punkts, ka tiks

izrakstīts priekšapmaksas rēķins, cik procentu apmērā, neatceras. Diezgan drīz tika uzsākti darbi. Pēc pirmā objekta

tika nomērīts objekts un sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts, jo vispirms uzklāj segumu un tikai tad nomēra. Tika

samērīta precīza kvadratūra, pēc kuras tika izrakstīts rēķins un atdots uz parakstīšanu, kā arī pieņemšanas-

nodošanas akts. Augustā bija otrs objekts, /Rajons B/, tā bija ceļa izbūve privātmāju rajonā. Tā pati kārtība, kā

iepriekšējā objektā, - arī ar priekšapmaksas rēķinu. Pēdējo rēķinu atdeva /Vārds A/ un viņš aizveda to uz

parakstīšanu, kuru tajā pašā dienā atveda atpakaļ. Vairāk ar /Vārds A/ netikās. /Persona K/ kontaktējās ar /Vārds A/

un vēl vienu personu, kas bija norādīta līgumā, lai atdotu rēķinu. Vārdu un uzvārdu šai personai neatceras. No šiem

diviem rēķiniem neviens nebija apmaksāts. Pieņemšanas-nodošanas aktu no /Organizācija C/ puses parakstīja

valdes loceklis /Persona AE/ un no /Organizācija A/ puses – tās pārstāvis. Ofisā aktu neparakstīja. /Persona K/ bija

dots uzdevums braukt izbūvēt objektu, un /Persona K/ pat neinteresējās, vai ir veikta priekšapmaksa. Objektā, kas

atradās /Rajons A/. Apsūdzēto /Persona B/ /Persona K/ sauca par /Vārds A/, kā tas bija saglabāts arī telefonā. Kā

citi sauca /Persona B/, neatceras. No /Organizācija A/ puses darbu pieņēma un parakstīja aktu /Persona B/, kurš

apstiprināja, ka viss ir kārtībā, jo /Persona K/ kontaktējās tikai ar viņu;

Liecinieks /Persona L/ tiesas sēdē liecināja,ka nepazīst nevienu no apsūdzētajiem. Sākot no 2004.gada /Persona

L/ strādā /Organizācija C/ par līgumu daļas vadītāju. 2009.gadā bija pasūtītājs /Organizācija A/, ar kuru

/Organizācija C/ noslēdza divus līgumus un rezultātā /Organizācija A/ nesamaksāja. Samaksāja tikai viena līguma

avansu 30% apmērā. No /Organizācija A/ puses /Persona L/ kontaktējās ar vienu cilvēku, kas bija atbraucis, lai

noslēgtu līgumu. Pavisam /Persona L/ noslēdza divus līgumus. Otrajā reizē /Persona L/ kontaktējās ar to pašu

cilvēku, ar kuru pirmajā reizē, bet šo cilvēku neatceras. Pirmā līguma darbi bija jau izpildīti, jo šāda darba izpilde

prasa vienu vai divas dienas. Rēķinu apmaksas termiņš vēl nebija iestājies, tam bija četrpadsmit dienas. Līdz ar to

/Organizācija C/ uzticējās un noslēdza otro līgumu, kur arī bija paredzēts avanss. Ātri izdarīja darbus, bet otrā

līguma summu nesamaksāja. Apmēram 4000 no 27 000 tika samaksāti. /Persona L/ pats sagatavoja pieņemšanas-

nodošanas aktus un droši vien nodeva /Organizācija C/ darbiniekam, kurš tikās ar /Organizācija A/ pārstāvi.

Principā gan akts par izpildītiem darbiem, gan pieņemšanas-nodošanas gala akts, gan rēķins viss reizē tiek dots uz

parakstīšanu. Cilvēku, kas uzdevās par /Organizācija A/ pārstāvi, /Persona L/ nav redzējis. Personīgi nepārbaudīja

šo cilvēku, jo tad vel tā nebaidījās, jo tajā laikā vēl ticēja cilvēkiem. Konkrētajā gadījumā ar /Organizācija A/

uzticība tika ieviesta ar priekšapmaksu. Sakarā ar līguma noslēgšanu pie /Persona L/ vērsās laikam /Organizācija A/

pārstāvis. /Persona L/ pienākumos ietilpa līgumu sagatavošana un izpildes kontrole. „Zaļo gaismu” darbu

uzsākšanai dod izpilddirektors. Tad, kad nauda pēc darba padarīšanas neienāca, /Persona L/ saprata, ka kaut kas nav

kārtībā. Konkrētajā gadījumā likās, ka tas bija kā nodoms nesamaksāt, jo pēc tam vairs nevienu nevarēja dabūt

rokās. Varētu teikt, ka tas bija izstrādāts plāns. Līdz /Organizācija C/ nonāk informācija, ka uzņēmums ir

bankrotējis un nevar samaksāt naudu par padarīto darbu. Ar /Organizācija A/ pēc tam nevarēja sazināties. Šie divi

projekti - /Rajons A/ un /Rajons B/ - tika veikti ar pāris dienu starpību. Pirmo līgumu noslēdza jūlija beigās, jūlija

pēdējā dienā parakstīja. Otrais līgums tika noslēgts augusta pirmajās dienās un augustā arī tika pabeigts. Par

projektu /Rajons B/ priekšapmaksu nesaņēma, priekšapmaksu saņēma tikai par pirmo objektu;

Liecinieks /Persona J/ tiesas sēdē liecināja,ka apsūdzētos nav redzējis. /Organizācija A/ vadība vērsās pie

/Persona J/ kā pie jurista, lai sastādītu kaitējuma kompensācijas pieteikumu šajā kriminālprocesā par /Organizācija

C/ nodarītajiem zaudējumiem. /Persona J/ izvērtēja visus dokumentus, līgumus, aktus un rēķinus. 2010.gada

16.decembrī kaitējuma kompensācijas pieteikums tika iesniegts policijā. Pieteikumā tika aprakstīts, ar ko noslēgti

līgumi, kas no uzņēmuma puses noslēdza šos līgumus, un, kas nebija izpildīts pie līgumiem, kaitējuma

kompensācijas apmērs bija aptuveni 30 000 lati. Noslēdzot līgumu, /Organizācija A/ avansu samaksāja, līdz ar to

par avansa maksājumu netika sniegta kaitējuma kompensācija. Kad tika sniegts kaitējuma kompensācijas

pieteikums, /Organizācija A/ tika pasludināta par maksātnespējīgu. No 2013.gada 1.jūnija līdz šim brīdim

/Organizācija A/ neapmaksāja nevienu līgumu /Organizācija A/.

Saskaņā ar KPL 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona J/ 2010.gada 17.decembrī

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Organizācija C/ ir prasījuma tiesības pret

/Organizācija A/ valdes locekli /Persona G/ par parāda 26 872,89 LVL un līgumsoda 7 150,87 LVL, kas kopā ir 34

023,76 LVL, piedziņu saskaņā ar /Datums J/ Līgumu. Līguma Nr.2 9.3.punktā tika noteikts, ka ar pieņemšanas-

nodošanas akta apstiprināšanu tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs ir pieņēmis darbu un tā rezultātus. Pieņemšanas-

nodošanas akta sastādīšanas datums tiek uzskatīts par darbu pabeigšanas datumu. Atbilstoši Līguma Nr.2

nosacījumiem /Organizācija C/ pēc darbu pabeigšanas sagatavoja aktu par izpildītiem darbiem /Laika periods A/,

kurā tika noteikts, ka objekta izmaksas sastāda 10 005,13 LVL, un pieņemšanas-nodošanas aktu, un iesniedza tos

/Organizācija A/ apstiprināšanai. Minētie akti tika nodoti un pieņemti /Datums Z/, ko apstiprina /Organizācija C/ un

/Organizācija A/ pārstāvju paraksti uz aktiem. Ievērojot to, ka /Organizācija A/ aktus apstiprināja (pieņēma) un

nekādus komentārus neiesniedza, tika izrakstīts rēķins par izpildītiem darbiem /Laika periods A/, proti, pavadzīme

Nr./Numurs F/ no /Datums E/.

Ar minēto pavadzīmi /Organizācija A/ apņēmās samaksāt /Organizācija C/ 10 005,13 LVL līdz 2009.gada

16.septembrim. Diemžēl līdz pat šī kaitējuma kompensācijas pieteikuma sagatavošanas brīdim /Organizācija A/

minēto pavadzīmju apmaksu nav veikusi. Turklāt /Organizācija A/ nav izpildījusi arī Līguma Nr.2 9.1.punktu, proti,

pirms darbu uzsākšanas nav samaksājusi /Organizācija C/ avansu 30% apmērā saskaņā ar /Datums M/ Avansa

rēķinu Nr./Numurs G/. Gan Līguma Nr.1 un Nr.2 9.4.punktā, gan arī pavadzīmēs tika noteikts, ka par maksājuma

kavējumu Pasūtītājs maksā Uzņēmējam līgumsodu 0,5 % apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru

nokavēto dienu. Ievērojot to, ka saskaņā ar uzņemtajām saistībām /Organizācija C/ no savas puses izpildīja visus

pienākumus pret /Organizācija A/, savukārt /Organizācija A/ samaksu noteiktajos termiņos un kārtībā neveica,

/Organizācija A/ parādsaistības ar /Organizācija C/ uz parāda aprēķināšanas dienu - 2009.gada 23.oktobri - sastāda

34 023,76 LVL, no kā 26 872,89 LVL - nesamaksātā pamatparāda summa un 7 150,87 LVL– līgumsods. Visus

iepriekš minētos dokumentus no /Organizācija A/ puses parakstīja tās valdes loceklis /Persona G/. Ar /Pilsēta A/

pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2009.gada 7.decembra spriedumu Lietā /Numurs I/ /Organizācija A/ tika pasludināts

maksātnespējas process, savukārt 2010.gada 3.septembrī /Organizācija A/ tika likvidēta. Ievērojot visu iepriekš

minēto, /Organizācija C/ uzskata, ka /Persona G/ kā /Organizācija A/ valdes loceklis ir vainojams parāda

nesamaksāšanā /Organizācija C/, jo, noslēdzot iepriekš minētos līgumus un uzņemoties attiecīgas saistības, viņam

kā valdes loceklim saskaņā ar Komerclikumu un Civillikumu bija jāizvērtē iespējas norēķināties ar pakalpojuma

sniedzēju un bija jārīkojas kā godīgam saimniekam ar Sabiedrības mantu, taču, saņemot pakalpojumus no

/Organizācija C/ puses un gūstot no tā peļņu, /Persona G/ kā /Organizācija A/ valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt

sabiedrību atsevišķi, nekavējoties izvairījās no saistībām apmaksāt saņemtos pakalpojumus, kas viennozīmīgi

liecina par tā negodprātīgu rīcību un iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Pastāvot šādiem apstākļiem,

/Organizācija C/ piesaka kaitējuma kompensāciju pret /Persona G/ par sumu 34 023,76 LVL. Ievērojot visu iepriekš

minēto, /Organizācija C/ lūdz pieņemt lēmumu par /Organizācija C/ atzīšanu par cietušo kriminālprocesā

Nr.11517027209 par summu 34 023,76 LVL apmērā. Nr./Numurs H/, aktu par izpildītiem darbiem /Datums AB/,

/Datums AE/ pieņemšanas-nodošanas aktu un Pavadzīmi Nr./Numurs AN/ no /Datums AE/, kā arī /Datums L/

Līgumu Nr./Numurs I/, /Datums M/ Avansa rēķinu Nr./Numurs G/, aktu par izpildītiem darbiem /Laika periods A/,

2009.gada 20.augusta pieņemšanas-nodošanas aktu un /Datums E/ Pavadzīmi Nr./Numurs F/ un proti:

/Datums J/ starp /Organizācija C/ kā Uzņēmēju no vienas puses un /Organizācija A/ kā Pasūtītāju no otras puses,

tika noslēgts Līgums Nr./Numurs H/ jeb Līgums Nr.1 par darbu veikšanu objektā - asfaltbetona segas izbūve

/Rajons A/, /Pilsēta A/ rajonā, par Līguma Nr.1 summu 14 520 LVL. Līguma Nr.1 5.punktā puses vienojās, ka

darbu uzsākšanas datums ir /Datums V/, darbiem jābūt pabeigtiem līdz 2009.gada 3.augustam. Savukārt Līguma

Nr.1 9.2.punktā noteikts, ka pēc darbu pabeigšanas /Organizācija C/ sagatavo aktu par faktiski izpildītajiem

darbiem - Forma Nr.2 un pieņemšanas-nodošanas aktu un tos iesniedz /Organizācija A/ apstiprināšanai. Ja

/Organizācija A/ 3 dienu laikā nav iesniedzis pretenzijas, saistītas ar /Organizācija C/ veiktā darba kvalitāti vai

apjomu, un to apstiprinājis, tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ aktu par faktiski izpildītajiem darbiem - Forma Nr.2

– un pieņemšanas-nodošanas aktu ir pieņēmis un apstiprinājis. Uz apstiprināta pieņemšanas-nodošanas akta pamata

tiek izrakstīts rēķins /Organizācija A/. Rēķins ir jāparaksta 5 dienu laikā. Gadījumā, ja rēķins netiek parakstīts, tas

tiek uzskatīts par pieņemtu. Rēķins ir jāapmaksā 14 dienu laikā no tā parakstīšanas dienas. Turklāt, Līguma Nr.1

9.3.punktā tika noteikts, ka ar pieņemšanas-nodošanas akta apstiprināšanu tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ ir

pieņēmis darbu un tā rezultātus. Pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanas datums tiek uzskatīts par darbu

pabeigšanas datumu. Atbilstoši Līguma Nr.1 nosacījumiem /Organizācija C/ pēc darbu pabeigšanas sagatavoja aktu

par izpildītiem darbiem /Datums AA/, kurā tika noteikts, ka objekta izmaksas sastāda 13 208,36 LVL,

un pieņemšanas-nodošanas aktu, un iesniedza tos /Organizācija A/ apstiprināšanai. Minētie akti tika nodoti un

pieņemti /Datums AE/, ko apstiprina /Organizācija C/ un /Organizācija A/ pārstāvju paraksti uz aktiem. Ievērojot

to, ka /Organizācija A/ aktus apstiprināja (pieņēma) un nekādus komentārus nesniedza, tika izrakstīts rēķins par

izpildītiem darbiem /Datums AB/, proti, Pavadzīme Nr./Numurs J/ no /Datums AE/. Ar minēto pavadzīmi

/Organizācija A/ apņēmās samaksāt /Organizācija C/ 13 208,36 LVL līdz 2009.gada 14.augustam.

Savukārt, /Datums L/ starp /Organizācija C/ kā Uzņēmēju no vienas puses, un /Organizācija A/ kā Pasūtītāju no

otras puses, tika noslēgts Līgums Nr./Numurs I/ jeb Līgums Nr.2 par darbu veikšanu objektā - asfaltbetona segas

izbūve /Adrese D/ par Līguma Nr.2 summu 12 198,01 LVL. Līguma Nr.2 5.punktā puses vienojās, ka darbu

uzsākšanas datums ir /Datums M/, darbiem jābūt pabeigtiem līdz /Datums AF/. Savukārt, Līguma Nr.2 9.2.punktā

noteikts, ka pēc darbu pabeigšanas /Organizācija C/ sagatavo aktu par faktiski izpildītajiem darbiem - Forma Nr.2

un pieņemšanas-nodošanas aktu un iesniedz tos /Organizācija A/ apstiprināšanai. Ja /Organizācija A/ 3 dienu laikā

nav iesniedzis rakstiskas pretenzijas, saistītas ar /Organizācija C/ veiktā darba kvalitāti vai apjomu, un tos

apstiprinājis, tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ aktu par faktiski izpildītajiem darbiem - Forma Nr.2 un

pieņemšanas-nodošanas aktu ir pieņēmis un apstiprinājis. Uz apstiprināta pieņemšanas-nodošanas akta pamata tiek

izrakstīts rēķins /Organizācija A/. Rēķins ir jāparaksta 5 dienu laikā. Gadījumā, ja rēķins netiek parakstīts, tas tiek

uzskatīts par pieņemtu. Rēķins ir jāapmaksā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas (1.sējuma 165.-168.lapa);

Nolasītās liecības liecinieks /Persona J/ apstiprināja un papildus paskaidroja, ka neatceras, vai /Organizācija A/

samaksāja avansu. Neredzēja, kas tika samaksāts, vadījās pēc iesniegtajiem dokumentiem. /Persona J/ nav zināms

kā /Organizācija C/ mēģināja atgūt parādu;

Lieciniece /Persona R/ tiesas sēdē liecināja,ka apsūdzētos nav redzējusi. 2009.gadā /Persona R/ bija

maksātnespējas administratore /Organizācija A/.

Bija pasludināts maksātnespējas process, parādniekam uzsākta mantas atsavināšana. /Persona R/ pieprasīja

parādnieka pārstāvim nodot dokumentus un mantu. Nedz dokumenti, nedz manta netika nodoti. Pārbaudot publiski

pieejamo informāciju, /Persona R/ konstatēja, līdz ar ko arī apšaubīja to, ka varēja būt veiktas kādas saimnieciskās

darbības, jo /Persona G/ deklarētā dzīvesvieta bija patversme. Tajā brīdī kreditori sāka pieteikt prasījumus, no kā

/Persona R/ secināja, ka bija darījumi, kurus /Persona G/ nebija veicis. Kreditori vērsās pie /Persona R/, norādot, ka

tā prece, kas tika nogādāta, netika nodota. Viens no kreditoriem bija /Organizācija C/. /Organizācija A/ darbinieku

nebija, bija tikai valdes loceklis, neatceras, bet pavadzīmēs tika minētas citas personas. Ņemot vērā, ka parādnieka

pārstāvis nenodeva dokumentus, /Persona R/ vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar pieteikumu, uz kuru atteicās

ierosināt kriminālprocesu. Pēc tam viens no kreditoriem iesniedza policijā iesniegumu, uz kuru pamatojoties tika

ierosināta krimināllieta. Visus dokumentus, kas bija /Persona R/ rīcībā par šiem darījumiem, /Persona R/ pievienoja

iesniegšanai pievienošanai krimināllietas materiāliem. /Organizācija B/ bija iesniedzis kreditora prasījumu.

Prasījums netika apmierināts. /Organizācija C/ iesniedza kreditora prasījumu, kas tika iekļauts un atzīts. Prasība

pret /Persona G/ netika celta. Kreditoru sapulcēs kreditoriem ir tiesības izteikties un tas, ka /Persona G/ nekas

nepieder, šajā sapulcē tika izrunāts. Ja tiesā tiktu celta prasība un tā tiktu apmierināta, nekādu ieguvumu kreditori

negūtu, jo no /Persona G/ neko nevarētu piedzīt un viņš ir deklarēts patversmē;

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 1.jūnijā sniegtās liecības,no kurām izriet,

ka /Datums A/ /Pilsēta A/, /Rajons C/ rajonā, pie /Adrese I/ pie /Persona G/ piegāja divi vīrieši un piedāvāja

nopelnīt, pārrakstot uzņēmumu. Sarunas laikā /Persona G/ jau bija alkohola reibumā un vīrieši viņam vēl deva

dzert. Par cik bija bez darba, piedāvājumam /Persona G/ piekrita, pēc kā uzreiz kopā ar vīriešiem brauca pie notāra,

kur /Persona G/ sniedza rokraksta paraugus, par ko saņēma 5 LVL. Pie notāra /Persona G/ iegāja viens pats, naudu

priekš notāra pakalpojumiem iedeva augstākminētie vīrieši. Notārs atradās /Pilsēta A/ centrā, pie notāra brauca ar

automašīnu BMW. Viens no vīriešiem sevi nosauca par /Persona K/, kas arī visu laiku kontaktējās ar /Persona G/.

Dokumentus, ko izsniedza notārs, /Persona G/ atdeva /Persona K/. Viens no vīriešiem paprasīja /Persona G/

telefona numuru un teica, ka piezvanīs. Aptuveni pēc nedēļas piezvanīja /Persona K/ un pēc tikšanās aizveda uz

Uzņēmumu reģistru, kur /Persona G/ iesniedza dokumentus, ko viņam iedeva /Persona K/. Par dokumentu

iesniegšanu /Persona G/ samaksāja. Pēc kāda laika bija otro reizi Uzņēmumu reģistrā, lai izņemtu dokumentus.

Šoreiz uz Uzņēmumu reģistru /Persona G/ atveda citas personas, kuras iepriekš /Persona G/ nebija redzējis, kas

/Persona G/ samaksāja pēc tam, kad /Persona G/ viņiem atdeva dokumentus. Pirmos vīriešus pēdējo reizi redzēja,

kad otrreiz bija Uzņēmumu reģistrā. Konkrēti kādus dokumentus pie Uzņēmumu reģistra parakstīja, neatceras,

varbūt parakstīja arī tukšus papīrus. Katru tikšanās reizi /Persona G/ tika piedāvāts alkohols. Ar ko nodarbojas

/Organizācija A/, ar ko slēdza darījumus, līgumus, nezina, jo uzņēmējdarbības uzraudzīšanā nepiedalījās. /Persona

K/ bija aptuveni 40-45 gadus vecs, gara auguma, runāja gan krieviski, gan latviski, mati tumši (2.sējuma

77.-78.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 2.jūnijā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Datums A/ /Persona G/ iepazinās ar vīrieti vārdā /Persona

A/, kas piedāvāja nopelnīt naudu, uz kādu laiku pārrakstot firmu. /Persona A/ solīja, ka ar firmu viss ir kārtībā un

nekādu problēmu nebūs. /Persona G/ piekrita, jo labu laiku bija bez darba, un par uzņēmuma pārreģistrēšanu viņam

samaksāja 20 LVL. Uz Uzņēmumu reģistru un pie notāra /Persona G/ veda /Persona A/ ar vēl vienu vīrieti vārdā

Ivars. Visas darbības Uzņēmumu reģistrā un pie notāra /Persona G/ veica pēc /Persona A/ vai Ivara teiktā. Visus

dokumentus, ko saņēma Uzņēmumu reģistrā vai pie notāra, /Persona G/ atdeva /Persona A/. Par katru darbību

/Persona G/ saņēma 5 vai 10 LVL. Pēc uzņēmuma pārreģistrēšanas /Persona G/ divas vai vairākas reizes ar

/Persona A/ un /Persona AL/ brauca uz banku un pārskaitīja naudu. Pārskaitījumu veica Swedbank filiālē, kas

atrodas veikalā /Organizācija Z/, /Iela E/, aiz skolas. Bankas filiālē /Persona G/ bija viens, /Persona A/ ar /Persona

AL/ gaidīja pie bankas automašīnā – tumšas krāsas BMW vai Mercedes. Naudu un konta numuru deva /Persona A/.

Par bruģi /Persona G/ neko nezina, nekādos /Organizācija A/ darījumos nepiedalījās, tikšanās ar klientiem

nepiedalījās, tikai parakstīja viņam dotos dokumentus. Sakarus ar /Persona A/ uzturēja telefoniski. Telefona

numurus /Persona A/ mainīja aptuveni katru otro nedēļu. Parasti /Persona A/ zvanīja pats vai atbrauca uz /Persona

G/ dzīvesvietu. Atceras, ka /Organizācija A/ darījumi bija vairāki, saistīti ar būvmateriālu iegādi. /Persona G/ neko

nesaprot no darījumiem, grāmatvedības, uzņēmējdarbības, /Persona A/ vienkārši solīja, ka viss būs kārtībā un

/Persona G/ viņam uzticējās. Pēc /Persona A/ lūguma /Rajons E/ /Persona G/ sagaidīja kravu ar granti un akmens

šķembām. Kravu tikai sagaidīja, bet norēķinājās par preci /Persona A/. Pēc /Persona A/ lūguma /Persona G/ brauca

uz /Pilsēta H/, kur degvielas uzpildes stacijā sagaidīja kravas automašīnu, kurai parakstīja ceļa zīmes (2.sējuma

79.-80.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 2.jūnijā sniegtās liecības, vaļsirdīgā atzīšanās,no kuras izriet, ka /Datums A/ iepazinās ar /Persona A/,

kas bija vidēja auguma, tumšiem matiem, palielām ausīm. /Persona A/ piedāvāja nopelnīt naudu, pārrakstot firmu,

/Organizācija A/. Kad pārrakstīja firmu, veica dažu /Persona A/ teiktos darbus, piemēram, parakstīja dažādus

dokumentus, pavadzīmes. Par katru dokumentu parakstīšanas reizi /Persona A/ /Persona G/ maksāja aptuveni 5-10

LVL. Nekādus /Organizācija A/ darījumus /Persona G/ nav veicis un neko par tiem nezina, jo tikai parakstīja

dokumentus (2.sējuma 81.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 13.septembrī sniegtās liecības,no kurām izriet, ka pie /Persona G/ uz mājām /Datums AG/ atnāca divi

/Persona G/ un viņa sievai nepazīstami cilvēki un draudēja. /Persona G/ nebija mājās. Divi nepazīstamie cilvēki

lika /Persona G/ sievai /Persona AN/ nodot /Persona G/ informāciju, lai sēžot mierā, vienalga sēdēšot. /Persona G/

atgriezās mājās un sieva nodeva, ka bija atnākuši divi vīrieši un draudēja, pēc kā /Persona G/ piezvanīja uz policiju.

Nākošā dienā inspektors /Persona AC/ atbrauca pie /Persona G/ uz mājām un parādīja atpazīšanai pēc fotogrāfijām

vīriešus.

Pēc fotogrāfijām /Persona G/ nevienu neatpazina, pēc kā inspektors /Persona AC/ atbrauca pie /Persona G/ uz

mājām nākošā dienā un rādīja fotogrāfijas /Persona G/ sievai, kas nevienu uz fotogrāfijām neatpazina (2.sējuma

88.-89., 90.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 16.decembrī sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Persona G/ 2009.gadā iepazinās ar /Persona A/, kas

piedāvāja uz /Persona G/ vārdu noformēt /Organizācija A/, ko /Persona G/ arī izdarīja, jo viņam tika paskaidrotos,

ka tādā darbībā nekā pretlikumīga nav. /Persona G/ lika parakstīt dažādus dokumentus. /Persona G/ domāja, ka viss

ir neoficiāli, t.i., nezināja, ka ir /Organizācija A/ valdes loceklis. Kādus dokumentus parakstīja, nezina, jo neko no

tā nesaprot, visu laiku atradās alkohola reibumā, vienkārši parakstīja papīrus pēc /Persona A/ lūguma. /Persona G/

par viņa prasību izpildīšanu maksāja 5 LVL. /Persona G/ parakstīja visus dokumentus no/Organizācija C/ pēc

/Persona A/ lūguma. Nevienu dokumentu /Persona G/ nelasīja un to saturu nezina. Iepriekš sniegtās liecības uztur,

nožēlo izdarīto(2.sējuma 92.-93.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 17.decembrī sniegtās liecības, vaļsirdīgā atzīšanās,no kuras izriet, ka nožēlo izdarīto, nav sapratis

izdarītā nopietnību. /Persona A/ stāstīja, ka viss ir oficiāli, kam /Persona G/ noticēja (2.sējuma 94.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2011.gada 27.decembrī sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Datums A/ /Persona G/ iepazinās ar /Persona A/. Par

cik bija bez darba, piekrita /Persona A/ piedāvājumam nopelnīt, pārrakstot firmu uz savu vārdu, bet pēc tam atkal

pārrakstot uz citas personas vārdu. /Persona A/ teica, ka viss notiek oficiāli un legāli un ka tikai būšot jānodod sava

paraksta paraugs un pēc tam laika gaitā jāparaksta daži dokumenti. Par parakstāmajiem dokumentiem /Persona G/

neinteresējās, to saturā neiedziļinājās, jo tobrīd lietoja daudz alkohola un bija vienalga, ko paraksta, kā arī uzticējās

/Persona A/. Dokumentus deva parakstīt /Persona A/. Dažas reizes /Persona A/ veda /Persona G/ uz objektiem un

rādīja, ka būvdarbi notiek, darbinieki strādā, kas radīja pārliecību, ka firmas darbība ir reāla un likumīga. /Persona

B/ personīgi nepazīst (2.sējuma 105.-107.lapa);

Saskaņā ar KPL 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 18.jūnijā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka pilnībā uztur savas iepriekš sniegtās liecības, kur

detalizēti izklāstīja savu saistību ar /Organizācija A/, /Persona A/ un citām kriminālprocesā iesaistītajām personām.

Ar /Persona A/ /Persona G/ iepazinās /Datums A/. Viņus iepazīstināja /Persona G/ paziņa /Persona O/. Vai nu

/Persona A/, vai nu /Persona O/ piedāvāja nopelnīt 10 vai 20 LVL, kam /Persona G/ piekrita, un viņi teica, ka vajag

uz /Persona G/ vārdu piereģistrēt kādu firmu, kur /Persona G/ būs tās valdes loceklis. /Persona A/ teica, ka uz savu

vārdu viņš nevarot to pierakstīt, jo viņam esot kādas finansiālas nepatikšanas. Bez tam, /Persona A/ teica, ka

/Persona G/ būšot kā firmas dalībnieks tikai uz īsu laiku un pēc tam firma tikšot pārdota citai personai, kā arī teica,

ka viss būšot likumīgi. Tādā veidā /Persona G/ tika noformēts kā /Organizācija A/ valdes loceklis. /Persona A/

teica, ka šī firma nodarbosies ar celtniecības pakalpojumiem un /Persona A/ regulāri veda /Persona G/ parakstīt

dažādus dokumentus - kādus tieši, neatceras,

jo sevišķi neiedziļinājās. Turklāt tanī laikā /Persona G/ stipri lietoja alkoholu un viņam bija diezgan vienaldzīgs

dokumentu saturs. Bija kaut kādi līgumi, pavadzīmes vai pieņemšanas-nodošanas akti, bet ar kādām firmām un par

ko, /Persona G/ nelasīja. Par dokumentu parakstīšanu /Persona A/ /Persona G/ iedeva aptuveni 5-10 LVL. Tāpat arī

dažas reizes /Persona A/ ar vēl kaut kādiem vīriešiem veda /Persona G/ uz kaut kādu banku, kur iedeva naudu

unlika to pārskaitīt uz kaut kādu kontu. /Persona A/ iedeva /Persona G/ rekvizītus un paraugus par to, cik daudz, uz

kurieni un par ko jāpārskaita, bet tanī brīdī /Persona G/ īpaši nepievērsa uzmanību pārskaitījumu saturam. Ņemot

vērā, ka /Organizācija A/ veica maksājumus citām firmām, /Persona G/ likās, ka firmas darbība notiek un nebija

aizdomas par kaut kādiem negodīgiem darījumiem. Vienu brīdi /Persona G/ sāka likties jocīgi, ka īsti nezina, ar ko

„viņa firma” nodarbojas, un, lai apstiprinātu, ka nenotiek nekas nelikumīgs, sāka prašņāt /Persona A/ par firmas

darbību un /Persona A/ aizveda /Persona G/ uz kaut kādu objektu un parādīja, ka tur notiek bruģēšanas darbi. Tas

radīja pārliecību, ka viss ir kārtībā un likumīgi. Dažādus dokumentus /Persona G/ parakstīja laika posmā no

/Datums AB/ līdz aptuveni septembrim un kontaktējās vienīgi ar /Persona A/. Personu vārdā /Persona B/ /Persona

G/ nepazīst. Iespējams, ka ir viņu kaut kur redzējis, bet viņš nav stādījies priekšā ar savu vārdu un /Persona G/ nav

ar viņu runājies. Kad tika nopratināts kā apsūdzētais, /Persona G/ tika uzrādīti vairāki līgumi un citi dokumenti, kas

bija parakstīti /Persona G/ vārdā, bet lielai to daļai nebija /Persona G/ paraksts, tātad kāds ir parakstījies viņa vietā,

atdarinot parakstu. Nekādu samaksu vai procentus par /Organizācija A/ veiktajiem darījumiem /Persona G/ nav

saņēmis un arī nezina, kādas summas /Organizācija A/ vārdā /Persona A/ un citas personas ir izkrāpušas. Vienīgie

maksājumi, ko /Persona G/ saņēma no /Persona A/, bija par to, ka uzlika parakstu uz nepieciešamajiem

dokumentiem /Organizācija A/ vārdā (2.sējuma 113.-114.lapa);

No /Organizācija B/ 2009.gada 25.novembra iesnieguma ar pielikumiem izriet,ka 2008.gada 14.novembrī

/Organizācija B/ un /Organizācija A/ tās valdes locekļa /Persona G/ personā, kā dīleri, tika noslēgts Sadarbības

līgums Nr./Numurs B/ ar pielikumu A “Preču pārdošanas, piegādes un norēķinu noteikumi, kas ir līguma

neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar minētā ar Līguma/Noteikumu nosacījumiem un izrakstītām pavadzīmēm,

/Organizācija B/ laika posmā no /Datums H/ līdz /Datums I/ piegādāja un nodeva /Organizācija A/, bet

/Organizācija A/ saņēma no /Organizācija B/ preces (bruģakmens, apmales ietvei un eiropaletes) par kopējo summu

13 755,97 LVL, t.sk. PVN 21 %. Pēc /Organizācija B/ rīcībā esošās informācijas /Organizācija A/ tika izmantota

tikai kā līdzeklis un aizsegs minētās preces izkrāpšanai no /Organizācija B/ un uzticības ievešanai /Organizācija B/

darbiniekiem. /Organizācija A/ jau ilgstošu laiku neatrodas pēc savas juridiskās adreses, kā arī ir pamats secināt, ka

tās amatpersonas, respektīvi /Persona G/, nekad nav parakstījuši līgumu ar /Organizācija B/. Persona ar vārdu

“/Vārds A/”, kas uzturēja kontaktu ar /Organizācija B/ darbiniekiem, pēc intereses izrādīšanas par /Organizācija A/

amatpersonām, no kontaktiem sāka izvairīties un tad pazuda. Pēc /Organizācija B/ rīcībā esošās informācijas,

/Organizācija B/ piederošā prece tika pārdota trešajām personām par skaidru naudu un bez attiecīgiem

pavaddokumentiem un čekiem, līdz ar ko ir pamats secināt, ka iesniegumā minētas personas, saņemot naudas

līdzekļus no pircējiem, veikušas savas prettiesiskas darbības mantkārīgā nolūkā. Izvērtējot izveidojošos situāciju,

/Organizācija B/ uzskata, ka iesniegumā minēto personu rīcība liecina par to, ka viņi, apzinoties savas rīcības sekas,

ar iepriekšēju tīšu nodomu veica /Organizācija B/ piederošā īpašuma izkrāpšanu. /Organizācija B/ ir pārliecināta, ka

iesniegumā minētas personas sistemātiski nodarbojas ar krāpšanu un /Organizācija B/ rīcībā ir informācija, ka

līdzīgā veidā tikuši apkrāpti arī citi Latvijas Republikas uzņēmēji (1.sējuma 10.-35.lapa);

No /Organizācija B/ avansa rēķiniem un internetbankas izdrukām izriet,ka /Datums E/ /Organizācija B/

saņēma avansa maksājumu Nr./Numurs K/ 937,53 LVL no /Organizācija A/, maksājumu veica /Persona A/;

/Datums F/ /Organizācija B/ saņēma avansa maksājumu Nr.2009/91 940 LVL no /Organizācija A/, maksājumu

veica /Persona G/;

/Datums G/ /Organizācija B/ saņēma avansa maksājumu Nr./Numurs M/ 937,37 LVL no /Organizācija A/,

maksājumu veica /Persona G/ (1.sējuma 48.-53.lapa);

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām izriet, ka /Persona P/ atpazina /Persona B/ kā

personu, kas nosauca sevi par /Vārds A/ un pārstāvēja /Organizācija A/, slēdzot līgumu ar /Organizācija B/, un ar

kuru /Persona P/ sazinājās pa telefona nr. /Tālrunis A/ (1.sējuma 58.-59.lapa);

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām izriet, ka /Persona D/ atpazina /Persona G/ kā

personu vārdā /Persona G/, par kuru liecināja 2010.gada 14.janvārī (1.sējuma 68.-70.lapa);

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām izriet, ka /Persona D/ atpazina /Persona O/ kā

personu, kas kopā ar /Persona A/ un /Persona G/ iegādājās no /Persona D/ /Organizācija A/ (1.sējuma 75.-76.lapa);

No 2010.gada 29.novembra eksperta atzinuma Nr./Numurs AJ/ izriet, ka parakstu /Persona H/ vārdā sadaļā

“Saņēma” 2009.gada 10.septembra pavadzīmē Nr./Numurs O/ ir izpildījis /Persona B/.

Parakstus /Persona G/ vārda sadaļā “Saņēma” /Numurs P/ un /Datums AD/ pavadzīmē Nr./Numurs S/ un /Datums

AD/ pavadzīmē Nr./Numurs T/ nav izpildījis pats /Persona G/, bet ir rakstījusi kāda cita persona. Noteikt kas -

/Persona A/, /Persona B/ vai kāda cita persona ir izpildījusi parakstus /Persona G/ vārdā, nebija iespējams veikt, jo

katrā salīdzināšanas epizodē konstatētas gan atsevišķas sakritības, gan atšķirības, rokrakstu vispārējās un

individuālajās pazīmēs, taču tās nav skaidrojamas viennozīmīgi un to daudzums nevienā no salīdzināšanas

epizodēm neveido tādu kopumu, kas būtu pietiekams kādam noteiktam (apgalvojuma vai nolieguma) atzinumam,

kā arī tādēļ, ka paraksti ir izpildīti vienkāršas uzbūves burtiem, kas tuvi tipveidam, līdz ar to tajos izpildītāja

rokraksta individuālās pazīmes neatspoguļojas pietiekamā daudzumā;

Parakstus /Persona G/ vārdā sadaļā “/Organizācija A/ /Datums D/ sadarbības līgumā Nr./Numurs B/ un Pielikumā A

/Datums D/ Sadarbības līgumam Nr./Numurs B/, iespējams, nav izpildījis /Persona G/. Izlemt jautājumu

kategoriskā formā nebija iespējams, jo konstatētās pazīmju atšķirības ir raksturīgas, taču to daudzums veido tādu

kopumu, kas ir pietiekams tikai varbūtējam nolieguma atzinumam, ka parakstus /Persona G/ vārdā, iespējams, nav

izpildījis /Persona G/. Izdalīt lielāku pazīmju daudzumu un izlemt jautājumu kategoriskā formā nebija iespējams

parakstu ierobežotā un vienkārši izpildītā grafiskā materiāla dēļ. Noteikt, kas - /Persona A/, /Persona B/ vai kāda

cita persona ir izpildījusi parakstus /Persona G/ vārdā, nebija iespējams parakstu ierobežotā un vienkārši izpildītā

grafiskā materiāla dēļ. Noteikt, kas - /Persona G/, /Persona A/, /Persona B/ vai kādas citas ir izpildījušas parakstus

izdomātu personu - /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona S/, /Persona AP/ un /Persona AD/ vārdā sadaļā “Saņēma”

pavadzīmēs Nr./Numurs R/, /Numurs U/ /Numurs V/, /Numurs Z/, /Numurs AA/, /Numurs AB/, /Numurs AC/,

/Numurs AD/, /Numurs AE/, /Numurs Z/, /Numurs AF/, /Numurs G/ un /Numurs H/ nebija iespējams, jo /Persona

G/, /Persona A/ un /Persona B/ rokrakstu paraugos katrā salīdzināšanas epizodē konstatētas gan atsevišķas

sakritības, gan atšķirības rokrakstu vispārējās un individuālajās pazīmēs, taču tās nav skaidrojamas viennozīmīgi un

to daudzums nevienā no salīdzināšanas epizodēm neveido tādu kopumu, kas būtu pietiekams kādam noteiktam

(apgalvojuma vai nolieguma) atzinumam, nebija iespējams parakstu vienkāršotās uzbūves un nelielā grafiskā

materiāla dēļ (1.sējuma 91.-97.lapa);

No /Pilsēta A/ pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2009.gada 7.decembra sprieduma izriet, ka tiek pasludināts

/Organizācija A/ maksātnespējas process.

Maksātnespējas iestāšanās diena tiek noteikta 2009.gada 1.janvāris. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams

(1.sējuma 103.-105.lapa);

No maksātnespējas administratores /Persona R/ pārskata par parādnieku /Organizācija A/ izriet, ka

/Organizācija A/ saskaņā ar administratora pārskatā apkopoto informāciju ir konstatējamas Maksātnespējas likuma

50.panta 2.punktā un 50.panta 4.punktā noteiktās maksātnespējas procesa pazīmes. Atbilstoši Maksātnespējas

likuma 52.panta 2.punktam /Organizācija V/ iesniegtais pieteikums par /Organizācija A/ maksātnespējas procesu ir

kreditora pieteikums, kas ir iesniegts pamatoti un apmierināms sakarā ar parādnieka faktisko maksātnespēju

(1.sējuma 106.-107.lapa);

No /Organizācija B/ 2010.gada 11.februāra iesnieguma Nr./Numurs AO/ Maksātnespējīgās /Organizācija A/

maksātnespējas administratorei izriet, ka 2008.gada 14.novembrī starp /Organizācija B/ un /Organizācija A/ tās

valdes locekļa /Persona G/ personā, kā dīleri, tika noslēgts Sadarbības līgums Nr./Numurs B/ ar Pielikumu A “Preču

pārdošanas, piegādes un norēķinu noteikumi”, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar minētā

līguma/Noteikumu nosacījumiem un izrakstītām pavadzīmēm, /Organizācija B/ laika posmā no /Datums H/ līdz

/Datums I/ piegādāja un nodeva /Organizācija A/, bet /Organizācija A/ saņēma no /Organizācija B/ preces

(bruģakmens, apmales ietvei un eiropaletes), par kopējo summu 13 755,97 LVL, t.sk. PVN 21 %. /Organizācija A/

nav samaksājusi par saņemtajām precēm pavisam kopā 11 134,23 LVL, t.sk. PVN 21 %. Pēc /Organizācija B/

rīcībā esošās informācijas /Organizācija A/ tika izmantota tikai kā līdzeklis un aizsegs preces izkrāpšanai no

/Organizācija B/ un uzticības ievešanai /Organizācija B/ darbiniekiem. /Organizācija A/ jau ilgstošu laiku neatrodas

savā juridiskajā adresē, kā arī ir pamats secināt, ka tās amatpersonas, respektīvi /Persona G/, nekad nav parakstījuši

līgumu ar /Organizācija B/. Persona vārdā /Vārds A/, kas uzturēja kontaktu ar /Organizācija B/ darbiniekiem, pēc

intereses izrādīšanas par /Organizācija A/ amatpersonām, no kontaktiem sāka izvairīties un tad pazuda. Pēc

/Organizācija B/ rīcībā esošās informācijas krāpniecisko darbību autors ir /Persona A/, kurš /Datums E/

/Organizācija B/ norēķinu kontā /Organizācija E/ ieskaitīja 937,53 LVL kā daļēju priekšapmaksu par piegādājamo

preci pēc Priekšapmaksas rēķina Nr./Numurs K/, ko /Organizācija B/ izrakstīja /Organizācija A/. Pēc /Organizācija

B/ rīcībā esošās informācijas /Organizācija B/ piederošā prece tika pārdota trešajām personām par skaidru naudu

bez attiecīgiem pavaddokumentiem un čekiem līdz ar ko ir pamats secināt, ka iesniegumā minētas personas,

saņemot naudas līdzekļus no pircējiem, veikusi savas prettiesiskas darbības mantkārīgā nolūkā. /Organizācija B/ ir

zināmas dažas no adresēm un personas, kam /Organizācija A/ veikusi izkrāpto preču piegādes. Izvērtējot

izveidojošos situāciju, /Organizācija B/ uzskata, ka iesniegumā minēto personu rīcība liecina par to, ka viņi,

apzinoties savas rīcības sekas, ar iepriekšējo tīšu nodomu veica /Organizācija B/ piederošā īpašuma izkrāpšanu.

/Organizācija B/ ir pārliecināta, ka iesniegumā minētās personas sistemātiski nodarbojas ar krāpšanu un

/Organizācija B/ rīcībā ir informācija, ka līdzīgā veidā tikuši apkrāpti arī citi Latvijas Republikas uzņēmēji

(1.sējuma 108-109.lapa);

No /Organizācija B/ preču pavadzīmju saraksta/pamatparāda summas aprēķina izriet, ka kopējā preču

apmaksas summa ir 13 755,97 LVL, apmaksas termiņš līdz 2009.gada 14.oktobrim (1.sējuma 110.lapa);

No Maksātnespējīgās /Organizācija A/ noslēguma kreditoru sapulces protokola izriet, ka sapulces darba

kārtībā ir iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu, maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes

noteikšana. Sapulce apstiprināja administratores piedāvāto lēmuma redakciju, kas ir, apstiprināt Maksātnespējas

likuma 83.panta kārtībā Maksātnespējīgās /Organizācija A/ maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma bankrota

izpildi Maksātnespējīgās /Organizācija A/ maksātnespējas procesā, bankrota pabeigšanu. Sapulce apstiprina

Maksātnespējīgās /Organizācija A/ maksātnespējas procesa pabeigšanu.

Bankrota procedūru pabeigt līdz 2010.gada 15.augustam, par personu, kas sapulcē klātesošo kreditoru vārdā

paraksta Maksātnespējīgās /Organizācija A/ pirmās kreditoru sapulces protokolu – VID pārstāvi, par ko VID

pilnvaro /Persona Z/ (1.sējuma 111.-112., 113.lapa);

No maksātnespējas administratores ziņojuma izriet, ka par Maksātnespējīgās /Organizācija A/ pārstāvjiem

noteikti /Persona V/, /Persona D/ un /Persona G/, kas realizēja sabiedrības izpildinstitūcijas pienākumu periodā, kad

radās parādi. Maksātnespējas process no 2009.gada 22.oktobra līdz 2010.gada 2.jūlijam (1.sējuma 114.-117.lapa);

No maksātnespējas administratores iesniegtā kreditoru prasījuma reģistra uz 2010.gada 2.jūliju izriet, ka uz

minēto datumu kreditoru prasījumu pieteikusi, t.sk., /Organizācija C/ un /Organizācija B/ (1.sējuma 118.lapa);

No maksātnespējas administratores iesniegtā kreditoru prasījuma reģistra uz 2010.gada 2.jūliju izriet, ka

kopējais kreditoru prasījums uz 2010.gada 2.jūliju ir 347,15LVL (1.sējuma 119.lapa);

No maksātnespējas administratores iesniegtā Maksātnespējīgās /Organizācija A/ bankrota beigu bilances uz

2010.gada 2.jūliju izriet,ka cietušās /Organizācija A/ pasīvs ir 65 545 LVL (1.sējuma 120.lapa);

No /Pilsēta A/ pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2010.gada 13.augusta lēmuma izriet, ka tiek pabeigta

/Organizācija A/ bankrota procedūra un izbeigts maksātnespējas process (1.sējuma 122.-123.lapa);

No /Organizācija A/ konta pārskata par 2009.gada 1.janvāri līdz 2010.gada 8.aprīlim izriet,ka /Datums AC/

/Persona D/ iemaksāja /Organizācija A/ kontā 20 LVL;

-kā nākamais darījums kontā /Datums AC/ ir komisija par uzņēmēja komplektu ar norādi /Persona D/;

-/Datums AA/ /Persona N/ iemaksājas /Organizācija A/ kontā 3000LVL pēc rēķina Nr./Numurs AK/, /Datums AA/.,

/Organizācija K/;

-/Datums AA/ tika veikta izmaksa no konta 2800 LVL ar norādi /Persona G/, saimnieciskiem izdevumiem;

-/Datums K/ veikta 7865 LVL iemaksa kontā ar norādi /Persona N/, faktūrrēķins Nr./Numurs AR/, /Organizācija K/;

-/Datums K/ veikta 4356 LVL iemaksa kontā ar norādi/Organizācija C/, avansa rēķins Nr./Numurs AM/;

-/Datums K/ tika veikta 2000 LVL izmaksa no konta ar norādi /Persona G/, saimnieciskiem izdevumiem;

-/Datums K/ tika veikta 600 LVL izsniegšana no konta;

-/Datums K/ tika veikta 677,60 LVL izmaksa no konta ar norādi /Organizācija T/, avansa maksājums saskaņā ar

līgumu Nr./Numurs AS/;

-/Datums K/ veikta 4840 LVL iemaksa kontā ar norādi /Organizācija K/, /Persona N/, rēķins Nr./Numurs AP/;

-/Datums K/ tika veikta izmaksa no konta 2500 LVL ar norādi /Persona G/, saimnieciskām vajadzībām;

-/Datums AM/ tika veikta izmaksa no konta 3000 LVL ar norādi /Persona G/, saimnieciskām vajadzībām;

-/Numurs AD/ veikta 3243,60 LVL iemaksa kontā ar norādi /Organizācija K/, /Persona N/, rēķins Nr./Numurs AT/;

-/Numurs AD/ tika veikta izmaksa no konta 3400 LVL ar norādi /Persona G/, saimnieciskām vajadzībām;

-/Datums AL/ veikta 1815 LVL iemaksa kontā ar norādi /Organizācija N/ r Nr./Numurs AU/, no /Datums L/.;

-/Datums AL/ tika veikta izmaksa no konta 1905 LVL ar norādi /Persona G/, saimnieciskām vajadzībām;

-/Datums AF/ veikta 873,62 LVL iemaksa kontā ar norādi /Organizācija N/ r Nr./Numurs AV/, no /Numurs Z/;

-/Datums AO/ tika veikta 400 LVL izsniegšana no konta (bankomāts), /Adrese J/ centrs;

-/Datums AO/ tika veikta 90 LVL izsniegšana no konta (bankomāts);

-/Datums AO/ tika veikta 400 LVL izsniegšana no konta (bankomāts), /Adrese J/ centrs;

-/Datums AO/ tika veikta 90 LVL izsniegšana no konta (bankomāts), /Adrese J/ centrs;

-/Datums AO/ tika veikta 400 LVL izsniegšana no konta (bankomāts), /Adrese J/.

Debeta apgrozījums (-) 22 336,76, kredīta apgrozījums (+) 22 334,84, 08.04.2010. noslēguma atlikums 1,92

(1.sējuma 124.-127.lapa);

No Uzņēmumu reģistra 2010.gada 14.oktobra izziņas par /Organizācija A/ izriet, ka sabiedrība reģistrēta

1995.gada 1.decembrī, ierakstīta komercreģistrā 2004.gada 29.novembrī, izslēgta – 2010.gada 3.septembrī.

Atbrīvotās sabiedrības personas ir /Persona V/ (valdes locekle no 2004.gada 29.novembra līdz 2009.gada

20.maijam); /Persona D/ (valdes loceklis no 2009.gada 20.maija līdz 2009.gada 9.jūlijam); /Persona G/ (valdes

loceklis no 2009.gada 9.jūlija līdz 2009.gada 9.decembrim).

Citas personas: /Persona V/ (īpašnieks ar paraksta tiesībām no 1995.gada 1.decembra līdz 2000.gada

18.decembrim); /Persona V/ (direktors ar paraksta tiesībām no 2000.gada 18.decembra līdz 2004.gada

29.novembrim).

Dalībnieki uz 2004.gada 29.novemrbi ir /Persona V/, uz 2009.gada 20.maiju - /Persona D/, uz 2009.gada 9.jūliju –

/Persona G/, visi ar 100 kapitāla daļām.

Kā arī atspoguļota informācija par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kreditoru sapulcēm, bankrota procedūras

uzsākšanu un pabeigšanu, maksātnespējas procedūras pabeigšanu (1.sējuma 129.-132.lapa);

Ar apsūdzētajam /Persona A/ izņemtā mobilā telefona apskates protokolu (2.sējuma 32.-52.lapa);

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai lieciniekam /Persona G/ izriet, ka /Persona G/ atpazina apsūdzēto

/Persona A/ kā personu vārdā /Persona A/, kas uz /Persona G/ vārdu pārrakstīja /Organizācija A/, kā arī lika

parakstīt dažādus dokumentus, par ko /Persona G/ saņēma naudu (2.sējuma 82.-84.lapa);

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai lieciniekam /Persona G/ izriet, ka /Persona G/ atpazina /Persona O/,

kas bija kopā ar /Persona A/ /Organizācija A/ pārreģistrācijas laikā (2.sējuma 85.-86.lapa);

No /Organizācija C/ 2010.gada 16.decembra kaitējuma kompensācijas pieteikuma un tam pievienotajiem

pielikumiem izriet, ka /Organizācija C/ ir prasījuma tiesības pret /Organizācija A/ valdes locekli /Persona G/ par

parāda 26 872,89 LVL un līgumsoda 7150,87, bet kopā 34 023,76 LVL piedziņu saskaņā ar /Datums J/ līgumu

Nr./Numurs C/, aktu par izpildītiem darbiem /Datums AB/, pieņemšanas-nodošanas aktu no /Datums AE/ un

pavadzīmi Nr./Numurs J/ no /Datums AE/, kā arī /Datums L/ līgumu Nr./Numurs D/, /Datums M/ avansa rēķinu

Nr./Numurs G/, aktu par izpildītiem darbiem /Laika periods A/, pieņemšanas-nodošanas aktu no 2009.gada

10.augusta un pavadzīmi Nr./Numurs AH/ no /Datums E/.

/Datums J/ starp /Organizācija C/ un /Organizācija A/ tika noslēgts Līgums Nr./Numurs C/ par darbu veikšanu

objektā - asfaltbetona segas izbūve /Rajons A/, /Pilsēta A/ rajonā par summu 14 520 LVL. Saskaņā ar līgumu darbu

uzsākšanas datums ir /Datums V/, darbiem jābūt pabeigtiem līdz 2009.gada 3.augustam. Saskaņā ar minēto līgumu

pēc darbu pabeigšanas /Organizācija C/ sagatavo aktu par faktiski izpildītajiem darbiem - Forma Nr.2 un

pieņemšanas-nodošanas aktu un iesniedz tos /Organizācija A/ apstiprināšanai. Ja /Organizācija A/ 3 dienu laikā nav

iesniedzis rakstiskas pretenzijas, saistītas ar /Organizācija C/ veiktā darba kvalitāti vai apjomu, un to apstiprinājis,

tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ aktu par faktiski izpildītajiem darbiem - Forma Nr.2 un pieņemšanas-nodošanas

aktu ir pieņēmis un apstiprinājis. Uz apstiprināta pieņemšanas-nodošanas akta pamata tiek izrakstīts rēķins

/Organizācija A/. Rēķins ir jāparaksta 5 dienu laikā. Gadījumā, ja rēķins netiek parakstīts, tas tiek uzskatīts par

pieņemtu. Rēķins ir jāapmaksā 14 dienu laikā no tā parakstīšanas dienas. Līgumā tika noteikts, ka ar pieņemšanas-

nodošanas akta apstiprināšanu tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ ir pieņēmis darbu un tā rezultātus. Pieņemšanas-

nodošanas akta sastādīšanas datums tiek uzskatīts par darbu pabeigšanas datumu. Atbilstoši minētā līguma

nosacījumiem /Organizācija C/ pēc darbu pabeigšanas sagatavoja aktu par izpildītiem darbiem /Datums AB/, kurā

tika noteikts, ka objekta izmaksas sastāda 13 208,36 LVL, un pieņemšanas-nodošanas aktu, un iesniedza tos

/Organizācija A/ apstiprināšanai. Minētie akti tika nodoti un pieņemti /Datums AE/, ko apstiprina /Organizācija C/

un /Organizācija A/ pārstāvju paraksti uz aktiem. Ievērojot to, ka /Organizācija A/ aktus apstiprināja (pieņēma) un

nekādus komentārus nesniedza, tika izrakstīts rēķins par izpildītiem darbiem /Datums AB/, proti, pavadzīme

Nr./Numurs J/ no /Datums AE/. Ar minēto pavadzīmi /Organizācija A/ apņēmās samaksāt /Organizācija C/ 13

208,36 LVL līdz 2009.gada 14.augustam.

Savukārt, /Datums L/ starp /Organizācija C/ un /Organizācija A/ tika noslēgts Līgums Nr./Numurs D/ par darbu

veikšanu objektā - asfaltbetona segas izbūve /Adrese D/ par summu 12 198,01 LVL. Minētā līgumā puses vienojās,

ka darbu uzsākšanas datums ir /Datums M/, darbiem jābūt pabeigtiem līdz /Datums AF/. Līgumā tika noteikts, ka

pēc darbu pabeigšanas pēc darbu pabeigšanas /Organizācija C/ sagatavo aktu par faktiski izpildītajiem darbiem -

Forma Nr.2 un pieņemšanas-nodošanas aktu un iesniedz tos /Organizācija A/ apstiprināšanai. Ja /Organizācija A/ 3

dienu laikā nav iesniedzis rakstiskas pretenzijas, saistītas ar /Organizācija C/ veiktā darba kvalitāti vai apjomu, un

to apstiprinājis, tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ aktu par faktiski izpildītajiem darbiem - Forma Nr.2 un

pieņemšanas-nodošanas aktu ir pieņēmis un apstiprinājis. Uz apstiprināta pieņemšanas-nodošanas akta pamata tiek

izrakstīts rēķins /Organizācija A/. Rēķins ir jāparaksta 5 dienu laikā. Gadījumā, ja rēķins netiek parakstīts, tas tiek

uzskatīts par pieņemtu. Rēķins ir jāapmaksā 14 dienu laikā no tā parakstīšanas dienas. Turklāt, minētā līguma

9.3.punktā tika noteikts, ka ar pieņemšanas-nodošanas akta apstiprināšanu tiek uzskatīts, ka /Organizācija A/ ir

pieņēmis darbu un tā rezultātus. Pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanas datums tiek uzskatīts par darbu

pabeigšanas datumu. Atbilstoši iepriekš minētā līguma nosacījumiem /Organizācija C/ pēc darbu pabeigšanas

sagatavoja aktu par izpildītiem darbiem /Laika periods A/, kurā tika noteikts, ka objekta izmaksas sastāda 10

005,13 LVL, un pieņemšanas-nodošanas aktu, un iesniedza tos /Organizācija A/ apstiprināšanai. Minētie akti tika

nodoti un pieņemti 2009.gada 20.augustā, ko apstiprina /Organizācija C/ un /Organizācija A/ pārstāvju paraksti uz

aktiem. Ievērojot to, ka /Organizācija A/ aktus apstiprināja (pieņēma) un nekādus komentārus neiesniedza, tika

izrakstīts rēķins par izpildītiem darbiem /Laika periods A/, proti, pavadzīme Nr./Numurs AH/ no /Datums E/. Ar

minēto pavadzīmi /Organizācija A/ apņēmās samaksāt /Organizācija C/ 10 005,13 LVL līdz 2009.gada

16.septembrim. Diemžēl līdz pat šī kaitējuma kompensācijas pieteikuma sagatavošanas brīdim /Organizācija A/

minēto pavadzīmju apmaksu nav veikusi. Turklāt, /Organizācija A/ nav izpildījusi arī Līguma Nr.2 9.1.punktu,

proti,

pirms darbu uzsākšanas nav samaksājusi /Organizācija C/ avansu 30% apmērā saskaņā ar /Datums M/ Avansa

rēķinu Nr./Numurs G/. Gan Līguma Nr.1 un Nr.2 9.4.punktā, gan arī pavadzīmēs tika noteikts, ka par, maksājuma

kavējumu /Organizācija A/ maksā /Organizācija C/ līgumsodu 0,5 % apmērā no nokavētā maksājuma summas par

katru nokavēto dienu. Ievērojot to, ka saskaņā ar uzņemtajām saistībām /Organizācija C/ no savas puses izpildīja

visus pienākumus pret /Organizācija A/, savukārt /Organizācija A/ samaksu noteiktajos termiņos un kārtībā neveica,

/Organizācija A/ parādsaistības ar /Organizācija C/ uz parāda aprēķināšanas dienu - 2009.gada 23.oktobri - sastāda

34 023,76 LVL, no kā 26 872,89 LVL ir nesamaksātā pamatparāda summa un 7150,87 LVL ir līgumsods. Visus

iepriekš minētos dokumentus no /Organizācija A/ puses parakstīja tās valdes loceklis /Persona G/. Ar /Pilsēta A/

pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2009.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr./Numurs I/ /Organizācija A/ tika

pasludināts maksātnespējas process, savukārt 2010.gada 3.septembrī /Organizācija A/ tika likvidēta. Ievērojot visu

iepriekš minēto, /Organizācija C/ uzskata, ka /Persona G/ kā /Organizācija A/ valdes loceklis ir vainojams parāda

nesamaksāšanā /Organizācija C/, jo, noslēdzot iepriekš minētos līgumus un uzņemoties attiecīgas saistības, viņam

kā valdes loceklim saskaņā ar Komerclikumu un Civillikumu bija jāizvērtē iespējas norēķināties ar pakalpojuma

sniedzēju un bija jārīkojas kā godīgam saimniekam ar sabiedrības mantu, taču, saņemot pakalpojumus no

/Organizācija C/ puses un gūstot no tā peļņu, /Persona G/ kā /Organizācija A/ valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt

sabiedrību atsevišķi, nekavējoties izvairījās no saistībām apmaksāt saņemtos pakalpojumus, kas viennozīmīgi

liecina par tā negodprātīgu rīcību un iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Pastāvot šādiem apstākļiem,

/Organizācija C/ piesaka kaitējuma kompensāciju pret /Persona G/ par sumu 34 023,76 LVL (1.sējuma

135.-163.lapa);

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai lieciniekam /Persona K/ izriet, ka /Persona K/ atpazina /Persona B/

kā personu vārdā /Vārds A/, ar kuru /Persona K/ tikās un kontaktējās kā ar /Organizācija A/ pārstāvi saistībā ar

pasūtījumu izpildi /Organizācija A/ objektos /Pilsēta A/ rajona /Rajons A/ un /Rajons F/ pagastā, /Rajons B/

(1.sējuma 177.-178.lapa);

No rokraksta ekspertīzes Nr./Numurs AI/ izriet,ka parakstus /Persona G/ vārdā:

- rindā “/Persona G/” /Datums J/ līgumā Nr./Numurs H/, kas noslēgts starp /Organizācija C/ un /Organizācija A/,

rindā ,,/Persona G/” pielikumā Nr.1 līgumam Nr./Numurs C/, sadaļā ,,Pasūtītājs” pielikumā Nr.2 līgumam

Nr./Numurs C/ ar nosaukumu ,,Līguma papildinājums”, rindā ,,Pasūtītājs” pielikumā Nr.4 līgumam Nr./Numurs C/

ar nosaukumu “Pilnvaroto personu parakstu saraksts”, rindā “/Persona G/” /Datums L/ līgumā Nr./Numurs D/, kas

noslēgts starp /Organizācija C/ un /Organizācija A/, rindā ,,Pasūtītājs” pielikumā Nr.1 līgumam Nr./Numurs D/,

sadaļā “Pasūtītājs” pielikumā Nr.2 līgumam Nr./Numurs D/ ar nosaukumu “Līguma papildinājums”, rindā

“Pasūtītājs” pielikumā Nr.4 līgumam Nr. /Numurs D/ ar nosaukumu “Pilnvaroto personu parakstu saraksts”, sadaļā

“Pasūtītāja vārdā” pielikumā Nr.5 līgumam Nr./Numurs D/ ar nosaukumu “Pieņemšanas-nodošanas akts”, sadaļas

,,Saņēma” rindā ,,Paraksts” /Datums E/ pavadzīmē Nr./Numurs AH/, rindā ,,Pieņēma” 2009.gada 20.augusta aktā

par izpildītiem darbiem, sadaļas ,,Saņēma” rindā “Paraksts” /Datums AE/ pavadzīmē Nr./Numurs J/, rindā

“Pieņēma” /Datums AE/ aktā par izpildītiem darbiem, sadaļā ,,Pasūtītāja vārdā” /Datums AE/ pieņemšanas-

nodošanas aktā:

a) iespējams, ir izpildījis /Persona G/. Izlemt jautājumu kategoriskā formā nebija iespējams “Pētījuma” daļas a)

punktā norādīto iemeslu dēļ, proti, sakritības ir būtiskas, taču to daudzums, pastāvot norādītajām atšķirībām, veido

tādu kopumu, kas ir pietiekams tikai varbūtējam apgalvojuma atzinumam, ka parakstus /Persona G/ vārdā,

iespējams, ir izpildījis /Persona G/. Izlemt jautājumu kategoriskā formā nebija iespējams parakstu nelielā grafiskā

materiāla dēļ, kā arī tikai daļēji savietojamā salīdzināmā materiāla dēļ;

b) iespējams, nav izpildījuši /Persona A/ un /Persona B/.

Izlemt jautājumu kategoriskā formā nebija iespējams “Pētījuma” daļas b) punktā norādītā iemesla dēļ, proti,

salīdzinot izpētāmos parakstus /Persona G/ vārdā ar /Persona A/ un /Persona B/ rokraksta un paraksta paraugiem,

katrā salīdzināšanas epizodē konstatētas pazīmju atšķirības, taču to daudzums veido tādu kopumu, kas ir pietiekams

tikai varbūtējam nolieguma atzinumam, ka parakstus /Persona G/ vārdā, iespējams, nav izpildījuši: /Persona A/,

/Persona B/. Izlemt jautājumu kategoriskā formā nebija iespējams parakstu vienkāršās uzbūves un nelielā grafiskā

materiāla dēļ (1.sējuma 183.-187.lapa);

Apsūdzētais /Persona B/ tiesas sēdē liecināja,ka viņam pazvanīja par asfaltēšanas darbiem un piedāvāja darbu par

projektu vadītāju, parādīja objektu, kuru vajag noasfaltēt un prasīja, vai var atrast cilvēkus darba veikšanai, ko

/Persona B/ nedēļas laikā arī veiksmīgi izdarīja. Jautājumā par bruģi bija norunāta tikšanās ar /Persona P/

benzīntankā, kas atrodas uz /Iela A/ pie veikala “Maxima”. /Persona A/ palūdza /Persona B/, lai aizved /Persona P/

līgumu. /Persona B/ aizveda līgumu, iedeva to /Persona P/ parakstīt, viņa parakstīja, tad /Persona B/ atveda līgumu

atpakaļ /Persona A/. Vienošanās un sadarbība bija plānota, jo /Iela E/ ielā bija plānots būvēt laukumu. Vienu

pavadzīmi parakstīja /Persona B/, lai gan viņam nebija parakstīšanas tiesības. Parakstījās nevis kā /Persona B/, bet

kā /Persona H/. Stādījās priekšā kā /Vārds A/ nevis tādēļ, ka slēpās, bet tādēļ, ka ir sarežģīts vārds, kā dēļ sevi

nereti sauc par /Vārds A/. Vārds /Vārds A/ ir kā pseidonīms. Preču pavadzīmē /Persona B/ parakstījās kā /Persona

H/, nevis /Persona B/, jo šoferis teica, lai parakstās, bet /Persona B/ nebija paraksta tiesību. Nevar izskaidrot, kādēļ

preču pavadzīmē parakstījās kā /Persona H/. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajās liecībā /Persona B/ atzina

savu vainu krāpšanas izdarīšanā kopā ar /Persona A/, jo tika iespaidots no policijas puses. Policija piedraudēja

/Persona B/, tādēļ arī uzrakstīja vaļsirdīgo atzīšanos. Turklāt /Persona B/ bija objekts, bet policijas darbinieki

draudēja nelaist ārā, tāpēc /Persona B/ kaut ko tur uzrakstīja. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā savas liecības /Persona

B/ pierakstīja pats pašrocīgi, un pie liecību sniegšanas piedalījās advokāts. Šobrīd /Persona B/ ir būvdarbu projekta

vadītājs un ceļ mājas. /Organizācija A/ piedāvāja oficiālu darbu, veikt asfaltēšanas darbus. Sākumā /Persona B/

nebija darba līgums, bet mutiska vienošanās ar /Persona A/, saskaņā ar kuru /Persona B/ veica asfaltēšanas darbus

noteiktā objektā. /Persona B/ samaksāja par padarīto darbu ciematā, par ceļa asfaltēšanu, uzreiz 1000 LVL, par to,

ka piebēra apmales, mērīja un veica šķembošanu. Par bruģēšanas darbiem bija plānots izbruģēt placi, bet viss

izpalika, jo /Persona A/ laikam sastrīdējās ar īpašnieku. /Persona B/ konkrētajā placī bruģēšanas darbus neveica.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā savas liecības pierakstīja pats ar savu roku, un pie liecību sniegšanas piedalījās

advokāts;

Saskaņā ar KPL 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona B/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības,no kurām izriet, ka liecības tiek sniegtas aizturētā statusā, klātesot aizstāvei /Persona U/. /Persona

B/ atzīst savu vainu, lai veicinātu izmeklēšanas darbības un paskaidro sekojošo. Zināja, ka /Organizācija A/ ir

fiktīvs uzņēmums, tā direktors /Persona G/ ir dzērājs, un to visu noorganizēja /Persona A/. /Persona A/ piedāvāja

veidu, kā nopelnīt, ne visai godīgā ceļā. Par cik bija jau sešus mēnešus bez ienākumiem, /Persona B/ piekrita, jo arī

summa, ko bija iespaidīga – 1000 LVL. Vedot pārrunas ar /Organizācija B/ un /Organizācija C/ pārstāvjiem, stādījās

kā /Vārds A/, un pavadzīmes parakstīja kā /Persona H/, lai vēlāk viņu nevarētu atrast, kā arī zināja, ka atlikusī

summa vēlāk netiks samaksāta. No /Organizācija B/ iegūtā prece tālāk tika pārdota citām personām, un iegūtie

līdzekļi tika sadalīti starp /Persona A/ un /Persona B/. /Persona B/ ieguva naudas līdzekļus aptuveni 1300 LVL.

/Persona B/ bieži redzēja /Persona A/ ar /Persona O/, kam iesauka /Persona O/. Šis /Persona O/ bija ar melniem

matiem, rētainu seju, aptuveni 170-175 cm garš, vidējas miesas būves. Izdarīto nožēlo, apzinās, ka ar savām

darbībām izdarīja noziedzīgus nodarījumus un kļuva par līdzdalībnieku krāpšanā. /Persona G/ /Persona A/ par katru

parakstu deva 20 LVL. Bruģa izkraušanā piedalījās /Persona A/, /Persona T/ un /Persona B/. Liecības uzrakstītas

pašrocīgi, /Persona B/ un aizstāves /Persona U/ paraksti (2.sējuma 60.lapa);

/Persona B/ atzina, ka ir rakstījis nolasītās liecības. Paskaidroja, ka nav rakstiski vērsies ar sūdzību par to, ka

policija draudējusi, ka nelaidīs ārā, ja neuzrakstīs vaļsirdīgo atzīšanos. Par visiem /Persona B/ veiktajiem darbiem

samaksu noteica /Organizācija A/, un /Persona A/ teica, ka ir objekts, ko vajag uztaisīt. /Persona B/ pienākumi bija

atrast firmu, kas varētu noasfaltēt ceļa posmu, veikt mērījumus un šķembošanu, bija jāatbild par darbiniekiem.

/Persona B/ vienojās ar /Organizācija C/, un viņi uzlēja konkrēto ceļa posmu /Pilsēta C/, braucot pa /Pilsēta G/

šoseju. /Persona B/ atbrauca uz firmu, kas izteica savu piedāvājumu, kādās summās var iekļauties. Tālāk 2009.gada

maijā /Persona B/ aizbrauca pie /Organizācija C/ uz ofisu, kas atradās netālu - Skultē, Mārupes pagastā. Satikās ar

speciālistu, vīrieti, stādījās priekšā kā būvdarbu vadītājs /Vārds A/. Tālāk sastādīja līgumu, un /Persona B/ teica, ka

to izskatīts juristi. /Persona B/ parādīja /Persona A/ līgumu, un pēc dažām dienām atveda atpakaļ parakstītu līgumu.

Līgumu bija parakstījis direktors /Persona G/. /Persona B/ atdeva firmai līgumu, tad darbojās tālāk - /Persona B/

kontrolēja objektu, lai darbs būtu pareizi izdarīts, jo bija vēl visādi darbi bez asfaltēšanas. 2009.gada maijā /Persona

B/ tikās ar liecinieci /Persona P/, kas bija no bruģufirmas /Organizācija B/, /Organizācija I/ benzīntankā, kas atrodas

/Iela A/. Par bruģi ierosināja /Persona A/. /Persona B/ vispār ar /Persona A/ bija plāni nobruģēt tirdzniecības placi

un tirgot tur būvmateriālus. Neatceras, kā notika vienošanās. /Persona B/ tikai aizveda un atveda dokumentus.

Darīja tā, kā /Persona A/ teica. /Persona A/ palūdza aizvest dokumentus /Persona P/, ko /Persona B/ arī izdarīja.

Tālāk Dace no /Organizācija B/ atveda /Persona B/ parakstītus dokumentus. Pēc dažām dienām atkal tikās ar

/Persona P/, parakstītos līgumus atdeva, ko bija parakstījis /Persona G/. Pēc kaut kāda laika /Persona B/ zvanīja un

sūtīja bruģi /Persona P/ un teica, lai ved uz /Iela E/ ielu, kur bija plānots taisīt tirdzniecības būvmateriālu placi. Uz

pavadzīmēm par preču piegādi /Organizācija B/ /Persona B/ vienu reizi parakstījās kā /Persona H/. Nevar

paskaidrot, kādēļ to izdarīja, tā teica šoferis. Neatceras, kāda naudas summa bija pavadzīmē par bruģi.

/Persona A/ /Persona B/ pazīst kopš bērnības. Ar /Persona A/ kontaktus uzturēja bieži, jo bija paziņas, gāja kopā

bērnudārzā. Zināja, ka /Persona A/ nodarbojās ar celtniecību. Nezināja, ka /Persona A/ bija jau iepriekš tiesāts.

/Persona B/ domāja, ka /Persona A/ bija /Organizācija A/ direktors, bet neredzēja nevienu dokumentu, kas

apliecinātu, ka /Persona A/ būtu /Organizācija A/ īpašnieks. /Persona B/ atzina, ka parakstīja pavadzīmi kā /Persona

H/, ka nosauca sevi par /Persona H/. Savu vainu atzina daļēji, t.i., atzina, ka pavadzīmē parakstījās citā vārdā, kā

/Vārds A/.

Tiesas sēdē /Persona A/ liecināt atteicās.

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 22.augustā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Persona A/ atsakās sniegt liecības bez advokāta

klātbūtnes (2.sējuma 3.lapa);

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 23.augustā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Datums A/ /Persona A/ no /Organizācija A/ iegādājās

bruģi aptuveni 200 m2 apmērā. /Organizācija A/ /Persona A/ atrada caur savu paziņu /Persona G/, ar kuru iepazinās

/Datums A/ pirms bruģa iegādes, Šampēterī. No /Persona G/ uzzināja, ka viņš pārdod bruģi. Ņemot vērā, ka

nodarbojās ar celtniecību, /Persona A/ bija ieinteresēts bruģa pirkšanā. Iegādāto bruģi /Persona A/ paņēma no /Iela

E/ ielas, ar krāvēju, kuru pieteica pēc sludinājuma. Par bruģi, ko iegādājās no /Organizācija A/, /Persona A/

samaksāja tieši ražotājam /Organizācija B/. Pārskaitījumu veica, jo neuzticējās /Persona G/, jo ne pārāk labi pazina

viņu. Par iegādāto bruģi samaksāja aptuveni 900 LVL. Pārskaitījumu veica no/Organizācija E/filiāles. Iegādāto

bruģi izlietoja objektos /Pilsēta D/, Babītē. Precīzu adresi nezina un parādīt arī nevarēs, jo neatceras. Minētais

darījums bija vienīgais ar /Organizācija A/ un /Persona G/. /Organizācija A/ /Persona A/ nestrādāja, kā arī nebija

/Organizācija A/ pilnvarotais. Ar /Persona G/ tikās 2010.gadā, kad /Persona G/ tika atbrīvots no īslaicīgās

aizturēšanas vietas.

/Persona A/ nodarbojas ar celtniecības gadījuma darbiem. Līdz 2009.gada sākumam strādāja/Organizācija C/ par

projektu vadītāju (2.sējuma 5.-6.lapa);

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2010.gada 25.augustā sniegtās liecības, vaļsirdīgā atzīšanās,no kuras izriet, ka /Persona A/ kopā ar paziņu

/Persona O/ nopirka /Organizācija A/, kas tika pārreģistrēta uz /Persona O/ paziņas, /Persona G/, vārdu. Bija

nolēmuši iepirkt celtniecības materiālus un veikt celtniecības darbus. /Persona A/ piedāvāja noslēgt līgumu ar

/Organizācija B/, lai iepirktu bruģakmeni. /Persona A/ piedāvāja savam paziņam /Persona B/ vest sarunas ar

/Organizācija B/, par ko apsolīja daļu naudas, ko iegūs no pārdotā materiāla, kam /Persona B/ piekrita. /Persona A/

atrada laukumu /Adrese C/, kur varētu piegādāt bruģakmeni. /Persona B/ vienojās ar /Organizācija B/, ka būs

jāiemaksā 30 % no materiāla vērtības un atlikušais maksājums jāveic 15 dienu laikā. /Persona B/ satikās ar

/Organizācija B/ pārstāvi un paņēma līgumu, kas bija jāparaksta /Persona G/. Līgumu parakstīt /Persona G/ un 20

latus, ko /Persona G/ prasīja, iedeva /Persona A/. Tālāk /Persona B/ minēto līgumu nodeva /Organizācija B/

pārstāvim. Tad /Persona B/ atveda rēķinu, kas bija jāapmaksā. /Persona A/ satikās ar /Persona G/, iedeva /Persona

G/ rēķinu, naudu, un /Persona G/ to apmaksāja bankā, par ko /Persona G/ paprasīja /Persona A/ 20 LVL, ko

/Persona A/ arī samaksāja. Pēc pāris dienām /Persona G/ veica vēl maksājumu, un pēc tam /Persona A/ pats veica

maksājumu no bankas.Bruģakmens partijas /Adrese C/ /Persona A/ sagaidīja pats, no kurienes tālāk nogādāja to

pircējiem ar viņu transportu, par ko saņēma naudu. Divas bruģa partijas aizveda uzreiz pie pircēja /Pilsēta C/ un

/Pilsēta D/. No /Pilsēta D/ pārdotā bruģa naudas daļu /Persona A/ iedeva /Persona B/. Pārējo bruģi pārdeva

klientiem, kurus atrada pēc sludinājuma, daļu no iegūtās naudas /Persona A/ paturēja sev, jo plānoja vēl iepirkt

bruģi, bet vēlāk to iztērēja savām vajadzībām. Izdarīto nožēlo, apsolās atgriezt naudu/Organizācija B/ par

radītajiem zaudējumiem no /Organizācija A/ pilnā apmērā. /Organizācija A/ bija saistības arī ar/Organizācija C/, par

asfaltu nebija pilnībā norēķinājies, par ko /Persona A/ arī uzņemas saistību. Ar kooperatīvu līgumu slēdza /Persona

G/, par ko norēķinājās ar pārskaitījumu, daļu no kā /Persona A/ samaksāja /Organizācija C/, bet pārējo iztērēja

savām vajadzībām, t.i., izdzīvošanai, bērnu skološanai, jo abi ar sievu nekur nestrādāja (2.sējuma 13.lapa);

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 25.augustā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka /Persona O/ piedāvāja /Persona A/ pārpirkt

/Organizācija A/ no viņa paziņas, šķiet /Persona D/, ar mērķi iepirkt celtniecības materiālus, lai tos izmantotu

celtniecības objektos. /Persona A/ jau bija uzņēmums, kam bija maksātnespēja, līdz ar to viņš bija ierobežots

attiecībā uz jaunu uzņēmumu izveidošanu. /Persona O/ piedāvāja arī personu, uz kuru noformēt /Organizācija A/.

Dokumentu pārformēšanas brīdī/Persona A/uzzināja, ka minētā persona ir /Persona G/. Pārreģistrācijas dokumentus

aizpildīja/Persona A/, parakstīja /Persona G/, pēc kā /Persona A/, /Persona G/ un/Persona O/ brauca uz Uzņēmumu

reģistru, kur dokumentus iesniedza /Persona O/. Ar /Persona G/ un bijušo /Organizācija A/ īpašnieku /Persona D/

kontaktējās /Persona O/. Pēc dokumentu iesniegšanas /Persona O/ samaksāja /Persona G/ 10 vai 20 LVL. /Persona

A/ piedāvāja /Persona O/ iegādāties preces celtniecībai /Organizācija B/. /Datums A/ /Persona A/ notiekošajā

iesaistīja savu paziņu /Persona B/, kas jau arī ilgu laiku bija bez darba. /Persona B/ bija tumšas krāsas

automašīnaVolvo.Tā arī kopā ar /Persona O/ nolēma noslēgt līgumu ar /Organizācija B/. Pārrunas par līguma

slēgšanu veica /Persona B/, kas visu laiku kontaktējās ar /Organizācija B/ pārstāvi /Persona P/. /Persona P/ stādījās

priekšā kā /Vārds A/. Līguma parakstīšana notika tā, ka /Organizācija B/ pārstāve /Persona P/ nodeva /Persona B/

līgumu un palūdza, lai to paraksta /Organizācija A/ direktors /Persona G/. Kad /Persona G/ parakstīja līgumu, tad

/Persona A/ to atkal iedeva /Persona B/, kas to nodeva tālāk /Persona P/. Par līguma parakstīšanu /Persona A/

samaksāja /Persona B/ 20 LVL. Pēc līguma parakstīšanas bija nepieciešams veikt pirmo iemaksu saskaņā ar

līgumu.

/Persona G/ tika iedota nauda, un viņš no/Organizācija E/filiāles /Rajons E/ veica maksājumus. /Persona G/ veica

pirmos divus maksājumus, trešo maksājumu veica /Persona A/ /Organizācija B/. /Persona A/ ir paziņa, kuram kopā

ar tēvu ir placis ar noliktavām /Adrese C/. /Persona A/ pateica /Persona B/, ka bruģis jāved uz minēto adresi, ko

/Persona B/ tālāk pateica /Persona P/. Pasūtīja transportu, kas nogādāja bruģi uz placi /Adrese C/, daļa bruģa tika

nogādāta tieši pie pircējiem /Pilsēta C/ un /Pilsēta D/. Bruģi sagaidīja un uz pavadzīmēm /Persona G/ vārdā

parakstījās /Persona A/. Nauda no pircējiem tika piegādāta /Persona A/. /Pilsēta D/ naudu par preci saņēma

/Persona B/, un no /Pilsēta C/ naudu no pircēja atveda viens no šoferiem, kas veda bruģi. Par pārvadāšanu ar

šoferiem /Persona A/ norēķinājās skaidrā naudā. Bruģi no plača /Adrese C/ /Persona A/ pārdeva pircējiem, kas

brauca uz placi. No bruģa pārdošanas iegūto naudu /Persona A/ sadalīja ar /Persona B/ un iztērēja savām

vajadzībām. Nelielas summas tika iedotas /Persona O/, jo /Persona O/ prasīja tikai par to, ka sameklēja SIA un

cilvēku, uz kā vārda SIA reģistrēt. Uz /Organizācija A/ vārdu tika ņemta arī cita prece – šķembas – kas tika ņemta

no uzņēmuma Pūrē, no karjerām. Līgumu atkal parakstīja /Persona G/, kam atkal tika samaksāti 20 LVL par

parakstīšanos. Šķembas tika nogādātas uz placi /Pilsēta E/, kas atradās /Pilsēta F/ šosejas malā. Pēc kāda laika

šķembas tika aizvestas prom /Persona A/ nezināma iemesla dēļ. Par šķembām /Persona A/ nebija veicis nekādas

iemaksas, preci nebija izmantojis. Šķembas aizveda uzņēmums, kas tās pārdeva./Organizācija A/ bija darījums ar

/Organizācija C/. /Organizācija A/ veica pasūtījuma darbus dārzu kooperatīvā /Rajons F/. /Organizācija C/

kooperatīvā veica asfaltēšanu ar savu tehniku. No minētā kooperatīva /Persona A/ saņēma naudu, pēc kā /Persona

G/ daļu no samaksas pārskaitīja /Organizācija C/. Otru daļu saņemtās naudas /Persona A/ izmantoja savām

vajadzībām (2.sējuma 14.-16.lapa);

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 31.augustā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka 2010.gada sākumā /Persona A/ kopā ar /Organizācija

B/, /Adrese H/, noslēdza vienošanos par parāda atlīdzināšanu sakarā ar bruģakmens iegādi, ko iegādājās

/Organizācija A/, t.i., /Persona A/ kļuva par /Organizācija A/ galvotāju. Minēto faktu var apstiprināt /Persona O/ un

divi /Organizācija B/ pārstāvji. Pēc vienošanās parakstīšanas /Persona A/ samaksāja /Organizācija B/ pārstāvjiem

500 LVL, labprātīgi(2.sējuma /Numurs AP/.lapa);

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 29.decembrī sniegtās liecības,no kurām izriet, ka sevi par vainīgu atzīst daļēji. Atzīst, ka kopā ar

/Persona G/ vienojās par SIA atvēršanu, bet neatzīst, ka vienojās ar /Persona B/ un /Persona G/ par krāpšanas

izdarīšanu. Ar /Persona G/ iepazinās gadījuma pēc, par kuru no dažādiem paziņām kļuva zināms, ka /Persona G/

bieži lieto alkoholu. Savstarpējā sarunā /Persona G/ prasīja /Persona A/ darbu, un /Persona A/ piedāvāju /Persona

G/ darbu celtniecībā, un teica, ka tam ir jāatver firma. Vienošanās par krāpšanas izdarīšanu nebija. Precīzi /Persona

A/ nezina, kā /Persona G/ kļuva par /Organizācija A/ valdes locekli. /Persona B/ /Persona A/ pazīst kopš bērnības.

Ne ar vienu no minētajām personām nebija vienošanās par krāpšanas izdarīšanu. Visas sarunas ar /Organizācija B/

veda /Persona B/, kurš saņemtos dokumentus vispirms atnesa /Persona A/, kas tos nodeva /Persona G/ parakstīt, bet

pēc tam atgrieza /Persona B/. /Persona A/ ir devis naudu /Persona G/, taču neatceras cik un par ko. Domā, ka ir

maksājis arī /Persona B/, taču precīzi neatceras. Celtniecības materiāli, ko saņēma no /Organizācija B/ tika izlietoti

dažādos celtniecības objektos, tieši kādos, to precīzi neatceras. Naudu par izlietotajiem celtniecības materiāliem

/Persona A/ personīgi nav saņēmis. Naudu saņēma vai nu /Persona B/, vai /Persona G/, ko /Persona A/ nezina.

Avansa iemaksu /Organizācija B/, vienu reizi, ap 900 LVL, veica /Persona A/, jo bija objekts un bija vajadzīgs

bruģis. Uzsver, ka nav izdarījis apzinātu krāpšanu. Atzīst, ka /Organizācija A/ veikusi pilnu apmaksu /Organizācija

B/ par saņemtajiem celtniecības materiāliem apmēram par 10 000 LVL. Cik celtniecības materiālus izlietojis,

pateikt nevar. Visi materiāli no /Organizācija B/ tika vesti uz /Adrese C/, kur tos pieņēma /Persona A/.

Šoferiem, kuri atveda materiālus, līdzi bija pavadzīmes, kuras, cik atceras, parakstīja /Persona G/. Iespējams, ka

/Persona A/ parakstīja vienu pavadzīmi, bet, ja parakstīja, tad savā vārdā. Nezina, kāpēc pavadzīmēsparatvestajiem

celtniecības materiāliem par to saņemšanu ir parakstījušās personas ar /Persona A/ nepazīstamiem uzvārdiem.

/Organizācija A/ sadarbības faktu ar/Organizācija C/ precīzi neatceras. Atceras tikai to, ka bija sarunas par

asfaltēšanu. Iespējams, ka par asfaltēšanu sarunas veica /Persona B/. Avansa maksājumu minētājā darījumā

/Persona A/ nav veicis(2.sējuma 100.lapa);

Saskaņā ar KPL 503.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā

2012.gada 21.jūnijā sniegtās liecības,no kurām izriet, ka sevi par vainīgu neatzīst, pilnībā uztur liecības, ko

sniedza kā aizturētais, aizdomās turētais un apsūdzētais (2.sējuma 126.-127.lapa);

Izvērtējot augstākminētos pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa konstatē visu objektīvo un

subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzēto darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un

kvalificē tās pēc KL 177.panta trešās daļas.

Konkrētajā gadījumā apsūdzētajiem celta apsūdzība par to, ka viņi ieguva /Organizācija B/ un /Organizācija C/

mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, personu grupā, pēc iepriekšējās vienošanās, lielā apmērā.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts, ka apsūdzētie ir izdarījuši KL 177.panta trešajā

daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, tiesai nav šaubu, ka apsūdzībā norādītajā veidā un apjomā apsūdzētie

ir ieguvuši /Organizācija B/ un /Organizācija C/ mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, personu grupā, pēc

iepriekšējās vienošanās, lielā apmērā.

Apsūdzēto vaina pierādīta ar /Organizācija B/ pārstāvja /Persona AI/ liecībām, ka /Organizācija A/ vērsās pie

/Organizācija B/ ar nodomu slēgt līgumu, iegādāties materiālus sava objekta izbūvei. 2009.gadā /Organizācija A/

pārstāvji tikās ar /Organizācija B/ pārstāvi /Persona P/. /Organizācija A/ valdes loceklis /Persona G/ nevarēja

ierasties. /Datums AB/ tika noslēgti pirmie darījumi. /Organizācija B/ tika ieskaitīts avanss 2600 LVL par

piegādātām precēm. No bankas dokumentiem redzams, ka avansu ieskaitīja /Persona A/. Prece tika piegādāta.

Ņemot vērā, ka /Organizācija A/ veica avansa maksājumu, /Organizācija B/ bija pārliecināta par /Organizācija A/

maksātspēju un sadarbība tika turpināta, t.i., tika turpināta materiālu piegāde uz /Organizācija A/ norādīto adresi.

Objektu /Iela D/ ielā pārbaudīja /Persona AI/ kā uzņēmuma vadītājs un /Persona P/. Tikšanos /Iela D/ ielā

organizēja /Persona B/, kas bija uzdevies par /Vārds A/. Līguma parakstīšanā piedalījās /Persona P/. No

/Organizācija B/ puses līgumu bija parakstījis /Persona AI/. Tālāk minēto līgumu /Persona P/ aizveda uz satikšanos

parakstīšanai no /Organizācija A/ puses. No līguma redzams, ka no /Organizācija A/ puses to parakstīja /Persona

G/. /Persona AI/ liecināja, ka /Persona B/ stādījās priekšā kā /Organizācija A/ būvdarbu vadītājs /Vārds A/. Tālāk

nauda par darījumiem /Organizācija B/ netika samaksāta. /Persona P/ mēģināja sazināties ar /Organizācija A/

telefoniski, zvanot uz diviem vai trim telefona numuriem, ko bija iedevusi /Persona P/. Kas cēla telefonu, nezina.

/Organizācija B/ pārbaudīja datus par /Organizācija A/Lursoft, bet nekā aizdomīga nebija, un uzņēmuma vadītājs

bija /Persona G/.

/Persona A/ sevi bija identificējis kā /Organizācija A/ darbu organizētājs, jo bankas izdrukās /Persona A/ figurē kā

maksātājs.

No /Persona S/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka viņš veda preci no /Organizācija B/ uz

/Adrese C/, divas reizes 7. un 8.septembrī, kas nav pretrunā ar viņa tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Kā arī no

/Persona S/ liecībām izriet, ka mašīnu preces pārvešanai pasūtīja /Persona T/. Kā kontaktinformācija /Persona S/

tika iedoti telefona numuri /Tālrunis C/ un /Tālrunis B/.

Bez tam /Persona S/ liecināja, ka objekta adresi un telefona numurus iedeva /Persona T/. Telefona numurus

konkrēti var nosaukt, jo bija tos pierakstījis savā piezīmju blociņā.

Ar /Persona S/ liecībām apstiprinās /Organizācija B/ pārstāvja liecinātais, ka /Organizācija B/ prece tika piegādāta

/Organizācija A/ uz objektu /Adrese C/.

Ar liecinieces /Persona P/ liecībām apstiprinās, ka 2009.gadā /Organizācija B/ noslēdza līgumu ar /Organizācija A/

par bruģakmens iegādi. No /Organizācija A/ puses tika veikta priekšapmaksa, un /Organizācija A/ tika nogādāts

bruģakmens. Sākumā bija laba sadarbība, bet līdz galam /Organizācija A/ nesamaksāja.

Bez tam /Persona P/ liecināja, ka pārrunas no /Organizācija A/ puses veica /Persona B/, kas bija uzdevies kā /Vārds

A/. Minētās /Persona P/ liecības apstiprinās ar protokolu par personas uzradīšanu /Persona P/, kur viņa apstiprināja,

ka /Persona B/ ir /Vārds A/, kas pārstāvēja /Organizācija A/, slēdzot līgumu ar /Organizācija B/, kā arī norādīja, ka

sazinājās ar viņu pa telefona nr. /Tālrunis A/.

Kā arī tiesas sēdē, kur /Persona B/ bija klātienē, /Persona P/ vēlreiz apstiprināja, ka ir pārliecināta, ka apsūdzētais

/Persona B/ ir tā pati persona, ar kuru viņa kontaktējās saistībā ar /Organizācija A/ darījumiem.

/Persona P/ liecināja, ka /Persona B/ bija tas, kas ar viņu satikās /Organizācija I/ /Iela A/, iedeva viņam sagatavoto

līgumu, kas jau bija parakstīts no /Organizācija B/ puses. /Persona B/ līgumu paņēma un vēlāk satikās ar /Persona

B/ atkal, un viņš atgrieza /Persona P/ līgumu, parakstītu no /Organizācija A/ puses.

Minētās /Persona P/ liecības apstiprinās ar viņas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām. Kā arī no /Persona

P/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka /Persona B/ aizbildinājās, ka /Persona G/ ir aizņemts,

bieži atrodas izbraukumos, tādēļ nevarēja ierasties uz līguma parakstīšanu pats.

Kā arī no minētajām liecībām izriet, ka ne /Persona P/, ne /Persona AI/ nevienu reizi nav redzējuši /Persona G/, no

kā tiesa konstatē, ka /Persona G/ neko nezināja par /Organizācija A/ darījumiem, kas apstiprinās arī ar /Persona G/

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, līdz ar ko atzīstams, ka reālas darbības /Organizācija A/ vārdā veica

un patiesā labuma guvēji bija citas personas.

Ar /Persona P/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām apstiprinās, ka /Organizācija A/ ir veikusi tikai daļu

samaksas 2621,76 LVL.

Liecinieks /Persona D/ liecināja, ka pārdeva /Organizācija A/, kas iepriekš piederēja viņa mātei, /Persona O/ par

100 LVL. Kopā ar /Persona O/ aizbrauca uz Uzņēmumu reģistru un pārrakstīja /Organizācija A/ uz /Persona G/

vārdu. Ar liecinieka /Persona D/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām apstiprinās, ka viņš pārdeva

/Organizācija A/. Interesi par /Organizācija A/ izrādīja vīrietis vārdā /Persona G/, kurš arī tikās ar /Persona D/ un

kam /Persona D/ nodeva /Organizācija A/ dokumentus, par ko no minētā /Persona G/ saņēma 100 LVL. Bet vēlāk

pirmstiesas izmeklēšanā /Persona D/ liecināja, ka /Persona O/ nopirka no viņa /Organizācija A/ par 100 LVL. Uz

mājām pie /Persona D/ /Persona O/ bija atbraucis kopā ar /Persona G/, kā arī iepazīstināja /Persona D/ ar /Persona

A/ saistībā ar /Organizācija A/. /Persona D/ apstiprināja tieši tās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, ka

/Persona O/ nodarbojās ar /Organizācija A/ pārrakstīšanu un ar /Organizācija A/ bija saistīts /Persona A/. Bez tam

/Persona D/ liecināja, ka /Persona O/ piedāvāja pārskaitīt uz /Persona D/ kontu naudu, kam /Persona D/ piekrita un

rezultātā uz /Persona D/ kontu tika pārskaitīti 7500 LVL no /Organizācija C/ konta un minēto naudu /Persona D/

/Persona O/.

/Persona D/ liecības apstirpinās ar protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai, kad /Persona D/ atpazina /Persona O/ kā

personu, kas kopā ar /Persona A/ un /Persona G/ iegādājās no viņa /Organizācija A/. No /Persona D/ liecībām tiesa

secina, ka tās apstiprina, ka /Persona A/ bija saistība ar /Organizācija A/.

No liecinieka /Persona N/ liecībām izriet, ka /Persona A/ uzlika zīmogu uz /Organizācija A/ dokumentiem, kas

vērtējams, ka /Persona A/ rīkojās /Organizācija A/ vārdā.

No /Persona O/ liecībām izriet, ka viņš piedāvāja /Organizācija A/, ko gribēja pārdot viņa paziņa /Persona D/,

/Persona A/, kurš savukārt meklēja firmu celtniecībai. /Persona O/ iepazīstināja /Persona G/ ar /Persona A/.

/Persona O/ veda /Persona G/ ar /Persona A/ uz Uzņēmumu reģistru, kur notika /Organizācija A/ pārrakstīšana uz

/Persona G/ vārdu.

No minētām liecībām tiesa secina, ka /Persona A/ bija saistība ar /Organizācija A/ un tās saimniecisko darbību, jo

/Persona O/ tiesas sēdē papildus liecināja, ka /Persona A/ meklēja strādnieku darbam celtniecībā.

Lieciniece /Persona R/ tiesas sēdē liecināja, ka, būdama /Organizācija A/ maksātnespējas administratore, pārbaudot

informāciju par /Organizācija A/ īpašnieku /Persona G/, konstatēja, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir patversmes, līdz

ar ko viņa apšaubīja, ka /Organizācija A/ būtu varējusi veikt kādas saimnieciskās darbības, turklāt darbinieku

/Organizācija A/ nebija, bija tikai valdes loceklis. Tad kreditori maksātnespējas process ietvaros sāka pieteikt

prasījumus, no kā /Persona R/ secināja, ka /Organizācija A/ bija darījumi, kurus nebija veicis /Persona G/. No

minētām /Persona R/ liecībām tiesa secina, ka /Persona G/ neveica saimniecisko darbību /Organizācija A/ vārdā,

bet no kreditoru prasījumiem izriet, ka darījumi tika veikti, un saistības minēto darījumu ietvaros /Organizācija A/

neizpildīja.

No liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka viņš piedalījās uzņēmuma

/Organizācija A/ pārrakstīšanā, par ko saņēma nelielu samaksu, kam /Persona G/ piekrita, jo ilgu laiku bija bez

darba. Liecināja, ka tieši /Persona A/ piedāvāja pārrakstīt /Organizācija A/ uz viņa vārdu. Pie Uzņēmumu reģistra

parakstīja kaut kādus dokumentus, t.sk., pavadzīmes, un tukšus papīrus. Par katru dokumentu parakstīšanu saņēma

naudu 5-10 LVL apmērā. /Datums A/ /Persona G/ iepazinās ar /Persona A/, kas bija persona, kura piedāvāja

nopelnīt, uz kādu laiku pārrakstot firmu. /Persona A/ bija viens no tiem, kas veda /Persona G/ uz uzņēmuma

pārrakstīšanu. Visus dokumentus atdeva /Persona A/, rīkojās pēc /Persona A/ teiktā. Vairākas reizes ar /Persona A/

braucis uz banku un pārskaitījis naudu. Naudu un konta numuru deva /Persona A/. Neko par /Organizācija A/

darbībām nezina, nekādās tikšanās ar klientiem nepiedalījās. No kā tiesa secina, ka apstiprinās, ka /Persona G/

nebija tas, kas tikās sakarā ar darījumiem ar /Organizācija A/ darījumiem.

/Persona G/ liecināja, ka viņam tika uzrādīti vairāki līgumi un dokumenti, kas bija parakstīti /Persona G/ vārdā, bet

lielākajai daļai no tiem nebija /Persona G/ paraksts, t.i., tos /Persona G/ vārdā parakstījis kāds cits.

Liecinieka /Persona G/ pirmstiesas izmeklēšanā vairākkārtīgi sniegtās liecības ir konsekventas, nav pretrunīgas,

līdz ar to tiesai nav pamata neticēt /Persona G/ liecībām. Atpazīšanā pēc fotogrāfijām /Persona G/ atpazina /Persona

A/ kā /Persona A/, kas pārrakstīja /Organizācija A/ uz viņa vārdu un lika parakstīt dažādus dokumentus. Ar

protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai, kur /Persona G/ atpazina /Persona O/ apstirpinās, ka /Persona A/ bija kopā

/Organizācija A/ pārreģistrācijas procesā.

Ar /Organizācija B/ 2009.gada iesniegumu un pielikumiem pie tā apstiprinās /Organizācija B/ pārstāvja liecības, ka

tika noslēgts līgums ar /Organizācija A/ sadarbības līgums Nr./Numurs B/,

saskaņā ar kuru /Organizācija B/ piegādāja un nodeva /Organizācija A/ preci laika posmā no /Datums H/ līdz

2009.gada /Datums I/, par kopējo summu 13 755,97 LVL. Minēto summu tiesai nav pamata apšaubīt, jo to

apstiprina minētajam iesniegumam pievienotie aprēķini. Ar minēto iesniegumu apstiprinās, ka kontaktu ar

/Organizācija B/ uzturēja /Vārds A/, kas kopsakarībā ar liecinieces /Persona P/ liecībām un protokola par

uzrādīšanu atpazīšanai /Persona P/, pierāda, ka /Persona B/ bija tas, kas satikās un runāja ar /Organizācija B/

pārstāvjiem. No minētā iesnieguma izriet, ka pēc tam, kad /Organizācija B/ amatpersonas konstatēja, ka

/Organizācija A/ jau ilgstoši neatrodas savā juridiskajā adresē, kā arī /Vārds A/ pēc tam, kad tika izrādīta interese

pret /Organizācija A/ amatpersonām sāka izvairīties no kontaktiem, bet pēc tam pazuda pa visam. Kas ne tikai

/Organizācija B/ amatpersonām, bet arī tiesai dod pamatu uzskatīt, ka notikusi krāpšana pret /Organizācija B/,

izmantojot /Organizācija A/.

Minētais /Organizācija B/ iesniegums apstiprina /Organizācija B/ pārstāvja un liecinieces /Persona P/ liecības, kas

vēl papildus apstiprinās ar /Organizācija B/ 2010.gada 11.februāra iesnieguma /Organizācija A/ maksātnespējas

administratorei, t.sk., gan tas, ka noticis darījums ar /Organizācija A/ par summu 13 755,97 LVL, gan tas, ka tika

veikta tikai daļēja apmaksa, rodot parādu 11 134,23 LVL, gan tas, ka kontaktu ar /Organizācija B/ no /Organizācija

A/ puses uzturēja /Vārds A/, gan tas, ka /Vārds A/ pēc intereses izrādīšanas pret /Organizācija A/ amatpersonām, no

kontaktiem sāka izvairīties līdz pazuda.

Ar 2010.gada 29.novembra ekspertu atzinumu Nr./Numurs AJ/ pierādīts, ka parakstu /Persona H/ vārdā /Datums G/

pavadzīmē Nr./Numurs O/ izpildīja apsūdzētais /Persona B/. Kā arī ar minēto ekspertu atzinumu ir pierādīts, ka

/Persona G/ vārdā /Datums AD/ pavadzīmēs ir parakstījusies cita persona. Kaut arī ekspertīze nenosauc konkrētu

personu, kas minētajās pavadzīmēs un līgumos parakstījušās /Persona G/ vārdā, ekspertīze neizslēdz, ka parakstītāji

varēja būt tikpat labi kā /Persona A/, tā arī /Persona B/. Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka parakstus izpildīja

apsūdzētie, kas norāda uz viņu nodomu veikt krāpšanu, nevis godīgu saimniecisko darbību /Organizācija A/ vārdā.

/Pilsēta A/ pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2009.gada 7.decembra spriedums, maksātnespējas administratores

/Persona R/ pārskats par /Organizācija A/, maksātnespējīgās /Organizācija A/ noslēguma kreditoru sapulces

protokols liecina par /Organizācija A/ maksātnespēju no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 15.augustam.

No /Organizācija A/ konta pārskata par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 8.aprīlim izriet, ka

veikti darījumi uz /Persona G/ vārdu, veikts avansa maksājums /Organizācija C/. Laika posmā no /Laika posms B/,

ieskaitot, kas sakrīt ar noziedzīgo nodarījumu pret /Organizācija A/ un /Organizācija C/, ar /Organizācija A/ kontu

veikti darījumi par lielām summām, kaut arī, kā tas tiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, minētajā laika posmā

/Organizācija A/ bija maksātnespēja, kas tiesas ieskatā nepārprotami norāda uz prettiesiskām darbībām.

Ar Uzņēmumu reģistra izziņu par /Organizācija A/ apstiprinās, ka /Persona D/ bija /Organizācija A/ valdes loceklis

no 2009.gada 20.maija līdz 2009.gada 9.jūlijam, bet no 2009.gada 9.jūlija līdz 2009.gada 9.decembrim

/Organizācija A/ valdes loceklis bija /Persona G/, kas apstiprina /Persona D/ liecības par /Organizācija A/

pārreģistrāciju uz /Persona G/ vārdu.

Apsūdzētais /Persona B/ tiesas sēdē apstiprināja, ka satikās ar /Persona P/ benzīntankā, ka deva līgumu

parakstīšanai /Persona P/, pēc tam līgumu atveda atpakaļ /Persona A/. Atzina, ka bija parakstījis vienu pavadzīmi kā

/Persona H/, ko pamatoja ar to, ka viņam ir sarežģīts vārds, tādēļ sevi ir saucis par /Vārds A/ Apgalvoja, ka

parakstījās kā /Vārds A/ nevis tādēļ, lai slēptos, bet tādēļ, ka bija jāparakstās uz pavadzīmes, bet viņam nebija

paraksta tiesību. Šādu apsūdzētā /Persona B/ izskaidrojumu tiesa atzīst par izvairīšanos no atbildības.

Tiesa neatstāj bez ievērības, ka pirmstiesas izmeklēšanā /Persona B/ savu vainu atzina, un liecināja, ka zināja, ka

/Organizācija A/ ir fiktīvs uzņēmums, tā direktors /Persona G/ ir dzērājs, visu noorganizēja /Persona A/. /Persona A/

piedāvāja veidu, kā nopelnīt, ne visai godīgā ceļā. Par cik bija jau sešus mēnešus bez ienākumiem, /Persona B/

/Persona A/ piedāvājumam piekrita. Liecināja, ka vedot pārrunas ar /Organizācija B/ un /Organizācija C/

pārstāvjiem, stādījās kā /Vārds A/, un pavadzīmes parakstīja kā /Persona H/, lai vēlāk viņu nevarētu atrast, kā arī

zināja, ka atlikusī summa vēlāk netiks samaksāta. No /Organizācija B/ iegūtā prece tālāk tika pārdota citām

personām, un iegūtie līdzekļi tika sadalīti starp /Persona A/ un /Persona B/.

/Persona B/ tiesas sēdē norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanā savu vainu atzina, jo tika iespaidots no policijas puses,

gribēja ātrāk tikt ārā. Paskaidroja, ka nebija nekur vērsies ar sūdzību par policijas rīcību, ko tiesa vērtē kā /Persona

B/ mēģinājumu izvairīties no atbildības un soda. Turklāt tiesa konstatē, ka liecības, ar kurām pirmstiesas

izmeklēšanā /Persona B/ atzina savu vainu, tika sniegtas aizstāves klātbūtnē, kas tiesas ieskatā izslēdz varbūtību, ka

minētās liecības /Persona B/ veica policijas darbinieku iespaidots.

Ņemot vērā minēto, tiesa lielāku ticamību piešķir tieši pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām /Persona B/ liecībām,

turklāt tās apstiprinās ar liecinieku un cietušo pārstāvju liecībām, kā arī pārējiem pierādījumiem lietā.

Kā arī apsūdzētais /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā savu vainu atzina un liecināja, ka kopā ar /Persona O/

nopirka /Organizācija A/, kas tika pārreģistrēta uz /Persona G/ ārdu. Bija nolēmuši iepirkt celtniecības materiālus

un veikt celtniecības darbus. /Persona A/ piedāvāja noslēgt līgumu ar /Organizācija B/, lai iepirktu bruģakmeni.

/Persona A/ piedāvāja /Persona B/ vest sarunas ar /Organizācija B/, par ko apsolīja daļu naudas, ko iegūs no pārdotā

materiāla, kam /Persona B/ piekrita. /Persona A/ atrada laukumu /Adrese C/, kur varētu piegādāt bruģakmeni.

/Persona B/ vienojās ar /Organizācija B/, ka būs jāiemaksā 30 % no materiāla vērtības un atlikušais maksājums

jāveic 15 dienu laikā. /Persona B/ satikās ar /Organizācija B/ pārstāvi un paņēma līgumu, kas bija jāparaksta

/Persona G/. /Persona A/ lieicnāj gan to, ka deva aprakstīt /Persona G/ līgumus un rēķinus, par ko maksāja /Persona

G/. Liecināja arī to, ka bruģakmens partijas /Adrese C/ sagaidīja pats, no kurienes tālāk nogādāja to pircējiem ar

viņu transportu, par ko saņēma naudu. Divas bruģa partijas aizveda uzreiz pie pircēja /Pilsēta C/ un /Pilsēta D/. No

/Pilsēta D/ pārdotā bruģa naudas daļu /Persona A/ iedeva /Persona B/. Pārējo bruģi pārdeva klientiem, kurus atrada

pēc sludinājuma, daļu no iegūtās naudas /Persona A/ paturēja sev, jo plānoja vēl iepirkt bruģi, bet vēlāk to iztērēja

savām vajadzībām.

/Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā, 2012.gada 25.augustā, atzina, ka iesaistīja /Persona B/ savās darbībās, kas

norāda uz iepriekšējo vienošanos. Atkārtoti liecināja, ka viņamir paziņa, kuram kopā ar tēvu ir placis ar noliktavām

/Adrese C/. /Persona A/ pateica /Persona B/, ka bruģis jāved uz minēto adresi, ko /Persona B/ tālāk pateica /Persona

P/. Pasūtīja transportu, kas nogādāja bruģi uz placi /Adrese C/, daļa bruģa tika nogādāta tieši pie pircējiem /Pilsēta

C/ un /Pilsēta D/. Bruģi sagaidīja un uz pavadzīmēm /Persona G/ vārdā parakstījās pats. Nauda no pircējiem tika

piegādāta /Persona A/. /Pilsēta D/ naudu par preci saņēma /Persona B/, un no /Pilsēta C/ naudu no pircēja atveda

viens no šoferiem, kas veda bruģi. Par pārvadāšanu ar šoferiem /Persona A/ norēķinājās skaidrā naudā. Bruģi no

plača /Adrese C/ /Persona A/ pārdeva pircējiem, kas brauca uz placi. No bruģa pārdošanas iegūto naudu /Persona

A/ sadalīja ar /Persona B/ un iztērēja savām vajadzībām. No minētajām liecībām tiesa konstatē, ka /Persona A/

atzīst savu noziedzīgo nodomu – mantas izkrāpšanu. Tiesa minētajām /Persona A/ liecībām piešķir ticamību, jo tās

ir detalizētas, atbilstošas tiesas izmeklēšanā ar liecinieku un cietušā pārstāvja liecībām konstatētajiem faktiem.

Savukārt jau vēlāk, 2012.gada decembrī, /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā liecina, kasevi par vainīgu atzīst

daļēji. Atzīst, ka kopā ar /Persona G/ vienojās par SIA atvēršanu, bet neatzīst, ka vienojās ar /Persona B/ un

/Persona G/ par krāpšanas izdarīšanu.Savstarpējā sarunā /Persona G/ prasīja /Persona A/ darbu, un /Persona A/

piedāvāju /Persona G/ darbu celtniecībā, un teica, ka tam ir jāatver firma. Vienošanās par krāpšanas izdarīšanu

nebija ne ar /Persona G/, ne ar /Persona B/.

Precīzi /Persona A/ nezina, kā /Persona G/ kļuva par /Organizācija A/ valdes locekli. Visas sarunas ar /Organizācija

B/ veda /Persona B/, kurš saņemtos dokumentus vispirms atnesa /Persona A/, kas tos nodeva /Persona G/ parakstīt,

bet pēc tam atgrieza /Persona B/. /Persona A/ ir devis naudu /Persona G/, taču neatceras cik un par ko. Domā, ka ir

maksājis arī /Persona B/, taču precīzi neatceras. Celtniecības materiāli, ko saņēma no /Organizācija B/ tika izlietoti

dažādos celtniecības objektos, tieši kādos, to precīzi neatceras. Naudu par izlietotajiem celtniecības materiāliem

/Persona A/ personīgi nav saņēmis. Naudu saņēma vai nu /Persona B/, vai /Persona G/, ko /Persona A/ nezina.

Avansa iemaksu /Organizācija B/, vienu reizi, ap 900 LVL, veica /Persona A/, jo bija objekts un bija vajadzīgs

bruģis. Uzsver, ka nav izdarījis apzinātu krāpšanu. Atzīst, ka /Organizācija A/ veikusi pilnu apmaksu /Organizācija

B/ par saņemtajiem celtniecības materiāliem apmēram par 10 000 LVL. Cik celtniecības materiālus izlietojis,

pateikt nevar. Visi materiāli no /Organizācija B/ tika vesti uz /Adrese C/, kur tos pieņēma /Persona A/.

Šoferiem, kuri atveda materiālus, līdzi bija pavadzīmes, kuras, cik atceras, parakstīja /Persona G/. Iespējams, ka

/Persona A/ parakstīja vienu pavadzīmi, bet, ja parakstīja, tad savā vārdā. Nezina, kāpēc pavadzīmēsparatvestajiem

celtniecības materiāliem par to saņemšanu ir parakstījušās personas ar /Persona A/ nepazīstamiem uzvārdiem.

Tiesa piešķir lielāku ticamību /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā sākotnēji, 2012.gada 25.augustā, sniegtajām

liecībām, jo tajās viņš precīzi apraksta notikušo, kas sakrīt ar liecinieku un cietušo pārstāvju liecībām, /Organizācija

B/ iesniegumos norādīto. Savukārt decembrī /Persona A/ vairs neko neatceras, ko tiesa atzīst par izvairīšanos no

atbildības un soda, jo pa četriem mēnešiem pēkšņi aizmirst notikušo tiesa citādi izskaidrot nevar. Turklāt jāpiebilst,

ka 2012.gada decembrī sniegtās /Persona A/ liecības ie vairāk izvairīgas, nevis notikušā izklāsts.

No cietušās /Organizācija C/ pārstāves liecībām izriet, ka tika noslēgts līgums par asfaltdarbu ieklāšanu.

No /Persona N/ liecībām izriet, ka /Persona N/ kā /Organizācija J/ valdes priekšsēdētājs noslēdza līgumu ar

/Organizācija A/ par asfaltdarbu ieklāšanu. Saskaņā ar līgumu samaksa bija jāveic par izpildīto darbu, samaksa tika

veikta, kas apstiprinās ar /Organizācija A/ konta izdruku, kur redzams, ka /Datums AA/ /Persona N/ iemaksāja

/Organizācija A/ kontā 3000 LVL pēc rēķina Nr./Numurs AK/ ar norādi /Organizācija J/, /Datums K/ /Persona N/

iemaksāja /Organizācija A/ pēc rēķina Nr./Numurs AR/ 7865 LVL no /Organizācija J/, pēc rēķina Nr./Numurs AP/ –

4840 LVL, /Numurs AP/ – 3243,60 LVL pēc rēķina Nr./Numurs AT/. Afaltdarbus veica /Organizācija C/, ko

/Persona N/ secināja, pēc tā, ka uz tehnikas, kas veica darbus, bija uzraksts /Organizācija C/.

Bez tam no /Persona N/ liecībām izriet, ka /Organizācija A/ pārstāvis /Persona AO/ piedāvāja iegādāties

bruģakmeni, ko /Persona N/ arī iegādājās un uzlika sētā. Ar minētajām /Persona N/ liecībām apstirpinās, ka

/Organizācija A/ pārstāvis notirgoja no /Organizācija B/ iegādāto bruģakmeni trešajai personai –/Persona N/. Ar

minētajām liecībām to kopsakarībā ar iepriekš tiesas izmeklēšanā konstatēto, ka /Organizācija A/ vārdā rīkojās

/Persona A/, apstiprinās nodoms no /Organizācija B/ iegūto mantu pārdot trešajām personām.

Savukārt par krāpšanu šādā nodomā norāda tas, ka /Organizācija A/ bija maksātnespēja, ne pašam /Persona A/, ne

/Persona B/ nebija materiālo līdzekļu, ar ko norēķināties par preci ar /Organizācija B/, līdz ar ko tiesa atzīst, ka jau

brīdī, kad /Persona A/ vienojās ar /Persona B/, ka veiks pārrunas ar /Organizācija B/ un /Organizācija C/, viņi

plānoja iegūt cietušo mantu, nesamaksājot par to.

No liecinieka /Persona K/ liecībām izriet, ka /Organizācija C/ ar /Organizācija A/ 2009.gadā noslēdz līgumu par

asfalta seguma izbūvi divos objektos. Kontaktpersona no /Organizācija A/ puses bija /Vārds A/, ar /Vārds A/

/Persona K/ arī satikās. Darbi tika uzsākti. Par padarīto darbu tika sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts. Rēķinus

/Persona K/ nodeva /Vārds A/, un /Vārds A/ aizveda rēķinus parakstīšanai. No abiem rēķiniem neviens netika

apmaksāts. Tiesas sēdē /Persona K/ apstiprināja, ka par /Vārds A/ sauca apsūdzēto /Persona B/. Arī no protokola

par uzrādīšanu atpazīšanai izriet, ka /Persona K/ atpazina /Persona B/ kā /Vārds A/, ar kuru kontaktējās kā ar

/Organizācija A/ pārstāvi. No minētajām /Persona K/ liecībām tiesa konstatē, ka sadarbībā ar /Organizācija C/ tika

pielietota tāda pati shēma kā ar /Organizācija B/ – /Persona B/ jeb /Vārds A/ bija kontaktpersona, dokumenti netika

parakstīti /Organizācija C/ pārstāvju vai darbinieku klātbūtnē, bet tika vesti prom parakstīšanai.

Liecinieka /Persona K/ liecības apstiprinās ar liecinieka /Persona L/ liecībām, no kurām izriet, ka 2009.gadā

/Organizācija C/ noslēdza divus līgumus ar /Organizācija A/, no kuriem viens tika apmaksāts 30 % apmērā, otrs

netika apmaksāts vispār. Proti, tiesa secina, ka nodoma realizēšanai tika izmantota tā pati shēma kā ar /Organizācija

B/ – sākotnēji kaut kas tika maksāts, bet pēc tam maksājumi vairs netika veikti, tādā veidā maldinot uzņēmumus

par maksātspēju un godprātību, t.i., tādā veidā izpaudās apsūdzēto viltus. Arī /Persona K/ norādīja, ka /Organizācija

A/ uzticībā tika ieviesta ar veikto maksājumu. Savukārt nodomu nesamaksāt /Persona K/ noprata, kad pēc darbu

pabeigšanas netika veikta samaksa, un nevienu nevarēja dabūt rokās.

Liecinieks /Persona J/ tiesas sēdē liecināja, ka pēc /Organizācija C/ lūguma veica kaitējuma kompensācijas

pieteikumu, pamatojoties uz uzņēmuma dokumentiem – līgumiem, aktiem, rēķiniem. No /Persona J/ pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka tika noslēgti divi līgumi starp /Organizācija C/ un /Organizācija A/,

/Datums J/ un 4.augustā. Saskaņā ar līguma nosacījumiem par padarīto darbu tika sastādīts pieņemšanas-nodošanas

akts, kas tika iesniegts /Organizācija A/apstiprināšanai. Minētie akti tika nodoti un pieņemti /Datums Z/, ko

apstiprina /Organizācija C/ un /Organizācija A/ pārstāvju paraksti uz aktiem. Tika sastādīts rēķins, kas netika

apmaksāts. /Persona J/ liecināja arī to, ka otrs līgums arī netika apmaksāts, t.sk., avanss 30 % apmērā. Ar /Persona

J/ liecībām apstiprinās, ka uz /Organizācija A/ dokumentiem bija /Persona G/ paraksts.

No /Organizācija A/ konta izraksta redzams, ka veikts darījums 4356 LVL apmērā sakarā ar avansa rēķinu

Nr./Numurs AM/ sakarā ar /Organizācija C/.

Liecinieka /Persona K/ un /Persona J/ liecības apstiprinās ar /Organizācija C/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu

ar tam pievienotajiem pielikumiem, uz ko minētajā kaitējuma kompensācijas pieteikumā /Organizācija C/ atsaucas.

No rokrakstu ekspertīzes Nr./Numurs AI/ izriet, ka uz /Organizācija C/ dokumentiem parakstījās tikpat labi kā pats

/Persona G/, tā arī /Persona A/ un /Persona B/, ko precīzāk nevar noteikt parakstu vienkāršās uzbūves un nelielā

grafiskā materiāla dēļ. Taču minētais ekspertu slēdziens neizslēdz, ka dokumentus /Persona G/ vārdā varēja

parakstīt /Persona A/. Kā arī tad, ja pieļautu varbūtību, ka, iespējams, /Persona G/ dokumentus parakstīja pats,

ņemot vērā tiesas izmeklēšanā konstatēto,

ka /Persona G/ parakstīja dokumentus pēc /Persona A/ lūguma par samaksu, tas neizslēdz to, ka /Persona A/, ne vis

/Persona G/ veica darbības /Organizācija A/ vārdā, ņemot vērā tiesas izmeklēšanā konstatētos faktiskos noziedzīgo

nodarījumu apstākļus.

No /Persona A/ telefona apskates protokola izriet, ka sadarbības līgumā ar /Organizācija B/ norādītais /Organizācija

A/ telefona numurs ir /Persona A/ numurs. Kā arī no minētā tālruņa apskates protokola ir redzams, kastarp

personām, kas ir ierakstītas /Persona A/ tālrunī ir arī “/Persona B/”, kas atbilst /Persona B/ mobilā tālruņa numuram

un ir arī norādīts kriminālprocesā viņa nopratināšas protokolā. Tas apstiprina nenoliedzamu faktu, ka abi ir

savstarpēji pazīstami un sazvanījās.

Kā arī ar minēto telefona apskates protokolu pierādīts, ka līgumā, kas noslēgts ar /Organizācija C/, norādīts, ka

pasūtītāju pārstāv valdes loceklis /Persona G/ un ir norādīts tālruņa numurs, kas pilnībā atbilst personai, kas

uzdevās par /Persona H/, proti, apsūdzētais /Persona B/ uzdotajam tālruņa numuram, par kuru liecināja liecinieks

/Persona I/, kas ir norādīti arī šofera iesniegtajās piezīmēs, kas apstiprina to, ka apsūdzētā /Persona B/ teiktais par

to, ka nekāds sakars nedz ar /Persona G/, nedz ar /Organizācija A/ noziedzīgā nodarījuma realizēšanā viņam nebija,

ir absolūti pretējs lietā konstatētajam. Kā arī /Datums L/ līgumā ar /Organizācija C/ var redzēt, ka /Organizācija A/

pārstāv valdes loceklis /Persona G/ un līgumā norādītie /Persona G/ telefona numuri ir /Persona B/ numurs, kuru

viņš ir uzdevis kā savu, uzdodoties par /Persona H/, un otrs ir /Persona A/ numurs kā /Organizācija A/ pārstāvim vai

projektu vadītājam. Šie numuri ir norādīti kā /Persona G/, kas viennozīmīgi apstiprina to, ka /Persona G/ nav

darbojies šajos konkrētajos noziedzīgajos nodarījumos, bet vienkārši tika izmantots.

Rezumējot augstākminēto, pamatojoties uz augstāk veikto pierādījumu analīzi, tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanā ir

pierādīts, ka /Persona A/ bija nodoms iegūt no /Organizācija B/ preci un no /Organizācija C/ pakalpojumu, un

pārdot tālāk trešajām personām, savukārt /Organizācija B/ un /Organizācija C/ nesamaksājot. /Persona A/ sava

nodoma realizēšanai iegādājās /Organizācija A/, kuru noformēja uz /Persona G/ vārda, bet faktiski /Organizācija A/

vārdā rīkojās /Persona A/ un /Persona B/ kā persona, kas veica pārrunas un nogādāja /Persona A/ parakstīšanai

dokumentus, līdz ar ko atzīstams, ka bija iepriekšēja vienošanās un nodoms izdarīt krāpšanu. Tas, ka /Organizācija

A/ bija maksātnespējīga, /Persona A/ un /Persona B/ bija bez naudas līdzekļiem, pierāda viņu nodomu nesamaksāt

/Organizācija B/ un /Organizācija C/ jeb krāpšanas nodomu. Savukārt sākotnējas vai daļējas samaksas veikšana

radīja pārliecību /Organizācija B/ un /Organizācija C/ pārstāvjiem par /Organizācija A/ maksātspēju, kas pierāda

/Persona A/ un /Persona B/ viltu viņu darbībās. Proti, apsūdzētie izdarīja noziedzīgus nodarījumus pret

/Organizācija B/ un /Organizācija C/ apsūdzībā norādītajā laikā, apmērā un apstākļos, un tiesa konstatē visu

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzēto darbības kvalificētu pēc KL

177.panta trešās daļas (liekuma redakcijā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi).

Tiesa nepiekrīt aizstāvju viedoklim, ka apsūdzēto darbībās nav saskatāmas noziedzīgas darbības, un ka radusies

situācija ir civiltiesiks jautājums, jo lietā pierādīts, ka apsūdzētajiem bija nodoms nesamaksāt /Organizācija B/ un

/Organizācija C/. Līdz ar to saistību neizpildīšanu nevar uzskatīt par civiltiesisku jautājumu. Kā arī šajā aspektā

ņemams vērā, ka lietā tika konstatēts, ka apsūdzētie pazuda no /Organizācija B/ un /Organizācija C/ redzesloka,

nekontaktējās ar viņiem pēc tam, kas nebija veikuši samaksu saskaņā ar līgumiem, un kad tika izrādīta interese par

/Organizācija A/ amatpersonām, kā arī /Organizācija A/ juridiskajā adresē neviens nebija sastopams.

Izanalizējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu apstākļus, izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanas laikā savāktos un tiesas

sēdē pārbaudītos pierādījumus tiesa secina, ka apsūdzētie izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas viņiem ir

inkriminēti, un tieši pie tādiem apstākļiem un tajā apjomā, kas norādīts apsūdzībā.

Savukārt atbilstoši KPL 19.panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst,

jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādas šaubas, kas

būtu izvērtējamas vai tās ir saprātīgas vai nav.

Saskaņā ar KL 46.panta prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā

likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī KL 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību;

atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt,

lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot apsūdzētajiem soda veidu, atbilstoši KL 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgo personības.

Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētajam /Persona A/m inkriminētie noziedzīgie nodarījumi pēc KL 177.panta pirmās

daļas ir mazāk smagi noziegumi, bet pēc KL 177.panta trešās daļas, sevišķi smagi noziegumi.

Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētajam /Persona B/ inkriminētie noziedzīgie nodarījumi pēc KL 177.panta trešās

daļas ir sevišķi smagi noziegumi.

Visi apsūdzēto izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērsti pret īpašumu.

Tiesa, nosakot soda apmēru apsūdzētajiem, ņem vērā, ka saskaņā ar likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās

spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 4.punktu, kas noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu

izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tāmKL normām, kuras bija spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda

apmēru vai laiku, kāds KL par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Tāpat tiesa ņem vērā minēto Pārejas noteikumu 6.punktu, kas noteic: ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumāpēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, proti, likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā

2013.gada 1.aprīlī, paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot

brīvības atņemšanas sodu.

Pārbaudot apsūdzētā /Persona A/ personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka viņš dzimis /Datums AH/,

Rīgā, Latvijas pilsonis, šobrīd deklarētā dzīvesvieta ir /Adrese B/, precējies, apgādībā 4 bērni, ar vidējo izglītību,

(4.sējuma 44.-45.lapa, Tiesu informatīvās sistēmas dati), narkologa un psihiatra uzskaitē nav (4.sējuma

74.-75.lapa), iepriekš strādāja par /Organizācija L/ projektu vadītāju (3.sējuma 88.lapa). Administratīvi sodīts

(4.sējuma 53.-55., 71.lapa).

Iepriekš sodīts. Pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu pēc KL

193.1panta pirmās daļas un 193.panta ceturtās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar

pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2008.gada 9.septembrī. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas 2011.gada 16.jūnija lēmumu tika nolemts izpildīt ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta

spriedumu noteikto brīvības atņemšanas sodu uz 5 gadiem,

pēc kā /Persona A/ tika aizturēts 2011.gada 22.jūlijā. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2011.gada

7.septembra lēmumu atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 16.jūnija lēmums, pēc kā /Persona A/

no soda izciešanas vietas tika atbrīvots 2011.gada 7.septembrī (Tiesu informatīvās sistēmas dati).

2013.gada 2.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma spriedumu un saskaņā ar Krimināllikuma

51.pantu 1.1daļas 3.punktu, 55.panta 10.punktu noteica galīgo sodu, daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc Rīgas

pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta sprieduma. Savukārt ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 18.jūnija

lēmumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedums atcelts pilnībā un nosūtīta

krimināllieta /Persona A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas jaunai izskatīšanai pirmās instances

tiesā.

Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ soda veidu, atbilstoši KL 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā apsūdzētā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar KL 47.pantu otro daļu par apsūdzētā /Persona A/ mīkstinošo apstākli atzīstama savas vainas atzīšana un

izdarītā nožēlošana apsūdzībā pēc KL 177.panta pirmās daļas.

Saskaņā ar KL 47.pantu apsūdzētā /Persona A/ mīkstinošus apstākļus noziedzīgajos nodarījumos pēc KL 177.panta

trešās daļas, tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar KL 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /Persona A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka

izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona A/,ņemot vērā augstākminēto, ievērojot KL 35.pantā noteiktos principus

par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā /Persona A/ un viņa aizstāves paskaidrojumus, izvērtējot prokurores

viedokli par soda noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /Persona A/ sods nosakāms

brīvības atņemšanas veidā, atbilstoši KL 177.panta pirmās un trešās daļas sankcijai, ar policijas kontroli atbilstoši

KL 177.panta trešās daļas sankcijai, bez mantas konfiskācijas. Izvērtējusi apsūdzētā /Persona A/ personību

raksturojošas ziņas un lietas apstākļus kopumā, nodarīto kaitējumu, attieksmi pret apsūdzību, tiesa neatzīst par

lietderīgu un soda mērķim atbilstošu citu panta sankcijās paredzēto soda veidu noteikšanu.

Pārējos panta sankcijā noteiktos sodus tiesa nevērtē, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2014.gada Tiesu prakses

apkopojumu „Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem

nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par

publiskojamu, proti, tiesai jāmotivē, kāpēc kādu no sodiem piemēro, nevis kāpēc kādu no tiem nepiemēro.

/Persona A/ sodīts ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu pēc KL 193.1panta pirmās

daļas un 193.panta ceturtās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 3

gadiem. Spriedums stājies spēkā 2008.gada 9.septembrī. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada

16.jūnija lēmumu tika nolemts izpildīt ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu

noteikto brīvības atņemšanas sodu uz 5 gadiem, pēc kā /Persona A/ tika aizturēts 2011.gada 22.jūlijā. Ar Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2011.gada 7.septembra lēmumu atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas 2011.gada 16.jūnija lēmums, pēc kā /Persona A/ no soda izciešanas vietas tika atbrīvots 2011.gada

7.septembrī (Tiesu informatīvās sistēmas dati).

2013.gada 2.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma spriedumu un saskaņā ar Krimināllikuma

51.pantu 1.1daļas 3.punktu, 55.panta 10.punktu noteica galīgo sodu,

daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta sprieduma. Ar Rīgas

apgabaltiesas 2013.gada 18.jūnija lēmumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 2.aprīļa

spriedums atcelts pilnībā un krimināllieta /Persona A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas nosūtīta

jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

No minētā tiesa secina, ka /Persona A/ noziedzīgu nodarījumu izdarīja nosacītas brīvības atņemšanas izciešanas

laikā un galīgais sods nosakāms saskaņā ar KL 51.pantu pirmo daļu, sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests

pēc Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta sprieduma.

Saskaņā ar KL 55.panta desmito daļu ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu

piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms atbilstoši KL51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Noteiktajam sodam piemērojama daļēja soda saskaitīšana, jo tiesa ņem vērā faktu, ka pret /Persona A/ ir ierosināti

vairāki (17) kriminālprocesi, turklāt visi par KL 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Kā arī tiesa

ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli, savas vainas atzīšanu apsūdzībā pēc KL 177.panta pirmās daļas.

/Persona A/ tika aizturēts un ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā (Nr.11517027209) 2010.gada 22.augustā līdz

2010.gada 24.augustam (2.sējuma 1.lapa). /Persona A/ tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums 2010.gada

24.augustā, kas atcelts 2010.gada 21.septembrī, un 2010.gada 21.septembrī /Persona A/ tika piemērots drošības

līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā (2.sējuma 12., 23., 27.lapa). 2014.gada 20.oktobrī minētais drošības

līdzeklis tika grozīts uz drošības līdzekli, apcietinājums (6.sējuma 18.-20.lapa). Apcietināts /Persona A/ tika

2015.gada 20.janvārī (6.sējuma 79.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā /Persona A/ ieskaitāma atrašanās

aizturēšanā šajā lietā no 2010.gada 22.augusta līdz 2010.gada 24.augustam, atrašanās apcietinājumā šajā lietā no

2010.gada 24.augusta līdz 2010.gada 21.septembrim un no 2015.gada 20.janvāra līdz 2015.gada 3.jūlijam(no

2010.gada 24.augusta līdz 21.septembrim un no 2015.gada 20.janvāra līdz 3.jūlijam).

Tiesa, secina, ka iztiesāšanas laikā lietā netika konstatēti nekādi veselības traucējumi vai kādi citi apstākļi, kas

norādītu uz to, ka /Persona A/ nevarētu izciest reālu brīvības atņemšanas sodu.

Pārbaudot apsūdzētā /Persona B/ personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka viņš dzimis /Datums AI/ Rīgā,

Latvijas pilsonis, šķīries, apgādībā /Datums AJ/ un /Datums AK/ dzimuši bērni, ar vidējo izglītību, iepriekš strādāja

/Organizācija D/ par projektu vadītāju, šobrīd deklarētā dzīvesvieta ir /Adrese A/, (2.sējuma 102., 121.,

170.-172.lapa, Tiesu informatīvās sistēmas dati), psihisku un narkoloģisku saslimšanu nav (2.sējuma 188.lapa).

No darba vietas /Organizācija D/ raksturots , kā uzticams, prasīgs, godīgs darbinieks. Aktīvi izrāda iniciatīvu darba

pienākumos, ar humora izjūtu (5.sējums 80.lapa).

Iepriekš tiesāts. Pēdējo reizi ar /Pilsēta A/ pilsētas Centra rajona tiesas 2003.gada 27.augusta spriedumu pēc KL

270.panta pirmās daļas ar naudas sodu 298,80 EUR apmērā. Naudas sods izciests 2003.gada 12.septembrī. Līdz ar

ko tiesa secina, ka /Persona B/ ir nesodīts KL 63.panta izpratnē (Tiesu informatīvās sistēmas dati).

Nosakot apsūdzētajam /Persona B/ soda veidu, atbilstoši KL 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā apsūdzētā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar KL 47.pantu apsūdzētā /Persona B/ mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Lai gan sākotnēji /Persona B/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzina, tiesa norāda, ka šāda apsūdzētā rīcība ir

vērtējama kā formāla, deklaratīva, jo vēlāk tiesas izmeklēšanā viņš savu vainu atzina daļēji, līdz ar ko daļējas

vainas atzīšana nav atzīstama par patstāvīgu atbildību mīkstinošo apstākli.

Saskaņā ar KL 48.pantu apsūdzētā /Persona B/ atbildību pastiprinošu apstākļi netika konstatēti.

Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona B/,ņemot vērā augstākminēto, ievērojot KL 35.pantā noteiktos principus

par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā /Persona B/ paskaidrojumus, izvērtējot prokurores viedokli par soda

noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /Persona B/ sods nosakāms brīvības

atņemšanas veidā, atbilstoši KL 177.panta trešās daļas sankcijai, sodu nosakot nosacīti. Izvērtējusi lietas apstākļus

kopumā, tiesa neatzīst par lietderīgu un soda mērķim atbilstošu panta sankcijā paredzētā papildsoda, mantas

konfiskācijas noteikšanu.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /Persona B/ KL 63.panta izpratnē ir nesodīts, strādā, ir patstāvīga dzīvesvieta, apgādībā

viens bērns, lietā nav atbildību pastiprinošu apstākļu, nodarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

tiesa atrod par iespējamu piemērot viņam KL 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti.

Tāpat tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis

izolēt viņu no sabiedrības, jo ņemot vērā nosacītas, notiesāšanas būtību, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā

izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā

gadījumā pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, tas

stimulēs apsūdzēto atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā, dos iespēju

apsūdzētajam arī turpmāk pierādīt savu labošanos un, ka spēj būt likumpaklausīgs. Šāds sods ir ne vien taisnīgs un

apsūdzētā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda

preventīvo mērķu sasniegšanai. Lai apsūdzēto motivētu turpmāk ievērot likumus.

Panta sankcijā paredzētais papildsods-policijas kontrole /Persona B/ nav piemērojams, pamatojoties uz KL

55.panta piekto daļu.

Pārējos panta sankcijā noteiktos sodus tiesa nevērtē, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2014.gada Tiesu prakses

apkopojumu „Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem

nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par

publiskojamu, proti, tiesai jāmotivē, kāpēc kādu no sodiem piemēro, nevis kāpēc kādu no tiem nepiemēro.

Galīgais sods /Persona B/ nosakāms saskaņā ar KL 50.panta pirmo un trešo daļu sodu noteikt, daļēji saskaitot

piespriestos sodus. Daļēju sodu saskaitīšanu tiesa pamato, ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu, apsūdzētā

personību, to, ka apsūdzētajam nav konstatēti atbildību pastiprinošie apstākļi.

/Persona B/ tika aizturēts un ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā 2010.gada 30.augustā līdz 2010.gada

1.septembrim (2.sējuma 53., 69.lapa). Reālas brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā

ieskaitāma atrašanās aizturēšanā no 2010.gada 30.augusta līdz 2010.gada 1.septembrim.

/Persona B/ 2010.gada 1.septembrī tika piemērots drošības līdzeklis, nodošana policijas uzraudzībā (2.sējuma

70.lapa). Piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Lai sekmētu sprieduma izpildi, uzdot par pienākumu apsūdzētajam /Persona B/ 10 darba dienu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pēc deklarētās dzīves vietas.

Lietā par cietušo atzīta /Organizācija B/, kas pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 11139,07 LVL apmērā, kas

atbilst 15849,47 EUR (1.sējuma 41., 46.-47.lapa), un /Organizācija C/, kas pieteica materiālā kaitējuma

kompensāciju 34023,76 LVL apmērā, kas atbilst 48411,45 EUR (1.sējuma 135.-138., 164., 171.-172.lapa).

Lietā par cietušo atzīts /Persona F/, kas pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 1450 LVL apmērā, kas atbilst

2063,16 EUR (4.sējuma 35., 36.lapa).

Lietā par cietušo atzīts /Persona E/, kas pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 450 LVL apmērā, kas atbilst

640,29 EUR (3.sējuma 13., 14.-15.lapa).

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto

kaitējumu. Tajā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās mantisko

zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Savukārt atbilstoši KPL 350.panta pirmās daļas nosacījumiem kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar KPL 350.panta pirmo un otro daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura

ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, un kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements,

ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Saskaņā ar KPL 351.panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju

jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato

par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs.

Saskaņā ar KPL 352.panta pirmo daļu kompensācijas apmēru nosaka tiesa, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot

vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu (..).

Tiesa atzīst, ka /Organizācija B/ kaitējuma kompensācijas apmērs ir pamatots, zaudējumi cietušajai radušies

apsūdzēto darbību rezultātā un nav atlīdzināti, tādēļ kaitējuma kompensācijas pieteikums apmierināms pieteiktajā

un apsūdzībā norādītajā apmērā. Kaitējuma kompensācijas apmēru cietušās /Organizācija B/ ir pamatojis ar

grāmatvedības dokumentiem – līgumiem, pavadzīmēs, pieņemšanas-nodošanas aktiem, un pārstāvis detalizēti

izklāstīja un paskaidroja pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru tiesas sēdē.

Tiesa atzīst, ka /Organizācija C/ kaitējuma kompensācijas apmērs ir pamatots, zaudējumi cietušajai radušies

apsūdzēto darbību rezultātā un nav atlīdzināti, tādēļ kaitējuma kompensācijas pieteikums apmierināms pieteiktajā

un apsūdzībā norādītajā apmērā. Kaitējuma kompensācijas apmēru cietušās /Organizācija C/ ir pamatojis ar

grāmatvedības dokumentiem – līgumiem, pavadzīmēs, pieņemšanas-nodošanas aktiem.

Cietušo /Persona F/ un /Persona E/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas tiesa atzīst par pamatotām pilnā apmērā,

tiesai nerodas šaubas, ka viņiem kaitējums radies apsūdzētā /Persona A/ noziedzīgo nodarījumu rezultātā, un ka vēl

nav atlīdzināts, tādēļ kaitējuma kompensācijas pieteikums apmierināms pieteiktajā apmērā.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izspriežama saskaņā ar KPL 240.pantu (lietas 61.lapa).

Lietā par lietisko pierādījumu atzīta A4 formāta lapa ar apliecinājumu par avansa saņemšanu, kas pievienota

krimināllietas materiāliem.

Tiesas ieskatā minētais lietiskais pierādījums jāatstāj krimināllietā (3.sējuma 9.lapa).

Analoģiski krimināllietas materiāliem pievienots līgums un tāme (4.sējuma 16.-19.lapa). Tiesas ieskatā minētais

lietiskais pierādījums jāatstāj krimināllietā.

Arests apsūdzēto mantai nav uzlikts.

Lietā radušies procesuālie izdevumi par aizstāves V.Brakšas sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /Persona A/

37 EUR apmērā (5.sējuma 129.lapa), un par aizstāvja D.Zacmaņa sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam

/Persona A/ 226,27 EUR un 30 LVL, kas atbilst 42,67 EUR, apmērā tiesas izmeklēšanas procesā (5.sējuma 113.,

153., 184., 206.lapa, 6.sējuma 59., 112.lapa).

Saskaņā ar KPL 368.panta pirmo daļu aizstāvja darba samaksa, kas izmaksāta no valsts līdzekļiem, piedzenama

valsts labā no apsūdzētā, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Atbrīvošanas pamatu no aizstāvja darba

samaksas tiesas nesaskata.

Saskaņā ar KPL 240., 350.-353., 499., 511.-512., 514., 520., 527.-531.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /Persona A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā

daļā, ar kuru nodarīti zaudējumi cietušajam /Organizācija B/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, policijas

kontroli uz 3 gadiem.

Atzīt /Persona A/par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā

daļā, ar kuru nodarīti zaudējumi cietušajam /Organizācija C/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6

mēnešiem, policijas kontroli uz 3 gadiem.

Atzīt /Persona A/par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā

daļā, ar kuru nodarīti zaudējumi cietušajam /Persona F/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Atzīt /Persona A/ par vainīgunoziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā

daļā, ar kuru nodarīti zaudējumi cietušajam /Persona E/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sodu noteikt, brīvības

atņemšanu uz 5 gadiem, policijas kontroli uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu pirmo daļu sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesas 2008.gada 29.augusta sprieduma, ungalīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 6 gadiem,

policijas kontroli uz 3 gadiem.

Atstāt negrozītu apsūdzētajam /Persona A/m piemēroto drošības līdzekli, apcietinājums, līdz sprieduma spēkā

stāšanās dienai.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2015.gada 3.jūlija.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt atrašanos aizturēšanā šajā lietā no

2010.gada 22.augusta līdz 2010.gada 24.augustam, atrašanos apcietinājumā šajā lietā no 2010.gada 24.augusta līdz

2010.gada 21.septembrim un no 2015.gada 20.janvāra līdz 2015.gada 3.jūlijam.

Atzīt /Persona B/par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā

daļā, ar kuru nodarīti zaudējumi cietušajai /Organizācija B/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 6

mēnešiem.

Atzīt /Persona B/par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā

daļā, ar kuru nodarīti zaudējumi cietušajai /Organizācija C/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu sodu noteikt, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un galīgo

sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 4 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 4 gadiem.

Atstāt negrozītu /Persona B/piemēroto drošības līdzekli, nodošana policijas uzraudzībā, līdz sprieduma spēkā

stāšanās dienai.

Reālas brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā ieskaitīt atrašanos aizturēšanā no 2010.gada

30.augusta līdz 2010.gada 1.septembrim.

Apmierināt cietušā /Persona F/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt no /Persona A/ par labu cietušajam /Persona F/ materiālā kaitējuma kompensāciju 2063,16 EUR.

Apmierināt cietušā /Persona E/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzītno /Persona A/ par labu cietušajam /Persona E/ materiālā kaitējuma kompensāciju 640,29 EUR.

Apmierināt cietušā /Organizācija B/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt solidāri no /Persona A/ un /Persona B/ par labu cietušajai /Organizācija B/ materiālā kaitējuma

kompensāciju 15 849,47 EUR.

Apmierināt cietušā /Organizācija C/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt solidāri no /Persona A/ un /Persona B/ par labu cietušajai /Organizācija C/ materiālā kaitējuma

kompensāciju 48 411,45 EUR.

Piedzīt no apsūdzētā /Persona A/par labu valstij 37 EUR par aizstāves V.Brakšas sniegto juridisko palīdzību

tiesas procesā.

Piedzīt no apsūdzētā /Persona A/par labu valstij 268,96 EUR par aizstāvja D.Zacmaņa sniegto juridisko palīdzību

tiesas procesā.

Procesuālos izdevumus par aizstāvju juridisko pakalpojumu sniegšanu tiesas procesā jāsamaksā 30 dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas: Valsts kases kontā-saņēmējs: NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300. Maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas

rajona tiesas kancelejā. Pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām nesamaksātie procesuālie izdevumi

piedzenami piespiedu kārtā.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās:

-A4 formāta lapu ar apliecinājumu par avansa saņemšanu, kas pievienota lietas materiāliem, turpināt glabāt pie

krimināllietas materiāliem.

-līgumu un tāmi, kas pievienota lietas materiāliem, turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2015.gada 22.septembrī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža