Court partially allows bank's debt collection claim, rejecting defendant's argument that prior default judgment fixed the debt amount.

Lietas Nr. C31532411

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2014.gada 18.martā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Freimane

ar sekretāri: S.Priedi

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Trasta komercbanka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2011.gada 19.decembrī AS „Trasta komercbanka” (turpmāk tekstā prasītāja, banka) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk

tekstā atbildētāja) par parāda Ls 18506,09 piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1330., 1587., 1811., 1832., 1934., 1943., 1946.pantu.

Prasībā norādīts, ka 2006.gada 8.februārī starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju tika noslēgts kredīta līgums Nr.HK-

130/2006, saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts un izsniegts kredīts EUR 18000 apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2016.gada

10.februārim. 2006.gada 28.augustā starp pusēm tika parakstīta vienošanās Nr.1, saskaņā ar kuru atbildētājai tika izsniegts papildus

aizdevums EUR 15000 apmērā, līdz ar ko kopējā izsniegtā kredīta summa sastāda EUR 33000. No kredīta līguma izrietošo saistību

izpildes nodrošināšanai starp banku un /pers. B/ 2006.gada 8.februārī tika noslēgts Hipotēkas līgums Nr.HK-130/1/2006, saskaņā ar

kuru ķīlas devēja ieķīlāja bankai nekustamo īpašumu /adrese A/.

Ņemot vērā, ka atbildētāja savas saistības veikt neatmaksātā aizdevuma un procentu samaksu netika pienācīgi izpildījusi, 2009.gada

5.janvārī banka paziņoja atbildētājai par pienākumu veikt visa neatmaksātā aizdevuma, procentu un līgumsoda samaksu. Banka

norāda, ka paziņojumā par norādītajā termiņā atbildētāja savas saistības veikt parāda apmaksu netika izpildījusi, sakarā ar ko banka

vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu par saistības nodošanu bez strīdus piespiedu izpildei, kas izriet

no kredīta līguma un nodrošināta ar publisku hipotēku.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 13.maija lēmumu bankas pieteikums ir apmierināts, nododot saistības

bezstrīdus piespiedu izpildei /pers. A/ saistību pret AS „Trasta komercbanka” pēc 2006.gada 2006.gada 8.februārī noslēgtā kredīta

līguma Nr.HK-130/2006 un 2006.gada 28.augusta vienošanās, kas nodrošināta ar publisku hipotēku uz /pers. B/ piederošo

nekustamo īpašumu /adrese A/, pēc 2006.gada 8.februāra Hipotēkas līguma Nr.HK-130/1/2006 parāda Ls 29117,08 samaksai.

papildus no /pers. A/ par labu prasītājam piedzīti tiesas izdevumi Ls 200 apmērā.

Banka norāda, ka nekustamais īpašums pārdots par summu Ls 12700, bet atskaitot no iegūtiem naudas līdzekļiem tiesu izpildītājam

ar sprieduma izpildi saistītos izdevumus un tiesas piedzītos tiesas izdevumus, no nekustamā īpašuma pārdošanas banka atguvusi

naudas līdzekļus Ls 10810,99. Tā kā minētie naudas līdzekļi nav pietiekami parāda segšanai, banka lūdz piedzīt no atbildētājas

parāda summu Ls 18506,09, ko veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā norādītiem motīviem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots,

nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, ko apstiprina lietā esošā izdruka no Tiesu informācijas sistēmas. Līdz ar

minēto tiesa atzina, ka lieta izskatāma bez neieradušās atbildētājas, jo nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie apstākļi

lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 8.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts kredīta līgums Nr.HK-130/2006,

bet 2006.gada 28.augustā tika noslēgti minētā līguma grozījumi, saskaņā ar kuriem banka ir izsniegusi atbildētājai aizdevumu par

kopējo summu EUR 33000 ar atmaksas termiņu līdz 2016.gada 10.februārim.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tā kā no prasības pieteikumā norādītā izriet, ka aizņēmēja līgumsaistības pienācīgi nav pildījusi, jo līgumā paredzētajos termiņos

līgumā noteiktos maksājumus nav veikusi, tiesa atzīst, ka atbildētājai pieļaujot saistību izpildes nokavējumu, prasītāja pamatoti,

izmantojot kredīta līguma 5.1.1. punktā pielīgtās tiesības, 2009.gada 5.janvārī paziņojusi par vienpusēju līguma izbeigšanu un

pieprasījusi visu no līguma izrietošo maksājumu samaksu.

No kredīta līguma izrietošo saistību izpildes nodrošināšanai starp banku un /pers. B/ 2006.gada 8.februārī tika noslēgts Hipotēkas

līgums Nr.HK-130/1/2006, saskaņā ar kuru ķīlas devēja ieķīlāja bankai nekustamo īpašumu /adrese A/.

Lietas materiāliem pievienotais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 13.maija lēmums par saistības nodošanu

bezstrīdus piespiedu izpildei un 2011.gada 15.aprīļa zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums apstiprina, ka no bankai ieķīlātā nekustamā

īpašuma /adrese A/ pārdošanas izsolē banka ir ieguvusi naudas līdzekļus Ls 10810,99 apmērā.

Ņemot vērā, ka izsolē iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekami neatmaksātā aizdevuma segšanai, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības

uz nesamaksātās parāda summas piedziņu, jo Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma

atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

Vienlaikus izvērtējot prasījuma apmēra pamatotību, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas, kas paredz, ka

piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru, un atzīst, ka izvērtējot prasības pieteikumā norādītā procentu apmēra

pamatotību, lietā ir piemērojams Augstākās tiesas 2013.gada 30.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-644, atbilstoši kuram gadījumos,

kad kreditors paziņo par vienpusēju atkāpšanos no noslēgtā līguma, līgums atzīstams par izbeigtu un vairs nepastāv līgumisks

(juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem un līgumsodu, jo nav nekāda tiesiska pamata to

piemērošanai pēc līguma izbeigšanās.

No lietā esošā 2009.gada 5.janvāra paziņojuma par vienpusēju atkāpšanos no noslēgtā aizdevuma līguma un lietā iesniegtā aprēķina

izriet, ka līgumsoda apmērs uz līguma izbeigšanas brīdi sastāda EUR 95,91, bet nesamaksāto līgumisko procentu par kredīta

izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 10.novembra līdz 2009.gada 5.janvārim sastāda EUR 357,63. Ņemot vērā, ka

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda EUR 28086 un no izsoles iegūto naudas līdzekļu summa sastāda Ls 10810,99 jeb

EUR 15382,65, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma par EUR 13156,89 piedziņu.

Bankas iebildumi, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 13.maija lēmumu par saistības nodošanu

bezstrīdus piespiedu izpildei ir fiksēts atbildētājas parādsaistību apmērs, kas bijis atbilstošs tobrīd spēkā esošai judikatūrai, tiesas

vērtējumā nav atzīstami par pamatotiem, jo ar 2010.gada 13.maija lēmumu ir ticis izvērtēts tikai jautājums par saistības nodošanu

bezstrīdus piespiedu izpildei, savukārt prasījums par parāda piedziņu ir izskatāms prasības kārtībā, un, lemjot jautājumu par parāda

piedziņas apmēru, tiesa vadās no normatīvo aktu regulējuma un judikatūras.

Pie minētiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Apmierinot prasību daļēji, no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami izdevumi proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs sastāda EUR 13156,89. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)

apakšpunktam par šādu prasījumu piedzenama valsts nodeva EUR 712,67 (EUR 13156,89 – 7114 x 3,2/100 + EUR 519,30). Ņemot

vērā, ka prasītāja samaksātais tiesas izdevumu apmērs atbilstoši tobrīd spēkā esošam Civilprocesa likuma regulējumam ir

samaksāts EUR 663,20 apmērā, valsts nodeva no atbildētājas ir piedzenama tā apmaksātajā apmērā. Papildus no atbildētājas ir

piedzenami prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nav sedzis prasītāja maksājums EUR 4,70 ir

piedzenami no atbildētājas par labu valstij. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

sastāda EUR 12,44. Līdz ar minēto, no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,74.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-194., 204.1, 208.1, 208.2 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Trasta komercbanka”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

neatmaksātā aizdevuma pamatsummu EUR 13156,89 un tiesas izdevumus EUR 667,90, kopā EUR 13824,79 (trīspadsmit tūkstoši

astoņi simti divdesmit četri euro 79 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,74 (septiņi euro

74 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316.

Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

AS “Trasta komercbanka” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

izgatavošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

/pers. A/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma izgatavošanas datums noteikts 2014.gada 1.aprīlis.

Pilna sprieduma izgatavošanas datums 2014.gad 17.aprīlis.

Tiesnese A.Freimane