Legislator Case Law & Legislation
C31461311 / C-1352-13 AI generated

Court dismisses some defendants but orders easement and land registry restriction against the non-appearing co-owner.

Case Number C31461311 / C-1352-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the claim against defendants D, F, G, and H who failed to appear or respond, while ordering the easement and restriction against the non-appearing co-owner E. The plaintiff argued for a utility easement based on a 2005 investment contract, noting that five co-owners refused to attend a notary's appointment. The court ruled that the plaintiff's failure to obtain bank authorization for defendant D was irrelevant to the other co-owners' liability, yet the lack of response by E justified a court order for the restriction.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law; Land Registry Law: Where co-owners fail to appear or respond to a request for a land registry restriction, the court may order the restriction against their share despite procedural defects regarding other defendants.

Keywords

AI generated
utility easement land registry restriction co-owner liability default judgment investment contract

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law 92-97, 189-193, 204.1, 224, 225, 230
Land Registry Law 44, 57, 61
Protection of Utility Corridors Law 12, 17, 33, 35, 46, 60
Civil Law 1082
Ministerial Decree No. 416 on Heating Pipeline Corridor Methodology
Ministerial Decree No. 982 on Energy Infrastructure Corridor Methodology
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C31461311

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 27.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

ar tiesas sēžu sekretāri N. Meiksneri,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, civillietu akciju sabiedrības /Nosaukums/ prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/,

/pers. G/, /pers. H/ par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma noteikšanu un apgrūtinājuma nostiprināšanu

zemesgrāmatā.

Aprakstošā daļa

2011.gada 7.septembrī prasītāja cēlusi tiesā prasību pret atbildētājiem par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma

noteikšanu un apgrūtinājuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 26.septembrī starp prasītāju un SIA /Nosaukums/ tika noslēgts ilgtermiņa investīciju

līgums Nr.53/08.09.2005., kura 1.punkts paredzēja siltumtīklu izbūvi no prasītājas siltumtīkliem līdz jaunbūves /adrese/ ar kadastra

Nr./numurs/ (tagad /adrese/) siltummezglam. Līguma 5.1. punkts paredzēja, ka pēc siltumtrases izbūves Puses parakstīs notariāli

apstiprinātu vienošanos un nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai par siltumtrases kā nekustamā īpašuma- zemes gabala Rīgā,

/adrese/, kadastra Nr./numurs/, par siltumtrases kā nekustamā īpašuma bezatlīdzības apgrūtinājuma nodibināšanu par labu AS

/Nosaukums/ un tā reģistrāciju Zemesgrāmatā.

Par nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieku, saskaņā ar 2004.gada 12.augusta pirkuma līgumu, kļuva SIA /Nosaukums/. Vēlāk

nekustamais īpašums sadalīts domājamās daļās un 18 dzīvokļu īpašumos. Ar 13 dzīvokļu un domājamo daļu īpašniekiem prasītāja ir

noslēgusi vienošanos un ir saņēmusi piekrišanu par apgrūtinājuma nodibināšanu nekustamajam īpašumam un reģistrēšanu par labu

prasītājai. Ar 5 kopīpašniekiem nav izdevies vienoties, uz uzaicinājumu ierasties pie zvērināta notāra šie kopīpašnieki neatsaucās,

tādēļ tiek celta prasība.

Prasība pamatota ar Aizsargjoslu likuma 12., 17., 33., 35., 46., 60.pantu, Civillikuma 1082.pantu, 20.10.1998.g. MK noteikumiem

Nr.416 „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika” un 05.12.2006. MK noteikumiem Nr.982 „Enerģētikas

infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, Zemesgrāmatu likuma 44., 57., 61.pantu.

2011.gada 13.oktobrī tiesā reģistrēts atbildētājas /pers. D/ paskaidrojums, kurā viņa norāda, ka prasību neatzīst, jo viņai esot spēkā

esošs līgums ar Nordea Banka Finland Plc, saskaņā ar kuru viņa nedrīkst bez bankas atļaujas parakstīt prasītāja pieprasīto

apgrūtinājumu. Līdz šim prasītāja nav uzrādījusi atbildētājai bankas rakstisku piekrišanu parakstīt piedāvāto vienošanos. Prasītāja

nepamatoti norādījusi viņu kā atbildētāju, jo prasītājai vispirms jāgriežas bankā ar lūgumu piešķirt atbildētājai atļauju parakstīt

vienošanos par īpašuma apgrūtinājumu. Lūdz tiesvedību lietā izbeigt.

2011.gada 13.oktobrī tiesā reģistrēts atbildētāja /pers. H/ paskaidrojums, kurā viņš norāda, ka prasību atzīst pilnībā.

2011.gada 13.oktobrī tiesā reģistrēts atbildētājas /pers. F/ paskaidrojums, kurā viņa norāda, ka prasību neatzīst, jo viņai kā dzīvokļa

Nr.17 īpašniecei nav zināms, kādas saistības tika nodibinātas starp prasītāju un SIA /Nosaukums/. Uzskata, ka prasītājas pienākums

bija iepazīstināt viņu ar līgumu, lai atbildētājai nerastos šaubas par līguma patiesumu, kā arī būt pārliecinātai, ka saskaņā ar līgumu

viņai nav jāuzņemas kādas saistības. Nepiekrīt arī piedāvātās vienošanās 3.punktam.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē 2013.gada 22.aprīlī iesniedza prasības grozījumus, kuros neuztur prasību pret atbildētāju /pers. G/, kā

arī neuztur lūgumu par valsts nodevasLs 50,00un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumuLs 3,30piedzīšanu no atbildētājiem.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē 2013.gada 31.oktobrī iesniedza prasības grozījumus, kuros neuztur prasību pret atbildētājiem /pers.

D/, /pers. H/ un /pers. F/, kā arī neuztur lūgumu par valsts nodevasLs 50,00un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumuLs 3,30piedzīšanu

no atbildētājiem.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. K/ uzturēja prasību daļā pret atbildētāju /pers. E/ uz prasības pieteikumā un tā grozījumos

norādītajiem apstākļiem un motīviem un papildus paskaidroja, ka ar pārējiem četriem atbildētājiem ir panākta vienošanās, tādēļ

prasība tiek uzturēta tikai pret /pers. E/. Nelūdz piedzīt ne no viena atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā norādītajā kārtībā, nosūtot atbildētājiem

pavēstes uz deklarētajām dzīves vietas adresēm, atbildētāji /pers. D/ un /pers. H/ par tiesas sēdi informēti, ko apliecina viņu paraksts

lietas uzziņas lapā. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa, atzīstot atbildētāju neierašanos bez attaisnojoša iemesla,

nolēma par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi visus lietas materiālus, tiesa secina, ka tiesvedība lietā

pret atbildētājiem /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ izbeidzama pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, jo

prasītāja ir atteikusies no prasības.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Prasītāja ir

izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības atteikties no prasības, par ko tiesai paziņojusi gan rakstveida

prasības grozījumos, gan tiesas sēdē, no kā izriet, ka strīds starp šīm pusēm vairs nepastāv.

Prasība pret atbildētāju /pers. E/ atzīstama par pamatotu un apmierināmu pilnībā.

Atbildētājs /pers. L/ nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības- nav sniedzis paskaidrojumus, nav iebildis

pret izvirzīto prasību.

Lietā nav strīds, ka 2005.gada 26.septembrī starp prasītāju un SIA /Nosaukums/ noslēgts ilgtermiņa investīciju līgums

Nr.53/08.09.2005., kura 1.punkts paredzēja siltumtīklu izbūvi no prasītājas siltumtīkliem līdz jaunbūves /adrese/ ar kadastra Nr./numurs/

(tagad /adrese/) siltummezglam, ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais līgums. Līguma 5.1. punkts paredzēja, ka pēc

siltumtrases izbūves un nodošanas ekspluatācijā 30 dienu laikā līgumslēdzējas puses parakstīs notariāli apstiprinātu vienošanos un

nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai par siltumtrases kā nekustamā īpašuma- zemes gabala /adrese/, kadastra Nr./numurs/,

bezatlīdzības apgrūtinājuma nodibināšanu par labu AS /Nosaukums/ un tā reģistrāciju Zemesgrāmatā. Līguma punkts arī paredzēja

izpildītāja tiesības prasīt apgrūtinājuma nodibināšanu tiesas ceļā gadījumā, ja SIA /Nosaukums/ vainas dēļ iepriekš minētajā termiņā

apgrūtinājums netiek nodibināts.

Ar lietas materiāliem pievienoto datorizētās Zemesgrāmatas izdruku pierādīts, ka nekustamais īpašums /adrese/ sadalīts 18 dzīvokļu

īpašumos un domājamās daļās, tāpat pierādīts, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ /pers. E/ piederošajām

1149/24626 domājamajām daļām nav reģistrēts lietošanas tiesību aprobežojums par labu prasītājai. Ar lietas materiāliem pievienoto

saraksti, vienošanās projektu, zvērināta notāra apliecinājumu par neierašanos tiesiska darījuma slēgšanai pierādīts, ka atbildētājs

/pers. E/ nav izrādījis interesi vienošanās par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma noteikšanu un apgrūtinājuma

nostiprināšanu zemesgrāmatā labprātīgai noslēgšanai.

Civillikuma 1082.pants noteic, ka īpašuma lietošanas aprobežojumu noteic vai nu likums vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar

testamentu vai līgumu. Tā kā puses privātu gribu nav panākušas, izvērtējams, vai pastāv tiesisks pamats nekustamā īpašuma

lietošanas aprobežojuma noteikšanai ar tiesas spriedumu.

Aizsargjoslu likuma 17.pants noteic, ka ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai

nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Šī panta 2.daļa noteic, ka siltumtīklu aizsargjoslas veido:

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm— zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas2 metruattālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla,

tuneļa vai citas būves ārmalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem— zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā

arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un

būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas. Šī panta 3.daļa noteic, ka metodikas projektu,

pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija. Šā likuma 35.panta 9.daļa noteic, ka

tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā

īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības

prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.

Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika”

nosaka, ka aizsargjoslas ir iezīmējamas zemes robežu plānos un likumā noteiktajā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā par siltumtīklu

valdītāju līdzekļiem. Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumi Nr.982 „Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu

noteikšanas metodika” nosaka, ka attiecīgo siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs ierakstīt apgrūtinājumus zemesgrāmatā. Ņemot

vērā, ka Zemesgrāmatu likuma 61.pants nosaka, ka nostiprinājuma lūgumam jāpievieno to personu piekrišana, pret kurām

nostiprinājums ir vērsts, bet jau iepriekš secināts, ka atbildētājs nav izrādījis vēlmi vienoties ar prasītāju par nekustamā īpašuma

lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, jo uz prasītāja saraksti nav atbildējis, uz zvērināta notāra

uzaicinājumiem nav ieradies, uz tiesas sēdi nav ieradies, paskaidrojumus vai iebildumus nav iesniedzis, ņemot vērā iepriekš

uzskaitītajās tiesību normās norādītos norādījumus, tiesa secina, ka ir pamats ar tiesas spriedumu noteikt atbildētājam /pers. E/

piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ 1149/24626 domājamām daļām lietošanas tiesību aprobežojumu par labu prasītājai ar AS

/Nosaukums/ piederošajām siltumtrasēm 67,713 kvadrātmetru platībā un nostiprināt zemesgrāmatā apgrūtinājumu: siltumtīklu

aizsargjoslas platība ø89/180mm, kopā 67,713 kv.m.

Prasītāja nelūdz piedzīt no atbildētāja viņa labā prasītājas samaksātos tiesas izdevumus, bet vadoties no Civilprocesa likuma 42., 39.,

40.panta no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas veiktā iemaksa, kuri

šajā lietā sastāda Ls 23,51.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 92.-97.panta, 189.-193.panta, 204.1panta, 224., 225., 230.pantu,

tiesa

n o s p r i e d a:

izbeigt tiesvedību akciju sabiedrības /Nosaukums/ prasībā pret /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ par nekustamā īpašuma

lietošanas tiesību aprobežojuma noteikšanu un apgrūtinājuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Noteikt, ka nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, reģistrēta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/,

/pers. E/, /personas kods/, piederošajām 1149/24626 domājamām daļām lietošanas tiesības ir aprobežotas par labu AS

/Nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, ar AS /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, piederošajām siltumtrasēm 67,713 kv.m.

(sešdesmit septiņi komats septiņi simti trīspadsmit kvadrātmetru) platībā un nostiprināt zemesgrāmatā apgrūtinājumu: siltumtīklu

aizsargjoslas platība ø89/180mm, kopā 67,713 kv.m.; kopējā teritorija, kuru aizņem siltumtīkli ar aizsargjoslu ir 67,713 kv.m.

Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 23,51(divdesmit trīs latus un 51

santīmus), jeb 33,45 euro (trīsdesmit trīs euro un 45 centus).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, ka apliecina ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, iesniedzams sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā termiņā Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma izgatavošanas dienas – 2014.gada 10.janvāra, var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts izgatavots 2014.gada 29.janvārī.

Tiesnese: E.Stelte-Auziņa