Court dismissed appeal against KNAB fine for state official's conflict of interest negligence.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the Anti-Corruption Bureau's decision imposing a 50 lat fine. The court found that the plaintiff, as a state official, negligently violated conflict of interest laws by hiring her son and appointing him to a committee without disclosing her personal interest. Consequently, the court ruled the administrative penalty was legally sound and the appeal unfounded.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 160.30 panta; LAPK 166.30 panta; LAPK 272 pants: A state official who negligently violates conflict of interest rules by acting without disclosure is liable for administrative fines, and the court must assess fault and mitigating circumstances before imposing sanctions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42435007
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 31.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Ozola,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz M.S. (/dzēsts personas kods/) pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 15.janvāra lēmuma Nr.1/442 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2006.gada 6.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.000138 par to, ka M.S. (turpmāk arī – pieteicēja) kā SIA „Jelgavas rajona slimnīca” (turpmāk arī - Sabiedrība) valdes priekšsēdētāja, realizējot valsts amatpersonas pilnvaras interešu konflikta situācijā un pieņemot darbā savu radinieku (dēlu) un nosakot viņam amatalgu, kā arī iekļaujot dēlu komisijas sastāvā, ir pārkāpusi likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteiktos aizliegumu un 21.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pienākumu; neinformējot koleģiālo institūciju par savas valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā, kā arī veicot darbības, kurās viņa un viņas radinieks bija personiski un mantiski ieinteresēti. Tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.29 un 166.30 pantā.
[2] 2006.gada 23.oktobrī KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pieņēmis lēmumu Nr.870/1-24/141, ar kuru nolēma par neziņošanu par atrašanos interešu konflikta, situācijā un par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu saukt pieteicēju pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.29 un 166.30 panta un sodīt ar naudas sodu Ls50 apmērā.
[3] 2007.gada 15.janvārī KNAB priekšnieka vietas izpildītāja, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.1/442 (turpmāk – Lēmums), ar kuru:
- atcēla KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka 2006.gada 23.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/141 daļā par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.29panta;
- nolēma saukt pieteicēju pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30panta par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un sodīt ar naudas sodu Ls50 apmērā.
[4] 2007.gada 20.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par KNAB 2007.gada 15.janvāra lēmuma Nr.1/442 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [4.1] Pieteicēja uzskata, ka KNAB kļūdaini secinājis, ka viņa uzskatāma par valsts amatpersonu. Pieteicēja norāda, ka uz viņu nav attiecināms likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta likums) 4.panta pirmās daļas 18.punkts, jo nodot pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības daļas koncesijā, šādas kapitālsabiedrības valdes locekļi nav pakļauti Interešu konflikta likuma prasībām un nav atzīstami par valsts amatpersonām, kā arī pašvaldība kā īpašnieks vairs nav tiesīgs realizēt savas īpašuma tiesības un lemt par Sabiedrības kapitāla daļām. [4.2] Saskaņā ar ierakstiem Komercreģistrā pilnsabiedrībai „PS Kapitāla pārvaldes sistēmas” ir divas amatpersonas. Savukārt pieteicēja nav minētās pilnsabiedrības amatpersona. Līdz ar to pieteicēja norāda, ka viņa nav rīkojusies pilnsabiedrības vārdā, kā arī to nepārstāv un nelemj. Pilnsabiedrība „PS Kapitāla pārvaldes sistēmas” izlēma, ka pieteicējas dēls ir jāpieņem darbā SIA „Jelgavas rajona slimnīca” un noteica darījuma būtiskās sastāvdaļas. Tātad pieteicējas dēla mantiskās intereses bija ietekmētas līdz tam, kad pieteicēja izdeva formālu rīkojumu un noslēdza darba līgumu. Šāds rīkojums un noslēgtais darba līgums nerada interešu konfliktu, jo šo jautājumu jau iepriekš bija izlēmusi augstāka institūcija, kurai ir pakļauta pieteicēja, kura savukārt nevar atteikties neizpildīt augstākas institūcijas dotos uzdevumus un rīkojumus. Turklāt rīkojums jebkurā gadījumā ir iekšējs dokuments informatīva rakstura saiknes nodrošināšanai starp organizācijas struktūrvienībām, savukārt darba līguma slēgšanu noteikta Darba likuma 40.panta pirmajā daļā.
[5] 2007.gada 23.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts KNAB paskaidrojums par pieteikumu. [5.1] KNAB nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka viņa nav valsts amatpersona, jo, kaut arī, Sabiedrības kapitāla daļas no 2003.gada 30.decembra ir nodotas koncesijā citam tiesību subjektam, tā Interešu konflikta likuma izpratnē ir uzskatāma par kapitālsabiedrību, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus un Sabiedrības valdes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām atbilstoši Interešu konflikta likuma 4.panta pirmās daļas 18.punktam, kuriem ir saistoši minētajā likumā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.
Arī VID norādījis, ka pieteicēja kā SIA ,,Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja ir valsts amatpersona, kurai atbilstoši Interešu konflikta likuma 23.panta pirmajai daļai ir pienākums noteiktajā termiņā un kārtībā sniegt valsts amatpersonas deklarāciju, neskatoties uz to, ka Jelgavas rajona padome 2006.gada 9.oktobra vēstulē norāda, ka no koncesijas līguma noslēgšanas brīža SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes locekļi nav valsts amatpersonas likuma izpratnē, kas neatbilst Interešu konflikta likuma prasībām.
VID 2007.gada 8.janvāra vēstulē Nr.7.2-17/820 informēja KNAB, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa sabiedrības pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, kaut arī šīs pašvaldībai piederošās kapitāla daļas ir nodotas koncesijā privātai personālsabiedrībai, kurai saskaņā ar līguma nosacījumiem ir tiesības iecelt valdi, atbilst valsts amatpersonas statusam saskaņā ar Interešu konflikta likuma 4.panta pirmās daļas 18.punktu. Izvērtējot pieteicējas atbilstību valsts amatpersonas statusam, būtisks priekšnosacījums ir kapitālsabiedrības statusam, kurā valdes priekšsēdētājas amatu ieņem pieteicēja.
Gan atbilstoši Interešu konflikta likuma 4.panta pirmās daļas 18.punktam, gan 2003.gada 30.decembra starp Jelgavas rajona padomi un PS ,,Kapitāla pārvaldes sistēmas” noslēgtā koncesijas līgumā noteiktajam, pieteicēja ieņem amatu tādā kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, līdz ar to uzskatām, ka pieteicēja kā SIA ,,Jelgavas rajona slimnīcas” valdes priekšsēdētāja ir uzskatama par valsts amatpersonu un KNAB priekšnieka 2007.gada 15.janvāra lēmumā Nr.1/442 izdarītie secinājumi ir pamatoti. [5.2] Par pieteicējas norādi, ka izdodot formālu rīkojumu un noslēdzot darba līgumu saistībā ar savu dēlu, viņa nav radījusi interešu konfliktu, KNAB paskaidro, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma 1.panta 5.punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot savas valsts amatpersonas pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas personiskās vai mantiskās intereses.
Ņemot vērā to, ka pieteicēja kā SIA ,,Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja ir valsts amatpersona Interešu konflikta likuma 4.panta pirmās daļas 18.punkta izpratnē, kurai saistoši minētajā likumā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, saskaņā ar minētā likuma 11.panta pirmo daļu, valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Bērns ir radinieks šā likuma 1.panta 6.punkta izpratnē. Līdz ar to KNAB uzskata, ka pieteicēja kā SIA ,,Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja, izdodot 2006.gada 8.februāra rīkojumu Nr.12/k ,,Par pieņemšanu darbā” un pieņemot darbā savu radinieku (dēlu), nosakot viņam amatalgu, un 2006.gada 17.maija rīkojumu Nr.1-3/26p ,,Par pastāvīgi darbojošos komisijas izveidošanu”, iekļaujot tajā savu radinieku (dēluG.P., veica darbības kurās viņa un viņas radinieks (bērns) bija personiski un mantiski ieinteresēti, kas ir pretrunā Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas prasībām.
[6] Ņemot vērā, ka pieteicēja ir piekritusi lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 80.lapa), tiesa lietu izskata bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).
Motīvu daļa
[7] Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[8] Tiesa lietā konstatē turpmāk minētos apstākļus: [8.1] M.S. no 2004.gada 19.februāra ir SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja (lietas 95.-97.lapa; lietas pielikuma 98.-99.lapa). [8.2] 2003.gada 30.decembrī starp Jelgavas rajona padomi un PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas” noslēgts koncesijas līgums par Sabiedrības kapitāla daļu nodošanu komerciālā pārvaldīšanā, ar kuru Jelgavas rajona padome nodod sev piederošās pašvaldības Sabiedrības kapitāla daļas PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas” (lietas 6.- 30.lapa). [8.3] 2006.gada 2.janvārī PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas” valdes sēdē pieņemts lēmums (protokols Nr.1), ar kuru uzdots SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētājai M.S. slēgt līgumu ar G.P. par slimnīcas komercdirektora amata pienākumu izpildi, nosakot mēneša atlīdzību atbilstoši personāla sarakstā noteiktajai (lietas pielikuma 24.lapa). [8.4] 2006.gada 8.februārī SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja M.S., pamatojoties uz 2006.gada 2.janvāra PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas”’ valdes sēdes protokolu Nr.1, izdod rīkojumu Nr.12/k par G.P. pieņemšanu darbā, nosakot amatalagu (lietas pielikuma 28.lapa). [8.5] 2006.gada 10.maijā SIA Jelgavas rajona slimnīca” dalībnieku ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums (protokols Nr.03), ar kuru nolemts uzdot Sabiedrības valdei ar savu lēmumu izveidot pastāvīgi darbojošos iepirkuma komisiju un iecelt par šīs komisijas priekšsēdētāju sabiedrības valdes locekli G.P. (lietas pielikuma 26.lapa). [8.6] 2006.gada 17.maijā SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja M.S. izdod rīkojumu Nr.1-3/26p par pastāvīgi darbojošos iepirkuma komisijas izveidošanu , kuras sastāvā cita starp iekļauj G.P. (lietas pielikuma 57.lapa). [8.7] 2006.gada 6.oktobrī KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.000138 (lietas pielikuma 49.-51.lapa).
[9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par iepriekš minētajiem apstākļiem [8]. Strīds ir par to, vai M.S. kā SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja bija uzskatāma par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma izpratnē un vai tādējādi ir pārkāpusi minētā likuma normas, kā arī strīds ir par to, vai pieteicēja ir veikusi darbības, kurās viņa un viņas radinieks (dēls) bija personiski un mantiski ieinteresēti, proti, pieņēmusi lēmumus attiecībā uz savu dēlu.
[10] Vispirms tiesa noskaidros, vai pieteicēja kā SIA „Jelgavas rajona slimnīca” valdes priekšsēdētāja ir uzskatāma par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma izpratnē. Lietā nav strīda par to, ka Jelgavas rajona padomei Sabiedrībā piederēja 87,72% daļas 149795 latu vērtībā, kuras tā 2003.gada 30.decembrī, noslēdzot koncesijas līgumu, nodeva komerciālā pārvaldīšanā PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas”, piešķirot koncesionāram noteiktu tiesību apjomu – veikt Sabiedrības dalībnieku sapulces funkcijas, izņemot jautājumus par Sabiedrības reorganizāciju, likvidāciju (..) un koncesijā nodoto daļu atsavināšanu.
Koncesijas līguma 1.4.punkts noteic, ka koncesijā nodotās kapitāla daļas paliek koncedenta (Jelgavas rajona padomes) īpašumā (sk. lietas 7.lapu). Interešu konflikta likuma 4.panta pirmajā daļā ir tieši noteikti amati, kuros atrodoties, persona iegūst valsts amatpersonas statusu, cita starp arī valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (4.panta pirmās daļas 18.punkts). Tādējādi, konstatējot, ka pašvaldības kapitāla daļa Sabiedrībā ir vairāk kā 50 procentu, konkrētajā gadījumā 87,72%, secināms, ka Sabiedrības valdes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām.
Turklāt Interešu konflikta likuma 4.panta pirmajā daļā minētais uzskaitījums nav izsmeļošs, jo likumdevējs noteicis arī papildu pazīmes (kritērijus), kuras konstatējot personas darbībā, tā atzīstama par valsts amatpersonu. No Interešu konflikta likuma 4.panta otrās un trešās daļas to kontekstā izriet, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šādām funkcijām: tiesības izdot administratīvos aktus; veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.
Tātad personas darbība (pieņemtie lēmumi u.tml.) nav noteicošais faktors, izvērtējot, vai persona ir atzīstama par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma 4.panta trešās daļas izpratnē. Personas statuss ir atkarīgs no veicamajām funkcijām, t.i., no pilnvarojuma apjoma, ko šai personai piešķīrusi valsts vai pašvaldība. Kā amatpersonas statusu noteicošu kritēriju likumdevējs citastarp ir ietvēris arī tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem. Tā kā pieteicējai kā Sabiedrības valdes priekšsēdētājai šādas tiesības bija – tiesības rīkoties ar pašvaldības mantu, secināms, ka pieteicēja uzskatāma par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma 4.panta trešās daļas izpratnē un uz viņu attiecās minētā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Šie ierobežojumi bija jāievēro kā ikvienai valsts amatpersonai neatkarīgi no veicamajiem pienākumiem un tāpēc tiesai nav jāvērtē, vai pieteicēja konkrētajā gadījumā, izdodot rīkojumus, rīkojās ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
[11] LAPK 166.30pantā (tiesību normas spriedumā norādītas redakcijā, kuras bija spēkā 2006.gada 8.februārī un 2006.gada 17.maijā) noteikts, ka par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā, uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
KNAB pieteicēju sodījis tieši par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā, jo pieteicēja pārkāpusi Interešu konflikta likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu, proti, valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, (..) veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Jēdzienu interešu konflikta situācija skaidrojums ir noteikts Interešu konflikta likuma 1.panta 5.punktā - interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
No minētās tiesību normas teksta izriet, ka interešu konflikta situācijā amatpersona atrodas tikai tad, ja tā aktīvi izpilda savus amata pienākumus, saņēmusi konkrētus darba uzdevumus, un no šo jautājumu risināšanas var tikt ietekmētas likumā nosaukto personu intereses. Tātad minētā tiesību norma interešu konflikta situācijā ietver gadījumu, kad amatpersona pārkāpj likumā noteiktos aizliegumus vai ierobežojumus, piemēram kā konkrētajā gadījumā, pieteicēja veica tādas darbība, kas funkcionāli bija saistītas ar viņas amatu pienākumu izpildi un ietekmēja viņas un viņa radinieka personiskās intereses.
Tiesas ieskatā lietā nav strīda, ja valsts amatpersona piedalās lēmuma pieņemšanā, kurā tā vai tās radinieks ir mantiski vai personiski ieinteresēts, tad valsts amatpersona atrodas interešu konfliktā. Konkrētajā lietā strīds ir par to, vai pieteicēja ir piedalījusies šādu lēmumu (rīkojumu) pieņemšanā vai sagatavošanā. Tiesa noraida pieteicējas argumentu par to, ka, izdodot rīkojumus [8.4.], [8.6], viņa rīkojies atbilstoši augstākas institūcijas jau iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, līdz ar to pieteicēja nebūtu saucama pie administratīvās atbildības.
Tiesa uzskata, ja ar iestādes vai institūcijas lēmumu valsts amatpersonai tiek uzdota tādas funkcijas izpilde, kas saskaņā ar spēkā esošu normatīvo aktu, šajā gadījumā ar Interešu konflikta likumu, nav atļauta, vai kuras pildīšanā ir jāievēro noteikti ierobežojumi, tad pieteicējai, kā valsts amatpersonai, bija jāpilda minēta likuma prasības. Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti norādījis, ka pieteicējai kā valsts amatpersonai bija jāzina, ka pastāv ierobežojumi tādu lēmumu izdošanā vai sagatavošanā, ar kuriem tā lemj par kāda labuma piešķiršanu sev vai radiniekam, un konstatējot šādu gadījumu, pieteicējai par šo situāciju bija jāinformē augstāka valsts amatpersona vai koleģiāla institūcija, ko pieteicēja nav darījusi. No augstāk minētā tiesa secina, ka pieteicēja ir veikusi valsts amatpersonas funkcijas interešu konflikta situācijā, jo izdevusi rīkojumus, kurā viņa un viņas radinieks ir mantiski un personiski ieinteresēts.
[12] Tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka viņas darbībās nav saskatāms LAPK 160.30 panta pārkāpums, jo nav konstatējams, ka viņa ar nodomu vai aiz neuzmanības būtu izdarījusi administratīvo pārkāpumu, jo esot izpildījusi augstākas institūcijas lēmumus. Tiesa konstatē, ka LAPK 160.30panta sastāvā subjektīvā puse neparedz tā izdarīšanu ar nodomu, bet ir iespējama arī šī pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības, kad persona, kas to izdarījusi ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Tiesa konstatē, ka šajā gadījumā pieteicējai kā valsts amatpersonai vajadzēja paredzēt, ka viņas darbības, izdodot konkrētos rīkojumus par sava dēla pieņemšanu darbā un algas noteikšanu, kā arī par dēla iekļaušanu komisijas sastāvā, kā arī neinformējot augstāku koleģiālu institūciju par savu personisko ieinteresētību minēto rīkojumu izdošanā, pārkāps gan Interešu konflikta likuma normas, gan LAPK 160.30 pantu, tādējādi pieteicēja varēja paredzēt minēto darbību sekas.
[13] Saskaņā ar LAPK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro gan pārkāpuma būtība, gan personas vaina, gan atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 32.panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 160.30 pantā paredzēta sankcija - naudas sods valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. Ņemot vērā, ka administratīvais naudas sods pieteicējai piemērots minimālajā sankcijā paredzētajā apmērā t.i., 50 latu apmērā, iestādei papildus lietderības apsvērumi nebija jāizdara.
[14] Pastāvot norādītajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 15.janvāra lēmuma Nr.1/442 ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu - nepamatots un noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt M.S. pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2007.gada 15.janvāra lēmuma Nr.1/442 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnese (paraksts) S.Ozola
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ____________S.Ozola Rīgā, 2008.gada 31.oktobrī