Court allows plea deal for illegal logging in nature park, sentencing organizer and executor to prison terms.

Lietas Nr. 11310022313

Lietas arhīva Nr. K24-0337-13/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2013.gada 28.oktobrī

Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Zeltīte Kusiņa izskatīja rakstveida procesā 2013.gada 28.oktobrī krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēta Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 109.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā,

kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) un Krimināllikuma 260.panta trešajā

daļā un 262.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

Pārbaudījusi pirmstiesas procesā noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu noslēgšanas apstākļus un vienošanās atbilstību

Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normām,

tiesa konstatēja

/pers. A/ organizēja izdarīt patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā šādos apstākļos:

2010.gada septembra mēnesī, pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ vienojās ar /pers. B/ par patvaļīgu koku ciršanu

nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ (kadastra Nr./numurs A/), Ogres novada, Meņģeles pagastā, meža 1.kvartāla 3.nogabala 0,37 ha platībā, kas

ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas parks „Ogres upes ieleja”.

/pers. B/ pārkāpa 2000.gada 24.februāra likuma „Meža likums” 12.panta pirmās daļas prasības, kuras noteic, ka: „Lai uzsāktu koku ciršanu meža

zemē, nepieciešams apliecinājums” ; 2010.gada 16.marta Ministru Kabineta noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 27.2.apakšpunktu, kas noteic, ka: „dabas parku meža zemēs aizliegts cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā

cirtē” un bez ciršanas apliecinājuma tīši nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ (kadastra Nr./numurs A/), Ogres novada Meņģeles pagastā meža 1.kvartāla

3.nogabala 0,37 ha platībā patvaļīgi nocirta 8 (astoņas) priedes ar krāju 13,06 m3, 44 (četrdesmit četras) egles ar krāju 59,34 m3, 2 (divus) bērzus ar

krāju 0,60 m3, 4 (četras) apses ar krāju 7,87 m3, pavisam kopā nocērtot 58 (piecdesmit astoņus) kokus ar krāju 80,87 m3.

Šādu /pers. B/ patvaļīgo darbību rezultātā Rīgas reģionālajai virsmežniecībai nodarīti zaudējumi Ls 2303,81 apmērā.

Tādejādi /pers. A/ organizēja /pers. B/ izdarīto patvaļīgo koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas parks „Ogres upes ieleja”.

Ar tādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 109.panta

otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).

/pers. B/ izdarīja patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā šādos apstākļos:

2010.gada septembra mēnesī, pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā laikā, /pers. B/ vienojās ar /pers. A/ par patvaļīgu koku ciršanu

nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ (kadastra Nr./numurs A/), Ogres novada Meņģeles pagastā meža 1.kvartāla 3.nogabala 0,37 ha platībā, kas ietilpst

īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas parks „Ogres upes ieleja”.

/pers. B/, pārkāpjot 2000.gada 24.februāra likuma „Meža likums” 12.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka: „Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē,

nepieciešams apliecinājums.” prasības, 2010.gada 16.marta Ministru Kabineta noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 27.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka: „dabas parku meža zemēs aizliegts cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā

cirtē”, bez ciršanas apliecinājuma, tīši, nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ (kadastra Nr./numurs A/), Ogres novada, Meņģeles pagastā, meža 1.kvartāla

3.nogabala 0,37 ha platībā patvaļīgi nocirta 8 (astoņas) priedes ar krāju 13,06 m3, 44 (četrdesmit četras) egles ar krāju 59,34 m3, 2 (divus) bērzus ar

krāju 0,60 m3, 4 (četras) apses ar krāju 7,87 m3, pavisam kopā nocērtot 58 (piecdesmit astoņus) kokus ar krāju 80,87 m3.

Šādu /pers. B/ patvaļīgo darbību rezultātā Rīgas reģionālajai virsmežniecībai nodarīti zaudējumi Ls 2303,81 apmērā.

Ar tādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā (likuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.).

/pers. B/, būdams alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli un pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un tā rezultātā cietušajam

nodarīti viegli miesas bojājumi šādos apstākļos:

2013.gada 14.aprīlī ap plkst.17.20 /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, Lielvārdes novada Lielvārdē, Avotu ielā vadīja automašīnu BMW 316,

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa ceļu daudzdzīvokļu ēku pagalmā, kas apzīmēts ar ceļa zīmi Nr.528 („Dzīvojamā zona”), no ēkas Avotu ielā 5

puses ēkas Avotu ielā 1 virzienā. Automašīnas BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs /pers. B/ nesekoja līdzi izmaiņām ceļu

satiksmes situācijā, nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību, proti, par to, vai netiks traucēti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji,

neizvēlējās tādu braukšanas ātrumu, kas būtu piemērots redzamībai braukšanas virzienā, ņemot vērā to, ka ceļa posma pārskatāmība bija ierobežota citu

uz brauktuves novietotu transportlīdzekļu dēļ, neizvērtēja kustības bīstamības rašanās iespēju, proti, to, ka līdzās brauktuvei spēlējas mazi bērni, līdz ar to

jebkurā brīdī iespējama bērnu iziešana uz brauktuves, un, braukdams garām ēkai Avotu ielā 3, uzbrauca gājējam /pers. H/, kurš skriešus šķērsoja

brauktuvi no kreisās uz labo pusi automašīnas braukšanas virzienā, dodamies no ēkas Avotu ielā 3 otrās kāpņu telpas uz brauktuves pretējā pusē

izvietoto bērnu rotaļu laukumu.

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā /pers. H/ guva miesas bojājumus. Saskaņā ar Ogres tiesu medicīniskās ekspertīzes nodaļas eksperta atzinumu

Nr.52 cietušais ieguva šādus miesas bojājumus: sejas sasitums ar sistu brūci pieres kreisajā pusē un zemādas asinsizplūdums kreisās acs plakstiņos, abu

kāju sasitums ar zemādas asinsizplūdumiem. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgu

veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai.

Tādejādi /pers. B/ kā automašīnas BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs ir pārkāpis Latvijas Republikas Ministru kabineta

2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”:

4.punktu, kurš noteic, ka: „Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus, kā arī jāievēro ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības”;

10.punktu, kurš noteic, ka: „Ceļu satiksmes dalībniekam jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un

nenodarītu zaudējumus”;

34.punktu, kurš noteic, ka: „Transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana,

jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības”;

38.4.punktu, kurš noteic, ka: „Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it

sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji)”;

39.1.1.punktu, kurš noteic, ka: „Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles

(transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus)”;

112.punktu, kurš noteic, ka: „Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes

intensitāti, transportlīdzekļa īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā)”.

154.punktu, kurš noteic, ka: „Dzīvojamā zona, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču

viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu”;

158.punktu, kurš noteic, ka: „Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem (Noteikumu 13.nodaļa).”

Minēto ceļu satiksmes noteikumu punktu prasību neievērošana no automašīnas BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītāja /pers.

B/ puses bija šā ceļa satiksmes negadījuma rašanās cēlonis, kā rezultātā /pers. H/ guva vieglus miesas bojājumus.

Ar tādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā.

/pers. B/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas), būdams alkohola ietekmē, šādos apstākļos:

2013.gada 14.aprīlī ap plkst.17.20 /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, Lielvārdes novada Lielvārdē, Avotu ielā vadīja automašīnu BMW 316,

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa ceļu daudzdzīvokļu ēku pagalmā, kas apzīmēts ar ceļa zīmi Nr. 528 („Dzīvojamā zona”), no ēkas Avotu ielā 5

puses ēkas Avotu ielā 1 virzienā. Automašīnas BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs /pers. B/ nesekoja līdzi izmaiņām ceļu

satiksmes situācijā, nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību, proti, par to, vai netiks traucēti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji,

neizvēlējās tādu braukšanas ātrumu, kas būtu piemērots redzamībai braukšanas virzienā, ņemot vērā to, ka ceļa posma pārskatāmība bija ierobežota citu

uz brauktuves novietotu transportlīdzekļu dēļ, neizvērtēja kustības bīstamības rašanās iespēju, proti, to, ka līdzās brauktuvei spēlējas mazi bērni, līdz ar to

jebkurā brīdī iespējama bērnu iziešana uz brauktuves, un, braucot garām ēkai Avotu ielā 3, uzbrauca gājējam /pers. H/.

Veiktajā alkohola ietekmes pārbaudē ar portatīvo kontroles aparātu „AlcoQuant 6020” plkst.17.39 transportlīdzekļa vadītāja /pers. B/ izelpas

gaisā pēc pieļaujamās kļūdas atrēķināšanas tika konstatētas 1,93 promiles alkohola, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Veiktajā atkārtotā

pārbaudē plkst.17.54 transportlīdzekļa vadītāja /pers. B/ izelpas gaisā pēc pieļaujamās kļūdas atrēķināšanas tika konstatētas 1,82 promiles alkohola, kas

atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

Ar tādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.

Ar 2013.gada 30.septembra ierosinājumu tiesai apstiprināt pirmstiesas procesā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu Ogres rajona

prokuratūras prokurore I.Rudovska nosūtīja Ogres rajona tiesai krimināllietu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 109.panta

otrās daļas, /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 109.panta otrās daļas, 260.panta trešās daļas un 262.panta otrās daļas.

Ogres rajona tiesas tiesnese 2013.gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu minēto krimināllietu par pirmstiesas procesā noslēgtu vienošanos par vainas

atzīšanu un sodu iztiesāt rakstveidā procesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1panta otrās daļas 1.punktu prokurorei I.Rudovskai, aizstāvei M.Kozlovskai, Valsts meža dienesta Rīgas

reģionālajai virsmežniecībai un apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ izskaidrotas tiesības 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt

iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Likumā paredzētajā termiņā procesā iesaistītās personas noraidījumu nav pieteikušas un iebildumi

pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā netika saņemti.

Rakstveida procesā tiesa izskata lietu pēc lietā esošajiem materiāliem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1panta trešajā daļā noteikto.

Pirmstiesas procesā prokurore I.Rudovska un apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu

2013.gada 30.septembra vienošanās protokolā, ņemot vērā turpmāk minētos apstākļus.

Apsūdzētie/pers. A/ un /pers. B/ piekrita vienošanās procesa piemērošanai, abiem apsūdzētajiem bija izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un

sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu, tika atzīts, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Apsūdzētie

piekrita viņiem katram inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un radītā kaitējuma novērtējumam, proti, ka /pers. A/ organizēja izdarīt patvaļīgu

koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā izvirzītajā apsūdzībā norādītajos faktiskajos apstākļos, kas atreferēti šā sprieduma aprakstošajā daļā un

kvalificēti saskaņā ar Krimināllikuma 20.panta otro daļu un 109.panta otro daļu, un /pers. B/ izdarīja patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas

teritorijā, kā arī, būdams alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli un pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, un tā rezultātā cietušajam nodarīti viegli miesas

bojājumi un vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), būdams

alkohola ietekmē, izvirzītajā apsūdzībā norādītajos faktiskajos apstākļos, kas atreferēti šā sprieduma aprakstošajā daļā un kvalificēti saskaņā ar

Krimināllikuma 109.panta otro daļu, 260.panta trešo daļu un 262.panta otro daļu.

Abos vienošanās protokolos ir fiksēts, ka ar /pers. A/ un /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu Valsts meža dienesta Rīgas reģionālajai

mežniecībai nodarīts materiālais zaudējums Ls 2303,81 apmērā un tādā apmērā minētā iestāde ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju.

Vienošanās protokolos fiksēts, ka abi apsūdzētie piekrīt solidāri atlīdzināt Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās mežniecības pieteikto kaitējuma

kompensāciju Ls 2303,81 apmērā.

Vienojoties ar apsūdzētajiem, ir ņemts vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par abu apsūdzēto atbildību mīkstinošu apstākli tiesa

var atzīt vaļsirdīgu atzīšanos un izdarītā nožēlu katram apsūdzētajam viņu izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos.

Vienojoties ar /pers. B/, ir ņemts vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par atbildību mīkstinošo apstākli tiesa var

atzīt ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma labprātīgu atlīdzināšanu cietušajam pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas.

Vienošanās procesā ir ņemts vērā, ka Krimināllikuma 48.pantā paredzētie atbildību pastiprinošie apstākļi netika konstatēti nevienam no šajā lietā

apsūdzētajiem.

Abos vienošanās protokolos, vienojoties par vainas atzīšanu un sodu, ir ņemts vērā par katra apsūdzētā personību pirmstiesas procesā

noskaidrotais. Šos datus no vienošanās protokola tiesa neatkārtos sprieduma tekstā.

Abos vienošanās protokolos ir fiksēts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.)

apsūdzētās /pers. A/ un /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 109.panta otrās daļas klasificējas kā mazāk smags noziegums.

Vienošanās protokolā ir fiksēta un atreferēta Krimināllikuma 109.panta otrās daļas soda sankcija likuma redakcijā, kas ir spēkā no 2013.gada

1.aprīļa.

Vienojoties ar /pers. B/, ir ņemts vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 01.04.2013.)

apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas klasificējas kā smags noziegums, jo noziedzīgo nodarījumu viņš

izdarīja 2013.gada 14.aprīlī.

Noslēgtajā vienošanās ar /pers. B/ ir ņemts vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 01.04.2013.)

apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas klasificējas kā mazāk smags noziegums, jo noziedzīgo nodarījumu

viņš izdarīja 2013.gada 14.aprīlī.

Vienošanās protokolā ir fiksēta un atreferēta Krimināllikuma 260.panta trešās daļas un 262.panta otrās daļas soda sankcija.

Vienojoties par vainas atzīšanu un sodu pirmstiesas procesā ar abiem apsūdzētajiem, ir ņemts vērā likumā definētais soda mērķis - aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas prasības, kuru ietvaros

vienošanās gaitā bija vērtēts noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgo personības un atbildību ietekmējošie apstākļi.

Ņemot vērā soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta prasības, tika panākta vienošanās par to, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajai /pers. A/

nosakāms Krimināllikuma 109.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētais sods – brīvības atņemšana minimālajā apmērā uz 3 (trīs) mēnešiem. Minētais

soda veids un apmērs vienošanās protokolā pamatots ar to, ka apsūdzētajai ir konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis, bet pastiprinoši apstākļi netika

konstatēti, ka viņa agrāk nav sodīta, ir pensionāre cienījamā vecumā.

Vienojoties par nosakāmo sodu apsūdzētajai /pers. A/, tika panākta vienošanās piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, ņemot vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, bija iegūta pārliecība, ka apsūdzētā, sodu

neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tādejādi viņu var notiesāt nosacīti un atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas

noteikumiem sodu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un nepārkāps sabiedrisko kārtību.

Ņemot vēra minēto, pirmstiesas procesā noslēgta vienošanās par to, ka prokurors lūgs tiesu piespriest šādu sodu: /pers. A/ atzīt par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 109.panta otrajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro, trešo daļu noteikto brīvības atņemšanas sodu 3 (trīs) mēneši noteikt nosacīti ar pārbaudes

laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Savukārt, ņemot vērā soda mērķi un Krimināllikuma 46.panta prasības, tika panākta vienošanās par to, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam

/pers. B/ nosakāms Krimināllikuma 109.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētais sods – īslaicīga brīvības atņemšana, Krimināllikuma 260.panta

trešās daļas soda sankcijā paredzētais sods – brīvības atņemšana, Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda sankcijā paredzētais sods – īslaicīga

brīvības atņemšana.

Pirmstiesas procesa tika panākta vienošanās, ka apsūdzētajam /pers. B/ ir piemērojams Krimināllikuma 260.panta trešās daļas un 262.panta otrās

daļas soda sankcijā obligāti piemērot paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana atbilstoši soda sankcijas formulējumam par

šā veida papildsodu, kas faktiski ir šīs tiesībspējas atņemšana un reāli izpaudīsies arī kā liegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Ir panākta vienošanās, ka /pers. B/ nav piemērojams Krimināllikuma 260.panta trešās daļas un 262.panta otrās daļas soda sankcijā alternatīvi

piemērot paredzētais papildsods - mantas konfiskācija, jo apsūdzētā vadītais transportlīdzeklis BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, nav

viņa īpašums un nav konfiscējams.

Vienojoties par nosakāmo sodu ar apsūdzēto /pers. B/, ir ņemti vērā konstatētie divi atbildību mīkstinošie apstākļi, atbildību pastiprinošu apstākļu

neesamība, tas, ka agrāk nav tiesāts, speciālistu uzskaitēs neatrodas, apgādībā 2 mazgadīgi bērni, strādā SIA /Nosaukums E/ par autoatslēdznieku.

Vienošanās gaitā pirmstiesas procesā ar /pers. B/ ir ņemts vērā, ka viņš izdarījis vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tāpēc galīgais sods

apsūdzētajam nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Ir panākta vienošanās piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību un citus lietas apstākļus, bija iegūta pārliecība, ka /pers. B/, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tādejādi apsūdzēto

var notiesāt nosacīti un atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem sodu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais

neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un nepārkāps sabiedrisko kārtību.

Ņemot vēra minēto, pirmstiesas procesā noslēgta vienošanās par to, ka prokurors lūgs tiesu piespriest šādu sodu: /pers. B/ atzīt par vainīgu

Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) un pēc

Krimināllikuma 109.panta otrās daļas sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem. /pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta

otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas. /pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma

260.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus, galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 1 (vienu) mēnesi,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, bez mantas konfiskācijas. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro, trešo daļu

noteikto brīvības atņemšanas sodu 3 (trīs) gadi 1 (viens) mēnesis noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.

Pārbaudījusi abas noslēgtās vienošanās, kas fiksētas 26.09.2013. u n 30.09.2013. vienošanās protokolos, būdama iepazinusies ar

krimināllietas materiāliem, tiesa atzīst, ka nav šaubu par apsūdzētās /pers. A/ vainīgumu pirmstiesas procesā inkriminētajā apjomā pēc Krimināllikuma

20.panta otrās daļas un 109.panta otrās daļas, kā arī nav šaubu par /pers. B/ vainīgumu pirmstiesas procesā inkriminētajā apjomā pēc Krimināllikuma

109.panta otrās daļas, 260.panta trešās daļas un 262.panta otrās daļas. Tiesa atzīst abu apsūdzēto vainīgumu par pilnībā pierādītu un abi apsūdzētie par

attiecīgi katram inkriminēto noziedzīgo nodarījuma izdarīšanu ir sodāmi.

Tiesa secina, ka bija Kriminālprocesa likuma 433.panta pirmajā daļā noteiktais pamats vienošanās par vainas atzīšanu un sodu noslēgšanai starp

prokurori un apsūdzētajiem.

Noslēgto vienošanos pārbaudes gaitā tiesa ir pārliecinājusies un konstatē, ka pirmstiesas procesā prokurores I.Rudovskas noslēgtā vienošanās par

vainas atzīšanu un piemērojamo sodu ar katru no lietā apsūdzētajiem ir pamatota un noslēgta, ievērojot Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma 325.-

327., 433.-437.panta prasības.

Tiesai nav šaubu, ka abas vienošanās noslēgtas un parakstītas apzināti un labprātīgi, ka abi lietā apsūdzētie apzinājās noslēgtās vienošanās sekas un

ir respektētas apsūdzēto tiesības uz aizstāvību.

Tiesas vērtējumā abas noslēgtās vienošanās atbilst Krimināllikuma prasībām par soda noteikšanu, ņemot vērā likumā definēto kriminālsoda mērķi,

kā arī tos apstākļus, kas ir jāņem vērā pie soda noteikšanas, t.i., ir ievēroti Krimināllikuma 35., 46.-48.pantā paredzētie soda noteikšanas principi un

apstākļi.

Tiesa secina, ka vienošanās protokolā ir pareizi minēts abiem apsūdzētajiem kā konstatējams atbildību mīkstinošs apstāklis - vaļsirdīga atzīšanās un

izdarītā nožēla saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tostarp apsūdzētajam /pers. B/ visos inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos.

Tiesa secina, ka vienošanās protokolā ir pareizi minēts apsūdzētajam /pers. B/ kā konstatējams atbildību mīkstinošs apstāklis – ar noziedzīgo

nodarījumu pēc Krimināllikuma 260.panta trešās daļas radītā kaitējuma labprātīga atlīdzināšana saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas

3.punktu.

Tiesa novērtē kā pareizu secinājumu vienošanās gaitā, ka Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā izsmeļoši uzskaitītos atbildību pastiprinošus

apstākļus nevienam no lietā apsūdzētajiem konstatēt nebija pamata, jo /pers. B/ izdarītais Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais

nodarījums ir atzīstams par izdarītu ideālajā kopībā ar noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas (abi likuma redakcijā, kas ir

spēkā no 01.04.2013.0.

Tiesas ieskatā brīvības atņemšanas soda apmērs apsūdzētajai /pers. A/ uz trīs mēnešiem, par ko noslēgta vienošanās, ir atbilstošs un adekvāts

apsūdzētās personības novērtējumam kā agrāk nesodītai personai un personai, kurai ir cienījams vecums.

Izvērtējot noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, tiesa atzīst, ka ir pamatota panāktā vienošanās par Krimināllikuma 55.panta pirmās,

otrās, trešās daļas nosacījumu piemērošanu pie soda noteikšanas apsūdzētajai /pers. A/, jo tiesas vērtējumā bija iespējams iegūt pārliecību, ka apsūdzētā,

sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Pārbaudes laika apmērs, par kādu ir noslēgta vienošanās, atbilst Krimināllikuma 55.panta trešās daļas prasībām. Tiesas vērtējumā pārbaudes laiks

uz 6 (sešiem) mēnešiem ir adekvāts un pietiekams laiks, kurā apsūdzētajai kā jebkurai nosacīti notiesātai personai ir jāpilda Latvijas Sodu izpildes

kodeksa 155.panta pirmajā daļā paredzētie pienākumi, kas ir obligāti saskaņā ar minēto likumu.

Vienošanās rezultātā izraudzītie brīvības atņemšanas soda apmēri /pers. B/ ir atbilstoši inkriminēto nodarījumu raksturam un viņa personības

novērtējumam.

Tiesa atzīst, ka panāktā vienošanās par papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana - piemērošanu ir pamatota, jo šo papildsodu

likums ir paredzējis bez alternatīvām kā Krimināllikuma 260.panta trešās daļas soda sankcijā, tā Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda sankcijā.

Papildsoda apmērs par katru no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kādu ir notikusi vienošanās, tiesas vērtējumā ir taisnīgs un likuma prasībām

atbilstošs, ņemot vērā alkohola koncentrācijas līmeni, kas nepārsniedz divas promiles.

Likuma prasībām atbilstoša ir vienošanās par papildsoda – mantas konfiskācija - nepiemērošanu /pers. B/ pēc Krimināllikuma 260.panta trešās

daļas un 262.panta otrās daļas.

Tiesa secina, ka pareizi ir piemēroti Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumi un notikusi vienošanās par sodu pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības. Sodu daļējas saskaitīšanas principu tiesa novērtē kā pamatotu, jo /pers. B/ ir agrāk nesodīta persona un viņš izdarīja divus mazāk smagus

noziegumus, bet pēc klasifikācijas smagais noziegums ir izdarīts aiz neuzmanības.

Pārbaudes laika apmērs, par kādu ir noslēgta vienošanās ar /pers. B/, atbilst Krimināllikuma 55.panta trešās daļas prasībām. Tiesas vērtējumā

pārbaudes laiks uz 3 gadiem 6 mēnešiem ir adekvāts un pietiekams laiks, kurā apsūdzētajam kā jebkurai nosacīti notiesātai personai ir jāpilda Latvijas

Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmajā daļā paredzētie pienākumi, kas ir obligāti saskaņā ar minēto likumu.

Ņemot vērā minēto tiesas novērtējumu par noslēgto vienošanos ar abiem apsūdzētajiem, tiesa atzīst, ka abas vienošanās kā

likumīgas un pamatotas ir apstiprināmas un taisāms notiesājošs spriedums.

Šajā lietā nav nepieciešams ar spriedumu lemt par rīcību ar transportlīdzekli BMW 316, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuru vadīja /pers.

B/ un kura īpašniece ir cita persona (lietas 135.lapa). Pēc likuma pārkāpuma fiksēšanas minētais transportlīdzeklis bija izņemts un nodots glabāšanā

saskaņā ar 14.04.2013. izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.064677 (lietas 138.-139.lapa). Par transportlīdzekļa atdošanu

īpašniekam ir izlemts ar 15.04.2013. lēmumu neuzsākt administratīvo lietvedību, kas bija pamats šā kriminālprocesa uzsākšanai (lietas 86.lapa).

Lietā ir dokumenti, kas apliecina, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra un transportlīdzekļa īpašnieks ir informēts par administratīvās lietvedības

neuzsākšanu un tiesībām izņemt transportlīdzekli (lietas 140.-141.lapa).

Kaitējuma kompensācija.

Pirmstiesas procesā kaitējuma kompensāciju Ls 2303,81 apmērā kā cietušais pieteica Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecība valstij

nodarītajā zaudējumā. Minēto kaitējuma kompensācijas pieteikumu tiesa atzīst par pamatotu. Kompensācijas apmērs izriet no apsūdzības apjoma, un tas

bija izmantots apsūdzības apjoma noteikšanai. Kaitējuma kompensācijas apmēru un savu atlīdzināšanas pienākumu atzīst abi apsūdzētie.

Par minēto ir panākta vienošanās un tas ir nostiprināts abos vienošanās protokolos.

Ņemot vērā minēto, tiesa nolemj kaitējuma kompensāciju valsts labā noteikt Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības pieteiktajā Ls

2303,81 apmērā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā noteiktajam.

Pienākumu samaksāt tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju valsts labā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punkta

noteikumiem tiesa uzliek abiem apsūdzētajiem, kuri tiek atzīti par vainīgiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 109.panta

otrās daļas, ar kuru nodarīts kaitējums pieteiktās un tiesas noteiktās kompensācijas apmērā. Pienākums ir īstenojams solidāras piedziņas ceļā no

abiem apsūdzētajiem, jo līdz iztiesāšanai kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts.

Procesuālie izdevumi.

/pers. A/ un /pers. B/ aizstāvību pirmstiesas procesā īstenoja zvērinātas advokātes V.Davidsone un M.Kozlovska. Sākotnēji aizstāvība tika īstenota

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 70.panta pirmo daļu un attiecīgi 66.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajām apsūdzētā tiesībām lūgt nodrošināt

aizstāvja piedalīšanos un turpmāk atbilstoši Kriminālprocesa likuma 83.panta otrajā daļā noteiktajam, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta

kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu samaksas kārtība un apmērs nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un

to izmaksu kārtību” pēc juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (paziņojums).

Saskaņā ar zvērinātas advokātes V.Davidsones paziņojumiem darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. A/ pirmstiesas

procesā ir Ls 20 un /pers. B/ – Ls 20.

Saskaņā ar zvērinātas advokātes M.Kozlovskas paziņojumiem darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību /pers. A/ pirmstiesas

procesā ir Ls 20 un /pers. B/ – Ls 20. Kopā katram apsūdzētajam procesuālie izdevumi ir Ls 40 apmērā.

Apsūdzēto/pers. A/ tiesa nolemj atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību Ls 40 apmērā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 85.panta

pirmās daļas 1.punktu. Tiesa novērtē apsūdzētās pensionāres statusu un no tā izrietošo mantisko stāvokli kā tādu, kas izslēdz iespēju samaksu par

aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.

Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, valsts labā ir jāpiedzen procesuālie izdevumi Ls 40 apmērā no apsūdzētā /pers. B/, jo

tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā paredzētos pamatus apsūdzētā atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja juridisko

palīdzību.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktā paredzētajam tiesa noteic apsūdzētajam /pers. B/ procesuālo izdevumu atlīdzināšanai

labprātīgas izpildes termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Šajā kriminālprocesā nav tiesai izlemjamu jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem.

Dokumenta kopiju CD –R formātā ar fotouzņēmumiem no ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates 14.04.2013., kas atrodas lietā (lietas

16.lapa), pēc sprieduma stāšanās spēkā turpināt glabāt kopā ar lietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1panta piektās daļas 3.punktu, sesto daļu un 543.pantu

tiesa nosprieda

APSTIPRINĀT pirmstiesas procesā starp prokurori un apsūdzēto /pers. A/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 109.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro, trešo daļu noteikto brīvības atņemšanas sodu uz 3 (trīs) mēnešiem /pers. A/ noteikt

nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu /pers. A/ kā nosacīti notiesātās pārraudzību atbilstoši viņas dzīvesvietai (/Nosaukums

F/, /adrese/) uzdot Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības Siguldas filiālei.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu paziņot /pers. A/ par pienākumu ierasties un reģistrēties 10

(desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā kā nosacīti notiesātajai Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības

Siguldas filiālē Gāles ielā 27, Siguldā.

APSTIPRINĀT pirmstiesas procesā starp prokurori un apsūdzēto /pers. B/ noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 01.04.2013.) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitīt noteiktos sodus un GALĪGO

SODU /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 1 (vienu) mēnesi, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem)

gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro, trešo daļu noteikto brīvības atņemšanas sodu uz 3 (trīs) gadiem 1 (vienu) mēnesi

/pers. B/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu /pers. B/ kā nosacīti notiesātā pārraudzību atbilstoši viņa dzīvesvietai (/adrese/) uzdot

Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajai struktūrvienībai.

Paziņot /pers. B/ par pienākumu ierasties un reģistrēties 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā kā nosacīti

notiesātajam Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā Dzirnavu ielā 91/3, Rīgā.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana -

atcelt ar sprieduma pieejamības dienu.

Valsts labā noteikt kaitējuma kompensāciju Ls 2303,81(divi tūkstoši trīs simti trīs lati un 81 santīms) apmērā.

Tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju Ls 2303,81(divi tūkstoši trīs simti trīs lati un 81 santīms) valsts labāpiedzīt solidāri no /pers. A/ un

/pers. B/ (Valsts kase, konta Nr.LV28TREL1060161226000 – zaudējumu atlīdzība par meža resursiem nodarītiem kaitējumiem).

Atbrīvot /pers. A/ no maksas par aizstāvja juridisko palīdzību un procesuālos izdevumus Ls 40 (četrdesmit lati) segt no valsts

līdzekļiem.

Piedzīt valsts labā procesuālos izdevumus Ls 40 (četrdesmit lati) no /pers. B/.

Daļā par procesuālo izdevumu piedziņu /pers. B/ noteikt atlīdzināšanai labprātīgas izpildes termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālos izdevumus /pers. B/ Ls 40 (četrdesmit lati) apmērā kriminālprocesā Nr.11310022313 labprātīgi atlīdzināt: Valsts kase NMR

90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300 un nosūtīt vai iesniegt veikto samaksu apliecinošu dokumentu Ogres

rajona tiesas kancelejai, Ogrē, Brīvības ielā 6, 301.kabinets.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā kasācijas kārtībā, ja tiek konstatēti Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā minētie

pārkāpumi, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību vai protestu Ogres

rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības diena 2013.gada 28.oktobris.

Tiesnese (personiskais paraksts) Z.Kusiņa

NORAKSTS PAREIZS

Ogres rajona tiesas tiesnese Z.Kusiņa

Ogrē 28.10.2013.