Court dismissed VAT refund claim for repeat tax evasion where audit findings proved intentional fiscal benefit seeking.

Lietas arhīva Nr. A42-00782-17/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1019.A420286616.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 19.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

piedaloties pieteicējas SIA „RR Trading” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Andrim Mālenderam,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim Andrejam Liepiņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz SIA „RR Trading” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

2016.gada 1.augusta lēmuma Nr.30.2-22.13/5166 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvalde no 2016.gada 29.marta līdz 21.jūnijam veica pieteicējai SIA „RR

Trading” nodokļu auditu par 2015.gada augustu - decembri.

Pamatojoties uz audita rezultātiem, dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Starptautisko darījumu trešās kontroles daļas vadītāja 2016.gada

21.jūnijā pieņēma sākotnējo lēmumu Nr.30.2-23.27/34690, ar kuru pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis

(turpmāk – PVN) par 12 473,66 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 3 742,10 euro, apstiprināta pārmaksātā PVN summa par 2015.gada

oktobri 327,01 euro un par novembri 919,60 euro, un atteikts atmaksāt pārmaksāto PVN summu 12 473,66 euro apmērā.

Pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdēja dienesta ģenerāldirektoram, kas ar 2016.gada 1.augusta lēmumu Nr.30.2-22.13/5166 nolēma atstāt

negrozītu sākotnējo lēmumu, jo dienests neatzīst pieteicējas deklarēto iegādes darījumu ar SIA „GMM transports” faktisko esību.

[2] Nepiekrītot dienesta lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteicēja norāda, ka normatīvie akti neparedz, ka preču piegādes dokumentā attiecībā uz transportlīdzekļu piegādi būtu norādāma informācija par

transportlīdzekļu aprīkojumu, tehnisko stāvokli un citiem parlamentiem. Pieteicēja no SIA „GMM transports” iegādājās piecas automašīnas, kas tika

piegādātas pieteicējas reģistrētajā struktūrvienībā /Nosaukums C/ Ādažos, Ādažu novadā. Lietotu automobiļu tirdzniecībā ir ierasta prakse, ka pārdevējs

pašgaitā piegādā transportlīdzekli pircējam. SIA „GMM transports” nebija pamata pavadzīmēs kā preču izsniegšanas vietu norādīt Lielbritānijas adresi,

jo SIA „GMM transports” šīs preces savā valdījumā saņēma /Nosaukums C/ Ādažos, kur starp pieteicēju un SIA „GMM transports” notika automašīnu

faktiska izsniegšana un saņemšana. Līdz ar to pavadzīmēs pamatoti tika norādīts, ka ,,prece netiek transportēta”.

Transportlīdzekļa pirkšanas – pārdošanas darījumā rakstiska pirkuma līguma esamība nav obligāts priekšnoteikums, lai šāds darījums tiktu atzīts

par tiesisku. Savukārt saņemot preci pieteicēja nepievērsa uzmanību preču pavadzīmēs un pieņemšanas nodošanas aktos noradītajiem datumiem, jo

būtiskāk bija saņemt preci, lai to izmantotu saimnieciskajā darbībā. Preču piegādes faktu apstiprina SIA „KMD Trans” autovadītāja /pers. B/

paskaidrojumi.

Dienests nepamatoti konstatējis pretrunas pieteicējas paskaidrojumos, jo pretēji lēmumā minētajam, ka pieteicēja ir uzzinājusi par sadarbības

partneri SIA ,,GMM Transports” tikai 2015.gada oktobrī, kad tika noslēgts pirmais strīdus darījums, pieteicēja ir sadarbojusies ar minēto

komercsabiedrību arī iepriekš, ko pierāda lietā esošais 2015.gada 29.maija finanšu līgums starp pieteicēju un SIA ,,Nordea Finance Latvia”, kurā kā

galvotāja tika norādīta SIA ,,GMM Transports”. Pieteicēja pamatoti norādījusi uz 2015.gada oktobri kā sadarbības uzsākšanas brīdi ar SIA ,,GMM

Transports”, jo iepriekš minētā finanšu līguma noslēgšanas laikā sadarbības partnerei ir bijusi cita amatpersona nekā strīdus periodā. Pieteicējas un SIA

„GMM transports” amatpersonas paskaidrojumi arī nav pretrunīgi.

Pieteicēja veica visas likumā noteiktās un iespējamās darbības sava darījumu partnera pārbaudei. Nekas neliecina, ka SIA „GMM transports”

nodarbotos ar fiktīvu komercdarbību. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā lietā dienests lēmumā nav sniedzis tiešu un konkrētu pierādījumu izklāstu par to,

ka darījumi pieteicējas un „GMM transports” starpā faktiski nebūtu notikuši, kā arī nav pamata atzīt, ka „GMM transports” būtu uzskatāms par fiktīvu

uzņēmumu un/vai, ka pieteicēja pati ir iesaistījusies darījumos ar fiktīvu uzņēmumu, vai arī būtu bijusi par to informēta.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 10.oktobrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā dienests pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt,

balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

Dienests piekrīt pieteicējai, ka 2015.gada 29.maija finanšu līgums pierāda pieteicējas pazīšanos ar SIA ,,GMM Transports” vēl pirms 2015.gada

oktobrī un novembrī noslēgtajiem strīdus darījumiem. Tomēr pieteicēja, izvirzot iepriekš minēto argumentu, neatzīst savus 2016.gada 13.maija

paskaidrojumus, kuros tā paskaidroja, ka ar SIA ,,GMM Transports” iepazinās apmēram 2015.gada oktobrī. Līdz ar to dienests pamatoti ir konstatējis

pretrunas pieteicējas paskaidrojumos. Minētās pretrunas, cita starpā, apstiprina pārsūdzētajā lēmumā konstatēto, ka pieteicējas amatpersona nodokļu

audita laikā ir sniegusi vispārīgu un pretrunīgu informāciju, kas, vērtējot kopsakarā ar citiem lietas faktiskajiem apstākļiem, liecina par ieinteresētību

mākslīgu darījumu noformēšanā, jo vairāki lietā konstatētie apstākļi liecina par darbībām, kas tikai imitē faktiski notikušus darījumus.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Dienesta pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

argumentiem.

Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /pers. D/ un /pers. B/.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem, lietā esošajiem

pierādījumiem un liecinieku liecībām, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto lēmumu dienests nav atzinis pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA „GMM transports” 2015.gada oktobrī un

novembrī. Dienesta ieskatā darījumi faktiski nav notikuši, bet ir noformēti tikai dokumenti, līdz ar to ir samazināta pieteicējas deklarētā no budžeta

atmaksājamā PVN summa 12 473,66 euro.

Savukārt pieteicēja norāda, ka deklarētie darījumi ar SIA „GMM transports” ir faktiski notikuši un tādējādi pieteicējai ir tiesības atskaitīt

priekšnodokli 12 473,66 euro.

Tādējādi, lietā ir strīds par to, vai dienests pamatoti ir apšaubījis pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „GMM transports” 2015.gada oktobrī un

novembrī faktisko esību un līdz ar to, vai pamatoti ierobežojis pieteicējas tiesības uz deklarētās priekšnodokļa summas atmaksu.

[7] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē,

priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un

saņemtajiem pakalpojumiem.

Minētā panta ceturtā, piektā un sestā daļa noteic, ka reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības priekšnodokli atskaitīt no valsts budžetā

maksājamās nodokļa summas, ja šajā likumā nav noteikts citādi; priekšnodokli atskaita, norādot priekšnodokļa summu nodokļa deklarācijā un par šo

vērtību samazinot valsts budžetā maksājamo nodokļa summu; nodokļa maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai

nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Šo informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienestā vai publiski pieejamā nodokļa maksātāju

datubāzē internetā.

Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta noteikumiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentam jāatbilst faktiski notikušam darījumam

un jāsniedz patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga informācija par darījuma apstākļiem.

Savukārt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 14.daļa noteic, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot

vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Administratīvo tiesu judikatūrā jau ilgstoši ir nostiprināti priekšnoteikumi tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu izmantošanai. Lai gan minētā

judikatūra balstās uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (vairs nav spēkā līdz ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma spēkā stāšanos) normu

interpretāciju un piemērošanu, tomēr, ņemot vērā, ka tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu būtība nav mainījusies, minētās judikatūras atziņas ir

piemērojamas arī turpmāk, tostarp arī šajā administratīvajā lietā.

Augstākā tiesa savās atziņās ir norādījusi, ka tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitīšanu preču iegādes un pakalpojumu saņemšanas gadījumos

rodas, pastāvot šādiem priekšnoteikumiem: 1) persona reģistrēta dienestā kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preces vai pakalpojumus un

likumā noteiktajā kārtībā noformētu PVN rēķinu; 3) PVN rēķins saņemts no citas ar PVN apliekamas personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta

dienestā; 4) saņemtās preces vai pakalpojumi tiek izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā

prece vai pakalpojums.

Tātad, lai rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ir nepieciešams, lai pastāvētu visi iepriekš minētie priekšnoteikumi, proti, ja kāds no tiem

iztrūkst, tad attiecīgās tiesības ir liedzamas. Turklāt tiesu judikatūrā jau ilgstoši tiek atzīts, ka atbilstoši likuma jēgai priekšnodokli var atskaitīt tikai par

atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm.

Tas nozīmē, ka, lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī

faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (sk. Tiesu

prakses vispārinājums „Administratīvo tiesu prakse likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” interpretācijā un piemērošanā”,

http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2009/).

Savukārt, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, jākonstatē viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli

nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti), 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā

izmantošanā, 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma

lietā Nr.SKA- 12/2013 12.punktu).

Tātad priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības jāatsaka, ja, ievērojot objektīvus elementus, ir konstatēts, ka šīs tiesības ir izvirzītas krāpnieciski vai

ļaunprātīgi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā C-563/11 37.punktu).

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja 2015.gada oktobrī un novembrī priekšnodoklī deklarēja 12 473,66 euro, pamatojoties uz

SIA „GMM transports” vārdā noformētajiem priekšapmaksas rēķiniem un pavadzīmēm (lietas 1.sējuma 125.-131.lapa).

Minētos dokumentus no pieteicējas puses atbilstoši parakstu atšifrējumiem parakstījis pieteicējas valdes loceklis /pers. F/, bet no SIA „GMM

transports” puses valdes loceklis /pers. D/.

Lietā nav strīda, ka rakstveida līgumi par minēto darījumu veikšanu starp pieteicēju un SIA „GMM transports” nav noslēgti. Minēto savā

2016.gada 19.aprīļa paskaidrojumā dienestam norādījusi pieteicējas amatpersona (lietas 1.sējuma 156.-157.lapa).

[8.1] Kā apstiprinājumu darījumam ar SIA „GMM transports” pieteicēja iesniegusi: minētās sabiedrības vārdā noformētus priekšapmaksas rēķinus,

pavadzīmes un pieņemšanas - nodošanas aktus par transportlīdzekļu BMW 520D, Mitsubishi Pajero, Volvo XC 90 (2 gab.) un Mercedes Benz E270

piegādi (lietas 1.sējuma 120.-131.lapa).

Novērtējot minētos dokumentus, tiesa konstatē, ka divos preču priekšapmaksas rēķinos (lietas 1.sējuma 125.-126.lapa) norādīta tikai vispārīga

informācija par automašīnas marku, bet nav norādīta precīzāka, identificējama informācija par konkrētu transportlīdzekli. Savukārt vairākās pavadzīmēs

(lietas 1.sējuma 127.-131.lapa) norādīta tikai vispārīga informācija par automašīnas marku modeli, norādot šasijas numuru, bet neietverot citu būtisku

informāciju par tās parametriem, aprīkojumu, tehnisko stāvokli. Turklāt šāda informācija nav norādīta arī automašīnu pieņemšanas nodošanas aktos

(lietas 1.sējuma 120.-124.lapa).

Vienlaikus tiesa konstatē, ka SIA „GMM transports” vārdā noformētajās pavadzīmēs norādīts ka ,,prece netiek transportēta”, bet preču

izsniegšanas un saņemšanas vieta uzrādīta vienā adresē – /Nosaukums C/, Ādažos, Ādažu novadā.

Savukārt preču – transportlīdzekļu pieņemšanas nodošanas aktos informācija par automašīnu izsniegšanas un saņemšanas vietu vispār nav norādīta.

Darījumu starp pusēm primāri apliecina tā attaisnojuma dokumenti, kas ļauj pieņemt, ka darījums ir noticis. Dienests saistībā ar darījumu

noformētajiem dokumentiem ir konstatējis, ka no tiem nav identificējama preces izsniegšanas un saņemšanas vieta, kā arī piegādes process, atzīstot to

par būtisku grāmatvedības dokumentu noformēšanas pārkāpumu.

Atbilstoši tiesu judikatūrai formāli trūkumi darījumu attaisnojuma dokumentos pats par sevi nav iemesls, lai personai liegtu tiesības atskaitīt

priekšnodokli. Tomēr, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atzītajam, ja apstrīdēto rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos ir konstatēti pārkāpumi, tas ir

jāņem vērā, veicot visaptverošu darījuma apstākļu novērtējumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11

Forvards V 43.punktu).

Tiesa piekrīt pieteicējai, ka rakstveida līguma nosacījuma nav obligāts darījuma priekšnoteikumus, tomēr, ņemot vērā, ka pārējie darījuma

dokumenti ir nekonkrēti, nepilnīgi un vispārīgi, tiesa secina, ka tādējādi nav identificējamas konkrētās strīdus preces, kā arī nav iespējams noteikt precīzu

to vērtību un atbilstību tirgus vērtībai. Turklāt nav konstatējams, kādā veidā un kurā vietā preces – transportlīdzekļi nodoti pieteicējas rīcībā. Tiesa atzīst,

ka minētie trūkumi ir būtiski un liedz konstatēt darījumu faktisko esību, jo nav konstatējama ne konkrēta prece, tās specifikācija, preču piegādes

nosacījumi un ar to saistītās izmaksas, ne arī piegādātā prece, tās atbilstība pasūtītāja prasībām, preču identifikācijas pazīmes, kā arī citas būtiskas

darījuma detaļas.

[8.2] Pieteicējas amatpersona 2016.gada 15.aprīlī dienestam sniegusi paskaidrojumu, ka par SIA „GMM transports” uzzināja servisa

apmeklējuma laikā, kontaktējies ar Renāru, par transportlīdzekļiem un to cenu vienojies pirms to iegādes, preci piegādāja uz pieteicējas struktūrvienību

/Nosaukums C/, Ādažos, Ādažu novadā, transportēšanas pakalpojumu nodrošināja darījuma partneris, par preču kvalitāti un kvantitāti pārliecinājās no

piegādātāja uzrādītajām preču bildēm un salīdzināja šasiju numurus (lietas 1.sējuma 156. -157.lapa).

Savukārt 2016.gada 13.maijā pieteicējas amatpersona dienestam sniedza paskaidrojumu, ka ar SIA „GMM transports” amatpersonu iepazinās

2015.gada oktobrī, par amatpersonas /pers. D/ identitāti pārliecinājās pēc uzradītās pases, tiesības veikt darījumus SIA „GMM transports” vārdā

pārbaudīja Lursoft datubāzē, savukārt transportlīdzekļu virsbūves un izkomplektētās rezerves daļas uzskaitītas krājumos, drukas kļūdu šasiju numuros

pamanīja tikai sniedzot paskaidrojumu dienestam (lietas 1.sējuma 174.lapa).

Savā pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka SIA „GMM transports” pieteicējai bija zināms jau agrāk, jo 2015.gada maijā tika slēgts trīspusējs

darījums, taču ar minētā uzņēmuma amatpersonu /pers. D/ iepazinās vēlāk – oktobra mēnesī, jo viņš par amatpersonu kļuva tikai 2015.gada

18.septembrī. Minēto skaidrojumu pieteicēja izklāstījusi arī audita lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā dienesta ģenerāldirektoram.

Novērtējot pieteicējas amatpersonas sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka tie ir vispārīgi un nekonkrēti, pieteicēja nespēj detalizēti izskaidrot

darījuma norisi, tostarp preču transportēšanu.

No pieteicējas amatpersonas sniegtajiem paskaidrojumiem nav saprotams, kurš no darījuma partneriem organizējis preču transportēšanu un kā

notikusi samaksa par preču transportēšanu. Turklāt pieteicējas paskaidrojumi par preču transportēšanu ir pretrunā ar darījuma attaisnojuma dokumentos

norādīto, ka preces netika transportētas. Savukārt darījuma esības un tā norises izvērtēšanai ir būtiska informācija par preču transportēšanai piesaistīto

pārvadātāju un izmantotajiem transportlīdzekļiem.

Attiecībā uz pieteicējas amatpersonas norādīto, ka transportlīdzekļu virsbūves un izkomplektētās rezerves daļas uzskaitītas krājumos, tiesa no lietas

materiāliem – krājumu inventarizācijas akta (lietas 1.sējuma 178.-221.lapa) un pdf izdrukām (lietas 1.sējuma 222.-244.lapa) secina, ka ir

konstatējamas neatbilstības krājumu uzskaitē, piemēram, izdrukās nav konstatējamas no transportlīdzekļa Mercedes Benz E270, ar šasijas numuru

/šasijas numurs/ iegūtās detaļas, bet krājumu inventarizācijas sarakstā uz 2016.gada 15.janvāri nav norādīti nomenklatūras kodi izdrukās norādīto preču

identificēšanai un salīdzināšanai, kā arī citas neatbilstības.

Vienlaikus tiesa piekrīt dienesta secinājumam, ka pieteicējas iesniegtās izdrukas nav identificējamas ar grāmatvedības reģistriem, jo tajās nav

norādīts saraksta nosaukums, izveidošanas datums, katras konkrētās detaļas uzskaites vērtība un cita identificējoša, salīdzināma un pārbaudāma

informācija.

[8.3] SIA „GMM transports” amatpersona /pers. D/ 2016.gada 27.aprīlī dienestam paskaidrojis, ka uzņēmums nodarbojas ar auto kravu

pārvadājumiem. Ar pieteicējas amatpersonu 2015.gada rudenī iepazinās telefoniski, /pers. F/ viņam zvanīja. Ar minēto personu arī kontaktējās par

sadarbību, /pers. F/ interesēja automašīnu iegāde, pārsvarā dīzeļauto, kas jaunāki par 2000.gadu. Konkrēto automašīnu stāvokli un izskatu /pers. F/

redzēja fotogrāfijās, kuras /pers. D/ viņam parādīja. Tad abi vienojās par cenu un /pers. D/ automašīnas iegādājās interneta izsolēs Anglijā. Uz Latviju

automašīnas veda ar autotreileri un nodotas /pers. F/ viņa dzīvesvietā Ādažos. Tika piegādātas četras automašīnas no Anglijas un viena no Latvijas, kuru

iegādājās SIA „GMM transports” pirms /pers. D/ kļuva par amatpersonu. Automašīnu apskate tika veikta pie /pers. F/ Ādažos, piedalījās tikai /pers. F/

un /pers. D/. Automašīnu cena tika noteikta pēc foto apskates. Piegāde notika ar autopārvadātāju 2015.gada 26.novembrī, to veica SIA „KMD Trans”.

/pers. D/ tikās ar SIA „KMD Trans” viņu birojā un nodeva informāciju par to, kad un kur jāizkrauj automašīnas. Visus dokumentus sagatavoja un

noformēja pats /pers. D/, parakstīti tie tika pie pieteicējas. CMR dokumentus sagatavoja SIA „KMD Trans”. Priekšapmaksas rēķini bija kā rokasnauda

par divām Volvo automašīnām (lietas 1.sējuma 163.-165.lapa).

Savu paskaidrojumu un darījuma apliecināšanai /pers. D/ dienestam iesniedzis CMR, kuros kā transportlīdzekļu Volvo XC 90 (2 gab.), Mitsubishi

Pajero un BMW 520D pārvadātājs norādīta SIA „KMD Trans”, pārvadājumos izmantotais transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, CMR noformēšanas datums norādīts attiecīgi 2015.gada 19., 20. un 23.novembris, bet preču saņemšanas datums 2015.gada 27.novembris.

CMR kā preču izsniedzēji norādīti Lielbritānijas uzņēmums ASM Auto Recycling Ltd, preču izsniegšanas adrese OXON, GB un Lielbritānijas uzņēmums

Copart UK, izsniegšanas adreses Witburn, GB un Bristol, GB, savukārt kā kravas izkraušanas adrese norādīta vispārīgi „Rīga, Latvija”.

Tiesas sēdē (lietas 2.sējuma 136.lapa) /pers. D/ liecināja, ka bija SIA „GMM transports” amatpersona un ar pieteicēju bija darījumi ar

automašīnām, proti, liecinieks kā SIA „GMM transports” amatpersona pārdeva pieteicējai četras automašīnas. Liecinieks norāda, ka viņam

piezvanīja /pers. F/ no pieteicējas uzņēmuma, jo viņam kāds bija iedevis liecinieka telefona numuru, un piedāvāja atrast viņam izsolēs konkrētas

automašīnas ar konkrētu aprīkojumu. Liecinieks piekrita un sāka meklēt piemērotas automašīnas, ko varētu pārdot /pers. F/. /pers. F/automašīnas

vajadzēja priekš detaļām. Liecinieks tikās ar /pers. F/ pie /pers. F/ mājās un mutiski izrunāja kādas automašīnas ir nepieciešamas. Visas automašīnas bija

bojātas, ar vizuāliem defektiem, taču braukšanas kārtībā. Liecinieks iegādājās automašīnas izsolēs un www.ss.lv atrada pārvadātāju firmu, kas

automašīnas piegādāja no Lielbritānijas, /pers. F/ uz mājām Ādažos, kur viņam ir serviss. Vienošanās par konkrētām automašīnām notika ar fotogrāfiju

palīdzību, kuras liecinieks izdrukāja no izsoļu mājaslapām. /pers. F/ sākumā samaksāja priekšapmaksu, vēlāk maksāja pa daļā, bet vēl palika parādā.

Priekšapmaksa bija apmēram 34 000 euro, bet precīzi liecinieks neatceras. Priekšapmaksa tika veikta uz liecinieka uzņēmuma kontu. Liecinieks norāda,

ka viņa uzņēmums nekad nav galvojis par pieteicējas saistībām. No Anglijas uz Latviju automašīnas veda pārvadātājs SIA „KMD Trans”. Anglijā

automašīnas tika iegādātas no juridiskām personām. Liecinieks nezina, vai viņa uzņēmums deklarēja šos darījumus. Liecinieks norāda, ka pieteicēja bija

pirmais šāda veida darījumu partneris, bet vēlāk uzņēmumam radās grūtības un citu sadarbības partneru vairs nebija. Savā uzņēmumā liecinieks bija

vienīgais darbinieks, grāmatvedību kārtoja iepriekšējā valdes locekļa ieteikta ārpakalpojumu firma, kuras nosaukumu liecinieks neatceras. Liecinieka

uzņēmuma vienīgie sadarbības partneri bija pieteicēja un SIA „KMD Trans”. Uzņēmuma apgrozījumu un peļņu neatceras. Uzņēmumu vadīja no

2015.gada septembra, bet vēlāk izrādījās, ka uzņēmumam ir ļoti lieli parādi. Par amatpersonu un īpašnieku uzņēmumā liecinieks kļuva pēc iepriekšējā

valdes locekļa lūguma. Uzņēmuma pamatkapitāls bija apmēram 70 000 euro, bet liecinieks nevar paskaidrot, kāda veida pamatkapitāls tas bija.

Lieciniekam ir zemkopja izglītība, bet informāciju, kā vadīt uzņēmumu, kādi dokumenti nepieciešami un kā kārtot grāmatvedību, liecinieks pats meklēja

internetā un mēģināja visu darīt pats.

Novērtējot liecinieka liecības, tiesa tās vērtē kritiski, jo /pers. D/ nespēja izskaidrot ar sava uzņēmuma darbību un grāmatvedības vešanu saistītus

jautājumus, piemēram, sākotnēji norādīja, ka grāmatvedību kārtoja iepriekšējā valdes locekļa ieteikta ārpakalpojumu firma, taču vēlāk norādīja, ka visu

informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un grāmatvedības vešanu meklēja internetā un darīja visu pats. Lai arī /pers. D/ tiesas sēdē vispārīgi

apliecināja darījuma ar pieteicēju esamību, tomēr nespēja sniegt detalizētu skaidrojumu par darījuma norises apstākļiem, ņemot vērā, ka tas bija liecinieka

un viņa uzņēmuma vienīgais darījums. Arī attiecībā uz saņemto priekšapmaksu par darījumu liecinieka sniegtais skaidrojums neatbilst lietas materiāliem,

proti, neatbilst samaksātā priekšapmaksas summa ar liecinieka norādīto, kā arī neatbilst dokumentos norādītais liecinieka uzņēmuma bankas konta

numurs ar to bankas konta numuru, kurā pieteicēja priekšapmaksu pārskaitījusi.

Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka visas četras automašīnas piegādātas pieteicējai vienlaicīgi ar vienu autotreileri no Anglijas, tomēr nav

saprotams kurā brīdī un kādā veidā tika piegādāta piektā automašīna, kuru pieteicējai pārdeva SIA „GMM transports”.

Turklāt dienests ir konstatējis, ka SIA „GMM transports” nav apliecinājusi saimnieciskās darbības veikšanu, proti, nav iesniegusi 2015.gada

pārskatu un uzņēmumam ir būtiski nodokļu parādi valsts budžetā.

[8.4] SIA „KMD Trans” darbinieks /pers. B/ 2016.gada 27.maijā dienestam sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka preces - četri

transportlīdzekļi: Volvo XC 90 (2 gab.), Mitsubishi Pajero un BMW 520D, tika transportētas no Anglijas, tās nevarēja piedalīties ceļu satiksmē Latvijā.

Tās bija sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, un tika izkrautas Ādažos (lietas 1.sējuma 167.-168.lapa).

Tiesas sēdē /pers. B/ liecināja (lietas 2.sējuma 143.lapa), ka strādā par autovadītāju firmā, kas izpildīja pieteicējas pasūtījumu. Kā autovadītājs

liecinieks brauca pa norādītajām adresēm un savāca automašīnas un piegādāja tās pasūtītājam. Arī pieteicējai piegādājis lietotas automašīnas no

Lielbritānijas, no četrām dažādām adresēm, bet vienā piegādē. Tās bija sliktā stāvoklī, laikam priekš rezerves daļām. Liecinieks neatceras, kādas

konkrēti automašīnās piegādāja. Tās nebija darba kārtībā, un liecinieks nezina, kā tās tika transportētas tālāk. Latvijā automašīnas veda uz Ādažiem,

konkrētu adresi neatceras.

Novērtējot liecinieka liecības, tiesa atzīst, ka tās nesakrīt ar pieteicējas un SIA „GMM transports” amatpersonu paskaidrojumos pausto. Pirmkārt,

liecinieks liecināja, ka automašīnas bija sliktā vizuālā un tehniskā stāvokli, tās nebija darba kārtībā, pretēji /pers. D/ liecinātajam, ka visas automašīnas

bija bojātas, ar vizuāliem defektiem, bet braukšanas kārtībā. Otrkārt, liecinieks pārliecinoši norādīja, ka automašīnas tika piegādātas pieteicējai, nevis

SIA „GMM transports”. Lai arī lietā nav strīda, ka automašīnas tika iegādātas pieteicējai nepieciešamajām rezerves daļām, minētās pretrunas rada

šaubas par darījuma faktiskajiem apstākļiem.

[8.5] No lietas materiāliem (lietas 2.sējuma 2.-9.lapa) tiesa konstatē, ka pieteicēja ir veikusi priekšapmaksu SIA „GMM Transports” saskaņā ar

izrakstītajiem priekšapmaksas rēķiniem Nr.19-15 un Nr.20-15 par kopējo summu 17 000 eiro, proti, uz SIA „GMM Transports” kontu

LV57RIKO0002930124348 maksājums 2015.gada 21.oktobrī Nr.19-15 1000 euro apmērā, 2015.gada 27.oktobrī Nr.19-15 3000 euro apmērā,

2015.gada 4.novembrī Nr.20-15 8000 euro apmērā, 2015.gada 12.novembrī Nr.20-15 1500 euro apmērā, 2015.gada 27.novembrī Nr.20-15 3500

euro apmērā.

Tomēr, tiesa konstatē, ka SIA „GMM Transports” vārdā noformētajos 2015.gada 21.oktobra un 2.novembra priekšapmaksas rēķinos norādīts

pavisam cits SIA „GMM Transports” norēķinu konts Nr.LV42RIKO0002013246377.

Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka priekšapmaksu pieteicēja samaksājusi uz dokumentos norādīto SIA „GMM Transports” bankas kontu

pilnā apmērā, turklāt tā bijusi 34 000 euro. Savukārt pieteicēja savā pieteikumā minēto nesakritību nav izskaidrojusi, arī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis

tiesa sēdē minēto nesakritību nevarēja izskaidrot.

Tādējādi nav saprotams, kāpēc pieteicēja veica norēķinus uz bankas kontu, kurš nav norādīts priekšapmaksas rēķinos.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka 2015.gada 26.novembra pavadzīmē GMM 1019 par automašīnas Volvo XC90, 2005.g., šasijas Nr./šasijas numurs/,

norādīta summa apmaksai 16 500 euro, ar samaksas termiņu līdz 2015.gada 26.decembrim, kā arī 2015.gada 30.novembra pavadzīmē GMM 1022 par

automašīnu Volvo XC90, 2005.g., šasijas Nr./šasijas numurs/, norādīta summa apmaksai 17 500 euro, ar samaksas termiņu līdz 2015.gada

30.decembrim (lietas 1.sējuma 125.-127. un 130.lapa).

No minētajām pavadzīmēm nav redzams, ka par tajās norādīto preci būtu saņemta priekšapmaksa, kas kaut kādā daļā vai pilnībā tiek vai netiek

ieskaitīta preces cenā, līdz ar to var secināt, ka pavadzīmēs ir norādīta cita prece, proti, ne tā, kas norādīta 2015.gada 21.oktobra vai 2.novembra

priekšapmaksas rēķinos.

Minētie trūkumi norēķinu dokumentos, tiesas ieskatā, norāda uz darījumu simulatīvo raksturu, proti, papildus apliecina, ka darījumi starp pieteicēju

un SIA „GMM transports” faktiski nav notikuši.

[8.6] No liecinieku /pers. D/ un /pers. B/ liecībām secināms, ka visas četras automašīnas piegādātas pieteicējai vienlaicīgi ar vienu autotreileri no

Anglijas uz pieteicējas adresi Ādažos. Arī pieteicēja savā pieteikumā un pieteicējas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka visas automašīnas

piegādātas vienlaicīgi 2015.gada 26.novembrī.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pavadzīmēs un pieņemšanas - nodošanas aktos norādīts transportlīdzekļu Volvo XC 90, ar šasijas

numuru /šasijas numurs/, Mitsubishi Pajero un BMW 52OD nodošanas un pieņemšanas datums 2015.gada 26.novembris, bet Volvo XC 90, ar šasijas

numuru /šasijas numurs/, un Mercedes Benz E270, ar šasijas //šasijas numurs/, 30.novembris, savukārt CMR norādīts preču – četru automašīnu piegādes

no Anglijas saņemšanas datums 2015.gada 27.novembris.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka visas automašīnas piegādātas un izkrautas vienlaicīgi pieteicējas adresē, tiesa atzīst, ka nav iespējams konstatēt

preču piegādes datumu.

Tiesa ņem vērā arī to, ka atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datubāzes informācijai transportlīdzeklis Mercedes Benz E270, ar šasijas

//šasijas numurs/, no 2013.gada 30.augusta reģistrēts SIA „GMM transports” īpašumā, bet nepiedalās ceļu satiksmē, jo tam nav veikta tehniskā apskate

un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.

Līdz ar to lietā nav iespējams noskaidrot, kādā veidā un kurā datumā minētais transportlīdzeklis ir piegādāts pieteicējai.

[9] No iepriekš [8] konstatēto apstākļu un pierādījumu kopuma tiesa secina, ka pieteicēja apzināti saņēma preces ne no attaisnojuma dokumentos

norādītā darījumu partnera, proti, citu neidentificētu personu piegādātās preces noformēja kā saņemtas no pavadzīmēs norādītā darījumu partnera.

Tā kā darījumu esība starp pieteicēju un SIA „GMM transports” nav konstatējama, ir nepieciešams noskaidrot, vai pieteicēja bija informēta par

iesaistīšanos nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

Kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un

īstās nozīmes.

Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp

uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax

81.punktu).

Tiesa uzskata, ka lietā noskaidroto apstākļu kopums nepārprotami liecina par pārbaudāmo darījumu mākslīgo raksturu.

Tiesa neapšauba pieteicējas tiesības ar darījumu partneriem vienoties mutvārdos vai konkludenti, tomēr ir jānošķir privātās (civiltiesiskās) darījuma

dalībnieku attiecības no publiskajām, proti, pieteicējas pienākumiem pret valsti. Šajā gadījumā iestādei un tiesai nav jāvērtē noslēgtie darījumi no

privāttiesību viedokļa, tā kā šādu darījumu pamatā ir privātpersonu savstarpēja vienošanās un valsts nevar iejaukties to kontrolē no tāda aspekta, vai šie

privāttiesiska darījuma dalībnieki savstarpēji ir apmierināti ar līguma noteikumu izpildi. Tomēr, brīdī, kad privātpersona šādu darījumu piedāvā iestādei

(valstij) kā pamatu publisku tiesību izmantošanai (tiesību atskaitīt priekšnodokli izmantošanai), iestādei ir tiesības (un pienākums) pārbaudīt, vai publisko

tiesību jomā noteiktajā tiesiskajā regulējumā noteiktie nosacījumi ir izpildīti (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 8.jūnija sprieduma lietā

Nr.A42722708 16.punktu).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja nevarēja nezināt, proti, pieteicēja zināja, ka tā iesaistās darījumos, kuru mērķis ir

nepamatota fiskālu priekšrocību gūšana.

[10] Nodokļa maksājumu soda naudas un nokavējuma naudas aprēķins pamatots ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta otro, trešo un

piekto daļu un 32.4pantu.

Minētā likuma 32.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un

uzliek soda naudu.

Minētā panta trešā daļa noteic, ka soda naudu uzliek saskaņā ar šo pantu, 32.4 un 34.pantu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda

naudas apmērs.

Minētā panta piektā daļa noteic, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums

pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa

palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā

iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, kā arī tiesas iepriekš konstatēt, tiesa atzīst, ka dienests pamatoti pieteicējai samazināja no budžeta

atmaksājamo PVN par 12 473,66 euro un saistībā ar to aprēķināja soda naudu 3742,10 euro.

Savukārt 32.4panta pirmajā daļā noteikts, ka par atkārtoto nodokļu pārkāpumu šā likuma 32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas

apmēru divkāršo.

Tiesa konstatē, ka pieteicējai iepriekš veikts PVN audits par 2015.gada februāri – 2012.gada jūniju - jūliju. Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde

2016.gada 25.janvārī pieņēmusi lēmumu, kurš ar Dienesta ģenerāldirektora 2016.gada 24.marta lēmumu Nr.30.2-22.8/2212 atstāts negrozīts.

Iepriekšējā auditā konstatēts, ka pieteicēja, neievēroja likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 92.panta pirmās daļas 1.punktu un likuma ,,Par

grāmatvedību” 2. un 7.panta nosacījumus. Tādējādi tiesa atzīst, ka dienests pamatoti ir konstatējis, ka pieteicēja ir izdarījusi atkārtotu nodokļu

pārkāpumu, un pamatoti divkāršojis aprēķinātās soda naudas apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka dienests pamatoti saskaņā ar minētajām tiesību normām pieteicējai noteica soda naudu divkāršā apmērā 7484,20

euro.

[11] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „RR Trading” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 1.augusta lēmuma Nr.30.2-22.13/5166 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska