Court dismissed defendant's procedural objections and allowed the plaintiff's debt collection claim for 553.75 euros.

Lietas Nr. C17086414

Nr. C-0864-14/06

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2014.gada 6.jūnijā

Jūrmalas pilsētas tiesa

tiesnese G.Lapiņa

rakstveida procesā izskatījusi civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Centra Namu Pārvalde” (turpmāk MSIA „Rīgas Cntra Namu Pārvalde”) maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja

Aprakstošā daļa

2014.gada 24.martā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1652.panta pirmās daļās 3.punktu, 1828.pantu; Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta

pirmo daļu, 10.panta 2.un 3.punktu; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja nesamaksāto rēķina Nr.68-0812 pamata parāda summu bez

līgumsoda (kavējuma naudas) 553,75 euro (Ls 389,18) apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs sniedza apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājam – apsaimniekoja nekustamo īpašumu /adrese/.

2008.gada 16.decembrī prasītājs izrakstīja atbildētājam rēķinu Nr.68-0812 par kopējo summu 596,79 euro (Ls 419,43). Rēķina apmaksas termiņš bija 2009.gada 28.decembris.

2011.gada 14.septembrī prasītājs izsūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par parādsaistībām pret prasītāju lūdzot segt pamatparāda summu 553,75 euro (Ls 389,18) apmērā,

neprasot līgumsodu, ieskaitot maksājumu prasītāja norēķinu kontā līdz 2011.gada 20.septembrim.

Prasītājs norāda, ka līdz prasības celšanai tiesā atbildētājs nav apmaksājis rēķina Nr.68-0812 pamata parāda summu 553,75 euro (Ls 389,18) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2014.gada 31.martā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kam pievienots izraksts no

Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētājs 2014.gada 22.aprīlī iesniedzis rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētājs paskaidroja, ka viņam pieder īpašuma tiesības nedzīvojamām telpām

(pagrabam) Nr.30, kas atrodas /adrese/. Atbildētājs iebilst apgalvojumam, ka prasītājs izsniedzis atbildētājam pieteikumam pievienotos rēķinus un brīdinājumu, atbildētājs nav saņēmis tiesā

iesniegtos rēķinus, kā arī 2011.gada 14.septembra brīdinājumu. Minētais brīdinājums ir nosūtīts uz adresi /adrese B/, bet atbildētājs norāda, ka dzīvojamajā mājā /adrese/ nav dzīvokļa Nr.30.

Cita starpā atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka prasītāja rīcībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta 2012.gada 4.jūnija izziņa, no

kuras redzams, ka atbildētāja dzīvesvieta ir /adrese/, tomēr neraugoties uz to, ka prasītājam bija zināma atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, prasītājs nepaziņoja atbildētājam par savām

pretenzijām.

Atbildētājs norāda, ka prasības pieteikuma pielikumā pievienotajā īres/ēkas ekspluatācijas izdevumu un komunālo maksājumu kopsavilkumā iekļautā kavējuma naudas summa Ls 30,25

ir nepamatota, jo saskaņā ar Civillikuma 1653.pantu, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka, norādot, ka prasītājs nav sniedzis

tiesā pierādījumu par šāda atgādinājuma izsniegšanu atbildētājam.

Bez tam atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka prasītājs norāda, ka netika veikti apsaimniekošanas maksas maksājumi par periodu no 2008.gada marta līdz decembrim, tas ir,

par 10 mēnešiem. Atbildētājam piederošo telpu platība ir 149,9 m2, ja apsaimniekošanas maksa ir Ls 0,20 par 1 m2, tad maksājums par vienu mēnesi ir 149,9 * Ls 0,20 = Ls 29,98, bet par

desmit mēnešiem 10 * Ls 29,98 = Ls 299,80 (426,58 euro). Atbildētājs norāda, ka prasītājs ir nepamatoti palielinājis prasījuma summu par Ls 59,96.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.2 5 panta

pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2014.gada 25.aprīlī pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko

adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, vienlaikus norādot sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa.

Pārbaudījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa konstatē, ka prasība apmierināma pilnībā.

Ar prasības pieteikumam pievienoto Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/norakstu (lietas lapās 26-27) lietā pierādīts, ka atbildētājs no 2007.gada 12.februāra ir

nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks – neapdzīvojama telpa Nr.30, kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas, tajā skaitā mājas funkcionāli saistītās būves – lit 2 – žogs, lit 1 –

bruģējums, lit 3 – bruģējums,un zemes gabals ar platību 149,9 m2.

Saskaņā ar likuma„Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai

dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

2004.gada 28.septembra DzĪKS „/Nosaukums/” un SIA „Rīgas Centra namu pārvalde” noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, ar ko īpašnieki apņemas segt

pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī dot nepieciešamos norādījumus mājas pārvaldīšanai.

2004.gada 28.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā (lietas lapās 20-24) 6.1.punktā noteikts, ka īpašnieki sedz īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

izdevumus kopīgi, proporcionāli katra īpašumā esošajai kopīpašuma domājamajai daļai, savukārt 6.2. punktā norādīts, ka īpašnieki pārvaldniekam veic maksājumus par īpašuma uzturēšanu un

apsaimniekošanu; par komunālo pakalpojumu piegādi un izmantošanu saskaņā ar noteiktiem tarifiem vai skaitītāju rādītājiem; nodokļus un nodevas ar ko kopīpašums tiek aplikts un par ko ir

atbildīgi īpašnieki.

No lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem Nr.68-0802; Nr.68-0803; Nr.68-0804; Nr.68-0805; Nr.68-0806; Nr.68-0807; Nr.68-0808; Nr.68-0809; Nr.68-0810; Nr.68-0811; Nr.68-

0812 (lietas lapās 7-17) redzams, ka atbildētājam no 2008.gada 3.marta līdz 2008.gada 16.decembrim ir izveidojies parāds Ls 419,43 apmērā, un apmaksa ir jāveic līdz 2008.gada 28.decembrim.

Minēto apliecina arī lietas materiālos esošais Īres/ēkas ekspluatācijas un komunālo maksājumu kopsavilkums (lietas lapa 19).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir

mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim): 8.panta pirmo daļu visu dzīvokļa īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā; 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks

un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 2.un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus

šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana). Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras

rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Prasītājs prasības summu ir samazinājis, nepieprasot līgumsodu Ls 30,25 apmērā un lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 553,75 euro (Ls 389,18) apmērā, tiesa atzīst, ka ir

pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un parāda esamība, turklāt tiesā netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas pakalpojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pēc prasības pieteikumā norādītā, netika veikti apsaimniekošanas maksas maksājumi par periodu no 2008.gada marta līdz decembrim,

tas ir, par 10 mēnešiem. Atbildētājam piederošo telpu platība ir 149,9 m2, ja apsaimniekošanas maksa ir Ls 0,20 par 1 m2, tad maksājums par vienu mēnesi ir 149,9 * Ls 0,20 = Ls 29,98, bet

par desmit mēnešiem 10 * Ls 29,98 = Ls 299,80 (426,58 euro). Atbildētājs norāda, ka prasītājs ir nepamatoti palielinājis prasījuma summu par Ls 59,96.

Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka atbildētājs neapstrīd parāda esamību, savukārt atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu minētās summas aprēķina pamatotību,

līdz ar to atbildētāja iebildumi noraidāmi kā nepamatoti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai, ja prasītājs no tiesas izdevumu samaksāšanas bijis atbrīvots, tie piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli

apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām

pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi 89,88 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 83,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

6,82 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz 8.pantu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1, 250.25 panta pirmo daļu, tiesa

nolēma

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde”, reģistrācijas Nr.40003266805 – 553,75 euro (pieci simti piecdesmit trīs euro un 75

euro centi) apmērā.

Samaksa veicama: Saņēmējs: MSIA „Rīgas Centra Namu Pārvalde” administratorei Maijai Zaubei, norēķinu konts AS “DNB banka”, bankas kods RIXOLV2X, konta

Nr.LV27RIKO0002024187277.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksāto valsts nodevu 83,06 euro (astoņdesmit trīs euro un 6 euro centi) apmērā.

Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase reģistrācijas Nr.90000050138, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV55TREL1060190911200.

Maksājuma mērķi jānorāda atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.C17086714; C-0864-14/06. Kvīts, kas apliecina valsts nodevas apmaksu, iesniedzama

Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,82 euro (seši euro un 82 euro centi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģ.Nr.LV90001672316, Saņēmēja iestāde; Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ekonomiskās klasifikācijas kods- 21499 un

atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.C17086414; C-0864-14/06. Kvīts, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu iesniedzama Jūrmalas

pilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā Civilprocesa likuma

440.2 panta noteiktajos gadījumos.

Tiesnese G.Lapiņa