Court dismisses appeal against noise permit, ruling economic benefits outweigh environmental harm.

Lietas arhīva Nr. A42-00760-21/6

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0510.A420247620.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2021.gada 10.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par Kandavas novada domes 2020.gada 1.oktobra atļaujas Nr.3-31/63

atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu 500 EUR apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kandavas novada domes (turpmāk – Dome vai atbildētāja) 2020.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3-30/61 „Par publiska pasākuma norises

saskaņošanu” (turpmāk – Lēmums) (lietas 15.lapa) nolemts izsniegt biedrībai „Motorsport 77” 2020.gada 1.oktobra atļauju Nr.3-31/63 (turpmāk –

Atļauja) (lietas 12.lapa) publiska pasākuma „Kandavas kartodroma DD2 4H LeMans sacīkstes” (turpmāk – Pasākums) rīkošanai no 2020.gada

2.oktobra līdz 3.oktobrim Kandavas kartodromā, Jelgavas ielā 16, Kandavā.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja lūdz atzīt Lēmumu par prettiesisku, norādot, ka Kandavas novada domes 2018.gada 24.aprīļa atļauja Nr.3-31/40

pasākuma rīkošanai kartinga trasē ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu lietā Nr.A420209718 ir atzīta par prettiesisku.

Atbildētāja tīšām neņem vērā Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk –

Noteikumi Nr.16) prasību, ka teritorijā, kas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, trokšņa robežlielumus nedrīkst pārsniegt. Kandavā visas Priežu

ielas mājas atrodas tuvāk par 30m (12m) no kartinga trases, līdz ar to 35 dB (A) trokšņa līmeni telpās un mājas teritorijā 55 dB (A) ir robežlielumi, kurus

nedrīkst pārsniegt.

Jau no 2008.gada atbildētājai ir zināmi akustiskā trokšņa testēšanas rezultāti, kuri norādīja, ka tiek aizskartas iedzīvotāju tiesības uz veselību,

dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu. Veselības inspekcijas veiktie vides trokšņa mērījumi 2008., 2010., 2011., 2014. un 2016.gadā

pierādīja to, ka kartinga trases darbības radītais troksnis liedz tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē un tiek pārsniegti gan dienas, gan vakara trokšņa

robežlielumi.

2011.gada 11.augustā Veselības inspekcijas trokšņa mērījumi tika veikti /adrese/ dzīvojamās mājas teritorijā un dzīvojamās telpās 1 stundas laikā.

Mērījumu rezultāti apliecināja, ka mājas teritorijā troksnis bija 59,3 dB A un dzīvojamā telpā 43,2 dB A.

BIOR 2014.gada 21.maija atzinums par testēšanas rezultātiem Nr.28/49-2014 parādīja, ka trokšņa līmenis braucot ar sacīkšu kartingiem

dzīvojamās telpās ir 52,7 dB ?. Maksimālais troksnis braukšanas laikā bija 72,1 dB ?, bet pieļaujamais trokšņa līmenis ir 35 dB.

Veselības inspekcijas 2016.gada 2.jūlijā un 23.septembrī veiktie trokšņa mērījumi apliecināja, ka, braucot ar sacīkšu kartingiem, dzīvojamās mājas

teritorijā vidējais trokšņa līmenis bija 73,2 dB A un 72,0 dB ?, bet pieļaujamais trokšņa robežlielums ir 55dB A.

Mērījumi apliecināja arī to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšņa līmenis bija 97 dB A un 94,9 dB A.

Atbildētājai un SIA „Kartodroms” ir visi trokšņa testēšanas pārskati un 2010.gada 8.septembra Kandavas kartinga trases higiēniskais novērtējums,

kura slēdzienā minēts, ka kartinga trase nelabvēlīgi ietekmē visu apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Dabas parka „Abavas senleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu 10.punktā noteikts, ka dabas lieguma zonā aizliegts rīkot auto-

moto sacensības un treniņ braucienus. Noteikumos nav noteikts izņēmums, ka dabas parka neitrālajā zonā bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes

atļaujas var rīkot auto-moto sacensības un treniņbraucienus.

Atbildētājam ir SIA „Estonian, Latvian & Lihuanian Environment” 2018.gada novembrī un 2019.gada martā izstrādātie „kartinga trases radītā vides

trokšņa novērtējumi”, kuros rakstīts, ka viena visklusākā sporta kartinga skaņas jauda ir 108,0 dB un sešu 115,8 dB, savukārt viena nomas kartinga

skaņas jauda ir 97,0 dB un desmit 107,8 dB.

Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus

atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām. Satversmes 111. un 115.pantā nostiprināts valsts pozitīvais pienākums

nodrošināt tādu vides stāvokli, kurā tiktu nodrošinātas personas tiesības uz veselību. Tas cita starpā nozīmē, ka valstij ir pienākums identificēt vidi

degradējošos apstākļus, kuru pastāvēšana rada draudus personas veselībai, un ierobežot to izplatību. Izsniedzot atļauju pasākuma rīkošanai, atbildētāja

pārkāpj Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteiktās pieteicējas tiesības.

Atbildētāja neņem vērā to, ka Covid-19 situācijas dēļ, iedzīvotājiem ne tikai pasliktinājies finansiālais stāvoklis, bet arī psiholoģiskais stāvoklis.

Kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības reālais troksnis diskomfortu rada visu trases tuvumā esošo māju teritorijās, telpās konkrētā dienā un vakarā.

Pieteicēja nevar izmantot savas īres tiesības, jo kartinga trases pasākumos radītais troksnis to liedz izmantot, jo troksnis ietekmē pieteicēju kā

fizioloģiski, tā arī psiholoģiski, traucējot pamata aktivitātes, piemēram, dzirdi, redzi, miegu, atpūtu, un sazināšanos.

[3] Paskaidrojumā tiesai (lietas 37.lapa) atbildētāja pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem

argumentiem.

Atbildētāja paskaidro, ka Dome ir noteikusi īpašu atļauju (publisku pasākumu rīkošanai) izsniegšanas procedūru, kuras rezultātā saskaņā ar

Kandavas novada domes 2019.gada 25 aprīļa iekšējiem noteikumiem „Par atļaujas izsniegšanu publisku pasākumu rīkošanai” atļauju pasākumu

rīkošanai pašvaldības teritorijā izsniedz Domes izpilddirektors pēc pieaicināto speciālistu uzklausīšanas komisijas sēdē. Lai nodrošinātos, ka Pasākums

neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību, Pasākuma pieteikumu izvērtēja Domes izpilddirektors, piesaistot Kandavas

novada pašvaldības policijas priekšnieku un Domes Juridiskās un personāla nodaļas vadītāju, sēdi sasaucot 2020.gada 29.septembrī plkst.15:00. Minētā

komisija konstatēja, ka atļauja ir izsniedzama.

Veselības inspekcija norāda, ka troksnim darba vietās ir noteikta robežvērtība 87 dB(A), lai pie 8 stundu darba dienas pasargātu cilvēku no

stabiliem dzirdes traucējumiem. Savukārt Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās par sadzīves troksni noteiktas sabiedriskajiem pasākumiem –

diskotēkām, koncertiem ārējā vidē, gan arī iekštelpās trokšņa maksimālā vērtība – 100 dB.

Veselības inspekcijas ieskatā, ja publiska pasākuma norises laikā vidējais skaņas līmenis nepārsniedz 75dB, tas nav uzskatāms par tādu, kas

cilvēkiem var radīt veselības kaitējumu. Publiska pasākuma norise ir saistāma ar īslaicīgas iedarbības troksni, kas neskatoties uz to, ka, iespējams,

atsevišķos gadījumos var radīt apmeklētājiem diskomfortu, tiešas negatīvas sekas uz cilvēka veselību neatstāj. Tāpat Veselības inspekcija norāda, ka

publikai pieejamās vietās, kur ir visskaļākais troksnis, skaņas līmenim nevajadzētu pārsniegt 115 dB.

Atļauja pati par sevi nerada troksni, to var radīt tikai kartinga trases lietotāji. Nav pierādījumu, ka pasākuma laikā personas, ekspluatējot kartinga

trasi, ir radījušas piesārņojumu (trokšņa veidā), kas būt lielāks nekā normatīvajos tiesību aktos pieļaujamais.

Pieteicēja ikdienā neatrodas Kandavas novadā, un tieši kartinga trases tuvumā. Pieteicēja nav pierādījusi jebkādu sev radīto kaitējumu, ko radījis

kartinga trases troksnis Pasākuma laikā. To nemaz nevar pierādīt, jo pieteikums iesniegts pirms Atļaujas lēmuma pieņemšanas, bet pieteicēja jau lūdza

atlīdzināt kaitējumu.

[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Ar Lēmumu nolemts izsniegt Atļauju atļauta Pasākuma rīkošanai no 2020.gada 2.oktobra līdz 3.oktobrim Kandavas kartodromā, Jelgavas ielā

16, Kandavā, kam pieteicēja nepiekrīt, saskatot Lēmuma prettiesiskumu un savu tiesību aizskārumu, vēršoties tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma (APL) 184.panta otro daļu.

Tātad tiesai jāpārbauda šobrīd jau spēku zaudējuša (izpildīta) administratīvā akta tiesiskums, kā arī jānovērtē pieteicējas tiesības uz pieprasīto

atlīdzinājumu.

[6] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka atbildētāja ir pieņēmusi Lēmumu savas

kompetences ietvaros, ievērojot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – Pasākumu likums) 5.panta pirmo daļu, kas noteic,

“lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo

pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām. [..]”.

Kā liecina lietā esošais 2020.gada 29.septembra protokols Nr.6 (lietas 40.lapa), tad atbildētāja ir lēmuma pieņemšanas procesā gan iepazinusies

ar nepieciešamajiem dokumentiem, gan piesaistījusi Kandavas novada pašvaldības policijas pārstāvi, kā to noteic Pasākuma likuma 7.panta otrā daļa, kā

arī saņēmusi informāciju par pārkāpumu konstatēšanu iepriekšējo pasākumu laikā (lietas 27.lapa). Veselības inspekcijas atbilde, kas iesniegta tiesai

(lietas 44.lapa), nav izmantojama kā administratīvā akta pamatojums, jo saņemta pēc Lēmuma izdošanas, taču var piekrist atbildētājai, ka tā apstiprina

tās pirms šīs atbildes paustos apsvērumus, līdz ar to vērtējama kā atbildētājas apsvērumu dokumentāls pierādījums.

Lai arī saturisks Lēmuma vērtējums vispārīgi liecina, ka atbildētāja ir ievērojusi procesuālo kārtību šādu administratīvo aktu izdošanā, taču tiesa

konstatē, ka ticis pārkāpts Pasākuma likuma 7.panta pirmās daļas termiņš un 2020.gada 18.septembra iesniegums bija jāizskata 10 dienu laikā, proti,

līdz 2020.gada 28.septembrim, taču sēde notikusi tikai 2020.gada 29.septembrī, kas liecina, ka pašvaldība ir nokavējusi administratīvā akta izdošanas

termiņu. Tomēr vienlaikus norādāms, ka šāds procesuāls pārkāpums galvenokārt rada ietekmi uz administratīvā akta adresātu, taču Pasākuma rīkošana

nav tikusi ar minēto kavēta, bet citus apstākļus, kas liecinātu par pārkāpuma būtisku ietekmi tiesa nekonstatē, līdz ar to tas nevar būt pamats Lēmuma

atzīšanai par prettiesisku.

[7] Pieteicēja ir norādījusi tiesai uz tai labvēlīgiem nolēmumiem citās lietās, piemēram, arī lietā Nr.A420209718, taču jānorāda, ka Augstākās tiesas

Senāta 2020.gada 14.jūlija Rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-1349/2020 ir norādīts, ka “Pieteicēja atsaucas uz spriedumu lietā Nr. A420209718, ar

kuru apmierināts pieteicējas pieteikums par Kandavas novada domes lēmuma par publiska pasākuma atļaušanu atzīšanu par prettiesisku. Tomēr tas

nenozīmē, ka visos līdzīgos gadījumos jābūt tādam pašam noregulējumam vai ka pieteicējai ir tādas pašas subjektīvās tiesības iebilst pret līdzīgām

situācijām jebkurā valsts teritorijā. Administratīvo aktu pārsūdzības būtība nav vispārīga tiesiskuma vai vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšana valstī,

bet gan konkrētas personas tiesību aizskāruma novēršana vai sabiedrības vides aizsardzības interešu nodrošināšana” (sk. minētā nolēmuma

1.4.punktu). Līdz ar to arī šajā lietā esošie apstākļi vērtējami patstāvīgi Pasākuma organizēšanas Atļaujas kontekstā. Turklāt, salīdzinot ar attiecībā uz

atbildētājas citiem administratīvajiem aktiem, kas skar publisku pasākumu rīkošanu, tiesa šajā lietā nekonstatē, ka Atļauja kopā ar to pamatojošo

Lēmumu nesaturētu administratīvā akta sastāvdaļas saskaņā ar APL 67.panta otro daļu vai tajā nebūtu izdarīti lietderības apsvērumi. Šādi trūkumi

izskatāmās lietas ietvaros nav konstatējami.

Kā liecina Lēmums, tad atbildētāja ir novērtējusi iepriekš rīkoto pasākumu trokšņu robežvērtības, balstījusies uz to, ka trokšņa līmeņa pārsniegums

ir īslaicīgs, kā arī samērojusi pieteicējas intereses ar pārējo sabiedrības locekļu interesēm, norādot, ka daudzskaitlīgs sabiedrības pārstāvju viedoklis ir

tieši par trases darbību, kas ir iepretim pieteicējas nostājai “pret”, kā arī norādījusi uz uzņēmēju interesēm publisku pasākumu laikā gūt ekonomisko

labumu.

Tādējādi vispārīgi Lēmuma saturā šie apstākļi ir vērtēti un analizēti, pašvaldībai realizējot rīcības brīvību un nonākot pie secinājuma, ka Atļauja ir

izsniedzama.

[8] Vērtējot atbildētājas apsvērumus par Atļaujas izsniegšanu attiecībā uz trokšņa līmeņa pārsniegumu, jānorāda, ka lietā nav strīda par to, ka

plānotais Pasākums ar lielu iespējamību pārsniedza Noteikumu Nr.16 2.pielikuma 1.punkta vides trokšņu robežvērtības, tomēr jānorāda, ka pirms

Atļaujas izsniegšanas šāds fakts nevarēja tikt atzīts par nodibinātu attiecībā uz konkrēto Pasākumu. Tā vietā atbildētāja pamatoti analizēja vēsturiskos

datus, kas skar pasākumu rīkošanu, vērtēja mērījumus un izdarīja apsvērumus par īslaicīgu pārsniegumu 70-75 decibelu robežās, ko apņēmās nodrošināt

arī organizatori. Turklāt, lai arī tiesa jau norādīja, ka Veselības inspekcijas atbilde tobrīd nebija atbildētājas rīcībā, tomēr tās saturs apstiprina atbildētājas

secinājumus par trokšņa ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā. Līdz ar to tobrīd izdarītie apsvērumi vērtējami kā atbilstoši. Var saprast pieteicējas

iebildumus, taču jānorāda, ka līdz šim pieteicēja nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas liecinātu par pieteicējai nodarītu kaitējumu, izceļot sevi pārējo

sabiedrības locekļu vidū. Tiesa ar to norāda, ka katrs indivīds ir ar tikai sev piemītošām fiziskām īpatnībām un veselības stāvokli, līdz ar to tikai pieteicēja

var apstiprināt ar pierādījumiem APL 161.panta kārtībā, ka tās veselībai Pasākums nodarīja kaitējumu, salīdzinājumā ar pārējiem sabiedrības locekļiem,

kas atrodas Pasākuma teritorijā, kuri uz šādu kaitējumu esamību nenorāda. Vides troksnis kā piesārņojums, pārsniedzot robežvērtības, viennozīmīgi rada

negatīvu ietekmi un kaitējumu, taču tamdēļ arī atbildētāja ir veikusi vērtējumu, kā arī saņēmusi Veselības inspekcijas viedokli, ka attiecīgās robežvērtības

nav atzīstamas par tādām, kuru ietekme vispār ir nepieļaujama vai aizliedzama. Attiecīgi veikta arī citu interešu izvērtēšana, tostarp, sporta pasākumu

rīkošanai. Šajā sakarā jānorāda, ka pieteicēja akceptē sabiedrības psiholoģisko stāvokli kā pamatu Pasākuma nerīkošanai COVID-19 ietekmē, taču

minētais apsvērums nav apstiprināts ar pierādījumiem, jo vienlaikus sabiedrības interese ir arī veselību un socializāciju veicinošu pasākumu apmeklēšana,

ievērojot noteikto kārtību, laikā, kas ir brīvs no ierobežojumiem, kas noteikti epidemioloģisko prasību mazināšanai. Tāpēc šis arguments bez papildu

pierādījumiem, neliecina par Lēmuma prettiesiskumu.

Var piekrist pieteicējai, ka ilgstoši iegūtie pierādījumi un trokšņu mērījumi liecina par vides piesārņojumu ar troksni, taču atbilstoši tiesu judikatūrai

ne katra darbība ir aizliedzama, pastāvot potenciāla apdraudējuma riskam, bet konkrētie apstākļi ir jāvērtē. Izvērtējot konkrētā Lēmuma saturu, tiesa jau

norādīja, ka atbildētāja ir vērtējusi samērīgumu, balstoties uz trokšņa pārsnieguma īslaicīgumu (Pasākuma rīkošana atļauta divas dienas, ievērojot

saskaņoto programmu) un citu sabiedrības locekļu interesēm. Šajos apstākļos nav saskatāms pamats absolūtam un jebkura pasākuma aizliegumam tā

organizēšanas vietā, par ko liecina pieteicējas nostāja, pastāvīgi ceļot iebildumus par kartodroma darbību. Tiesai ir saprotamas pieteicējas raizes un

iebildumi, tomēr traucējuma un apdraudējuma apmērs konkrētajos apstākļos nav vērtējams kā tāds, kas Lēmumu liek vērtēt kā prettiesisku.

Lai arī uzņēmēju interese gūt attiecīgajā administratīvajā teritorijā ekonomisku labumu no Pasākuma rīkošanas ir norādīta kā viens no iemesliem

Pasākuma atļaušanai, tikai vērtējot visus argumentus kopsakarā, atbildētāja ir nonākusi pie pamatota Lēmuma, jo tikai finansiālas intereses nevar

atspēkot videi nodarītā kaitējuma pieļāvumu, proti, tiesas ieskatā, lai arī ekonomiskais labums kā arguments vispārīgi bauda ievērību, videi nodarītais

kaitējums vienmēr jāskata kopsakarā ar tā apjomu, būtiskumu, ilglaicīgumu un tamlīdzīgi, ko atbildētāja arī ir darījusi, sakarā ar ko tiesa nekonstatē APL

66.panta pārkāpumu.

[9] Kā vienu no argumentiem pieteicēja ir norādījusi atsauci uz Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumu Nr.133 “Dabas parka “Abavas

senleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu” 10.punkta 10.16.apakšpunktu, kas noteic, ka “dabas lieguma zonā aizliegts rīkot

autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus”, tomēr tiesas ieskatā minētā norma

konkrētajam gadījumam nav piemērojama, jo saskaņā ar minēto noteikumu 5.punkta 5.2.apakšpunktu, Pasākuma teritorija ir neitrālajā zonā, ko norāda

arī pati pieteicēja, uz ko attiecas noteikumu 14.punkts, proti, “neitrālajā zonā aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido Abavas senlejai

raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko

stabilitāti”. Atbildētāja ir norādījusi uz Pasākuma ietekmes īslaicīgumu, kā arī lietā nav pierādījumu par to, ka Pasākuma ilgums, apjoms vai saturs

pārkāptu Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumu Nr.133 “Dabas parka “Abavas senleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu”

14.punkta prasības, tāpēc šis arguments ir noraidāms.

Tādējādi nav pamata atzīt pārsūdzēto Lēmumu par prettiesisku un pieteikums ir noraidāms.

[10] Pieteicēja vienlaikus ir izvirzījusi prasījumu par atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu 500 EUR apmērā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko

kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku

administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Tā kā tiesa nav konstatējusi prettiesiskumu un noraida pieteicējas pieteikumu par pamatprasījumu, tad nav pamata arī atlīdzinājuma piešķiršanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Kandavas novada domes 2020.gada 1.oktobra atļaujas Nr.3-31/63 atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā

kaitējuma atlīdzināšanu 500 EUR apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne