Court partially allowed bank's small claims debt recovery for interest and penalty but rejected excess penalty claim.

Lieta C20 1781 14

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā, 2014.gada 3.oktobrī

Liepājas tiesa

Šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

ar tiesas sēžu sekretāri Artu Grēberi

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasību pret /pers. E/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē j a

prasītāja cēlusi maza apmēra prasību pret atbildētāju par parāda EUR 380,55, nolīgto procentu EUR 345,13 un līgumsoda EUR 380,55

piedziņu. Prasību pamato uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu,

1762.panta 1.punktu, 1764., 1765.pnata pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006. gada 27.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr. VK10016142 par VIVA norēķinu

karšu izsniegšanu un lietošanu (turpmāk tekstā Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts atļautais kredīts EUR 426,86 apmērā ar ikmēneša

procentu likmi 1.79%.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītāja piešķir atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no

atļautā un neatļautā kredīta summas. Atļautais kredīts ir kredīts prasītājas noteiktā limita ietvaros, savukārt neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz

prasītājas noteikto limitu.

Atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bijis jānorēķinās ar prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais

kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar Tarifiem obligātie maksājumi.

Saskaņā ar Līguma 1.22.punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi,

to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar Līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājam noteikts maksāt līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma

Tarifiem (0.167% par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju

par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.

Saskaņā Līguma 1.11. un 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā

līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar Līguma tarifiem 0.25% dienā. Saskaņā ar Līguma noteikumiem,

atbildētājam bijis jāveic maksājumi līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju.

Atbildētājs neesot pildījis ar Līgumu uzņemtās saistības, jo neesot veicis maksājumus atbilstoši Līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais

maksājums esot saņemts 2009.gada 28.jūlijā EUR 113,83 apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja no Līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības EUR 1106,23, kas sastāv no atļautā kredīta parāda

EUR 380,55, procentiem EUR 345,13, līgumsoda EUR 380,55.

Bez tam, prasītāja lūdz noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus — 6% gadā no

parāda pamatsummas, kā arī piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs 2014.gada 19.maijā ir iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst. Iebildumi pamatoti ar apstākli,

ka no parāda aprēķina esot redzams, ka atbildētājs ir veicis maksājumus EUR 1024,99 apmērā, kur EUR 919,99 ir kredīta dzēšanai. Ņemot vērā, ka

sākotnēji izsniegtais kredīts ir bijis EUR 380,55 apmērā, neesot saprotams, kādus maksājumus vēl ir nepieciešams veikt. Paskaidrojumos norādīts, ka

atbildētājs nevēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu tiesas sēdē.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un nav ziņojis par neierašanās iemesliem.

Atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā

sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu 2014.gada 27.maijā. Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu ir prezumējams, ka

atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots 2014.gada 3.jūnijā.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 156.pantam lieta ir izskatāma bez atbildētāja piedalīšanās, jo tiesa nekonstatē

Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un uz prasības pieteikumā norādītā pamata

Novērtējot lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma..

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2006.gada 5.oktobra pieteikums VIVA norēķinu kartes saņemšanai (lietas 12. lapa), 2006.gada 5.oktobra Līgums Nr.VK10016142 (lietas

11.lapa, turpmāk tekstā Līgums) par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu apliecina, ka atbildētājam ir piešķirts atļautais kredīts Ls 300 (EUR

426,86) apmērā un puses ir vienojušās, ka atbildētājs līdz katra mēneša 15. datumam veiks ikmēneša maksājumu Ls 15,49 (EUR 22,04) apmērā.

Šādos apstākļos tiesa secina, ka starp pusēm izveidojās tiesiskas līguma attiecības, no kurām abām pusēm rodas tiesības un pienākumi.

Saskaņā ar Līguma 13.1.punktu līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, bet aizdevuma atdošanas termiņš ir noteikti 24 mēneši.

Parāda summas aprēķins (lietas 19.-20.lapa) apliecina, ka atbildētājs nav pildījis ar Līgumu uzņemtās saistības, jo nav veicis ikmēneša

maksājumus Ls 15,49 (EUR 22,04)apmērā, uz 2008.gada 15.novembri atļautais kredīts ir izmantots EUR 426,86 , un ņemot vērā pielīgto saistību

atmaksāt kredītu 24 mēnešu laikā no kredīta izsniegšanas, tā atmaksas termiņš ir iestājies 2008.gada 15.novembrī. No parāda aprēķina redzams, ka pēc

kredīta atmaksas termiņa – 2008.gada 21.novembrī un 2009.gada 28.jūlijā atbildētājs ir veicis maksājumus par kopējo summu EUR 199,20, dzēšot

izmantoto kredītu EUR 93,58 apmērā, kā rezultātā atbildētāja parādu pret prasītāju uz 2013.gada 8.oktobri veido izmantotais atļautais kredīts EUR

380,55. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību daļā par neatmaksātā atļautā kredīta EUR 380,55 piedziņu no atbildētāja

Par nepamatotiem ir atzīstami atbildētāja iebildumi par to, ka kredīts ir izsniegts EUR 380,55 apmērā, bet atbildētājs kredīta dzēšanai ir

iemaksājis EUR 919,99. Atbildētājam ir bijis piešķirts atļautais kredīts, t.i., summa, kuras apmērā var tikt izlietoti kartes kontā esošie līdzekļi. Lai gan no

parāda aprēķina ir redzams, ka kredīta dzēšanai ir ieskaitīti maksājumi EUR 919,37 apmērā, ir jāņem vērā, ka veicot naudas iemaksu kontā, atbildētājs ir

veicis arī tās izņemšanu. Kā redzams no bankas kontu izrakstiem (lietas 13.-16.lapa), atbildētājs laika posmā no 2006.gada 9.oktobra līdz 2008.gada

29.jūlijam paralēli iemaksu veikšanai ir veicis arī maksājumus no konta un skaidras naudas izņemšanu, kuru kopējā summa ir EUR 1015,85. Savukārt

veicot maksājumus kredīta dzēšanai, ir apmaksāts arī prasītājas aprēķinātais neatļautais kredīts EUR 280,90 apmērā, kā arī, atbildētājam neveicot

ikmēneša maksājumus izmantotajā kredītā tiek ieskaitīti arī aprēķinātie procenti, par kredīta izmantošanu, kas turpmāk tiek dzēsti izmantotā kredīta

ietvaros. Tādējādi parāda aprēķinā veikto iemaksu uzskaitījums kredīta atmaksai ir skatāms kontekstā ar konta izdrukā redzamajiem atbildētāja

veiktajiem darījumiem, saskaņā ar kuriem, uz 2009.gada 28.jūliju atbildētāja izmantotais un neatmaksātais atļautais kredīts ir EUR 380,55.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Saskaņā ar Līgumu, atbildētājam pielīgta saistība maksāt prasītājai procentus par aizdevuma izmantošanu saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem.

Saskaņā ar Viva kartes apkalpošanas tarifiem (lietas 17.lapa), atbildētājam ir noteikts pienākums maksāt procentus par piešķirtā kredīta izmantošanu

1,79% apmērā mēnesī no iztērētās piešķirtā atļautā kredīta summas. Atbilstoši parāda aprēķinam (lietas 19.-20.lapa) no pušu Līguma izrietošais

nesamaksāto procentu par aizdevuma lietošanu parāds par laika periodu no 2009.gada 28.jūlija līdz 2013.gada 8.oktobrim ir EUR 345,13. Tiesa atzīst,

ka nesamaksāto procentu, par kredīta izmantošanu aprēķinu par atbilstošu pušu noslēgtajam līgumam, un līdz ar to piedzenamu no atbildētāja prasītājas

norādītajā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, un saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un ar to var noteikt

ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas.

Saskaņā Līguma 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam ir jāmaksā līgumsods par

termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas saskaņā ar Līguma Tarifiem 0,25% par katru ikmēneša kavējuma dienu (lietas 17.lapa).

Parāda summas aprēķins (lietas 19.-20.lapa) apliecina, ka atbildētājs ir pieļāvis Līgumā noteikto maksājumu kavējumus, kā rezultātā prasītāja ir

aprēķinājusi līgumsodu par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu laika periodā no 2009.gada 28.jūlija līdz 2013.gada 8.oktobrim EUR 380,55.

Tā kā tiesa ir konstatējusi saistību neizpildi un nokavējumu no atbildētāja puses, tad ir atzīstams, ka atbildētājam ir pienākums maksāt arī

līgumsodu.

Vienlaikus, tiesa atzīst, ka, ievērojot aizdevuma izmantošanas mērķi, tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un atbildētāju, atbildētājs

ir uzskatāms par patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, prasītāja - par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta

izpratnē, bet šo personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka „tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.” No minētās normas izriet, ka tiesai ir kā tiesības, tā arī pienākums pat bez patērētāja

prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un vispārējiem tiesību principiem, tostarp, izvērtēt līgumsoda

proporcionalitāti.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punkta noteikumiem patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju

pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu „ražotājs, pārdevējs vai

pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un

citiem normatīvajiem aktiem”, 6.panta trešā daļa paredz pazīmes, pēc kādām līguma noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem, to starpā saskaņā 6.panta

trešās daļas 4.punktu par netaisnīgu atzīstams līguma noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs, kas noteikts par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas saskaņā ar Viva līguma Tarifiem 0,25% par

katru ikmēneša kavējuma dienu paši par sevi nav vērtējami kā neproporcionāli lieli, un tāpēc tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā nav pamata līguma

noteikumus par līgumsoda piemērošanu atzīt par netaisnīgiem, un līdz ar to par nepiemērojamiem izskatāmā strīda izšķiršanai.

Vienlaikus tiesa ņem vērā judikatūrā pastās atziņas, kurās norādīts uz tiesas tiesībām vērtēt līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem ( sk. Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija

spriedumu lietā Nr. SKC-212).

Nav strīda par to, ka Civillikuma 1717.pants paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā apmēru nosaka līdzēji un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Taču atbilstoši jau stabili noteiktajai tiesu praksei ir atzīstams, ka līgumsods ir

aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības

pielīgto līgumsodu samazināt.

Kā to norādījis arī Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212, līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu

atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir

atzīstams soda samērīguma princips. Bez tam, tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 1.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) aprobežot ar 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Šādu likuma normu iestrāde

norāda uz to, ka likumdevējs, kas ir atzīstams par sabiedrības vairākuma pārstāvi, ir atzinis par taisnīgu līgumsodu, kas nepārsniedz 10 % no

pamatparāda.

Tiesa ņem vērā, ka izskatāmajā lietā Līgumā noteiktais kredīta atmaksas termiņš bija noteikts 24 mēneši, t.i., 2008.gada 15.novembris un

atbildētājs pēdējo maksājumu bija veicis 2009.gada 28.jūlijā, taču prasītāja prasību par parāda piedziņu ir cēlusi tikai 2013.gada novembrī, t.i., pēc

četriem gadiem, kad līgumsoda apmērs, ņemot vērā, ka par ikmēneša summas termiņa nokavējumu līgumsods sastāda 91% gadā, jau bija pārsniedzis

pamatparāda apmēru. Tādējādi tiesa, nekonstatējot attaisnojošus apstākļus prasītājas nogaidošajai attieksmei, un to, ka prasītāja nav norādījusi uz to, ka

līgumsoda piemērošana būtu saistīta arī ar prasītājai radīto zaudējumu atlīdzināšanu, atzīst, ka šāds līgumsods pamatā pilda sodošo, un nevis zaudējumu

atlīdzināšanas funkciju.

Pamatojoties uz augstāk izklāstītajiem argumentiem un apsvērumiem, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs ir samazināms līdz 20% no prasītājas

pieprasītā līgumsoda. Līdz ar to prasība par no Līguma izrietošā līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai

līgumsodu par ikmēneša summas termiņa nokavējumu EUR 76,11 apmērā, kas pēc tiesas ieskata ir samērīgs ar neatmaksāto aizdevuma pamatsummu,

saistību neizpildes laiku un atbildētāja jau veiktajiem līgumsoda maksājumiem EUR 58,36 (lietas 19.-20.lapa), un šāds līgumsoda apmērs pilda gan

sodīšanas, gan zaudējumu atlīdzināšanas funkciju, bet prasība daļā par līgumsoda piedziņu par ikmēneša summas termiņa nokavējumu EUR 304,44

apmērā ir noraidāma.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai

nekādus pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis Līgumā paredzētos maksājumus lielākā apmērā, nekā norāda prasītāja. Tādēļ, ņemot vērā spriedumā

norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu EUR 380,55, procentus par laika periodu

no 2009.gada 28.jūlija līdz 2013.gada 8.oktobrim EUR 345,13, līgumsodu par ikmēneša summas termiņa nokavējumu EUR 76,11, prasību daļā par

līgumsoda EUR 304,44 noraidot.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par nomaksāto valsts nodevu EUR 120,26, ar prasības pieteikuma

noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu EUR 4,70.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus – 6 % gadā no neatmaksātās

parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas,

sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos

izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Nepabeigtā

(neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz

sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu.

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padomes (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlija lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību Ekonomikas un

monetārajā savienībā no 2014.gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo „atliktās dalības” statusu lata kurss attiecībā pret euro – 0.702804 –

apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz euro (Padomes noteiktais maiņas kurss).

Līdz ar to, nosakot piedzenamo naudas summu apmēru, ir veicams latu pārrēķins uz euro, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas kursu

0,702804, un dalot ar šo skaitli latos noteiktās piedzenamās summas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 56.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195., 204.1 , 208.2pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, pamatparādu EUR

380,55 (trīs simti astoņdesmit euro un 55 centi), procentus par laika periodu no 2009.gada 28.jūlija līdz 2013.gada 8.oktobrim EUR 345,13 (trīs simti

četrdesmit pieci euro un 13 centi), līgumsodu EUR 76,11 (septiņdesmit seši euro un 11 centi) un tiesas izdevumus EUR 124,96 (simtu divdesmit četri

euro un 96 centi).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda EUR 304,44 ( trīs simti četri euro un 44 centi) apmērā piedziņu.

Samaksa veicama AS „NORVIK BANKA” kontā Nr. LV03LATB0000VIVAKARTE, kas atvērts AS „NORVIK BANKA”, SWIFT kods

LATBLV22.

Noteikt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības saņemt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz

sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, procentus – 6 %

apmērā gadā no neatmaksātā parāda pamatsummas – EUR 380,55.

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesas izdevumu piedziņu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2pantā noteikto, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Jansone