Court orders payment of rent arrears, damages, and state costs from defendant to plaintiff in small claims case.

Lieta Nr. C33422417

Arhīva Nr.C-4224-17/20

ECLI:LV:RIRT:2017:0911.C33422417.1.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 11.septembrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

piedaloties prasītājas SIA „CRENT” pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „CRENT” (iepriekšējais nosaukums – SIA ,,CRAMO”) maza apmēra prasībā pret SIA ,,P & K Census”

par parāda piedziņu, un

k o ns t a t ē ja

2017.gada 3.martā tiesā saņemts SIA ,,CRAMO” (šobrīd - SIA „CRENT”) (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā pret SIA ,,P

& K Census” (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1828., 1716., 1717., 2124., 2128. un 2141.pantu lūgts:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu par nomu / pakalpojumiem 693,23 euro un nokavējuma procentus 69,32 euro;

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai samaksāto valsts nodevu 114,38 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro;

3) noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda, sākot no sprieduma spēkā stāšanās dienas

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasībā norādīts, ka 2013.gada 19.jūnijā starp pusēm noslēgts Sadarbības līgums Nr.220130487 (turpmāk – Līgums). Līgums nosaka prasītājas

īpašumā esošo nomas priekšmetu nomas noteikumus (Līguma 1.1.punkts). Saskaņā ar Līguma 1.1.2., 2.1. un 2.2.punktu par katru nomas gadījumu tiek

slēgti atsevišķi nomas līgumi (saukti arī par Nomas līgums / nodošanas – pieņemšanas akts vai Nodošanas akts), kas kalpo kā pieņemšanas – nodošanas

akti (turpmāk – Akts) un kuros atspoguļo būtiskākos noteikumus – iznomātais nomas priekšmets, saņemšanas laiks, paredzamais atgriešanas laiks,

vienību skaits, cena, nomas priekšmeta vērtība, pakalpojums. Nomas attiecības regulē Līgums, bet konkrēta nomas priekšmeta saņemšana atspoguļota

Aktos, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.

Tika noslēgti šādi Akti: 2016.gada 10.februārī Nr.202020245, 2016.gada 13.jūlijā Nr.950016897, 2016.gada 3.augustā Nr.950020600 un

2016.gada 4.augustā Nr.950020696.

Par Aktos norādīto nomas priekšmetu nomu un pakalpojumiem ir izrakstīti rēķini un uz prasības iesniegšanas brīdi pamatparāds ir 693,23 euro.

Prasītāja 2016.gada 14.oktobrī nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu ar lūgumu 5 dienu laikā parādsaistības nokārtot. Parāds nav samaksāts.

Oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” 2016.gada 13.decembra laidienā Nr.243 (5815) ievietots oficiāls paziņojums, ka atbildētājai uzsākts

likvidācijas process pēc 2016.gada 5.decembra dalībnieka lēmuma Nr.3, iecelts likvidators /pers. D/, nosakot, ka kreditora prasījumi piesakāmi viena

mēneša laikā no publikācijas. Prasītāja 2016.gada 29.decembrī nosūtījusi kreditora prasījumu par summu 762,55 euro. Nesaņemot no likvidatora

atbildi, 2017.gada 16.janvārī nosūtīta vēstule likvidatoram ar lūgumu informēt par pieņemtajiem lēmumiem. Atbilde nav saņemta. Ar 2017.gada

17.februāra Uzņēmuma reģistra lēmumu veikts ieraksts par atbildētājas darbības turpināšanu, atbrīvojot likvidatoru /pers. D/ un iecelts valdes loceklis

/pers. D/.

Līguma 4.8.punkts nosaka, ka par jebkura maksājuma kavēšanu klients maksā Sabiedrībai 0,5% no kavēto maksājumu summas par katru

nokavēto dienu. Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu uz 2017.gada 22.februāri 533,68 euro, bet prasītāja to samazinājusi līdz 10% no pamatparāda, lūdzot

piedzīt līgumsodu 69,32 euro.

Prasītāja norāda, ka puses nav vienojušās un nav izmantojušas mediāciju strīda risināšanai, kā arī prasītāja to izmantot nevēlas.

Prasībā norādīts, ka parāda samaksa veicama uz prasītājas norēķinu kontu Nr.LV39UNLA0050004372327, AS ,,SEB banka”.

Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2017.gada 27.martā atbildētājai uz viņas juridisko adresi /adrese/(lietas

56.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada

27.aprīlim (lietas 63.lapa).

2017.gada 26.aprīlī atbildētājas pārstāvis /pers. D/ iesniedzis paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst, jo prasītāja nepamatoti izrakstījusi

rēķinus un nekādi pakalpojumi nav sniegti. Nomas līgumus atbildētāja nav parakstījusi, kā arī parāda aprēķins balstīts uz nesaskaņotiem rēķiniem.

Norāda, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē (lietas 65. – 66.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu lieta nolikta iztiesāšanai tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, jo tiesa to uzskatījusi par

nepieciešamu.

Puses uz tiesas sēdi 2017.gada 5.septembrī aicinātas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot, 2017.gada

8.maijā nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1., 68.lapa).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz tajā minētājiem pamatiem, precizējot prasības lūgumu daļu, norādot, ka 69,32 euro ir

līgumsods, nevis nokavējuma procenti, kas ir aprēķināts par laika periodu no 2016.gada 31.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim (paraksts pie tiesas sēdes

protokola lietas 74.lapa). Papildus paskaidroja, ka saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 7.1panta otro daļu rēķini ir ārējs attaisnojuma dokuments un

tādēļ tas var nesaturēt rekvizītu ,,paraksts”, bet šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks

spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē. Šāds dokuments ir starp pusēm noslēgtais un savstarpēji parakstītais Sadarbības līgums un nodošanas

akti. Atbildētāja nekad nav iebildusi pret nosūtītajiem rēķiniem, sākotnēji tie arī tikuši apmaksāti. Maksājumus atbildētāja pārstājusi veikt ar 2016.gada

jūliju. Atbildētājas pārstāvis pirmos iebildumus cēlis tikai paskaidrojumos uz prasību, pierādījumi iebildumiem nav iesniegti, paraksts uz Līguma nav

apstrīdēts. Atbildētāja nav iebildusi arī pret nosūtītajiem brīdinājumiem. Lūdz prasību apmierināt.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, pavēste nosūtīta saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu uz atbildētājas juridisko

adresi. Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ja tiesas dokumenti ir piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti.

Savukārt 56.1panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz [..] juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par

sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti

septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē.

Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 23.marta spriedumā lietā Nr. SKC-116/2011 atzinis, ka juridiskai personai pavēste atbilstoši Civilprocesa

likuma 56.panta pirmajai un sestajai daļai piegādājama tās juridiskajā adresē. Senāts norādījis, ka tādējādi situācijā, kad juridiskai personai pavēste

nosūtīta uz tās juridisko adresi, atzīstams, ka tiesa savu pienākumu paziņot izsaucamajai personai par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir izpildījusi.

Saskaņā ar Komerclikuma 139.panta pirmo daļu, sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).

Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.

No Uzņēmumu reģistra izziņas redzams, ka atbildētājai nav ierosināts maksātnespējas vai likvidācijas process, un tās juridiskā adrese nav

mainījusies (lietas 70. - 71.lapa).

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, atbildētājas pārstāvja neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu un tā kā nav konstatējami Civilprocesa likuma

209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī nav pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzīst, ka lietu iespējams skatīt bez

atbildētājas pārstāvja klātbūtnes, jo nav likumīga pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1431.pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim

aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 19.jūnijā starp pusēm noslēgts Sadarbības līgums Nr.220130487 (lietas 9. – 15.lapa), kurā puses

vienojušās par prasītājas īpašumā esošās celtniecības tehnikas, būvtehnikas, instrumentu, piederumu, būvlaukumu aprīkojuma, pacēlēju, kā arī liftu un cita

aprīkojuma (turpmāk – Nomas priekšmets) nomas noteikumiem, ko Sabiedrība pēc Klienta pieprasījuma un saskaņā ar tā vajadzībām piekrīt iznomāt un

iznomā klientam.

Sabiedrībā piegādā un Klients pieņem lietošanā par atlīdzību Nomas priekšmetu, kas noteikts Nomas līgumā. Katrs atsevišķs nomas attiecību

gadījums starp Klientu un Sabiedrību tiek apstiprināts un noformēts atsevišķā Nomas līgumā. Visiem Nomas līgumiem starp pusēm jābūt abu pušu vai to

attiecīgo pilnvaroto personu parakstītiem (Līguma 2.2. un 2.3.punkts).

Lietas materiālos atrodas 2016.gada 10.februāra Nomas līgums / nodošanas – pieņemšanas akts Nr.202020245, 2016.gada 13.jūlija Nodošanas

akts Nr.950016897, 2016.gada 3.augusta Nodošanas akts Nr.950020600 un 2016.gada 4.augusta Nodošanas akts Nr.950020696 (lietas 61., 16. –

20.lapa). Visi četri minētie akti ir pušu savstarpēji parakstīti un tajos ir norādīti gan nomas priekšmeti, gan saņemšanas un atgriešanas laiks, vienību skaits

un cena. Akti ir Sadarbības līguma Nr.220130487 neatņemama sastāvdaļa (Līguma 1.1.2.punkts).

Atbildētāja Nodošanas aktos ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka parakstot paziņo, ka šajos aktos un Vispārīgajos nomas noteikumos / Nomas

līgumā ietvertajiem nosacījumiem piekrīt un noslēdz tos uz aktos norādītajām nomas iekārtām, pakalpojumiem un precēm.

Tiesa konstatē, ka 2013.gada 19.jūnija Sadarbības līguma 1.1.punktā puses pielīgušas, ka šī līguma noteikumi piemērojami visiem Sabiedrības

noslēgtajiem nomas līgumiem par nomas priekšmetu.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka Līgums ir noslēgts atbilstoši Civillikuma 2124.pantam, jo puses ir vienojušās par Līguma būtiskajām sastāvdaļām, t.i.,

par priekšmetu un maksu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 15.jūlijā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550012428, saskaņā ar aktu Nr.202020245 par summu

5,75 euro, ar apmaksas termiņu 2016.gada 30.jūlijs;

2016.gada 31.jūlijā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550014410, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 78,41 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.jūlijs;

2016.gada 15.augustā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550016582, saskaņā ar aktu Nr.950020696 par summu 73,28 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.augusts;

2016.gada 15.augustā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550016583, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 65,36 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.augusts;

2016.gada 15.augustā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550016581, saskaņā ar aktu Nr.950020600 par summu 26 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.augusts;

2016.gada 31.augustā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550018727, saskaņā ar aktu Nr.950020696 par summu 64,12 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 15.septembris;

2016.gada 31.augustā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550018726, saskaņā ar aktu Nr.950020600 par summu 30,29 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 15.septembris;

2016.gada 31.augustā prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550018728, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 65,36 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 15.septembris;

2016.gada 15.septembrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550020806, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 65,36 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.septembris;

2016.gada 15.septembrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550020805, saskaņā ar aktu Nr.950020600 par summu 30,29 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.septembris;

2016.gada 30.septembrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550022866, saskaņā ar aktu Nr.950020600 par summu 30,29 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 15.oktobris;

2016.gada 30.septembrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550022867, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 65,36 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 15.oktobris;

2016.gada 15.oktobrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550024804, saskaņā ar aktu Nr.950020600 par summu 19,98 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.oktobris;

2016.gada 15.oktobrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550024805, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 53,41 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 30.oktobris;

2016.gada 31.oktobrī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr.550026821, saskaņā ar aktu Nr.950016897 par summu 19,97 euro, ar apmaksas termiņu

2016.gada 15.novembris (lietas 21. – 35.lapa).

Rēķinu kopējā summa ir 693,23 euro.

Civillikuma 2141.pants noteic, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.

Līguma 4.6.punktā noteikts, ka klientam (atbildētājai) jāsamaksā rēķini par saņemtajiem nomas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem [..], 15

kalendāro dienu laikā no rēķina izrakstīšanas datuma.

No minētajiem rēķiniem izriet, ka termiņš to apmaksai ir iestājies.

Atbildētājas pārstāvis paskaidrojumos norādījis, ka parāds ir aprēķināts balstoties uz nesaskaņotiem rēķiniem, un nekādus pakalpojumus

atbildētāja nav saņēmusi.

Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, ka Sadarbības līgumu kāda no pusēm būtu izbeigusi (Līguma 7.punkts). Kā arī atbildētājas pārstāvis

neieradās tiesas sēdē, lai pierādītu savu apgalvojumu pamatotību.

2016.gada 13.oktobrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu Nr.2/B/16-1357 par nokavēto un neizpildīto parādsaistības summas aprēķinu uz

2016.gada 13.oktobri un brīdinājumu par parāda piedziņu piespiedu kārtā, tā nenomaksāšanas gadījumā (lietas 37.lapa). Brīdinājums nosūtīts uz

atbildētājas juridisko adresi ierakstītā sūtījumā, ko pierāda vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts (lietas 38.lapa).

Atbildētāja minēto brīdinājumu atstājusi bez ievērības - iebildumus nav cēlusi un parādu nav apmaksājusi.

2016.gada 29.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājas likvidatoram /pers. D/ kreditora prasījumu Nr.2/B/16, piesakot kreditora prasījumu pret

likvidējamo SIA ,,P & K Census” par kopējo summu 762,55 euro, nosūtot to atbildētājas likvidatoram ierakstītā sūtījumā (lietas 40. – 43.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka Sabiedrības likvidators /pers. D/ par pieņemto lēmumu, attiecībā uz kreditora prasījuma, prasītājai atbildi nav

sniedzis, tādēļ 2017.gada 16.janvārī prasītāja nosūtījusi paziņojumu Nr.2/B/17 – 104, lūdzot informēt par likvidatora pieņemtajiem lēmumiem vai arī

apmaksāt parādu 762,55 euro. Paziņojums nosūtīts ierakstītā sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi (lietas 44. – 45.lapa).

Kā jau tiesa konstatēja iepriekš, uz lietas izskatīšanas dienu atbildētājai nav ierosināts maksātnespējas vai likvidācijas process (lietas 70. - 71.lapa).

Civillikuma 1587.pants, uz kuru atsaukusies prasītāja noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma likuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Tiesa uzskata, ka prasītāja ir pierādījusi, ka sniegusi atbildētājai pakalpojumus Sadarbības līguma ietvaros, iznomājot nomas priekšmetus par

kopējo summu 693,23 euro apmērā.

Civillikuma 1425.pantā noteikts, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma

17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Pamatojoties uz minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka parāds nav samaksāts, tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenams galvenais parāds

par saņemtajiem pakalpojumiem 693,23 euro apmērā.

Prasītājas pārstāve, precizējot prasības pieteikumu tiesas sēdē, lūdza piedzīt līgumsodu (nevis nokavējuma procentus) 69,32 euro, kas ir 10 %

apmērā no pamatparāda summas.

Līguma 4.8.punkts nosaka, ka par jebkura maksājuma kavēšanu klients maksā Sabiedrībai 0,5% no kavēto maksājumu summas par katru

nokavēto dienu. [..].

No parāda aprēķina redzams, ka līgumsods 0,5 % apmērā par katru nokavēto dienu ir 533,68 euro, bet prasītāja to ir samazinājusi līdz 10% no

pamatparāda summas (lietas 36.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Atbilstoši minētā panta trešās daļas noteikumiem līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā minēto, ka līgumsodam ir divējāda daba. No vienas puses tas ir saistības pastiprinājums un iedarbojas kā

nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi, neizdevīgām mantiskām sekām tad, ja

pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no saistības pārkāpuma (Civillikuma komentāri, Saistību tiesības (1401.-2400.p.),

Otrais izdevums, autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Mans īpašums, Rīga, 2000, 223.lpp.).

Tiesa atzīst, ka ar prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka ir iestājies maksājumu nokavējums, jo lietā nav iesniegti

pierādījumi, ka atbildētāja būtu veikusi maksājumus saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem.

Tādējādi atzīstams, ka ir radies līgumsoda piemērošanas pamats, jo puses par to ir vienojušās Līgumā un tā aprēķināšanas pamatā ir atbildētājas

saistību neizpilde.

Tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētāja ir pieļāvusi saistības izpildes nokavējumu un tā kā

prasītāja ir lūgusi piedzīt līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda summas (693,23 euro), tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 69,32 euro ir taisnīgs un

samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams pamatparāds par saņemtajiem pakalpojumiem 693,23 euro un

līgumsods 69,32 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 31.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6%

procentus gadā no parāda pamatsummas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja

tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu un 1765.panta pirmo un ceturto daļu un izveidojušos tiesu praksi (Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14 (C17162112) un 2016.gada

29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC- 1331/2016 (C28283311) ) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā

parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētāja savas ar likumu noteiktās saistības nav pildījusi, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības

sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% no neatmaksātā galvenā parāda 693,23 euro,

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 114,38 euro (lietas 46.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas

47.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 114,38 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam (15% no 762,55 euro) un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, kopā 119,08 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas (lietas 2.lapa) - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 7,21 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas

samaksātos 4,70 euro, piedzenami no atbildētājas valsts labā, t.i., 2,51 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājai nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.26 un

250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA ,,P & K Census”, Reģ.Nr.40103205332, par labu SIA „CRENT”, Reģ.Nr.40003682964,

- pamatparādu par saņemtajiem pakalpojumiem 693,23 (seši simti deviņdesmit trīs euro un 23 centi),

-līgumsodu par laika periodu no 2016.gada 31.jūlija līdz 2017.gada 22.februārim 69,32 euro (sešdesmit deviņi euro un 32 centi) un

- tiesas izdevumus: valsts nodevu 114,38 euro (viens simts četrpadsmit euro un 38 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

(četri euro un 70 centi), pavisam kopā piedzenot 881,63 euro (astoņi simti astoņdesmit viens euro un 63 centi).

Parādsaistību samaksa veicama SIA „CRENT”, Reģ.Nr.40003682964, norēķinu kontā Nr.LV39UNLA0050004372327, AS ,,SEB banka”.

Noteikt SIA „CRENT”, Reģ.Nr.40003682964, tiesības sākot ar nolēmuma stāšanos spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no neatmaksātās pamatsummas 693,23 (seši simti deviņdesmit trīs euro un 23 centi), ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no SIA ,,P & K Census”, Reģ.Nr.40103205332, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,51 euro (divi euro un 51 cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C33422417.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā 10 dienu termiņā.

Noteikt SIA ,,P & K Census” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2017.gada

11.septembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere