Court dismisses fine due to insufficient evidence proving the farmer's guilt in the road damage incident.

Lietas Nr. 120027414

Lietas arhīva Nr. 1-0008-15/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājas tiesas tiesnesis Jozs Dargis

2015.gada 27.janvārī izskatīja rakstveida procesā Liepājā, Tiesu ielā 5 administratīvā pārkāpuma

lietu kas ierosināta pēc zemnieku saimniecības /Nosaukums A/ pilnvarotās personas sūdzību par Priekules

novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta lēmuma Nr.D-52-07-1 .

Aprakstošā daļa

2014.gada 22.jūlijā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas policijas iecirkņa inspektors Mārtiņš Gulbis-Švans sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

PC 053893. Protokolā norādīts, ka 2014.gada 3.martā plkst.11 00 Priekules novada, Priekules pagastā

autoceļa Grobiņa – Ezere iepretim saimniecībai /Nosaukums B/ ar dubļiem piegružoja z/s /Nosaukums A/

traktortehnika. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 140.panta otrā daļā.

Ar Priekules novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta Lēmumu Nr.D – 52- 07 -1

Liepājas rajona Priekules pagasta zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/ reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/ uzlikts naudas sods EUR 700.

2014.gada 10.septembrī Liepājas tiesā saņemts zemnieku saimniecības /Nosaukums A/ sūdzība par

Priekules novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta lēmuma Nr. D – 52 - 07 - 1 atcelšanu

un lietvedības izbeigšanu.

Sūdzībā norādīts- ar Priekules novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.D-52-07-1 Liepājas rajona Priekules pagasta zemnieku saimniecībai

/Nosaukums A/ uzlikts naudas sods EUR 700,- par APK 140.panta otrā daļā paredzēto pārkāpumu.

Minēto lietu uzskatu par nepamatotu un atceļamu sekojošu motīvu dēļ :

Administratīvā komisija lēmuma motīvu daļā ir atzinusi, ka administratīvajā lietā ir iegūti pietiekoši

pierādījumi, ka zemnieku saimniecība /Nosaukums A/ ir piegružojusi autoceļa Grobiņa – Ezere posmu,

par ko zemnieku saimniecībai uzliekams administratīvais sods. Šādu secinājumu administratīvā komisija

ir izdarījusi, izvērtējot faktu, ka autoceļam abās pusēs atrodas lauksaimniecības zemes, kuras apsaimnieko

zemnieku saimniecība /Nosaukums A/ , līdz ar ko tiek izslēgta iespēja, ka kādai citai juridiskai vai

fiziskai personai būtu nepieciešamība atrasties uz minētās lauksaimniecības zemes vai autoceļa konkrētajā

posmā. Zemnieku saimniecībai tiek izteikts pārmetums par to, ka zemnieku saimniecība nav norādījusi

citu personu, kura apsaimnieko zemnieku saimniecībai piederošo vai nomāto īpašumu.

Uzskatu, ka administratīvās komisijas izdarītie secinājumi un pieņēmumi neatbilst Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 243.panta nosacījumiem. Minētā likuma norma nosaka ne vien institūcijas

(amatpersonas) pienākumu pierādīt administratīvā pārkāpuma esamību, bet savākt pierādījumus, kuri

pierādītu pārkāpēja vainu.

Konkrētajā lietā ar savāktajiem pierādījumiem ir pieļaujams fakts, ka 2014.gada 3.martā apskates

laikā plkst.11.00 – 11.30 – konstatēts, ka autoceļa Grobiņa – Ezere (P-106) kur autoceļš krustojas ar

Kalnu ielu, asfalta segums ir nokaisīts ar dubļiem. Apskates laikā, ne zemnieku saimniecībai /Nosaukums

A/ tehnika vai cits transporta līdzeklis neatrodas minētā autoceļa tuvumā. Zemnieku saimniecībai

piederoša tehnika nav vispār apskatīta. Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts pārkāpumu

izdarīšanas laiks – plkst.11.00. Savukārt liecinieks /pers. B/ liecina, ka jau 3.martā plkst.7.30, braucot uz

darbu, uz autoceļa Grobiņa – Ezere pirms krustojuma ar Kalna ielu uz asfalta seguma redzējis dubļus.

Liecinieks nav redzējis tuvumā esošo tehniku, kura būtu varējusi piegružot ceļu. Šie fakti norāda, ka

pārkāpums noticis jau pirms administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma izdarīšanas laika.

Izvērtējot minētos faktus, nepamatots ir administratīvās komisijas atzinums, ka tieši pārkāpēja ir

izdarījusi šo pārkāpumu, izslēdzot citu iespēju. Autoceļš Grobiņa – Ezere un Kalnu iela ir publiski

izmantojamas brauktuves bez jebkādiem ierobežojumiem, kas dod iespēju tās lietot visiem.

Administratīvu laikā iesniegtie pierādījumi, ka zemnieku saimniecībai pieder tehnika, nevar tikt uzskatīti

par faktiem, ka tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu

esamību vai neesamību, ko izmantošanas iespējamību, jo šī tehnika nav tikusi apskatīta ne 2014.gada

3.martā, ne citā laikā, lai būtu iespēja izvērtēt un salīdzināt, vai šī tehnika tai laikā ir tikusi izmantota, tās

tīrība, riepu stāvoklis, utml. fakti. Saskaņā ar APK 243.panta otro punktu pierādīšanas pienākums

pārkāpēja vainai ir vienīgi institūcijai, kuras lietvedībā lieta atrodas.

Ņemot vērā minēto un vadoties pēc APL 149.,150.panta, APK 279.,243.panta lūdz atcelt Priekules

novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta lēmumu, administratīvās pārkāpuma lietas Nr.

D-52-07-1 par naudas sodu EUR 700 ,- piemērošanu Liepājas rajona Priekules pagasta zemnieku

saimniecībai /Nosaukums A/ atcelt, lietvedību administratīvajā lietā izbeigt.

2014.gada 21.oktobrī Liepājas tiesā saņemts Priekules novada pašvaldības paskaidrojums sakarā ar

z/s /Nosaukums A/ sūdzību. Paskaidrojumā norādīts, ka sūdzība ir noraidāma. Administratīvā komisija

savu viedokli un vērtējumu par notikušo pārkāpumu ir izteikusi 2014.gada 18.augusta lēmumā Nr.D-52-

07-1. Komisijas lēmums ir objektīvs un sniedz pārkāpuma izvērtējumu, par ko arī z/s /Nosaukums A/ ir

uzlikts naudas sods.

Latvijas APK 2896. panta pirmā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma

lietu izskata rakstveida procesā. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek,

nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu

pamata.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzēta Lēmuma pamatojumu, tiesa atzīst, ka Priekules

novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta lēmums ir atceļams, bet lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Latvijas APK 140.panta otrajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par ceļu vai to kompleksā

ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu

satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu. Par minētā pārkāpuma izdarīšanu

uzliek naudas sodu fiziskajam personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām

personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo

pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem

pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītas personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izspriešanā. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītas personas kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu

un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir

pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

No Latvijas APK 140.panta otrās daļas dispozīcijas izriet, ka, lai sauktu zemnieku saimniecību

/Nosaukums A/ pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē, ka juridiskā persona Protokolā norādītajā

laikā un vietā ir veikusi ceļa piegružošanu.

Lietā nav strīda par to, ka konkrētajā vietā bija notikusi ceļa piegružošana. Lietā pastāv strīds par to,

vai ceļa piegružošanu ir veikusi juridiskā persona zemnieku saimniecība /Nosaukums A/.

Novērtējot lietā esošos materiālus un liecinieku liecības, tiesa nevar ar pietiekamu pārliecību

nodibināt faktu, ka zemnieku saimniecība /Nosaukums A/ ir veikusi protokolā minētā ceļa piegružošanu.

Atbilstoši Latvijas APK 244.pantā noteiktam, novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma

un tiesiskās apziņas, tiesa nevar novērst šaubas par to, vai zemnieku saimniecība /Nosaukums A/ir

izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Tiesa secina, ka lietā liecinieks /pers. B/ liecinājis, ka ceļš bijis piegružots jau 2014.gada 3.martā

pulksten 7:30. Kas konkrēti ir piegružojis ceļu, liecinieks nav redzējis, bet pieņēmuma formā pieļāvis, ka

tas varēja nokrist no traktortehnikas, kas braukusi no /Nosaukums B/ fermas. Liecinieks /pers. E/

liecinājis, ka /pers. F/ apsaimnieko /Nosaukums B/ fermu ar savu traktortehniku. Attiecībā par notikumu

2014.gada 3. martā vispār neko neliecina. Liecinieki /pers. G/ par notikumu 2014.gada 3.martā vispār

neko neliecina. /pers. F/ kā zemnieku saimniecības /Nosaukums A/ īpašnieks liecina, ka 2014.gada 3.

martā saimniecības traktortehnika nav braukusi pa autoceļu Grobiņa – Ezere iepretim /Nosaukums B/

fermai. No policijas iecirkņa inspektora R. Razmas 2014.gada 3.marta ziņojuma izriet, ka policijas

inspektors uzskata, ka traktors ir braukājis no fermas /Nosaukums B/pa autoceļu Grobiņa – Ezere,

braucis virzienā no Grobiņas uz Priekuli un pēc tam nogriezies uz fermu /Nosaukums B/.

Lai arī tiesu praksē ir atzīts, ka policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, tajā skaitā

administratīvā pārkāpuma protokolam, ir apriori ticamība, tomēr šajā lietā jāņem vērā, ka minētie

dokumenti ir sagatavoti ,pamatojoties uz Kurzemes reģiona pārvaldes OVN informāciju, un policijas

darbinieki notikumu personīgi nav redzējuši. No lietas materiāliem izriet, ka policijas darbinieki

sākotnējās darbības notikuma vietā ir veikuši 2014.gada 3.martā, liecinieks /pers. B/ sniedzis liecības

12.martā ,bet /pers. E/ 1.jūnijā, /pers. G/ 7.martā, bet zemnieku saimniecības /Nosaukums A/ īpašnieks

/pers. F/ tikai 22.jūlijā. Policijas darbinieks R. Razma , izbraucot uz notikuma vietu un veicot vietas

apskati ,pieļāvuma formā ir pieļāvis, ka ceļu ir piegružojusi zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/

piederošā traktortehnika, tomēr šīs tehnikas apskati nesaprotamu iemeslu dēļ nav veicis, nav pārbaudījis

zemnieku saimniecībai piederošās traktortehnikas iespējamu saistību ar Protokolā norādītā ceļa posmā

piegružošanu.

Latvijas APK 243.panta otrā daļā noteikts, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma

lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā-

iestādei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem nav pārliecinoši pierādīts fakts, ka

zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/ piederošā traktortehnika Protokolā norādītajā laikā, vietā un

apstākļos būtu veikusi ceļa piegružošanu ceļa posmā Grobiņa – Ezere iepretim fermai /Nosaukums B/.

Saskaņā ar LAPK 2896.panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus

jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas

piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Konkrētajā lietā tiesai jānoskaidro, vai augstākā iestāde lēmumu ir pieņēmusi pamatoti.

Latvijas APK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska,

vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura

sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.

Kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. To, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma

lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu

un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir

pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskās un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Atbilstoši lietā esošiem rakstveida pierādījumiem, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.244 atrodas sekojoši materiāli :

-NŽ 003516, ka 2014.gada 3.martā Priekules novada Priekules pagastā uz autoceļa Grobiņa – Ezere pretī

saimniecībai /Nosaukums B/ autoceļa asfalta segums ir piegružots ar dubļiem kas nobiruši no

traktortehnikas riepām. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas policijas iecirkņa vecākais inspektors Mārtiņš Gulbis –Švans 2014.gada 3.martā, pamatojoties uz

Latvijas APK 2381.panta pirmo daļu, uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par iespējamo

Latvijas APK 140.panta otrā daļā izdarītu pārkāpumu.

- 2014.gada 3.marta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas policijas iecirkņa inspektora R. Razma ziņojums, ka 2014.gada 3.martā plkst.11:00 pildot

dežurējošā inspektora pienākumus saņēmis informāciju, ka Priekules novada Priekules pagastā uz

autoceļa Grobiņa – Ezere (P-106) krustojumā ar Kalnu ielu ar dubliem ir piegružota autoceļa brauktuve.

Ierodoties minētā vietā secinājis,ka autoceļa Grobiņa – Ezere brauktuve krustojumā ar Kalnu ielu

apmēram 100 m posmā ir piegružota ar dubļiem, kas biruši no traktortehnikas riepām. . Traktors ir

braukājis no fermas /Nosaukums B/ pa autoceļu Grobiņa – Ezere virzienā no Priekules uz Grobiņas pusi

un pēc 100 m no autoceļa brauktuves nogriežoties pa kreisi braucis uz lauku, pēc tam atpakaļ uz autoceļa

Grobiņa – Ezere brauktuvi un braucis virzienā no Grobiņas uz Priekuli un pēc 100 m nogriezies pa kreisi

uz fermu /Nosaukums B/. Uz autoceļa Grobiņa – Ezere brauktuves krustojumā ar Kalnu ielu apskates

brīdi brauktuve bija netīra un slidena.

- Apskates protokols, datēts ar 2014.gada 3.martu.No protokola sekoa,ka apskate iesākta plkst.11:00

pabeigta plkst.11:30. Policijas iecirkņa inspektors R. Razma, ievērojot Latvijas APK 256.,257.pantu

prasības, izdarīja autoceļa Grobiņa – Ezere (P-106) un Kalnu ielas krustojums pretim fermai /Nosaukums

B/. Apskate tiek veikta diennakts gaišajā laikā pie dabiskā apgaismojuma, fotografēts tiek ar fotoaparātu

Canon. Tiek apskatīta autoceļa Grobiņa – Ezere brauktuve Priekules novada Priekules pagastā, vietā kur

autoceļš krustojas ar Kalnu ielu, pretim fermai /Nosaukums B/. Autoceļa brauktuves asfalta segums ir

nokaisīts ar dubļiem, dubļi ir nokaisīti abās brauktuves pusēs, kā arī piegružota autoceļa zemes josla.

Apskates vietā ir redzams, ka dubļi ir biruši no traktortehnikas riepām. Traktors ir braucis no fermas

/Nosaukums B/ uz autoceļa Grobiņa – Ezere un no autoceļa nogriezies uz Kalna ielu, kā arī no Kalnu

ielas. Traktors uzbraucot uz autoceļa to ir piegružojis ar zemi.

- Notikuma vietas Priekules novada , Priekules pagasta, autoceļa Grobiņa – Ezere iepretim

saimniecībai /Nosaukums B/ foto tabula (llp.4—7).

-2014.gada 12.marta /pers. B/ liecība, ka 2014.gada 3.martā ap plkst.7:30 ar automašīnu braucis uz

darbu Liepājā. Braucot pa autoceļu Grobiņa –Ezere (P-106) pirms krustojuma ar Kalnu ielu Priekules

pagastā bija spiests samazināt braukšanas ātrumu un intensīvi manevrēt, lai apbrauktu uz asfalta seguma

esošos dubļus. Bija redzams, ka dubļi ir nokrituši no traktortehnikas, kas ir braukusi no /nosaukums B/

fermas uz Kalnu ielas un /nosaukums B/ mājām piegulošiem laukiem. Ar dubļiem bija noklāts gan ceļa

asfalta segums, gan ceļa mala apmēram 100 m- 200 m posmā sākot no autobusu pieturas, kurai iepretim ir

iebraukšana uz Kaņepju fermu, līdz vietai, kur traktortehnika bija nobraukusi uz lauka māju /Nosaukums

B/ virzienā. Bija redzams, ka traktortehnika ir atstājusi dziļus nospiedumus ceļa nomalē.

- 2014.gada 1. jūnija /pers. E/ liecība, ka /nosaukums B/” fermu apsaimnieko /pers. F/ zemnieku

saimniecība ar savu traktortehniku. Viņš apstrādā zemi abās pusēs autoceļam Liepāja – Ezere. Viņa

saimniecība robežojas ar /pers. E/ zemi. Bieži viņa govis iznāk uz autoceļa Liepāja – Ezere. /pers. F/

vadītās z/s traktori strādā pa naktīm un, cik ir novērojis, piegružo ceļu Liepāja – Ezere ar dubļiem un kūts

mēsliem, vedot tos no fermas /Nosaukums B/ uz laukiem.

- Lursoft izdruka par Priekules pagasta zemnieku saimniecību /Nosaukums A/ (llp.13-19)

SIA Arājs AB Lursoft izdruka (llp..20-23)

- 2014.gada 7.jūnija /pers. G/ liecība, ka savam uzņēmumam /Nosaukums E/ piederošo lauku ap

/Nosaukums B/ fermu ir iznomājis z/s /Nosaukums A/ un pats tur nekādu saimniecisko darbību neveic.

Liecībai pievienojis līguma kopiju uz trīs lapām.

- Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izziņas par traktorta (piekabes) reģistrācijas apliecībām (llp.27-

31).

-2014.gada 22.jūlija /pers. F/ liecība, ka 2014.gada 3.martā z/s /Nosaukums A/ traktortehnika nav

braukusi pa autoceļu Grobiņa – Ezere iepretim /Nosaukums B/fermai. Par citiem datumiem

paskaidrojumu atsakās sniegt.

- 2014.gada 22.jūlijā VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

Policijas iecirkņa vecākā inspektora Mārtiņš Gulbis –Švans sastādītais administratīvā pārkāpuma

protokols PC 053893 z/s /Nosaukums A/ par to, ka 2014.gada 3.martā plkst.11:00 Priekules novada

Priekules pagastā autoceļu Grobiņa – Ezere, iepretim saimniecībai /Nosaukums B/ ar dubļiem piegružoja

z/s /Nosaukums A/ traktortehnika. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 140.panta otrā daļā.

- Advokātes Māras Burves orderis Nr.41371 par z/s /nosaukums A/” pārstāvēšanu Priekules novada

domē.

- 2014.gada 18.augustā izdotā pilnvara advokātei Mārai Burvei pārstāvēt z/s/nosaukums A/” visās valsts

un pašvaldību iestādēs, visu instanču tiesās.

- Priekules novada Administratīvās komisijas 2014.gada 18.augusta Lēmums Nr. D-52-07-1 ar kuru

Liepājas rajona Priekules pagasta zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/ uzlikts administratīvais sods –

naudas sods septiņi simti euro.

Atbilstoši Latvijas APK 239.panta pirmajam punktam, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

No minētā izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē

personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas APK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums –

administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Savukārt, gadījumā, ja

kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka

nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva un nav pamata personu saukt pie administratīvās

atbildības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem nav pārliecinoši pierādīts fakts, ka

zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/ piederošā traktortehnika Protokolā norādītājā laikā, vietā un

apstākļos ir piegružojusi ceļu, Proti, tiesai ir pamatotas un nenovēršamas šaubas par to vai zemnieku

saimniecība ir izdarījusi Latvijas APK 140.panta otrā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Visas

saprātīgas un nenovēršamās šaubas par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir jātulko par

labu pie administratīvās atbildības sauktajai personai.

Atbilstoši Latvijas APK 239.panta pirmajam punktam, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tā ka nav pierādīts fakts, ka zemnieku saimniecība „/nosaukums A/ ir izdarījusi Latvijas APK

140.panta otrā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, tāpēc tiesa atzīst, ka notikumā nav

administratīvā pārkāpuma sastāva. Tādēļ Priekules novada Administratīvās komisijas 2014.gada

18.augusta lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Latvijas APK 28912.panta otrā daļā nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu

administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo

pārkāpumu.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.panta otrās daļas 2.punktu,

289.17.panta pirmo daļu un 289.18.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

Atcelt Priekules novada Domes Administratīvās komisijas 2014.gada 18.aaugusta Lēmumu Nr.D-52-07-1

par Priekules pagasta zemnieku saimniecības /nosaukums A/reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

sodīšanu ar naudas sodu pēc Latvijas APK 140.panta otrās daļas un administratīvā pārkāpuma lietvedību

izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā pēc sprieduma pieņemšanas Kurzemes

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Sprieduma pieejamības diena 2015.gada 6.februāris.

Tiesnesis J.Dargis