Legislator Case Law & Legislation
A420251319 / AA43-0584-24 ECLI:LV:ADAT:2024:0508.A420251319.15.S AI generated

Appeal court dismissed request to annul administrative act rejecting hunting partnership registration due to unresolved representation disputes.

Case Number A420251319 / AA43-0584-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appellant sought to annul the State Forest Service's decision rejecting a hunting partnership agreement, arguing the agency failed to verify the legal validity of the third party's representation rights. The court found the agency's investigation into frequent board changes and ongoing civil disputes regarding representation authority was objectively justified and not arbitrary. Consequently, the appeal court upheld the first-instance ruling, confirming the administrative act was lawful and the request to annul it was dismissed.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 307; Art. 309; Art. 329 para. 1: An administrative body may investigate facts beyond standard registry checks when evidence suggests unresolved legal disputes regarding representation authority, and such investigation does not violate the principle of objectivity or arbitrariness.

Keywords

AI generated
administrative act annulment representation authority dispute objective investigation duty hunting partnership registration arbitrariness principle third party representation administrative procedure law

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 307
Administrative Procedure Law Art. 309
Administrative Procedure Law Art. 329 para. 1

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. AA43-0584-24/17

ECLI:LV:ADAT:2024:0508.A420251319.15.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 8.maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Ilze Amona, tiesneši Kaspars Berķis un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības /nosaukums A/ pieteikumu

par labvēlīga Valsts meža dienesta administratīvā akta izdošanu, sakarā ar biedrības /nosaukums A/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 23.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja biedrība/nosaukums A/ 2019.gada 13.maijā vērsās Valsts meža dienesta (turpmāk – dienests)

Austrumlatgales virsmežniecībā ar lūgumu reģistrēt 2019.gada 9.maija sadarbības līgumu par limitēto medījamo dzīvnieku

aprūpes un medīšanas organizēšanu, kas noslēgts starp pieteicēju un trešo personu biedrību /nosaukums B/ (turpmāk –

strīdus līgums).

Ar dienesta 2019.gada 2.augusta lēmumu Nr.VMD1-20/580 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) kā administratīvo

procesu iestādē noslēdzošo administratīvo aktu strīdus līgumu atteikts reģistrēt un pieteicējai atteikts izsniegt trešās

personas medību atļaujas par 2019.gadu. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka biežā trešās personas valdes locekļu maiņa un

daudzkārtējie iesniegumi par šo biedrību un tās pārstāvību rada aizdomas par prettiesisku rīcību valdes locekļu ievēlēšanā.

Strīdus līgumu trešās personas vārdā ir parakstījis /pers. A/, saskaņā ar Latgales apgabaltiesas spriedumu civillietā

Nr.C26155317 viņš nav bijis trešās personas biedrs un nav ticis ievēlēts valdes locekļa amatā.

[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

reģistrēts strīdus līgums. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Dienestam nav tiesību izvērtēt strīdus līguma juridisko spēku, dienests drīkstēja tikai izvērtēt strīdus līguma

atbilstību Medību likuma vai Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija noteikumu Nr.421 „Medību noteikumi” (turpmāk –

Medību noteikumi) prasībām, bet dienests to nedarīja.

[2.2] Dienesta norādītais, ka pieteicējas rīcībā varētu būt citas biedrības biedru sapulču protokoli vai to izraksti, kas

apliecinātu /pers. A/ tiesības pārstāvēt trešo personu, ir pretrunā objektivitātes un patvaļas aizlieguma principam, kā arī

neatbilst Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam. Dienests nenoskaidroja trešās personas

valdes sastāvu strīdus līguma parakstīšanas brīdī, tas balstījās uz reālajai situācijai neatbilstošiem faktiem un apstākļiem.

[2.3] Dienests nepamatoti atsaucas uz Biedrību un nodibinājumu likuma 24.panta pirmo un trešo daļu un 28.panta otro

daļu, apšaubot trešās personas dibināšanu. No šā regulējuma neizriet, ka biedrības dibināšanas brīdī noteiktais valdes

skaitliskais sastāvs un tās locekļi nedrīkstētu mainīties.

[2.4] Latgales apgabaltiesas spriedums civillietā Nr.C26155317 ir izpildīts, jo trešās personas 2017.gada 5.maija

sapulces lēmums par valdes atcelšanu ir atcelts. Minētajā spriedumā nav noteikts, ka trešās personas valdes sastāvs

turpmāk nevar tikt mainīts.

[3] Ar Administratīvā rajona tiesas 2019.gada 23.decembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts

turpmāk minētais.

[3.1] Tiesa noskaidroja, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu reģistrēts

strīdus līgums, izdošanai. Tiesa secināja, ka no Valsts meža dienesta likuma 2.panta pirmajā daļā, Ministru kabineta

2013.gada 30.jūlija noteikumu Nr.449 „Valsts meža dienesta nolikums” 3.1., 4.1, 4.8., 4.9. 4.10.apakšpunktos un Medību

noteikumu 13., 18. un 19.punktā noteiktā izriet dienesta tiesības un pienākums uzraudzīt medības reglamentējošo normatīvo

aktu ievērošanu, pieņemt lēmumus par medību iecirkņa reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt medību iecirkni, vai atteikumu

izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju.

[3.2] Dienests kā pamatojumu atteikumam reģistrēt strīdus līgumu ir norādījis biežo trešās personas valdes locekļu

maiņu, kā arī daudzkārtējos iesniegumus par šo biedrību un tās pārstāvniecību. Dienestam radās aizdomas par prettiesisku

rīcību valdes locekļu ievēlēšanā.

Tiesa citēja Medību noteikumu 19.punktā noteikto un norādīja, ka dienests ir apšaubījis trešās personas pārstāvja

tiesības noslēgt ar pieteicēju strīdus līgumu. No Lursoft datu bāzes datiem tiesa konstatēja, ka laikā no 2017.gada 13.maija

līdz 2019.gada 13.novembrim trešajai personai 53 reizes tika mainītas amatpersonas, katru mēnesi vairākas reizes. Tiesa

atsaucās uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1panta pirmajā un otrajā daļā, kā 8.panta pirmajā un

otrajā daļā noteikto un norādīja, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē ir pārbaudīt iesniegto dokumentu un tajos ietverto ziņu

atbilstību tiesību normu prasībām.

Tiesa atsaucās uz Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) norādīto, ka Uzņēmumu reģistrs ir

uzņēmējsabiedrību deklarēto ziņu reģistrācijas iestāde, tam nav izziņas veikšanas funkciju. Tādēļ likums noteic, ka reģistra

iestāde pārbauda vienīgi to, vai iesniegtie dokumenti un tajos ietvertie lēmumi atbilst likuma prasībām (sk. 2010.gada

18.marta sprieduma Nr.SKA-69/2010, lieta Nr.A42477506, 11.punktu).

Trešās personas vārdā strīdus līgumu 2019.gada 9.maijā noslēdza /pers. A/, viņš 2019.gada maijā bija trešās personas

amatpersona laikā no 2019.gada 7.maija lī d z 2019.gada 15.maijam un laikā no 2019.gada 23.maija lī d z 2019.gada

28.maijam. Dienests pamatoti secināja, ka trešajai personai bieži mainās valdes locekļi, jo līdzīga situācija atkārtojās katru

mēnesi laikā līdz 2019.gada 13.novembrim.

Tiesa ņēma vērā arī Latgales apgabaltiesas spriedumu civillietā Nr.C26155317, ar kuru tika atcelts trešās personas

2017.gada 5.maija sapulces lēmums par valdes atcelšanu. Šajā spriedumā konstatēts, ka /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/,

/pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. A/ nav trešās personas biedri, bet ir

mednieki, kuri ir sadarbojušies ar trešo personu un piedalījušies tās organizētajās medībās.

Tiesai nav iesniegti dokumenti, no kuriem būtu redzams, kā un kad /pers. A/ ir kļuvis par trešās personas biedru un

ticis ievēlēts trešās personas valdē.

No Uzņēmumu reģistra datu bāzes datiem tiesa konstatēja, ka pieteicējas amatpersonas ir bijuši /pers. B/ un /pers. G/,

kurš pieteicējas vārdā parakstīja pieteikumu tiesai, līdz Latgales apgabaltiesas spriedumam civillietā Nr.C26155317 viņi sevi

uzskatīja par trešās personas biedriem.

[3.3] Ņemot vērā minēto, dienests pamatoti apšaubīja strīdus līguma juridisko spēku un pamatoti papildus ierakstiem

Uzņēmumu reģistrā vērtēja arī citus pierādījumus, lai noskaidrotu objektīvo patiesību par trešās personas valdes

ievēlēšanas tiesiskumu. Dienests pamatoti atteica reģistrēt strīdus līgumu, priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga

administratīvā akta izdošanai nepastāv. Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa neanalizēja citus pieteicējas argumentus, jo tie

lietas rezultātu ietekmēt nevar.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīti turpmāk minētie

argumenti.

[4.1] Tiesa neizvērtēja visus pieteicējas argumentus un lietas tiesiskos apstākļus.

[4.2] Tiesa nepareizi konstatēja strīdus būtību, tas bija par pamatu nepareizai lietas izskatīšanai.

[4.3] Dienestam nav tiesību izvērtēt strīdus līguma juridisko spēku, tas drīkst tikai izvērtēt strīdus līguma atbilstību

Medību likuma vai Medību noteikumu prasībām.

[4.4] Tiesa konstatēja, ka trešajai personai bieži tika mainītas amatpersonas. Taču normatīvie akti neierobežo biedrību

un nodibinājumu tiesības mainīt to amatpersonas un valdes sastāvu. Biežā amatpersonu maiņa nedod dienestam pamatu

apšaubīt trešās personas amatpersonu pilnvaras strīdus līguma parakstīšanas brīdī, kā arī vērtēt strīdus līguma juridisko

dabu un spēkā esību. Uzņēmumu reģistra informācijai ir publiska ticamība. Tiesa spriedumu pamatoja ar Lursoft datiem,

līdz ar to arī dienestam bija pienākums savus lēmumus pamatot ar Lursoft pieejamo informāciju.

[4.5] Tiesa nepamatoti atsaucās uz Senāta 2010.gada 18.marta spriedumu Nr.SKA-69/2010. Minētajā lietā bija atšķirīgi

tiesiskie un faktiskie apstākļi. Līdz ar to tiesa izdarīja nepareizus secinājumus, kas noveda pie nepareizas lietas izspriešanas.

[4.6] Tiesa nepamatoti secināja, ka pieteikumam nav pievienoti dokumenti, no kuriem būtu redzams, kā un kad /pers.

A/ kļuva par trešās personas biedru un tika ievēlēts valdē. Pieteikumam ir pievienots Uzņēmumu reģistra 2019.gada 7.maija

lēmums, no kura izriet, ka /pers. A/ ir trešās personas valdes loceklis.

[4.7] Tiesa nepamatoti ņēma vērā Latgales apgabaltiesas spriedumu civillietā Nr.C26155317, ar kuru tika atcelts trešās

personas 2017.gada 5.maija biedru sapulces lēmums. Minētais spriedums ir izpildīts, proti, 2017.gada 5.maija sapulces

lēmums ir atcelts. Šajā spriedumā nav noteikts, ka trešās personas valdes sastāvs vairs nevar tikt mainīts, vai arī, ka tas var

tikt mainīts tikai ar tiesas spriedumu.

[5] Dienests paskaidrojumā apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu. Dienests norāda, ka ieraksts Uzņēmumu

reģistrā nerada personai tiesības pārstāvēt biedrību, ja šī ieraksta rašanās pamats nav tiesisks. Tiesa pamatoti secināja, ka

dienestam bija pamats vērtēt ne tikai Uzņēmumu reģistra ierakstu par trešās personas pārstāvību, bet arī citus pierādījumus,

lai lietā noskaidrotu objektīvo patiesību.

[6] Trešā persona paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka strīdus līgumā norādītais pieteicējas medību

iecirknis ir atdalīts pēc 2017.gada 5.maija no trešās personas līdzšinējā medību iecirkņa, kad prettiesiski tika mainīta trešās

personas valde un statūti, kas atzīts Latgales apgabaltiesas spriedumā civillietā Nr.C26155317. Kopš 2017.gada maija,

regulāri mainoties trešās personas valdei, dienestā tika iesniegti iesniegumi, kuros atsevišķi trešās personas valdes locekļi

lūdza samazināt līdzšinējo medību iecirkņa platību, jo trešajai personai ir izbeigti līgumi par medību tiesību nodošanu ar

līdzšinējiem zemes īpašniekiem, tos noslēdzot ar pieteicēju. Savukārt atsevišķi trešās personas valdes locekļi šos

iesniegumus atsauca. Līdz ar to līdz pieteicējas iesniegumam par strīdus līguma reģistrēšanu dienesta rīcībā bija informācija

un dokumenti par situāciju saistībā ar trešās personas valdes locekļu maiņu.

[7] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 10.jūnija spriedumu pārsūdzētais lēmums atzīts par prettiesisku, bet

pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu tika noraidīts.

Ar Senāta 2023.gada 18.decembra spriedumu minētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums atcelts un lieta

nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

[8] Pieteicēja papildu paskaidrojumā norāda turpmāk minēto.

[8.1] Pieteicējai nebija nolūka slēgt strīdus līgumu, lai to nepildītu vai apdraudētu medību resursu apsaimniekošanas

pamatprincipus. Dienests nedrīkst nereģistrēt strīdus līgumu, savu rīcību pamatojot ar iespējamu šā līguma noteikumu

nerespektēšanu, domstarpībām par medību norisi un šaubām. Dienests nav iesniedzis pierādījumus tam, ka pieteicējas un

trešās personas biedri iepriekš būtu pārkāpuši Medību likumu un Medību noteikumus. Dienesta rīcībā ir instrumenti

pārkāpumu konstatēšanai un pārkāpēju sodīšanai, tas nedrīkst ierobežot pieteicējas tiesības, pamatojot to ar iespējamiem

pārkāpumiem.

[8.2] Senāts norādīja, ka Uzņēmuma reģistrā esošās ziņas vērtējamas kontekstā ar vērtējumu par dienesta izdarītā

secinājuma pamatotību. Uzņēmuma reģistra lēmumi netika pārsūdzēti, tie ir spēkā. Tiesību normas neierobežo biedrības

tiesības mainīt valdi. Bieža valdes maiņa nenozīmē, ka tiks pārkāpts Medību likums un Medību noteikumi. Dienests

nepamatoti atsaucas uz Latgales apgabaltiesas 2018.gada 20.marta spriedumu lietā Nr.C26155317, jo minētajā lietā strīds

bija par 2017.gada notikumiem, kas nevarēja ietekmēt strīdus līguma spēkā esību un izskatāmās lietas iznākumu.

[9] Trešā persona papildu paskaidrojumos norāda turpmāk minēto.

[9.1] /pers. A/, kurš 2019.gada 9.maijā parakstīja strīdus līgumu kā trešās personas valdes priekšsēdētājs, nav bijis

trešās personas biedrs un valdes priekšsēdētājs. Viņa darbībās, iespējams, saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Tās ir vērstas uz kontroles pārņemšanu pār trešajai personai un tās biedriem piederošajiem aktīviem – medību tiesībām uz

noslēgtajiem medību tiesību līgumiem, un tiesībām nomedīt meža zvērus, par ko ir saņemtas dienesta atļaujas un noslēgti

sadarbības un medību tiesību līgumi. Par šo darbību krimināltiesisko raksturu liecina tas, ka kopš 2017.gada trešajai

personai vairākkārt ir mainītas amatpersonas, statūti un juridiskā adrese. Personas, kas regulāri cenšas pārreģistrēt trešās

personas amatpersonas, statūtus un juridisko adresi, ir izveidojušas pieteicēju, uz kuru regulāri tiek mēģināts pārvest trešās

personas aktīvus.

[9.2] Personas, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir uzņemtas par trešās personas biedriem, apliecina, ka nav ievērota

Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta ceturtajā daļā noteiktā kārtība, kādā uz sapulcēm uzaicināmi visi biedri, tādējādi

radot iespēju personām, kas nav trešās personas biedri, pārņemt kontroli pār trešās personas aktīviem. Uzņēmumu reģistrā

iesniegtajos dokumentos ir norādīta patiesībai neatbilstoša informācija, ka biedriem tika rakstveidā paziņots par sapulci un

tie tika uzaicināti uz biedru sapulcēm 2020.gada 28.septembrī un 2021.gada 14.janvārī.

[9.3] Personas, kuras jau 40 reizes ir pieteikušas Uzņēmumu reģistrā izmaiņas, neattur atbildība par prettiesiskām

darbībām. Ar tiesas spriedumu civillietā Nr.C26155317, kurš stājies spēkā 2019.gada 22.janvārī, sapulcē pieņemtie lēmumi

ir atzīti par spēkā neesošiem. Tomēr personas, kas bija uzsākušas patiesībai neatbilstošu ziņu regulāru sniegšanu

Uzņēmumu reģistrā, turpina to darīt. Tādēļ krimināltiesiskās jomas tiesību instrumenti bija vispiemērotākie, lai šīs personas

atturētu no prettiesisku darbību turpināšanas.

[9.4] Latgales rajona tiesas 2024.gada 15.marta spriedumā ir konstatēts, ka strīdus līguma parakstīšanas brīdī /pers.

A/ nebija trešās personas biedrs, bet mednieks, kurš sadarbojās ar trešo personu un piedalījās trešās personas organizētajās

medībās. Tāpat tiesa konstatēja, ka /pers. G/, kurš strīdus līgumu parakstīja kā pieteicējas valdes priekšsēdētājs, un

norādīja, ka ir arī trešās personas biedrs, nebija trešās personas biedrs. Tiesa atzina par prettiesisku /pers. A/ un /pers. G/

rīcību, piedaloties trešās personas biedru sapulcēs, atsaucot un ievēlot valdi, tajā skaitā 2019.gada 29.aprīļa biedru sapulcē,

atbrīvojot valdi un ievēlot par trešās personas valdes locekļiem /pers. A/ un /pers. E/ un 2019.gada 9.maija biedru sapulcē,

atbrīvojot valdi un ievēlot par trešās personas valdes locekļiem /pers. A/ un /pers. K/.

[9.5] Uzņēmumu reģistrs neieceļ sabiedrības valdes priekšsēdētāju, tas tikai izskata iesniegtos dokumentus. Ja

dokumentu forma atbilst noteikumiem, Uzņēmumu reģistrs reģistrē izmaiņas. Atbildīga par šo dokumentu īstumu ir

persona, kas tos iesniedz.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Izskatāmā lieta ir ierosināta par pienākuma uzlikšanu dienestam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par

strīdus līguma reģistrāciju. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka strīdus līgums vairs nav spēkā, jo saskaņā ar tā

4.1.apakšpunktā noteikto tas bija noslēgts uz vienu gadu. Līdz ar to šobrīd vairs nav iespējams izlemt prasījumu par

pienākuma uzlikšanu dienestam reģistrēt strīdus līgumu.

Tā kā pieteicēja pieteikumā ir arī lūgusi pārsūdzēto lēmumu atzīt par prettiesisku un to apstiprinājusi arī 2020.gada

13.oktobra paskaidrojumos Senātam, Administratīvā apgabaltiesa izskata prasījumu par pārsūdzētā lēmuma, ar kuru atteikts

reģistrēt strīdus līgumu, atzīšanu par prettiesisku.

[12] Lietā ir strīds par to, vai dienests pamatoti atteica reģistrēt pieteicējas iesniegto strīdus līgumu ar trešo personu.

Pieteicējas ieskatā dienests, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nav rīkojies atbilstoši savai kompetencei.

Senāts 2023.gada 18.decembra spriedumā Nr.SKA-99/2023 izskatāmajā lietā vērtēja dienesta kompetenci medību

atļauju izsniegšanas procesā un norādīja, ka izskatāmajā lietā vērā ir ņemama medību apriti regulējošo tiesību normu sistēma

kopumā. No Medību likuma 1.panta 3.,9. un 10.punktā, 9.panta pirmajā daļā un kā arī Medību noteikumu 13.punktā

noteiktā Senāts secināja, ka medību tiesību lietotājam kā vienotai grupai ir jāspēj gan vienoties par vienotu kārtību medību

iecirknī, gan nodrošināt ātru un efektīvu saziņu ar iestādi, tādējādi kopumā ievērojot medību saimniecības pamatnoteikumus

(Senāta sprieduma 10.punkts).

Senāts izskatāmajā lietā arī norādīja, ka medību iecirkņi, par kuriem noslēgts sadarbības līgums, pēc jēgas uzlūkojami

kā vienots medību iecirknis. Līdz ar to no medību tiesību lietotājiem, kuri noslēguši šādu līgumu, sagaidāma vienota

izpratne par no līguma izrietošo noteikumu izpildi un medību norises kārtību. Savukārt, lai tiktu nodrošināta medību apriti

regulējošo tiesību normu efektīva īstenošana, dienestam kā par nozari atbildīgajai institūcijai ir jāgūst pārliecība par līguma

praktisko spēkā esību. Proti, dienestam šaubu gadījumā ir jāgūst pārliecība par to, ka sadarbības līgums ir ne tikai formāli

noslēgts, bet arī faktiski darbosies un no līdzēju puses tiks pildīts. Arī uz iecirkņiem, par kuriem noslēgts līgums par

limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu, ir attiecināmi līdzīgi principi, kādi vispārīgi regulē ar medību iecirkņa

izveidošanu, reģistrēšanu un medību tiesību apriti saistītos jautājumus. Tostarp vērā ņemami var būt arī Medību noteikumu

19.punktā ietvertie nosacījumi, taču dienesta kompetence nav aprobežota tikai ar minēto tiesību normu. Tikai tādējādi var

tikt nodrošināta efektīva saziņa ar dienestu un pilnvērtīgi īstenotas gan no tiesību normām, gan no sadarbības līguma

izrietošās medību tiesības un pienākumi. Medību tiesību lietotāju starpā noslēgta sadarbības līguma noteikumu

nerespektēšana un domstarpības par medību norises kārtību var novest pie informācijas aprites pārrāvuma, kā rezultātā

kopumā var tikt apdraudēta medību resursu apsaimniekošanas pamatprincipu ievērošana. Tādējādi arī situācijā, kad

dienestā iesniegts starp medību tiesību lietotājiem noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu,

dienestam savas kompetences ietvaros minētie riski ir jāapsver. Dienestam ir jāgūst pārliecība, ka, izsniedzot medību

atļaujas medību tiesību lietotāju grupai uz sadarbības līguma pamata, tiks ievēroti principi, kurus nosaka Medību likums un

Medību noteikumi (Senāta sprieduma 11.punkts).

Atbildot uz Senāta pieprasījumu, dienests papildus vērsa uzmanību, ka trešās personas medību platība bija pietiekama

visu limitēti medījamo dzīvnieku medīšanai, tomēr atbilstoši strīdus līguma 3.1.punktam medību atļaujas bija jāizsniedz

pieteicējas pārstāvim. Minētais dienestam radīja šaubas, ka, izsniedzot medību atļaujas uz šāda līguma pamata, ir

apdraudēta medību resursu apsaimniekošanas pamatprincipiem atbilstoša medību norise. Šādos apstākļos dienests

uzskatīja, ka nav pamata aprobežoties tikai ar Uzņēmumu reģistra ierakstu par trešās personas valdes locekļiem, kur strīdus

līguma parakstīšanas brīdī /pers. A/ bija reģistrēts kā trešo personu pārstāvēt tiesīgs. Senāts norādīja, ka tādējādi pēc

būtības dienests ir nevis vērtējis civiltiesiska darījuma juridisko spēku, bet gan apšaubījis to, ka mednieku biedrību starpā

būs vienprātība par no strīdus līguma izrietošajiem medību organizēšanas jautājumiem, un tāpēc, izsniedzot medību atļaujas

pieteicējai un trešajai personai kā vienotai medību tiesību lietotāju grupai, ir apdraudēta medību resursu apsaimniekošanas

pamatprincipu ievērošana. Šādos apstākļos administratīvajai tiesai ir jāpārbauda, vai dienests pamatoti saskatīja minēto

apstākļu iestāšanās risku un pamatoti atzina, ka tādēļ nevar aprobežoties ar Uzņēmumu reģistra ziņām par personu, kura ir

tiesīga pārstāvēt trešo personu. Senāts norādīja, ka Uzņēmumu reģistrā esošās ziņas vērtējamas kontekstā ar vērtējumu par

iestādes izdarītā secinājuma pamatotību, nevis strīdus līguma juridisko spēku (Senāta sprieduma 12.punkts).

Ņemot vērā minētos Senāta secinājumus, Administratīvajai apgabaltiesai ir jāvērtē, vai dienesta konstatētie apstākļi

varēja būt par pamatu atteikumam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu.

[13] Dienests ir konstatējis, ka pirms strīdus līguma noslēgšanas, tā noslēgšanas laikā, kā arī pēc tam ļoti bieži

mainījās trešās personas valdes locekļi, daudzkārt ir noformēti iesniegumi par trešo personu un tās pārstāvību. Dienests

atsaucas arī uz Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2018.gada 20.marta spriedumu lietā Nr.C26155317 un

norāda, ka lietā nav pierādījumu par to, ka pēc minētā sprieduma /pers. A/ būtu ievēlēts par trešās personas biedru un

valdes locekli.

Pārbaudot dienesta norādītos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka strīdus līgumu trešās personas vārdā

2019.gada 9.maijā noslēdza /pers. A/, viņš Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēts kā trešās personas amatpersona bija laikā no

2019.gada 7.maija līdz 2019.gada 15.maijam. Pieteicējas vārdā strīdus līgumu parakstīja /pers. G/, kurš bija pieteicējas

valdes loceklis. Tādējādi strīdus līgumu trešās personas un pieteicējas vārdā ir parakstījušas to amatpersonas.

Taču dienests arī konstatēja, ka ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2018.gada 20.marta spriedumu lietā

Nr.C26155317, kas ir stājis spēkā, tika atcelts trešās personas 2017.gada 5.maija sapulces lēmums par valdes atcelšanu.

Šajā spriedumā konstatēts, ka vairākas personas, tostarp /pers. A/, /pers. B/ un /pers. G/, nebija trešās personas biedri, bet

mednieki, kuri ir sadarbojušies ar trešo personu un piedalījušies tās organizētajās medībās. No Uzņēmumu reģistra datu

bāzes datiem izriet, ka /pers. B/ un /pers. G/ ir bijuši pieteicējas amatpersonas, taču no Latgales apgabaltiesas sprieduma

civillietā Nr.C26155317 izriet, ka viņi 2017.gada 5.maijā sevi uzskatīja par trešās personas biedriem un piedalījās trešās

personas 2017.gada 5.maija biedru sapulcē. /pers. A/, kurš vēlāk trešās personas vārdā parakstīja strīdus līgumu,

2017.gada 5.maijā arī ir piedalījies trešās personas biedru sapulcē, lai gan nebija trešās personas biedrs. Tādējādi dienesta

rīcībā bija ziņas par to, ka vairāku personu starpā tiesā ir tikušas risinātas civiltiesiska rakstura domstarpības par to, kura

persona var rīkoties trešās personas vārdā.

Šādos apstākļos dienests pamatoti pievērsa uzmanību tam, vai domstarpības par trešās personas pārstāvību pēc

sprieduma civillietā Nr.C26155317 stāšanās spēkā ir atrisinātas. Līdz ar to dienests pamatoti ņēma vērā to, ka pirms strīdus

līguma noslēgšanas, tā noslēgšanas laikā, kā arī pēc tam ļoti bieži mainījās trešās personas valdes locekļi, daudzkārt tika

noformēti iesniegumi par trešo personu un tās pārstāvību. Kā pareizi konstatēja pirmās instances tiesa, laikā no 2017.gada

13.maija līdz 2019.gada 13.novembrim trešajai personai 53 reizes tika mainītas amatpersonas, šajā laika periodā katru

mēnesi tas notika vairākas reizes. Minētais apstiprina, ka arī pēc tiesas sprieduma civillietā Nr.C26155317 stāšanās spēkā

abu mednieku biedrību starpā nebija vienprātības, jo tās turpināja risināt savstarpējos strīdus par to, kuras personas ir

tiesīgas rīkoties to vārdā. Minēto apstiprina Administratīvajā apgabaltiesā iesniegtais Latgales rajona tiesas 2024.gada

15.marta spriedums lietā Nr.C26173219, kurā ir vērtēta vairāku personu rīcība, laikā no 2019.gada 28.janvāra līdz

2019.gada 25.jūnijam piedaloties trešās personas biedru sapulcēs, kurās par trešās personas valdes locekļiem ir ievēlēti

/pers. A/ un /pers. K/.

Ņemot vērā minēto, dienests pamatoti konkrētajā gadījumā neaprobežojās tikai ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēto ziņu

pārbaudi par trešās personas valdes locekļiem un ņēma vērā to, ka mednieku biedrību (pieteicējas un trešās personas)

starpā jau ilgstoši nebija vienprātības par to pārstāvības tiesībām. Minētais nozīmē, ka abu mednieku biedrību starpā

nevarēja būt arī vienprātības par strīdus līgumā risinātajiem medību organizēšanas jautājumiem. Līdz ar to dienests

pamatoti atteica reģistrēt strīdus līgumu, jo, izsniedzot medību atļaujas pieteicējai un trešajai personai kā vienotai medību

tiesību lietotāju grupai, būtu apdraudēta medību resursu apsaimniekošanas principu ievērošana. Attiecīgi pieteikums ir

noraidāms.

[14] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt biedrības /nosaukums A/ pieteikumu par Valsts meža dienesta 2019.gada 2.augusta lēmuma Nr.VMD1-20/580

atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

I.Amona

Tiesnese referente

K.Berķis

Tiesnesis

Tiesnese V.Zommere