Court partially allows appeal, annulling land use decision due to failure to define dual land use targets per zoning law.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420408411 AA43-1824-12/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 5.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis,

piedaloties pieteicējai M.D. un viņas pārstāvei S.B. un atbildētājas Rēzeknes novada pašvaldības pārstāvei L.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc M.D. pieteikuma par Rēzeknes novada domes 2010.gada 2.decembra lēmuma (sēdes protokols Nr.26, 24§) atcelšanu, sakarā ar Rēzeknes novada pašvaldības apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 31.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rēzeknes novada domes (turpmāk arī - atbildētāja) 2010.gada 2.decembra lēmumu (sēdes prot. Nr.26, 24.§) (turpmāk - Lēmums) M.D. izbeigtas zemes lietošanas tiesības uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 2 ha platībā. Lēmumā noteikts, ka šī zemes vienība saskaņā ar grafisko pielikumu ir Rēzeknes novada pašvaldībai piekritīgā zeme, kas izmantojama pašvaldības funkciju veikšanai un ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Nolemts arī mainīt šai zemes vienībai noteikto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi 0101 uz mērķi 0501. Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] Saskaņā ar Pušas pagasta padomes 1995.gada 14.jūnija lēmumu (sēdes prot. Nr.17) M.D. piešķirta pastāvīgā lietošanā zeme 2 ha platībā. [1.2] 2008.gada 25.jūnijā Valsts zemes dienesta (turpmāk –VZD) Latgales reģionālā nodaļa pieņēma lēmumu Nr.12-02-L1/1110, ar kuru minēto zemes vienību atteikts iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā sakarā ar ierosināto tiesvedību. [1.3] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.oktobra spriedumu noraidīts M.D. pieteikums un izbeigta tiesvedību lietā, kas attiecas uz zemes gabalu ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/. [1.4] Minētā zemes vienība nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punktu - parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana. [1.5] Lēmums pamatots ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu.

[2] M.D. Lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot, ka Lēmums pamatots ar Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.oktobra spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā. Lēmums pieņemts, neizdarot lietderības apsvērumus un pārkāpjot Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 13.pantā noteikto samērīguma principu. Lēmuma argumentācija ir nepamatota, nepietiekoša un aplama.

[3] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda turpmāk minēto. [3.1] Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmajā daļā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts) un saskaņā ar APL 65.panta pirmo daļu tika izdots Lēmums. [3.2] Nav nozīmes pieteicējas argumentam, ka Lēmums pamatots ar likumīgā spēkā nestājušos Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.oktobra spriedumu. Šis spriedums Lēmumā minēts, izklāstot faktiskos apstākļus. Ar minēto spriedumu tika noraidīts M.D. pieteikums daļā par Pušas pagasta padomes 2008.gada 28.aprīļa lēmuma atcelšanu, ar kuru tika izbeigtas pieteicējas lietošanas tiesības uz zemi 0,57 ha platībā, jo šī platība ietilpst Pušas muižas parka teritorijā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2011.gada 5.janvāra rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.oktobra spriedumu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 31.oktobra spriedumu Lēmums atcelts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Tiesai jāpārbauda, vai atbildētāja pamatoti izbeidza pieteicējai zemes lietošanas tiesības uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/. [4.2] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [4.2.1] Ar Pušas pagasta padomes 1995.gada 14.jūnija lēmumu Nr.17 M.D. lietošanā piešķirti 12,35 ha zemes, t.sk. zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 2 ha platībā.

[4.2.2] Ar Rēzeknes rajona Pušas pagasta padomes 2004.gada 1.oktobra lēmumu Nr.10 apstiprināts M.D. pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu plāns. Atbilstoši pievienotajam zemes lietojuma plānam zemes vienības platība ir 2,3 ha. [4.2.3] Ar Pušas pagasta padomes 2008.gada 28.aprīļa lēmumu (protokols Nr.4, 2.§) M.D. izbeigtas zemes lietošanas tiesības 0,57 ha platībā no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ saskaņā ar grafisko pielikumu, attiecīgi grozot Pušas pagasta padomes 2004.gada 1.oktobra lēmumu šajā daļā. [4.2.4] Ar VZD Latgales reģionālās nodaļas 2008.gada 25.jūnija lēmumu Nr.12-02-L1/110 M.D. atteikts iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā Rēzeknes rajona Pušas pagasta zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ sakarā ar ierosināto tiesvedību.

Norādīts, ka Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pants nosaka turpmāko rīcību, ja ir radušies strīdi, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesībām. [4.2.5] 2011.gada 5.janvārī stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.oktobra spriedums lietā Nr.A425889908, ar kuru noraidīts M.D. pieteikums daļā par Pušas pagasta padomes 2008.gada 28.aprīļa lēmuma (protokols Nr.4, 2.§) atcelšanu. [4.2.6] Ar Lēmumu M.D. izbeigtas zemes lietošanas tiesības uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 2 ha platībā. [4.2.7] Ar Rēzeknes novada domes 2011.gada 20.janvāra lēmumu zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ apvienota ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, apvienotajai zemes vienībai piešķirts kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/. [4.2.8] Ar VZD Latgales reģionālās nodaļas 2011.gada 11.jūlija vēstuli Nr.2-13-L/184-D M.D. informēta, ka, ievērojot Senāta 2011.gada 5.janvāra lēmumu, pieteicējas lietošanā ir zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 1,73 ha platībā, ka pieteicējai ir tiesības gada laikā zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 1,73 ha platībā reģistrēt Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu un noslēgt līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” par zemes izpirkšanu saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pantu. [4.2.9] Ar VZD Latgales reģionālās nodaļas 2011.gada 11.jūlija vēstuli Nr.2-13-L/185-D Rēzeknes novada pašvaldība informēta, ka, ievērojot Senāta 2011.gada 5.janvāra lēmumu, M.D. lietošanā ir zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 1,73 ha platībā, ka M.D. ir tiesības gada laikā no 2011.gada 5.janvāra veikt visas nepieciešanās darbības zemes 1,73 ha platībā privatizācijai saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pantu. [4.3] No Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā un 37.panta pirmajā daļā ietvertā regulējuma izriet, ka gadījumā, ja strīdā par zemes lietošanas tiesībām ir ierosināta tiesvedība, tad gada laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas personai labvēlīga nolēmuma rezultātā ir tiesības veikt visas atlikušās darbības zemes privatizācijai. [4.4] Kā konstatējams no lietas materiāliem, ar VZD Latgales reģionālās nodaļas 2008.gada 25.jūnija lēmumu Nr.12-02-L1/110 pieteicējai atteikts iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ sakarā ar ierosināto tiesvedību. 2011.gada 5.janvārī stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.oktobra spriedums lietā A425889908, ar kuru noraidīts M.D. pieteikums daļā par Pušas pagasta padomes 2008.gada 28.aprīļa lēmuma (protokols Nr.4, 2.§) atcelšanu.

Atbilstoši minētajam spriedumam pieteicējai lietošanā piešķirtās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ platība ir samazinājusies par 0,57 ha, proti, pieteicējas lietošanā ir 1,73 ha. Ievērojot, ka ar VZD 2008.gada 25.jūnija lēmumu Nr.12-02-L1/110 pieteicējai tika atteikts iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ visā platībā, nevis tikai apstrīdētajā (0,57), tad, ņemot vērā norādīto tiesisko regulējumu, pieteicējai saglabājās tiesības gada laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas veikt atlikušās darbības zemes vienības privatizācijai.

VZD atsakot iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā visu zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, pieteicējai tika liegta iespēja veikt likumā noteiktajā termiņā zemes privatizācijai nepieciešamās darbības, t.sk. arī veikt priekšapmaksu par minēto zemes gabalu. Līdz ar to nav pamatots atbildētājas iebildums, ka pašvaldībai izskatāmajā gadījumā bija jāizdod obligātais administratīvais akts, pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu, tā kā pieteicēja likumā noteiktajā termiņā par strīdus zemes gabalu nebija veikusi priekšapmaksu, kā arī zemes vienība netika kadastrāli uzmērīta un zemes robežu plāns netika iesniegts. [4.5] Nav pamatots arī atbildētājas pārstāves iebildums, ka izskatāmajā gadījumā nav piemērojami Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta nosacījumi, jo pašvaldības lēmums ar tiesas spriedumu netika atzīts par prettiesisku, proti, tiesas spriedums pieteicējai ir nelabvēlīgs.

Šajā sakarā tiesa norāda, ka spriedums pieteicējai ir nelabvēlīgs tikai attiecībā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ platību 0,57 ha apmērā, uz pārējo minētās zemes vienības platību ar tiesas spriedumu pieteicējai zemes lietošanas tiesības netika izbeigtas, līdz ar to pieteicējai lietošanā palika minētā zemes vienība 1,73 ha platībā. Tādējādi atbildētājai nebija tiesiska pamata 2010.gada 2.decembrī izbeigt pieteicējai zemes lietošanas tiesības uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 1,73 ha platībā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 31.oktobra spriedumu atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts turpmāk minētais. [5.1] Tiesa nepareizi atzina, ka atbildētāja nav vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas apstākļus. Šāds tiesas secinājums balstās uz VZD Latgales reģionālās nodaļas 2011.gada 11.jūlija vēstuli Nr.2-13-L/185-D, kurā norādīts, ka pieteicējai ir tiesības gada laikā no tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, t.i., no 2011.gada 5.janvāra veikt nepieciešamās darbības zemes 1,73 ha platībā privatizācijai saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.pantu.

Šis VZD viedoklis ir pretrunā ar apstākļiem, uz kuru pamata tika pieņemts Lēmums. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 23.panta otro un vienpadsmito daļu, 25.panta pirmās daļas 1., 2., 3.punktu, APL 4., 5.pantu, 65.panta pirmo daļu, 66.panta pirmās daļas 1.punktu, 67.pantu un 79.pantu, likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 27.punktu, 47.panta pirmo un otro daļu. [5.2] Jāņem vērā Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmajā daļā, 23.panta otrajā un trešajā daļā noteikto, kā arī 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktos termiņus, kādos VZD reģionālajai struktūrvienībai iesniedzams personas iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.

Konkrētajā gadījumā pašvaldībai bija jāizdod obligātais administratīvais akts saskaņā ar APL 65.panta pirmo daļu. Tiesas secinājumi neatbilst Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumu Nr.608 „Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi” 27.punktam. VZD Latgales reģionālās nodaļas 2008.gada 25.jūnija lēmumā ietvertais atteikums iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā strīdus zemes vienību nav pamatots ar minēto tiesību normu. [5.3] Tiesa atstāja bez ievērības, ka minētājā VZD lēmumā tika noteikts termiņš līdz 2008.gada 1.septembrim strīdus zemes vienības robežu plāna vai apliecinājuma par priekšapmaksas veikšanu iesniegšanai.

Pieteicēja šo lēmumu nepārsūdzēja un arī neizpildīja tajā noteiktās prasības, tāpēc pašvaldībai bija jārīkojas atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.pantam un jāpieņem lēmums par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu. [5.4] Tiesa neņēma vērā Privatizācijas pabeigšanas likuma 37.panta pirmajā daļā (redakcija, kas bija spēkā VZD 2008.gada 25.jūnija lēmuma pieņemšanas brīdī) noteikto. Pieņemot lēmumu par atteikumu iekļaut zemes vienību Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, tika ņemts vērā, ka ir ierosināta tiesvedība un gada laikā no tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā jāveic atlikušās darbības, bet sākotnējās darbības bija jāveic līdz likumā un lēmumā noteiktajam termiņam - 2008.gada 1.septembrim.

Spriedumā nav norādīts, kāpēc netiek ņemts vērā, ka pieteicēja nav izpildījusi VZD 2008.gada 25.jūnija lēmumā noteiktās darbības un līdz lēmumā norādītajam termiņam nav iesniegusi attiecīgus dokumentus, kas pierāda, ka zemes privatizācija tiek uzsākta. Pašvaldība šos apstākļus ņēma vērā, jo minētais lēmums pašvaldībai tika nosūtīts ar VZD Latgales reģionālās nodaļas 2008.gada 2.jūlija vēstuli Nr.2-04- L/1643. [5.5] Tiesa nepamatoti neņēma vērā, ka par zemes vienības daļu 1,73 ha platībā strīds nepastāvēja, par to netika ierosināta tiesvedība, tāpēc nav pamatots tiesas secinājums, ka pieteicējai tika liegta iespēja likumā noteiktajā termiņā veikt šīs platības privatizācijai nepieciešamās darbības.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja un viņas pārstāve apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu apmierināt. Atbildētājas pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir apmierināms daļā.

[8] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā (sk. [4] punktu) ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai minētajā daļā un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[9] Apgabaltiesa nepiekrīt atbildētājas viedoklim, ka pieteicējai nebija šķēršļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veikt nepieciešamās darbības 1,73 ha privatizācijai, jo par šo zemes vienības daļu tiesā nepastāvēja strīds. Minētās darbības pieteicējai liedza veikt VZD 2008.gada 25.jūnija lēmums Nr.12-02- L1/110, ar kura 2.punktu tika atteikts strīdus zemes gabalu iekļaut Lauku zemes izpirkšanas reģistrā sakarā ar ierosināto tiesvedību. Administratīvajā tiesā ierosinātajā lietā bija strīds par pašvaldības lēmumu, ar kuru pieteicējai tika izbeigtas lietošanas tiesības uz strīdus zemes vienības daļu 0,57 ha platībā. Tātad līdz minētās lietas izskatīšanas pabeigšanai nebija zināms, cik liela būs strīdus zemes vienība, ko pieteicēja varēs privatizēt. Apgabaltiesa secina, ka tālākajā VZD lēmuma tekstā, norādot termiņu, līdz kuram pieteicējai jāiesniedz VZD zemes vienību robežu plāni vai apliecinājumi par priekšapmaksas veikšanu, ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda. Proti, zemes gabalu uzskaitījumā, attiecībā uz kuriem pieteicējai noteiktajā termiņā bija jāveic minētās darbības, nebija iekļaujama strīdus zemes vienība. To, ka strīdus zemes vienībai nevajadzēja būt to zemes vienību uzskaitījumā, attiecībā uz kurām pieteicējai līdz 2008.gada 1.septembrim jāveic lēmumā norādītās darbības un jāiesniedz VZD attiecīgie dokumenti, atzina arī VZD pārstāve pirmās instances tiesas sēdē. Apgabaltiesa uzskata, ka VZD pieļautā pārrakstīšanās kļūda nedrīkst pieteicējai radīt nelabvēlīgas sekas.

[10] Ar tiesā pārsūdzēto Lēmumu izlemts arī jautājums par strīdus zemes vienības lietošanas mērķa maiņu. Līdz ar to apgabaltiesa vērtē Lēmuma tiesiskumu arī šajā daļā. Apgabaltiesai jāizvērtē, vai pašvaldība strīdus zemes vienības lietošanas mērķi noteica atbilstoši tiesību normām un, ja tas nav noteikts pareizi, kāds zemes lietošanas mērķis strīdus zemes vienībai ir nosakāms. Zemes vienības lietošanas mērķis ar Lēmumu tika mainīts no „zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (0101) uz „dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav ieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa” (0501). Lēmumā nav ietverts pamatojums, kāpēc lietošanas mērķi tika nolemts mainīt. No atbildētājas rakstveida paskaidrojuma un atbildētājas pārstāves tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka zemes lietošanas mērķis tika mainīts tāpēc, ka strīdus zemes vienība robežojas ar Pušas parku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tam atbilstoši Aizsargjoslu likumam noteikta 500 metru aizsargjosla. Pieteicējas zemes vienība pilnībā ietilpst minētajā aizsargjoslā, turklāt daļu pieteicējas zemes vienības aizņem arī Pušas ezera 100 metru platā aizsargjosla. Atbildētājas rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka atbilstoši Pušas pagasta teritorijas plānojumam pieteicējas zemes vienības pašreizējā un plānotā izmantošana ir paredzēta „dabas teritorija”, tiesas sēdē atbildētājas pārstāve precizēja, ka kopš 2007.gada saskaņā ar teritorijas plānojumu pieteicējas zemes vienības atļautā izmantošana ir „lauksaimniecībā izmantojamā teritorija”. Lietošanas mērķis tika grozīts, jo šī zeme atrodas ezera un arhitektūras pieminekļa aizsargjoslās. Tātad, kaut arī atbildētāja ir sniegusi atšķirīgus paskaidrojumus par strīdus zemes vienības atļauto un plānoto izmantošanu, atbildētāja nemainīgi norāda, ka lēmums par lietošanas mērķa maiņu tika pieņemts tāpēc, ka pašvaldības ieskatā iepriekš noteiktais zemes lietošanas mērķis neatbilda tiesību normu prasībām.

[11] Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.496) 2.punkts noteic, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi zemes vienībai nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Apgabaltiesas ieskatā, izlemjot jautājumu par zemes lietošanas mērķa maiņu, šajā gadījumā nebija nozīmes apstāklim, ka strīdus zemesgabals daļēji atrodas ezera un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsargjoslās. Normatīvie akti noteic tiesisko režīmu attiecībā uz minētajās aizsargjoslās pieļaujamām darbībām un šie noteikumi zemes īpašniekiem ir jāievēro neatkarīgi no tā, kāds ir konkrētās zemes vienības lietošanas mērķis. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti secināja, ka aizsargjoslu esamības dēļ strīdus zemes vienībai ir maināms zemes lietošanas mērķis.

[12] Pārbaudot atbildētāja paskaidroto par pieteicējas zemes vienības esošo un plānoto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (www.rezeknesnovads.lv sadaļa „novada pašvaldība”- „teritorijas plānojums”), apgabaltiesa konstatē, ka strīdus zemes gabala lielākajai daļai esošā un plānotā izmantošana saskaņā ar teritorijas plānojumu ir „lauksaimniecībā izmantojamā teritorija” (grafiskajā pielikumā apzīmēta ar baltu krāsu), bet mazākajai daļai, kas piekļaujas Pušas ezeram - „dabas teritorija” (grafiskajā pielikumā apzīmēta ar gaiši zaļu krāsu).

Tātad strīdus zemes gabalam ir noteiktas divu veidu izmantošanas iespējas. Atbilstoši Noteikumu 496 4.punktam zemes vienībai nosaka vienu vai vairākus lietošanas mērķus. Noteikumu Nr.496 29.punkts redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā, noteica, ja vietējās teritorijas plānojums konkrētajai zemes vienībai pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai ir tiesības ierosināt un pieteikumā par zemes lietošanas mērķa maiņu norādīt vienu, vairākus vai visus teritorijas izmantošanas veidus. Lietošanas mērķiem (mērķim) piekrītošo zemes platību nosaka proporcionāli to skaitam.

Šobrīd spēkā esošā Noteikumu Nr.496 29.punkta redakcija ir papildināta ar normu, kas noteic, ja persona mēneša laikā neierosina lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu, pašvaldībai ir tiesības bez saskaņošanas ar personu noteikt lietošanas mērķi atbilstoši zemes vienībai teritorijas plānojumā atļautajiem galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Lietošanas mērķiem (mērķim) piekrītošo zemes platību nosaka proporcionāli lietošanas mērķu skaitam. Savukārt šo noteikumu 32.punkts citstarp noteic, ka gadījumā, ja zemes vienībai lauku teritorijā ir vairāki lietošanas mērķi un kāds ir no lietošanas mērķu grupas 01 „Lauksaimniecības zeme” zemes plānā, kurā ir norādītas zemes vienības robežas un zemes lietošanas veidu platības, pašvaldības būvvalde nodala platību, kura neattiecas uz lauksaimniecību.

VZD atbilstoši iesniegtajam zemes plānam aprēķina lietošanas mērķiem piekrītošo platību sadalījumu zemes lietošanas veidos un reģistrē tos kadastra informācijas sistēmā. Tādējādi atbilstoši minētajam regulējumam, izlemjot jautājumu par zemes lietošanas mērķa maiņu pēc pašvaldības iniciatīvas, pašvaldībai bija jānosaka divi strīdus zemes vienības lietošanas mērķi (0101 un 0501) atbilstoši teritorijas plānojumā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kas, kā tiesa konstatēja, ir divi – „dabas teritorija” un „lauksaimniecībā izmantojamā teritorija”.

Pašvaldības būvvaldei bija pienākums zemes plānā nodalīt to zemes platību, kas neattiecas uz lauksaimniecību un pēc tam VZD bija jāaprēķina attiecīgais platību sadalījums un jāreģistrē tas kadastra informācijas sistēmā. Tātad Lēmumā zemes lietošanas mērķis netika noteikts atbilstoši tiesību normās noteiktajam. Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka Lēmums ir atceļams arī daļā par strīdus zemes vienības lietošanas mērķa maiņu un Rēzeknes novada pašvaldībai ir uzliekams pienākums izdot administratīvo aktu par divu lietošanas mērķu noteikšanu strīdus zemes vienībai.

[13] Tā kā pieteikums ir apmierināms daļā, atbildētājai, kas šajā lietā ir Rēzeknes novada pašvaldība, saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu ir uzliekams pienākums atmaksāt pieteicējai viņas samaksāto valsts nodevu Ls 20 apmērā.

[14] Pirmās instances tiesa sprieduma motīvu daļā nepamatoti neizvērtēja Lēmuma tiesiskumu daļā, kurā tika izlemts jautājums par zemes lietošanas mērķa maiņu un tiesas spriedums šajā daļā nav pareizs arī pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atcelt Rēzeknes novada domes 2010.gada 2.decembra lēmumu (sēdes protokols Nr.26, 24§) ar tā pieņemšanas dienu. Uzlikt pienākumu Rēzeknes novada pašvaldībai viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par zemes lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, lietošanas mērķi no „zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”

(0101) mainot uz mērķiem „zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (0101) un „dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa” (0501). Uzlikt pienākumu Rēzeknes novada pašvaldībai atmaksāt M.D. viņas samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona Tiesneši (paraksts) S.Liniņa (paraksts) V.Poķis NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā 2012.gada 5.oktobrī