Court partially allowed bank's debt collection claim against guarantors for unpaid loan principal and interest.

Lietas Nr. C33628315

Lietas arhīva Nr. C-2088-16/2

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 12.maijā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Santa Bernharde

ar sekretāri Gitu Iubuli,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “PrivatBank” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 13.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemts AS “PrivatBank” (turpmāk arī – prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. C/ un /pers.

D/ (turpmāk arī – atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāju un /pers. C/ 2006.gada 13.janvārī noslēgts Aizdevuma līgums Nr.HK-Z1066/01 (turpmāk arī –

Aizdevuma līgums), saskaņā ar ko tika izsniegts aizdevuma 124 000 euro apmērā. 2006.gada 13.janvārī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts Ķīlas

(Hipotēkas) līgums Nr.HK-Z1066/01 (turpmāk arī – Ķīlas līgums). Prasījumi, kas izriet no Ķīlas līguma tika nodrošināti ar publisku hipotēku, kas

ierakstīta Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļā uz nekustamo īpašumu /adrese/ /adrese/ rajons, kadastra Nr./numurs A/. 2006.gada 13.janvārī starp

prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.HK-Z1066/01 (turpmāk arī – Galvojuma līgums).

Atbildētājs saskaņā ar Galvojuma līguma 2.1., 2.2.apakšpunktu apņēmās nekavējoties dzēst atbildētājas parādu, ja tāds rodas kā sekas

tam, ka atbildētāja nepilda vai nepienācīgi pilda ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības. Atbildētājs atbild par galveno parādu, gan tā blakus prasījumiem

un saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes rezultātā par prasītājam radītajiem zaudējumiem, ieskaitot procentus par Aizdevuma lietošanu, līgumsodu

un tiesas izdevumus. Atbildētājs saskaņā ar Galvojuma līguma 2.3.apakšpunktu atbild kā pats aizņēmējs.

Aizdevuma atmaksa atbildētājai bija jāveic saskaņā ar Maksājumu grafikiem. Aizdevuma līguma 3.4.apakšpunktā noteikts, ka līguma

noslēgšanas dienā procentu likme ir 5,41% gadā no Aizdevuma pamatsummas, kas sastāv no EUR 6 mēnešu LIBOR 3% likmes un 2,75% gadā likmes.

2006.gada 1.novembrī starp prasītāju un /pers. C/ tika parakstīta vienošanās par grozījumiem Ķīlas līgumā, kā arī Vienošanās par

grozījumiem Aizdevuma līgumā. Papildus 2009.gada 23.janvārī tika noslēgta Vienošanās Nr.2 pie Aizdevuma līguma. 2010.gada 12.jūlijā tika noslēgta

Vienošanās par grozījumiem Aizdevuma līgumā. 2011.gada 4.februārī tika noslēgta Vienošanās Nr.4 par grozījumiem Aizdevuma līgumā.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja nepildīja saistības, pēdējo iemaksu veicot 2014.gada 28.maijā 740 euro apmērā, taču tā nav bijusi

pietiekama parāda segšanai. Iemaksātā summa tikusi novirzīta pamatsummas samaksai.

Atbildētāja kavēja maksājumus, kā arī neregulāri veica to apmaksu, līdz ar to prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu,

Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 65.4.apakšpunktu atkāpās no Aizdevuma līguma. 2013.gada 16.jūlijā atbildētājiem nosūtīts 2013.gada 15.jūlija

brīdinājums Nr.20-10/4665 par uzņemto saistību neizpildi un Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja noteiktā termiņā atbildētāji nesamaksās visu

parādu vai neieradīsies, lai vienotos par saistību izpildi. Atbildētāja neizpildīja brīdinājumā minētos nosacījumus, līdz ar to Aizdevuma līgums tika lauzts ar

2013.gada 30.jūliju.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1319., 1587., 1590., 1692., 1694., 1698., 1702., 1703., 1716., 1717., 1720., 1722.,

1753., 1756., 1765., 1770., 1779., 1828., 1934., 1943., 1945., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 33., 34., 39., 41., 44., 127.-130.pantu,

195.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 pantu un 487.panta pirmās daļas 1.punktu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas /pers. C/, bet

piedziņas neiespējamības gadījumā vai nepilnīgas piedziņas gadījumā piedzīt no atbildētāja /pers. D/ pamatparādu 113 368,96 euro apmērā, līgumsodu

par laika periodu no 2013.gada 11.janvāra līdz 2013.gada 30.jūlijam 492,56 euro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada

31.jūlija līdz 2015.gada 22.oktobrim 14 890,99 euro apmērā, valsts nodevu 2807,01 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro

apmērā; lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt sešus procentus gadā no parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). Naudas

summu lūdz iemaksāt AS “PrivatBank” kontā Nr.LV26PRTT0262012526900.

[2] 2015.gada 23.novembrī atbildētājiem uz viņu deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts paziņojums un prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 23.decembrim.

Tiesas sūtītā korespondence atgriezta atpakaļ tiesā ar pasta darbinieka norādi “beidzies glabāšanas laiks”.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesvedību atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā

noteiktajam.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. B/ uzturēja prasību pilnā apmērā, sniedza tiesai paskaidrojumus.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. C/ neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētāja tika informēta likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz

viņas deklarēto dzīvesvietas adresi.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. D/ neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājs tika informēts likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz

viņa deklarēto dzīvesvietas adresi.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmā daļa noteic, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks,

tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt. Ņemot vērā, ka nav pamats lietas

izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantu, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

[4] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2015.gada 23.novembrī atbildētājiem ir nosūtīts prasības pieteikums noraksts paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 23.decembrim.

2016.gada 19.janvārī uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtītas pavēstes par tiesas sēdi 2016.gada 3.maijā, plkst.11.30. Atbildētāji uz

tiesas sēdi neieradās un rakstveida paskaidrojumus uz prasību tiesai nav snieguši.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ar lietā esošo 2006.gada 13.janvāra Aizdevuma līgumu, 2009.gada 23.janvāra Vienošanos Nr.2 pie Aizdevuma līguma, 2010.gada 12.jūlija

Vienošanos par grozījumiem Aizdevuma līgumā, 2011.gada 4.februāra Vienošanos par grozījumiem Aizdevuma līgumā ir pierādītas atbildētājas uzņemtās

līgumsaistības pret prasītāju.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt no pamatparādu 113 368,96 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 1.punktu atbildētāja apņēmās Aizdevuma pieņemt, izmantot to Aizdevuma līgumā norādītajam

mērķim un atmaksāt to prasītājam, kā arī maksāt procentus par Aizdevuma lietošanu un citus Aizdevuma līgumā noteikto maksājumus saskaņā ar pušu

noslēgto Aizdevumu līgumu un šiem Aizdevuma līguma Vispārējiem noteikumiem.

No Aizdevuma līguma 3.2.apakšpunkta redzams, ka prasītājs un atbildētāja vienojušies par aizdevuma izsniegšanu atbildētājai 124 000 euro

apmērā nekustamā īpašuma attīstībai un labiekārtošanai. No Aizdevuma līguma 3.8.apakšpunkta redzams, ka atbildētāja apņēmās samaksāt prasītājam

procentus par aizdevuma izmantošanu un veikt aizdevuma pamatsummas atmaksu saskaņā ar Aizdevuma atmaksas grafiku.

No Vienošanās Nr.4 par grozījumiem Aizdevuma līgumā redzams, ka uz vienošanās parakstīšanas dienu atbildētājas no Aizdevuma līguma

izrietošās saistības pret prasītāju ir 123 011,61 euro apmērā. Par aizdevuma atmaksas gala termiņu noteikts 2016.gada 12.janvāris.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 65.4.apakšpunktā noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt Aizdevuma līgumu un pieprasīt

nekavējošu izsniegtās Aizdevuma pamatsummas, procentu, līgumsodu un citu maksājumu pilnīgu atmaksu pirms Aizdevuma atmaksas gala termiņa, ja

atbildētāja kavē vai ir kavējusi kādu no maksājumiem, kas tai ir jāveic saskaņā ar Aizdevuma līgumu, Aizdevuma atmaksas grafiku un šiem noteikumiem

vairāk kā par 25 kalendārajām dienām.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta pirmās daļas 3.punktu Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt patērētājam, kas nav

pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, izsniegtā kredīta pirmstermiņa atmaksu.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta ceturtās daļas 1.punkts noteic, ka par būtisku līguma pārkāpumu šā panta izpratnē

uzskatāma kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par

30 dienām.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka ir būtiski konstatēt kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšanu no atbildētāju puses, kas

bijusi ilgāka par 60 dienām vai biežāka kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

Kā redzams no lietā esošajiem Aizdevuma atmaksas un procentu samaksas grafikiem (lietas 29., 30.lapa), atbildētājai 2013.gada janvārī

prasītājam bija jānovirza naudas summa 670,80 euro apmērā, bet 2013.gada februārī – 638,53 euro apmērā. Taču, kā izriet no 2015.gada

10.novembra Konta izraksta 01-6 par laika periodu no 2006.gada 13.janvāra līdz 2015.gada 10.novembrim atbildētāja 2013.gada janvārī novirzījusi

prasītājam naudas summu 503,67 euro apmērā, bet 2013.gada februārī – 160 euro apmērā, tādējādi pieļaujot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1

panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto maksājumu kavējumu. Tāpat no minētā Konta izraksta redzams, ka atbildētāj vairākkārt maksājumus veikusi,

kavējot samaksas termiņu.

Līdz ar to prasītājam radās tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma, ko prasītājs izmantojis, 2013.gada 16.jūlijā nosūtot atbildētājiem

2013.gada 15.jūlija brīdinājumu par uzņemto saistību neizpildi un Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu (lietas 58.-60.lapa). Prasītājs brīdinājumā

norādījis, ka kopējā neizpildīto saistību summa uz 2013.gada 15.jūliju ir 1460,44 euro apmērā un noteicis termiņu līdz 2013.gada 29.jūlijam veikt

saistību izpildi. Prasītājs arī norādījis, ka, ja saistības netiks izpildītas, ir uzskatāms, ka prasītājs ir vienpusēji izbeidzis Aizdevuma līguma darbību pirms

termiņa ar nākamo dienu pēc šai brīdinājumā labprātīgai kavēto maksājuma saistību izpildei noteiktā termiņa.

Kā norāda prasītājs un neapstrīd atbildētāji, atbildētāji brīdinājumā minēto naudas summu brīdinājumā noteiktajā termiņā nav samaksājuši, līdz ar to

prasītājs 2013.gada 30.jūlijā atkāpies no Aizdevuma līguma, iegūstot tiesības prasīt no Aizdevuma līguma izrietošo saistību pilnīgu izpildi.

Kā izriet no lietā esošā 2015.gada 22.oktobra parāda aprēķina, neatmaksātais pamatparāds ir 113 368,96 euro apmērā (lietas 9.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tam, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ņemot vērā, ka atbildētāji paskaidrojumus tiesai nav

snieguši, iebildumus nav cēluši un prasību nav apstrīdējuši, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses prasītāja norādītajā apmērā,

līdz ar to prasība par pamatparāda piedziņu 113 368,96 euro apmērā ir apmierināma.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 11.janvāra līdz 2013.gada 30.jūlijam 492,56 euro apmērā.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Savukārt Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

No Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 68.punkta redzams, ka puses vienojušās, ka par Aizdevuma līgumā un Aizdevuma atmaksas grafikā

noteiktā termiņa neveiktu Aizdevuma pamatsummas un/vai procentu par Aizdevuma izmantošanu maksājumu prasītājs ir tiesīgs aprēķināt un saņemt

līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, kas tiek aprēķināts par katru kavēto dienu, sākot ar pirmo maksājuma kavējuma dienu, līdz

dienai, kad atbildētāja veikusi pilnīgu Aizdevuma pamatsummas un/vai procentu par Aizdevuma izmantošanas samaksu, vai līdz dienai, kad prasītājs

vienpusēji izbeidz Aizdevuma līgumu pirms termiņa.

Tā kā tiesa ir konstatējusi saistību neizpildi no atbildētājas puses, tad ir atzīstams, ka atbildētājai ir pienākums maksāt arī līgumsodu.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina izriet, ka prasītājs aprēķinājis līgumsodu 492,56 euro apmērā.

Civillikuma 1716.panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ņemot vērā, ka prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 113 368,96 euro apmērā, tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs atbilst Civillikuma

1716.panta trešās daļas noteikumiem, līdz ar to prasība par līgumsoda 492,56 euro apmērā piedziņu ir apmierināma.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 31.jūlija līdz 2015.gada 22.oktobrim 14 890,99 euro apmērā.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1757.pants noteic, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti

(1765.p.).

Civillikuma 1765.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā tiesa ir konstatējusi saistību neizpildi un nokavējumu no atbildētājas puses par Aizdevuma līguma neizpildi, tad ir atzīstams, ka atbildētājai ir

pienākums maksāt arī likumiskos nokavējuma procentus.

Kā redzams no lietā esošā parāda aprēķina, prasītājs par laika periodu no 2013.gada 31.jūlija līdz 2015.gada 22.oktobrim veicis likumisko

nokavējuma procentu aprēķinu, kas ir 14 890,99 euro apmērā.

Civillikuma 1.pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērā pretējās puses intereses. Tas palīdz novērst

gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, taču pretēji to

īstajiem mērķiem.

Tiesas ieskatā prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet likumisko nokavējuma

procentu apmēram jābūt samērīgam. Tā kā atbildētāja kavējusi uzņemto saistību izpildi, atbildētājai Civillikuma 1759.panta 1.punkta izpratnē ir

pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, bet tie nosakāmi saprātīgās robežās, kas konkrētajā gadījumā kļūst par tiesas kompetenci, lietojot

par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Kā konstatēts no lietā esošā 2013.gada 15.jūlija brīdinājuma par uzņemto saistību neizpildi un Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu, prasītājs

atkāpies no Aizdevuma līguma 2013.gada 30.jūlijā, taču prasītājs prasību tiesā iesniedzis tikai 2015.gada 13.novembrī, proti, gandrīz divarpus gadus no

vienpusējas atkāpšanās no Aizdevuma līguma, tādējādi nerīkojoties pēc labas ticības un mākslīgi audzējot likumisko nokavējuma procentu apmēru.

Tiesa šādu likumisko procentu apmēru atzīst par neatbilstošu Civillikuma 1.pantā ietvertajam labas ticības principam un atzīst, ka no atbildētājas

piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2013.gada 31.jūlija līdz 2014.gada 28.augustam, kas attiecīgi kavēto dienu skaitam ir

7147,91 euro apmērā.

[9] Prasītājs lūdz noteikt tam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai

uz likumu un nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Līdz ar to tiesa uzskata par pamatotu un apmierināmu prasītāja pieteikto lūgumu, un prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir nosakāmi seši procenti gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

[10] Prasītājs lūdz noteikt subsidiāru piedziņu no atbildētājiem.

Civillikuma 1692.pantā ir noteikts, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda.

Savukārt Civillikuma 1698.panta noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas

vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Civillikuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Lietā nodibināts, ka 2006.gada 13.janvārī starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ noslēgts Galvojuma līgums, saskaņā ar ko atbildētājs uzņēmās

saistību atbildēt par /pers. C/ saistībām, kas izriet no Aizdevuma līguma.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 1.1.apakšpunktu atbildētājs uzņēmies pienākumu atbildēt prasītājam par /pers. C/ saistības, kas noteiktas 2006.gada

13.janvārī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgtā Aizdevuma līguma, neatsaucami un neapstrīdami galvojot, ka visas atbildētājas saistības tiks izpildītas

pilnībā, pienācīgā veidā un termiņā atbilstoši Aizdevuma līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.1.apakšpunktu prasītājs un atbildētājs vienojušies, ka, ja atbildētājai rodas parāds prasītājam kā sekas tam, ka

atbildētāja nepilda vai nepienācīgi pilda saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem pielīgtās saistības, atbildētājs apņemas nekavējoties dzēst atbildētājas

parādu saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem.

No minētā ir konstatējams, ka prasītājam ir tiesības vērsties ar piedziņu pret atbildētāju /pers. D/ kā galvinieku, ja piedziņa nebūs iespējama pret

atbildētāju /pers. C/.

Ar lietas materiālos 2013.gada 15.jūlija brīdinājumu par uzņemto saistību neizpildi un Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu un 2013.gada

16.jūlija vairākuma nodoto reģistrēto sūtījumu sarakstu/kvīti ir pierādīts, ka atbildētājam nosūtīts brīdinājums, kurā norādīts, ka kopējā neizpildīto saistību

summa uz 2013.gada 15.jūliju ir 1460,44 euro apmērā un noteikts termiņš līdz 2013.gada 29.jūlijam veikt saistību izpildi. Prasītājs arī norādījis, ka, ja

saistības netiks izpildītas, ir uzskatāms, ka prasītājs ir vienpusēji izbeidzis Aizdevuma līguma darbību pirms termiņa ar nākamo dienu pēc šai brīdinājumā

labprātīgai kavēto maksājuma saistību izpildei noteiktā termiņa.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka ir apmierināms prasītāja lūgums un ir nosakāma subsidiāra parāda piedziņa, sākotnēji piedziņu vēršot pret

atbildētāju /pers. C/, bet piedziņas neiespējamības vai nepilnīgas piedziņas gadījumā vērst piedziņu pret atbildētāju /pers. D/.

[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināma daļēji, no atbildētājas, bet piedziņas neiespējamības vai nepilnīgas piedziņas gadījumā no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenama valsts nodeva 2683,12 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētājiem valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,17 euro

apmērā, proti, no atbildētājas – 0,59 euro apmērā un no atbildētāja 0,59 euro apmērā.

[12] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājiem

nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai nepilnīgas piedziņas gadījumā piedzīt no /pers. D/, personas

kods /personas kods/, par labu AS “PrivatBank”, reģistrācijas Nr.50003086271, pamatparādu 113 368,96 euro apmērā, likumiskos procentus

par laika periodu no 2013.gada 31.jūlija līdz 2014.gada 28.augustam 7147,91 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 11.janvāra līdz

2013.gada 30.jūlijam 492,56 euro apmērā, valsts nodevu 2683,12 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro, kopā 123 700,38

euro.

Noteikt AS “PrivatBank”, reģistrācijas Nr.50003086271, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas

neiespējamības vai nepilnīgas piedziņas gadījumā saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā par laika periodu līdz

sprieduma izpildei.

Naudas summa iemaksājama AS “PrivatBank” kontā Nr.LV26PRTT0262012526900.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,59 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,59 euro apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums tiks sastādīts 2016.gada 26.maijā.

Tiesnese S.Bernharde