Court partially allowed tax appeal, ordering VAT and income tax reduction for 2/3 of sold apartments.

Lieta Nr.A420575710

Lietas arhīva Nr. AA43-0046-18/2

ECLI:LV:ADAT:2018:0308.A420575710.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 8.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Valters Poķis un Ojārs Priedītis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/

(/pers. B/) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 28.janvāra

lēmuma Nr.22.4/3903 atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ un Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas

sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektora 2010.gada

28.janvāra lēmumu Nr.22.4/3903 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums):

1) atstāts negrozīts dienesta reģionālās iestādes direktora 2009.gada 26.augusta lēmums

Nr.1.3/22370, ar kuru /pers. B/ (pēc laulībām – /pers. B/) papildu nomaksai budžetā aprēķināti

37 717,24 lati, no tiem: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) 7291,25 lati, soda

nauda 7291,25 lati un nokavējuma nauda 2584,72 lati, kā arī pievienotās vērtības nodoklis

(turpmāk – PVN) 8475,24 lati, soda nauda 8475,24 lati un nokavējuma nauda 3599,54 lati;

2) /pers. B/ papildu nomaksai budžetā noteikts IIN 134 504,12 lati un nokavējuma nauda

47 681,74 lati, PVN 91 749,02 lati un nokavējuma nauda 39 447,70 lati.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Nekustamajā īpašumā /adrese/ 2006.gadā tika pārdoti 42 dzīvokļi par

899 613,16 latiem (5 dzīvokļi 2006.gada janvārī un martā par 64 411 latiem, kā arī 37 dzīvokļi

2006.gada oktobrī un novembrī par 835 202,16 latiem).

[1.2] Nekustamā īpašuma /adrese/ 2 / 3 domājamās daļas īpašniece /pers. B/, kuru uz

pilnvaras pamata pārstāvēja /pers. D/, noslēdza 2006.gadā 42 dzīvokļa īpašumu pirkuma

līgumus ar attiecīgo dzīvokļu pircējiem. Nepastāv strīds, ka /pers. B/ 2006.gadā pārdotos

dzīvokļu īpašumus personiskajām vajadzībām nav izmantojusi. Ir pamats /pers. B/ darbību ar

nekustamajiem īpašumiem kvalificēt kā /pers. B/ saimniecisko darbību.

[1.3] /pers. B/ 2006.gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības (42 dzīvokļa īpašumu

nekustamajā īpašumā /adrese/ 2/ 3 domājamās daļas pārdošanas) nosakāmi 599 742,11 lati

(2/3 no 899 613,16 latiem). /pers. B/ noteikti 2006.gada saimnieciskās darbības izdevumi 32

560,63 lati (nekustamā īpašuma iegādes vērtība 91 290 lati (nekustamā īpašuma iegādes cena

89 500 lati un valsts nodeva 2 procentu apmērā, t.i., 1790 lati) / kopējā platība 4500,3 m2 x

2006.gadā atsavinātā platība 2407,7 m2 x 2/3). /pers. B/ 2006.gada ienākumi no saimnieciskās

darbības (nekustamo īpašumu pārdošanas) nosakāmi 567 181,48 lati (599 742,11 lati – 32

560,63 lati). Pārbaudes rezultātā par 2006.gadu papildu nomaksai budžetā /pers. B/ aprēķināts

IIN 141 795,37 lati (145 246,06 lati – 3450,69 lati).

[1.4] /pers. B/ noteikta IIN soda nauda un nokavējuma nauda.

[1.5] /pers. B/ 2006.gadā pārdeva jaunas daudzdzīvokļu mājas 42 dzīvokļa īpašumus

nekustamajā īpašumā /adrese/ t.i., likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 16.punkta

„?” apakšpunkta izpratnē ir pārdevusi nelietotu nekustamo īpašumu. Tātad pierādīts, ka /pers.

B/ auditējamajā periodā veikusi ar PVN apliekamus darījumus.

[1.6] /pers. B/ 2006.gada 11.janvārī PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība sasniedza 12

970 latus. Līdz ar to saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta piekto daļu

/pers. B/ no 2006.gada 11.janvāra ne vēlāk kā 30 dienu laikā bija jāreģistrējas dienestā ar PVN

apliekamo personu reģistrā. Tā kā /pers. B/ nav reģistrējusies dienestā kā ar PVN apliekamā

persona pēc tam, kad apliekamo piegāžu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā bija sasniegusi 10

000 latu, tad šie /pers. B/ veiktie ar PVN apliekamie darījumi apliekami ar nodokli.

[2] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Lēmumā nepareizi izvērtētas un tulkotas /pers. B/ veiktās darbības un tādējādi nepareizi konstatēts, ka šīs darbības ir uzskatāmas par

saimniecisko darbību un ka /pers. B/ bija pienākums normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēties saimnieciskā veicēja statusā.

[2.2] Nav strīda, ka /pers. B/ formāli ir slēgusi norādīto dzīvokļu īpašumu pirkuma līgumus, tomēr

jāņem vērā arī īpašie apstākļi, kā arī kopsakarība ar citiem darījumiem attiecībā uz šo strīdus

nekustamo īpašumu /adrese/. Dienests nav iedziļinājies un vērtējis /pers. B/ pārstāvja sniegtos

paskaidrojumus, tādējādi radot situāciju, ka prettiesiski tiek atzīts, ka /pers. B/ veikusi

saimniecisko darbību.

[2.3] Atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem SIA „Rīgas darījumu aģentūra” piešķirts

personālservitūts – lietojuma tiesība. /pers. B/ kā atlīdzība par minēto darījumu pienācās

atlīdzība no dzīvokļa īpašuma Nr.67 pārdošanas, ko viņa arī saņēma. Savukārt par pārējiem

Audita pārskatā norādītajiem dzīvokļiem, par kuriem norēķins nebija veikts ar SIA „Rīgas

darījumu aģentūra” (sabiedrības kontā), atlīdzību saņēma /pers. E/ (dzīvoklis Nr.64) un /pers.

D/ (dzīvokļi Nr.12, Nr.18, Nr.26, Nr.41, Nr.43). Audita ietvaros attiecībā par dzīvokļiem Nr.12,

Nr.18, Nr.26, Nr.41, Nr.43 tika sniegts paskaidrojums, ka par šo dzīvokļu pārdošanu saņemtā

atlīdzība tika ieskaitīta /pers. D/ kontā kā SIA „Rīgas darījumu aģentūra” norēķins par naudas

aizdevumiem.

[2.4] Atbilstoši SIA „Rīgas darījumu aģentūra” grāmatvedībai /pers. D/ kā viens no

sabiedrības kapitāla daļu īpašniekiem aizdeva sabiedrībai naudu, lai sabiedrībai būtu līdzekļi,

par kuriem īstenot ēkas /nosaukums/ izbūvi, savukārt pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā

sabiedrība atmaksāja /pers. D/ aizdevumu, akceptējot to, ka saskaņā ar servitūta līguma

nosacījumiem sabiedrībai pienākošos naudas līdzekļus (saskaņā ar servitūta līguma 3.punktu

visi servitūta izlietotāja gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi no atsavināšanas līgumiem, ir servitūta

izlietotāja īpašums) saņem /pers. D/. SIA „Rīgas darījumu aģentūra” grāmatvedībā tika

atspoguļota sabiedrības parāda saistība pret kreditoru /pers. D/.

[2.5] Minētie faktiskie apstākļi norāda uz to, ka dienests nepareizi aprēķināja /pers. B/

maksājamos nodokļus, jo /pers. B/ nesaņēma atlīdzību no Audita pārskatā norādītajiem

dzīvokļu īpašumiem 2/3 apmērā, bet gan atbilstoši minētajam – pilnā apmērā saņēma atlīdzību

par dzīvokli Nr.67 un vispār nesaņēma atlīdzību par dzīvokļiem Nr.12, Nr.18, Nr.26, Nr.41,

Nr.43, Nr.64.

[2.6] Ņemot vērā /pers. B/ nekustamā īpašuma iegādes izdevumus un dzīvokļa īpašuma

Nr.67 atsavināšanas ienākumus, secināms, ka /pers. B/ nav guvusi ar IIN apliekamus

ienākumus (iegādes vērtība 89 500 lati – pārdošanas vērtība 29 833 lati un 29 601,99 latu

apmērā).

[2.7] Ņemot vērā to, ka /pers. B/ nav veikusi saimniecisko darbību un to, ka pārbaudāmajā

periodā ir veikta tikai viena ar nodokli apliekamu preču piegāde atbilstoši likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 3.panta 5.1 daļas (redakcijā uz 2006.gadu) noteikumiem, /pers. B/

nebija pienākuma reģistrēties dienestā ar PVN apliekamo personu reģistrā un maksāt PVN.

[2.8] Lēmumā vispār nav dota atsauce uz Administratīvā procesa likuma 81.panta trešo

daļu, kā arī nav precīzi norādīts, kādi materiālo tiesību normu, kuras nebūtu tikušas izvērtētas

Audita pārskatā un lēmumos, pārkāpumi ir pieļauti. Līdz ar to ir arī pārkāpti Administratīvā

procesa likuma 67.panta nosacījumi par administratīvā akta sastāvdaļām (pamatojumu,

atsevišķu piemēroto tiesību normu uzskaitījumu).

[2.9] Ar pārsūdzēto lēmumu nodoklis tika aprēķināts par tādiem objektiem, par kuriem

Audita pārskatā viennozīmīgi ir norādīts, ka nodokli par šiem objektiem (Audita pārskata

pielikumā Nr.2 uzskaitītie 36 dzīvokļa īpašumi) ir samaksājusi cita persona (SIA „Rīgas

darījumu aģentūra”) un ka /pers. B/ par šiem objektiem nodoklis netiek aprēķināts. /pers. B/

viedokļa un argumentu noskaidrošana pirms šāda lēmuma pieņemšanas bija obligāta, un faktiski

viedokļa un argumentu nenoskaidrošana ir ievērojami veicinājusi prettiesiska lēmuma

pieņemšanu.

[2.10] Atbilstoši pārsūdzētajam lēmumam aprēķins veikts par 2006.gada oktobrī un

novembrī notikušajiem nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem. Saskaņā ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” normām nodoklis par šiem darījumiem budžetā bija iemaksājams

līdz 2006.gada 15.novembrim un 15.decembrim. Ņemot vērā faktu, ka pārsūdzētais lēmums

izdots 2010.gada 28.janvārī un to, ka šajā lēmumā pirmo reizi konstatēts, ka /pers. B/ būtu

jāmaksā PVN par šiem darījumiem, secināms, ka ir pārkāpts triju gadu termiņš, kurā nodokļu

administrācija ir tiesīga noteikt papildus nodokļus, kas iemaksājami budžetā.

[2.11] Lēmumā prettiesiski tiek veikts dubults IIN un PVN uzrēķins par vienu un to pašu

apliekamo objektu.

[2.12] SIA „Rīgas darījumu aģentūra” grāmatvedībā tika reģistrēti visi izdevumi, kas saistīti

ar ēkas izbūvi, kā arī ieņēmumi no ēkas pārdošanas. Dienests vairākkārt ir veicis sabiedrības

grāmatvedības tematiskās pārbaudes un nevienā no šīm tematiskajām pārbaudēm netika

konstatēts vai norādīts, ka sabiedrība nepareizi uzskaitītu ienākumus un izdevumus vai

nepareizi aprēķinātu likumos paredzētos nodokļus.

[2.13] Pārsūdzētajā lēmumā norādītais, ka /pers. B/ labprātīga atteikšanās no atlīdzības

saņemšanas par viņai piederošo nekustamo īpašumu nevar būt par pamatu /pers. B/ ienākuma

neatzīšanai un ka pretēja likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tulkošana apgrūtinātu

nodokļu normu piemērošanu un rastu iespēju izvairīties no nodokļu samaksas, ir uzskatāma par

prettiesisku, neobjektīvu un netaisnīgu.

[2.14] Lēmumā vispār nav norādīti argumenti dubultam nodokļa aprēķinam (sabiedrībai un

/pers. B/).

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu pieteikums

apmierināts daļā, atcelts ar pieņemšanas dienu pārsūdzētais lēmums daļā par papildus nomaksai

budžetā noteikto IIN 141 189,96 latu apmērā, soda naudu 6685,84 latu apmērā un par

nokavējuma naudu, kas aprēķināta par savlaicīgi nesamaksāto IIN 141 189,96 latu apmērā,

atcelts ar tā pieņemšanas dienu pārsūdzētais lēmums daļā par papildus nomaksai budžetā

noteikto nokavējuma naudu, kas aprēķināta par savlaicīgi nesamaksāto IIN 605,41 latu apmērā

par periodu no 2007.gada 18.aprīļa līdz 10.decembrim. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.

[3.1] Tiesa konstatēja, ka lietā ir strīds, vai pieteicēja, veicot dzīvokļu/nedzīvojamo telpu

pārdošanu, ir veikusi saimniecisko darbību un, vai visi ieņēmumi no minēto 42

dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanas ir uzskatāmi par pieteicējas ienākumiem, par ko viņai ir

aprēķināms IIN un PVN. Tiesa atzina, ka konkrētie nekustamie īpašumi ir iegādāti un pārdoti

/pers. B/ saimnieciskās darbības ietvaros.

[3.2] Tiesas ieskatā, tas, ka /pers. B/ personiskai izmantošanai tieši saņēma tikai naudas

summu, kas atbilst viena dzīvokļa pārdošanas cenai, nav pamats, lai atzītu, ka /pers. B/ ir

veikusi tikai viena dzīvokļa pārdošanas darījumu par atlīdzību. Ņemot vērā, ka /pers. B/

pārdeva viņas īpašumā esošo nekustamo īpašumu domājamās daļas, tiesa atzina, ka ieņēmumi

no šo īpašumu pārdošanas ir ieskaitāmi /pers. B/ ieņēmumos (proporcionāli /pers. B/

piederošajai nekustamā īpašuma daļai).

[3.3] /pers. B/ 2006.gada deklarācijā norādītajos ienākumos ir ņemami vērā tikai ieņēmumi,

kas saņemti 2006.gadā, un dienests nepamatoti /pers. B/ 2006.gada ieņēmumos ir ietvēris visu

2006.gadā noslēgto pirkuma līgumu summu, neatkarīgi no tā, vai samaksa ir saņemta

2006.gadā.

[3.4] Tiesas ieskatā, visi izdevumi, kas saistīti ar mājas būvniecību pēc to ekonomiskā

satura un būtības ir saistīti ar konkrēto /pers. B/ saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu

pirkšanu?pārdošanu. Tiesa atzina, ka pirkuma maksa, kas ieskaitīta SIA „Rīgas darījumu

aģentūras” kontā vai /pers. D/ kā SIA „Rīgas darījumu aģentūra” amatpersonas kontā

(vienlaicīgi SIA „Rīgas darījumu aģentūra” atmaksājot /pers. D/ viņa doto aizdevumu SIA

„Rīgas darījumu aģentūra”) ir atzīstama par /pers. B/ un /pers. E/ samaksu SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” par daudzdzīvokļu mājas būvniecību. Secīgi tie ir atzīstami par izdevumiem, kas

saistīti ar /pers. B/ ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, un atskaitāmi no /pers. B/

ieņēmumiem.

[3.5] Tiesa atzina, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums, ka /pers. B/ 2006.gadā ir

veikusi ar PVN apliekamus darījumus un ka /pers. B/ bija pienākums reģistrēties PVN

apliekamo personu reģistrā, bet viņa to nav darījusi, ir pareizs un tiesa tam pievienojās, to

neatkārtojot. Tiesai nebija pamata atzīt, ka dienests ir veicis dubultu nodokļu aprēķinu par

vienu un to pašu objektu. Tiesa nekonstatēja kļūdas dienesta veiktajā nokavējuma naudas un

soda naudas aprēķinā.

[3.6] Tiesa atzina, ka dienests ir ievērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta

pirmajā daļā noteikto termiņu, kurā varēja papildus noteikt nodokļus un uzlikt soda naudu.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu daļā, ar kuru

noraidīts pieteikums, /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, norādot tajā pieteikumā un turpmāk

minētos argumentus.

[4.1] Spriedumā nepareizi izvērtētas un tulkotas K.Blass veiktās darbības, un tādējādi

nepareizi konstatēts, ka šīs darbības ir uzskatāmas par saimniecisko darbību un pienākums

normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā un

reģistrēties PVN apliekamo personu reģistrā.

[4.2] Lai gan tiesa konstatēja, ka /pers. B/ un SIA „Rīgas darījumu aģentūra” noslēgtajā

servitūta līgumā noteiktais neatbilst servitūta būtībai un servitūta lietotāja tiesībām, tomēr

spriedumā nav norādīts nekāds pamatojums šim apgalvojumam – nav analizēti Civillikuma

panti kopsakarā ar līguma nosacījumiem.

[4.3] /pers. B/ veiktās darbības nav uzskatāmas par saimniecisko darbību, nav pamats

apgalvot, ka /pers. B/ bija pienākums reģistrēties dienestā ar PVN apliekamo personu reģistrā

un maksāt PVN.

[4.4] Izvērtējot sprieduma motīvu daļā norādītos secinājumus, konstatējams, ka tiesa vispār nav vērtējusi /pers. B/ pieteikumā norādītos dienesta

pieļautos pārkāpumus. Secināms, ka spriedums nav sastādīts atbilstoši Administratīvā procesa likumam.

Dienesta pārkāpumi ir pietiekami nozīmīgi, lai pārsūdzēto lēmumu atzītu par prettiesisku daļā

par PVN 91 749,02 latu apmērā un nokavējuma naudas 39 447,70 latu apmērā papildus

aprēķināšanu.

[4.5] Spriedumā nepamatoti ir konstatēts, ka dienests, nosakot papildus nomaksai budžetā

PVN, ir ievērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmajā daļā noteikto trīs

gadu termiņu.

[4.6] Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktu, brīdī, kad dienests ar

pārsūdzēto lēmumu noteica /pers. B/ papildus PVN, SIA „Rīgas darījumu aģentūra” vairs nebija iespējams iesniegt dienestā PVN deklarāciju labojumus, jo

bija beidzies trīs gadu termiņš. Arī pamatotu iesniegumu par pārmaksāto nodokļu summas atmaksu SIA „Rīgas darījumu aģentūra” 2010.gada 28.janvārī

vairs nevarēja sagatavot.

[4.7] Tiesa spriedumā nepamatoti ir norādījusi, ka neveidojas situācija, ka nodokļi tiek

samaksāti dubultā par vienu un to pašu objektu.

[4.8] SIA „Rīgas darījumu aģentūra” saskaņā ar servitūta līgumā paredzētajām tiesībām

noslēdza līgumu ar būvuzņēmēju SIA „Cetra”. Veicot samaksu par SIA „Cetra” veiktajiem

būvdarbiem (sniegto pakalpojumu), SIA „Rīgas darījumu aģentūra” samaksāja PVN. Līdz ar to,

uzskaitot SIA „Rīgas darījumu aģentūra” grāmatvedībā un norādot PVN deklarācijā nekustamā

īpašuma pārdošanas izmaksas, veidojās PVN pārmaksa. Ņemot vērā to, ka SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” samaksāja PVN par veiktajiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī to,

ka ne uz 2010.gada 28.janvāri, ne arī uz pašreizējo brīdi SIA „Rīgas darījumu aģentūra” vairs

nav iespējams atgūt pārmaksāto PVN vai lūgt to pārcelt /pers. B/ PVN parāda segšanai,

jāsecina, ka, atstājot negrozītu pārsūdzēto lēmumu par PVN papildus noteikšanu nomaksai

budžetā, ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma 8.pantā noteiktais tiesību normu saprātīgas

piemērošanas princips. Ņemot vērā to, ka PVN aprēķināja un samaksāja SIA „Rīgas darījumu

aģentūra”, ar papildu aprēķinu /pers. B/ sasniegtais rezultāts ir acīmredzami netaisnīgs.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 1.novembra spriedumu daļā, ar kuru

apmierināts pieteikums daļā, dienests iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot turpmāk

minētos argumentus.

[5.1] Likumdevējs skaidri ir definējis nosacījumus nekustamā īpašuma pārdošanas brīža

atzīšanai. Turklāt vērtējams nav apstāklis, kad pircējs faktiski veic maksājumus par pirkumu.

Tiesa nav vispusīgi aplūkojusi tiesību normu interpretācijas iespējamās sekas.

[5.2] Nepamatots ir tiesas secinājums, ka pirkuma maksa, kas ieskaitīta SIA „Rīgas

darījumu aģentūra” kontā vai /pers. D/ kā SIA „Rīgas darījumu aģentūra” amatpersonas kontā

(vienlaicīgi SIA „Rīgas darījumu aģentūra” atmaksājot /pers. D/ viņa doto aizdevumu SIA

„Rīgas darījumu aģentūra”) ir atzīstama par /pers. B/ un /pers. E/ samaksu SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” par daudzdzīvokļu mājas būvniecību, jo līdzēji līgumā ir atrunājuši, ka minētie

izdevumi /pers. B/ nav jāatlīdzina SIA „Rīgas darījumu aģentūra”. Turklāt nepamatots ir tiesas

secinājums, ka līgumā ir paredzēta samaksa par šo darbību veikšanu pārdoto dzīvokļu rezultātā

gūtā ienākuma izskatā.

[5.3] Nodokļu maksātājs ir tiesīgs brīvi izvēlēties savu finanšu līdzekļu izlietojumu

civiltiesiskajā apritē un apstāklis, ka /pers. B/ ar minēto servitūta līgumu ir noteikusi, ka

atlīdzība ieskaitāma citu personu kontos, liecina tikai par /pers. B/ citām saistībām viņas

saimnieciskās darbības ietvaros un to, ka vienlaikus ar attiecīgās pirkuma maksas saņemšanu

/pers. B/ nokārto šīs saistības ar citām personām.

[5.4] Ņemot vērā to, ka /pers. B/ budžetā maksājamais IIN tika aprēķināts 2009.gada

25.jūnijā, bet pienākums samaksāt IIN par 2006.gadu pilnā apmērā bija līdz 2007.gada

17.aprīlim, izskatāmajā gadījumā ir piemērojama vispārējā likuma, proti, likuma „Par

nodokļiem un nodevām”, normas, jo likumdevējs speciālajā likumā, proti, likumā „Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nebija noteicis citus nokavējuma naudas apmērus, citu

nokavējuma naudas samaksas kārtību vai noteicis, ka IIN maksātāji būtu atbrīvojami no

pienākuma maksāt nokavējuma naudu par savlaicīgi neaprēķināto un nesamaksāto IIN. /pers.

B/ nav atbrīvota no pienākuma maksāt nokavējuma naudu par laikus nesamaksāto IIN.

[5.5] Tiesa nav noskaidrojusi apstākļus, kam ir nozīme lietā.

[6] Dienests paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu.

[7] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 7.oktobra spriedumu pieteikums

apmierināts daļā, atcelts ar pieņemšanas dienu pārsūdzētais lēmums daļā par /pers. B/

aprēķināto IIN 134 504,12 latiem un nokavējuma naudu 47 681,74 latiem, PVN 91 749,02

latiem un nokavējuma naudu 39 447,70 latiem, kā arī daļā par /pers. B/ aprēķināto nokavējuma

naudu, kas aprēķināta par IIN 7291,25 latu apmērā nomaksas kavējumu par periodu no

2007.gada 18.aprīļa līdz 10.decembrim un daļā par /pers. B/ aprēķināto nokavējuma naudu, kas

aprēķināta par PVN 8475,24 latu apmērā nomaksas kavējumu. Noraidīts pieteikums par

pārsūdzētā lēmuma atcelšanu pārējā daļā.

Par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 7.oktobra spriedumu /pers. B/ un dienests

iesniedza kasācijas sūdzības.

[8] Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 1.jūlija spriedumu

atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 7.oktobra spriedums un nosūtīta lieta jaunai

izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedums pamatots ar turpmāk minētiem

motīviem.

[8.1] No apgabaltiesas sprieduma nav viennozīmīgi konstatējams, cik īpašumus – 42 vai 43

– auditējamā periodā ir pārdevusi /pers. B/.

[8.2] Tas vien, ka kāda cita persona ir kļūdaini samaksājusi PVN, neatbrīvo pašu ar PVN

apliekamo personu no pienākuma samaksāt šo nodokli. Tomēr izskatāmajā gadījumā būtiska

nozīme piešķirama /pers. B/ un SIA „Rīgas darījumu aģentūra” līgumiskajām attiecībām, no

kurām, iespējams, izriet, ka SIA „Rīgas darījumu aģentūra” PVN ir aprēķinājusi un samaksājusi

/pers. B/ uzdevumā. Apgabaltiesas spriedumā nav ietverts šāds izvērtējums.

[8.3] Tāpat konstatēts, ka apgabaltiesa spriedumā nav motivējusi, kā apstāklis, ka par 36

dzīvokļiem PVN jau ir samaksājusi SIA „Rīgas darījumu aģentūra”, ietekmē /pers. B/

pienākumu maksāt IIN un ar to saistīto nokavējuma naudu un kāpēc pārsūdzētais lēmums

atceļams šajā daļā.

[8.4] Apgabaltiesa par pareizu atzinusi dienesta secinājumu, ka par /pers. B/ saimnieciskās

darbības izdevumiem atzīstami tikai nekustamā īpašuma iegādes izdevumi. Tomēr apgabaltiesa

nav pievērsusi uzmanību apstāklim, ka starp /pers. B/ un SIA „Rīgas darījumu aģentūra” bija

līgumiskas attiecības, kuru rezultātā /pers. B/ īpašumam tika veikti uzlabojumi. Lai gan šis

apstāklis pats par sevi nenorāda uz to, ka /pers. B/ ir radušies izdevumi, jo īpaši ņemot vērā

servitūta līgumā ietverto norādi, ka /pers. B/ nav jāatlīdzina SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

nepieciešamie, derīgie un greznuma izdevumi, tomēr bez šo līgumisko attiecību analīzes nav

iespējams veikt pamatotu secinājumu par izdevumu neesību. Jāņem vērā, ka pēc /pers. B/

norādītā SIA „Rīgas darījumu aģentūra” tika izveidota tieši ar mērķi veikt uzlabojumus

konkrētajam īpašumam, līdz ar to ir jāvērtē, vai šo attiecību ietvaros ir bijusi vienošanās par to,

kā SIA „Rīgas darījumu aģentūra” tiks atlīdzināti veiktie uzlabojumi, un kā faktiski tie

atlīdzināti.

[9] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu

pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā. Tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku

paskaidrojumi, kā arī nopratināti liecinieki /pers. D/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/

(/pers. N/), /pers. O/, /pers. P/ (/pers. P/), /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/ un

/pers. Z/.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota, dienesta

apelācijas sūdzība ir pamatota daļā un pieteikums ir apmierināms daļā.

I

[11] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējai ar pārsūdzēto lēmumu kopā papildus nomaksai

budžetā par 2006.gadu ir noteikts IIN 141 795,37 latu apmērā, nokavējuma nauda 50 266,46

latu apmērā un soda nauda 7291,25 latu apmērā, kā arī PVN 100 224,26 latu apmērā,

nokavējuma nauda 43 047,24 latu apmērā un soda nauda 8475,24 latu apmērā.

Apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicēja 2004.gada 30.jūnijā iegādājās

nekustamo īpašumu /adrese/, kura sastāvā bija zemesgabals un jaunbūve, par 89 500 latiem.

2004.gada 28.jūlijā pieteicēja 1/3 minētā nekustamā īpašuma domājamo daļu pārdeva /pers. E/

par 29 883 latiem (lietas 1.sējuma 58.lapa). /pers. E/ pusi sev piederošās daļas ar 2004.gada

19.oktobra dāvinājuma līgumu atsavināja /pers. A0/.

Lietā nav strīda, ka 2006.gadā pieteicēja kopā ar pārējiem nekustamā īpašuma

kopīpašniekiem noslēdza pirkuma līgumus par 42 dzīvokļu un nedzīvojamo telpu (kopā ar

kopīpašuma domājamo daļu no daudzstāvu dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai piesaistītā

zemesgabala) pārdošanu par kopējo summu 899 613,16 lati un tas pareizi atspoguļots Audita

pārskata 1.pielikumā (lietas 1.sējuma 79.lapa). Savukārt Audita pārskata 6.tabulā un

2.pielikumā ieviesusies kļūda, abos sarakstos iekļaujot dzīvokli Nr.67.

[12] Apgabaltiesa konstatē ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2016.gada 1.jūlija spriedumā šajā lietā secināts, ka nav pamatoti pieteicējas kasācijas sūdzības

argumenti par to, ka viņa nav veikusi saimniecisko darbību. Augstākā tiesa atzina, ka

apgabaltiesas sprieduma daļā, kurā apgabaltiesa pievienojusies rajona tiesas motivācijai, ir

pamatoti secināts, ka nekustamais īpašums iegādāts un tā daļas atsavinātas pieteicējas

saimnieciskās darbības ietvaros. Pieteicējas mērķis ir bijis nekustamo īpašumu uzlabot un

pārdot. Pieteicējas darbības bija sistemātiskas, nolūkā gūt peļņu. Slēdzot atsavināšanas līgumus,

pieteicēja ir rīkojusies kā attiecīgo īpašumu īpašniece, kurai saskaņā ar tiesību normām ir

pienākums maksāt attiecīgos nodokļus.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums

daļā, ka pieteicēja, veicot dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanu, ir veikusi saimniecisko, ir

pareizs un pilnībā pietiekams un apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

307.panta ceturto daļu apgabaltiesa pievienojas šai sprieduma motivācijai (pirmās instances

tiesas sprieduma 8. un 9.punkts), izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.

[13] Likuma „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11.panta pirmā daļa paredz, ka fiziskās

personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu

un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11.panta trešo daļu izdevumos, ja tie

saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti izdevumi,

kas pēc ekonomiskā satura un būtības saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās

nodrošināšanai.

Pieteicēja 2004.gadā iegādājās nekustamo īpašumu /nosaukums/, Stopiņu pagastā, Rīgas

rajonā, bet 2006.gadā noslēdza pirkuma līgumus par minētajā nekustamajā īpašumā uzbūvētu

daudzstāvu dzīvojamās mājas dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanu. Apgabaltiesas ieskatā visi

izdevumi, kas saistīti ar ēkas būvniecību, pēc to ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar

konkrēto pieteicējas saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu pirkšanu-pārdošanu.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma lietošanas servitūta līgumam (lietas 1.sējuma 54.lapa)

pieteicējai un /pers. E/ piederošais nekustamais īpašums tika nodots SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” apsaimniekošanā ar tiesībām gan veikt īpašuma uzlabojumus, gan pabeigt

būvniecību, gan izīrēt un iznomāt nekustamo īpašumu, gan citādi izmantot nekustamo īpašumu

ienākumu gūšanai. Līguma 3.punktā noteikts, ka pieteicējai un /pers. E/ nav jāatlīdzina SIA

„Rīgas darījumu aģentūra” nepieciešamie, derīgie un greznuma izdevumi, kurus SIA „Rīgas

darījumu aģentūra” ieguldījusi, uzlabojot nekustamo īpašumu, tajā skaitā, īstenojot būvniecības

procesu. Tajā pašā laikā līguma 3.punktā noteikts, ka visi SIA „Rīgas darījumu aģentūra” gūtie

ienākumi, tai skaitā, ienākumi no atsavināšanas līgumiem, ir SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

īpašums. Turklāt līguma 4.punktā noteikts, ka dzīvokļu īpašumu atsavināšanas līgumos starp

ēkas īpašniekiem (pieteicēju un /pers. E/) un pircējiem obligāts nosacījums ir pirkuma maksas

ieskaitīšana tieši SIA „Rīgas darījumu aģentūra” norēķinu kontā.

Apgabaltiesa secina, ka servitūta līgumā paredzētā darījuma mērķis bija nodot pieteicējai un

/pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu juridiskās personas apsaimniekošanā ar tiesībām

pabeigt nekustamā īpašuma būvniecību (uzņēmuma līguma elementi). Lai gan līgumā noteikts,

ka nekustamā īpašuma īpašniekiem nav jāatmaksā izdevumi apsaimniekošanai, ēkas

uzlabojumiem un būvniecības pabeigšanai, tomēr līgumā ir paredzēta samaksa par šo darbību

veikšanu pārdoto dzīvokļu rezultātā gūtā ienākuma izskatā. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja

u n /pers. E/ ar SIA „Rīgas darījumu aģentūra” ir noslēguši līgumu par daudzdzīvokļu mājas

(attiecīgo dzīvokļu, nedzīvojamo telpu) būvniecību, nolīgstot, ka samaksu par minēto

nekustamo īpašumu uzbūvēšanu pieteicēja un /pers. E/ maksā SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

vienlaikus ar konkrēto dzīvokļu pārdošanu.

[14] Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11.panta trešajai daļai

izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek

ieskaitīti tādi pierādīti izdevumi, kas pēc ekonomiskā satura un būtības saistīti ar saimniecisko

darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai. Attiecīgi saimnieciskās darbības izdevumi ir

dokumentāri pierādāmi.

Lai apstiprinātu, ka SIA „Rīgas darījumu aģentūra” pārskaitītā pirkuma maksa par

dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanu pilnā apjomā atbilst SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

nekustamajā īpašumā /nosaukums/ ieguldītajiem līdzekļiem, pieteicējai ir jāiesniedz pierādījumi

par konkrēti veikto darbu izmaksām un to apliecinošiem darījumu dokumentiem. Apgabaltiesa

no lietas materiāliem nekonstatē, ka pieteicēja būtu šo faktu pierādījusi.

Līdz ar to lietā apstiprinās fakts, ka pieteicēja uzdeva veikt būvniecību SIA „Rīgas darījumu

aģentūra”, ka SIA „Rīgas darījumu aģentūra” būvniecību veica un ka pieteicēja pārskaitīja SIA

„Rīgas darījumu aģentūra” ienākumus, ko guva no dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanas.

Savukārt lietā nav pierādīts, ka pieteicēja saņēma n o SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

pakalpojumus ienākumu par dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanu apjomā un ka pieteicējas

ieņēmumi ir samazināmi par SIA „Rīgas darījumu aģentūra” citām personām pārskaitītajām

summām kā izdevumiem par ēkas uzlabojumiem un būvniecības pabeigšanu.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka nav pamata pieteicējas izdevumus palielināt

par pirkuma maksām, kas ieskaitītas SIA „Rīgas darījumu aģentūras kontā” vai /pers. D/ kā SIA

„Rīgas darījumu aģentūra” amatpersonas kontā.

[15] Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumiem, ka pieteicējas

2006.gada deklarācijā norādītajos ienākumos IIN aprēķināšanai ir ņemami vērā tikai tie

ieņēmumi, kas saņemti 2006.gadā, un dienests nepamatoti pieteicējas 2006.gada ieņēmumos ir

ietvēris visu 2006.gadā noslēgto pirkuma līgumu summu, neatkarīgi no tā, vai samaksa ir

saņemta 2006.gadā (pirmās instances tiesas sprieduma 10.1.punkts).

[16] Atbilstoši dienesta 2009.gada 29.aprīļa tematiskās pārbaudes aktam Nr.4.2.10/4 (lietas

1.sējuma 161.-165.lapa) dienests ir veicis SIA „Rīgas darījumu aģentūra” datu salīdzināšanu

par dzīvokļu pārdošanas darījumiem ar pieteicēju un /pers. E/ par periodu no 2006.gada

1.janvāra l ī d z 2007.gada 31.decembrim. Aktā norādīts, ka darījumi ir apstiprinājušies,

SIA „Rīgas darījumu aģentūra” grāmatvedības reģistros darījumi ir iegrāmatoti un darījumu

vērtība ir iekļauta PVN deklarācijā. Taču no tematiskās pārbaudes akta nav konstatējams, ka

SIA „Rīgas darījumu aģentūra” samaksu par darījumiem ir saņēmusi tieši 2006.gadā.

2009.gada 18.maijā /pers. D/ sniegtajā paskaidrojumā dienesta Privātpersonu auditu daļai ir

norādīts, ka pircēji norēķinājās par iegādātajiem dzīvokļiem, ar SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

vai pārskaitot naudu uz /pers. E/ vai /pers. D/ kontu, taču minētajos paskaidrojumos nav

norādīts, ka tas veikts tieši 2006.gadā. /pers. D/ dienestam arī apstiprināja, ka dzīvokļu

Nr.82-Nr.85 realizācija SIA „Rīgas darījumu aģentūra” iegrāmatota 2009.gadā.

Liecinieks /pers. D/ apgabaltiesas sēdē liecināja, ka samaksas kārtība par dzīvokļiem bija

tāda, ka sākumā tika slēgti priekšlīgumi, nauda par priekšlīgumu tika iemaksāta līdz līguma

slēgšanas datumam vai tajā pašā datumā. Bija gadījumi, kad rezervācijas līgumi vai priekšlīgumi

tika noslēgti tikai pēc naudas ieskaitījuma kontā. Atlikušo summu ieskaitīja pēc dzīvokļu

nodošanas ekspluatācijā. Skaidrā naudā varēja saņemt maksājumus par priekšlīgumiem, ja

nebija ieskaitījuma kontā.

No minētā apgabaltiesa secina, ka visas summas, kas norādītas dzīvokļu nekustamajā

īpašumā /nosaukums/ pārdošanas līgumos, netika maksātas 2006.gadā.

Apgabaltiesa pārbauda, kad dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pircēji ir norēķinājušies par

pirkumu 2006.gadā un vai ir pamats atzīt, ka pieteicēja ir saņēmusi konkrētos ienākumus

2006.gadā. Attiecībā uz dzīvokļu/nedzīvojamo telpu pārdošanu (izmantots dienesta sagatavotais

pārskats par pirkuma summu saņemšanas brīdi un līgumos noteiktajiem samaksas termiņiem,

lietas 2.sējuma 265.lapa) apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

II

[17] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.18 (lietas 2.sējuma 80-82.lapa)

pirkuma maksa ir 2400 latu, kas jāieskaita pārdevēja pārstāvja bankas kontā

Nr.LV64HABA0551006300761 (lietas 3.sējuma 22.?27.lapa). Apgabaltiesa konstatē, ka

minētais konts pieder /pers. D/ un uz kontu 2006.gada 30.janvārī pārskaitīti 14 150 lati.

Liecinieks /pers. D/ tiesas sēdē paskaidroja, ka summas, kas pārsniedza pirkuma maksu, tika

maksātas par dzīvokļa apdari. Arī pircēja /pers. AC/ (pirkuma darījuma laikā – /pers. AC/)

dienestam apstiprināja, ka dzīvokli Nr.18 iegādājusies par 2400 latiem. Pamatojoties uz minēto,

apgabaltiesa secina, ka pirkuma maksa 2400 latu apmērā par dzīvokli Nr.18 tika saņemta

2006.gadā.

[18] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.26 (lietas 2.sējuma 87.-89.lapa)

pirkuma maksa ir 17 055 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1700 latus, 2005.gada

12.maijā noslēdzot nodomu pirkuma līgumu, un 15 355 lati tiks samaksāti, ieskaitot pārdevēju

pārstāvja kontā Nr.LV64HABA0551006300761. Apgabaltiesa konstatē, ka uz /pers. D/ kontu

2006.gada 14.februārī pārskaitīti 15 355 lati un maksa saskaņā ar nodomu pirkuma līgumu

atbilst 90 procentiem no dzīvokļa vērtības. Apgabaltiesa nekonstatē citus pircēja pārskaitījumus

uz šo kontu 2006.gadā.

Liecinieks/pers.Z/ apgabaltiesas tiesas sēdē apstiprināja, ka iegādājies dzīvokli Nr.26

/adrese/ un paskaidroja, ka tika iemaksāta rokasnauda 10 procenti no dzīvokļa vērtības. To

maksājis skaidrā naudā kādai sievietei gados firmas birojā, kas atradies pie Matīsa tirgus, uz

Tērbatas ielas. Tā varētu būt firma „Centrs”, tomēr precīzu firmas nosaukumu un adresi

neatcerējās. Atlikušās summas samaksu veikusi banka. Rokasnaudas samaksu viņš veica pēc

objekta apskates. To, kādus tieši rokasnaudas maksājumu apliecinošus dokumentus viņš

saņēmis, /pers. Z/ neatcerējās, bet apgalvoja, ka ir bijuši kādi dokumenti, tomēr neatceras, vai

tas bijis nodoma pirkuma līgums vai kāds cits dokuments. Laikā, kad viņš brauca apskatīt

objektu, māja jau esot bijusi pabeigta un viņš ir varējis fiziski ieiet savā dzīvoklī.

Apgabaltiesa secina, ka /pers. Z/ apstiprina faktu, ka par dzīvokļa Nr.26 iegādi tika maksāta

rokasnauda Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.26 minētajā apmērā. Liecinieks nevarēja

apstiprināt faktu, ka rokasnauda tika maksāta līgumā noteiktajā termiņā. Tomēr pieteicējs

apstiprināja dalītu maksājumu veikšanu.

Ņemot vērā, ka /pers. Z/ objekta apskati, rokasnaudas samaksu un kredīta ņemšanu bankā

saista kā vienotu procesu, apgabaltiesa vērtē, ka rokasnaudas samaksa par dzīvokļa Nr.26

pirkumu visdrīzāk notika saistībā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma Nr.26 noslēgšanu, jo

pārējais maksājums veikts tikai 2006.gada 14.februārī.

Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.26 tika

saņemta 17 055 latu apmērā.

[19] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.41 (lietas 2.sējuma 90.-92.lapa)

pirkuma maksa ir 10 000 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 4200 latus, 2005.gada

9.maijā noslēdzot nodomu pirkuma līgumu, un 5800 lati tiks samaksāti, ieskaitot pārdevēju

pārstāvja kontā Nr.LV64HABA0551006300761. Apgabaltiesa konstatē, ka uz /pers. D/ kontu

2006.gada 28.februārī pārskaitīti 35 406 lati. Apgabaltiesa nekonstatē citus pircēja

pārskaitījumus uz šo kontu 2006.gadā.

Apgabaltiesai neizdevās uzaicināt liecinieci, dzīvokļa Nr.41 pircēju, /pers. AE/ uz tiesas

sēdi. /pers. AE/ informācijā tiesai par neierašanās uz tiesas sēdi iemesliem norādīja, ka viņas

rīcībā nekādu dokumentu, kas apliecinātu veiktos maksājumus, nav. Ņemot vērā, ka /pers. AE/

par dzīvokļa pirkumu 2006.gadā ir pārskaitījusi summu, kas ievērojami pārsniedz Dzīvokļa

īpašuma pirkuma līgumā Nr.41 noteikto līguma cenu, un nekonstatējot citus pārskatījumus ne

2005., ne 2006.gadā, apgabaltiesa nevar nešaubīgi atzīt, ka šajā maksājumā nebūtu iekļauta arī

dzīvokļa pirkuma cena pilnā apjomā.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.41 tika saņemta 10 00 latu apmērā.

[20] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.43 (lietas 2.sējuma 93.-95.lapa)

pirkuma maksa ir 15 000 latu, kas tiek maksāta vienā maksājumā, naudu ieskaitot pārdevēju

pārstāvja kontā Nr.LV64HABA0551006300761. Apgabaltiesa konstatē, ka uz /pers. D/ kontu

2006.gada 20.martā (lietas 3.sējums 22.lapa) pārskaitīti 15 000 lati. Pamatojoties uz minēto,

apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.43 tika saņemta 15 000 latu

apmērā.

[21] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.12 (lietas 3.sējuma 15.-17.lapa)

darījuma summa ir 19 956 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1500 latus un 18 456

lati tiks samaksāti, ieskaitot pārdevēju pārstāvja kontā Nr.LV64HABA0551006300761.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz /pers. D/ kontu 2006.gada 24.aprīlī pārskaitīti 18 456 lati. Ņemot

vērā, ka Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.12 nav norādes uz priekšlīguma slēgšanu, līgums

ir slēgts 2006.gada 13.martā, bet maksa pilnā apjomā ir ieskaitīta kontā vairāk nekā mēnesi pēc

līguma noslēgšanas, apgabaltiesa secina, ka 1500 lati ir samaksāti īsi pirms līguma slēgšanas,

t.i., 2006.gadā. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā maksa par dzīvokli

Nr.12 tika saņemta 19 956 latu apmērā.

[22] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.58 (lietas 2.sējuma 123.-125.lapa)

pirkuma maksa ir 26 626,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 2651,98 latus,

2005.gada 1.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 23 974,52 lati tiks samaksāti, ieskaitot

pārdevēju pārstāvja kontā Nr.LV86UNLA0050006657965 (lietas 3.sējuma 41.-50.lapa).

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 1.augustā,

ieskaitot 2651,98 latus pārdevēju pārstāvja kontā Nr.LV26UNLA0050003774944 (konta

izraksts lietas 4.sējuma 103.?159.lapā). Apgabaltiesa konstatē, ka minētais konts pieder SIA

„Rīgas darījumu aģentūra”.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 1.novembrī pārskaitīti 23 974,52 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā maksa par dzīvokli Nr.58 tika

saņemta 23 974,52 latu apmērā.

[23] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.49 (lietas 2.sējuma 99. un 100.lapa)

pirkuma cena ir 26 977,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 2706,66 latus,

2005.gada 6.septembrī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, 24 270,84 lati tiks samaksāti pirms

līguma noslēgšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 12.septembrī,

ieskaitot 2706,66 latus pārdevēju pārstāvja SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944. Savukārt 24 270,84 lati 2006.gada 23.oktobrī ir ieskaitīti

pārdevēju pārstāvja /pers. D/ kontā Nr.LV64HABA0551006300761. Pamatojoties uz minēto,

apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.49 tika saņemta 24 270,84

latu apmērā.

[24] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.48 (lietas 2.sējuma 96.-98.lapa)

pirkuma cena ir 33 660 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3414,51 latus, 2006.gada

6.janvārī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 30 245,49 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965. Apgabaltiesa konstatē, ka 30 245,49 lati

2006.gada 1.novembrī ir ieskaitīti SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV86UNLA0050006657965 (lietas 3.sējuma 44.lapa). Ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma

pirkuma līgumā Nr.48 ir norāde uz priekšlīguma slēgšanu 2006.gadā, apgabaltiesa secina, ka

2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.48 tika saņemta 33 660 latu apmērā.

[25] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.56 (lietas 2.sējuma 118. un 119.lapa )

pirkuma cena ir 10 000 latu. Tā jāsamaksā līdz 2007.gada 24.oktobrim kontā

Nr.LV86UNLA0050006657965. Atbilstoši dienesta veiktajai pārbaudei SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” ir iegrāmatojusi šo darījumu. Tomēr no kontu izrakstiem nav konstatējams, ka 10 000

lati samaksāti 2006.gadā. Pircējs pārskaitījumus uz /pers. D/ kontu vai SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” kontu un citu saimnieciskajā darbībā iesaistīto personu bankas kontiem 2006.gadā

nav veicis.

Lieciniece/pers. AF/ apgabaltiesas tiesas sēdē paskaidroja, ka veikusi pirkuma summas

samaksu 10 000 latu apmērā /pers. D/ skaidrā naudā, veicot dzīvokļa rezervāciju. Pēc mājas

pabeigšanas /pers. M/ atteikusies no rezervētā dzīvokļa un iemaksāto summu 10 000 latu

apmērā saņēmusi atpakaļ.

Ņemot vērā minēto, darījuma summu un to, ka Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgums Nr.56

noslēgts 2006.gada 24.oktobrī un īpašuma tiesības zemesgrāmatā reģistrētas 2006.gada

31.oktobrī, t.i., tūlīt pēc līguma noslēgšanas, apgabaltiesa secina, ka pircēja samaksu par

dzīvokli Nr.56 ir veikusi 2006.gadā.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.56 tika saņemta 10 000 latu apmērā.

[26] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.52 (lietas 2.sējuma 106.-108.lapa)

pirkuma cena ir 10 000 latu, kas ieskaitāma kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka pircējs 23 795 latus ieskaitījis /pers. D/ kontā. Ņemot vērā /pers. D/

paskaidrojumus, ka summas, kas pārsniedza pirkuma maksu, tika maksātas par dzīvokļa apdari,

apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.52 tika saņemta 10 000 latu

apmērā.

[27] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.81 (lietas 2.sējuma 186.-188.lapa)

pirkuma cena ir 26 190 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 2651,98 latus, 2005.gada

1.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 23 538,02 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 9.augustā,

ieskaitot 2651,98 latus pārdevēju pārstāvja SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka 23 867,82 lati 2006.gada 2.novembrī ir ieskaitīti kontā

Nr.LV86UNLA0050006657965.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.81 tika saņemta 23 867,82 latu apmērā.

[28] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.51 (lietas 2.sējuma 103.-105.lapa)

pirkuma cena ir 15 627,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1513,83 latus,

2005.gada 11.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 14 113,67 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 1.augustā,

ieskaitot 1513,83 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Savukārt 14 113,67 lati 2006.gada 6.novembrī ir ieskaitīti SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

kontā Nr.LV86UNLA0050006657965 (maksātāja /pers. AG/ saskaņā ar vienošanos par saistību

nodošanu/pārņemšanu, lietas 4.sējuma 75.lapa).

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.51 tika saņemta 14 113,67 latu apmērā.

[29] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.55 (lietas 2.sējuma 115.-117.lapa )

pirkuma cena ir 10 000 latu. Apgabaltiesa konstatē, ka 2006.gada 1.novembrī /pers. D/ kontā ir

ieskaitīti 23 295,50 lati. Apgabaltiesa nekonstatē citus pircēja pārskaitījumus uz šo kontu un

citu saimnieciskajā darbībā iesaistīto personu bankas kontiem 2006.gadā. Ņemot vērā /pers. D/

paskaidrojumus, ka summas, kas pārsniedza pirkuma maksu, tika maksātas par dzīvokļa apdari,

apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.51 tika saņemta 10 000 latu

apmērā.

[30] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.50 (lietas 2.sējuma 101. un 102.lapa)

pirkuma cena ir 10 110 latu, kas ieskaitāma kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka pircējs 2006.gada 26.oktobrī kontā ieskaitījis 10 110 latus.

Apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.50 tika saņemta 10 110 latu

apmērā.

[31] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.63 (lietas 2.sējuma 137.-139.lapa)

pirkuma cena ir 16 384,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1577,57 latus,

2005.gada 26.septembrī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 14 806,93 lati tiks samaksāti pēc

līguma parakstīšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 27.septembrī,

ieskaitot 1577,57 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Savukārt 14 806,93 lati 2006.gada 7.novembrī ir ieskaitīti SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.63 tika saņemta 14 806,93 latu apmērā.

[32] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.77 (lietas 2.sējuma 175.-177.lapa)

pirkuma cena ir 16 137 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1577,56 latus, 2005.gada

2.oktobrī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 14 559,44 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 5.oktobrī,

ieskaitot 1577,56 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Savukārt 14 559,44 lati 2006.gada 2. un 6.novembrī ir ieskaitīti SIA „Rīgas darījumu

aģentūra” kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.77 tika saņemta 14 559,44 latu apmērā.

[33] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.53 (lietas 2.sējuma 109.-111.lapa )

pirkuma cena ir 32 398 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3345,53 latus, 2005.gada

27.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 29 052,47 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma (lietas 4.sējuma 76.-80.lapa) summas samaksa

veikta 2005.gada 1.augustā, ieskaitot 3345,53 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944.

Savukārt 29 052,47 lati 2006.gada 1.novembrī ir ieskaitīti kontā

Nr.LV86UNLA0050006657965.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.53 tika saņemta 29 052,47 latu apmērā.

[34] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.72 (lietas 2.sējuma 161.-163.lapa)

pirkuma cena ir 26 335,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 2651,98 latus,

2005.gada 6.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 23 683,52 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 8.jūlijā, ieskaitot

2651,98 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka 23 683,52 lati 2006.gada 2.novembrī ir ieskaitīti SIA „Rīgas

darījumu aģentūra” kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.72 tika saņemta 23 683,52 latu apmērā.

[35] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.66 (lietas 2.sējuma 146.-148.lapa)

pirkuma cena ir 35 491,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3516,48 latus,

2006.gada 27.janvārī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, daļa pirkuma maksas 326,70 lati

samaksāti pirms līguma parakstīšanas un 31 648,32 lati tiks samaksāti pēc līguma parakstīšanas

un ieskaitīti kontā Nr.LV86UNLA0050006657965. Apgabaltiesa konstatē, ka 3516,48 lati un

31 648,32 lati 2006.gadā ir ieskaitīti SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944 (konta izraksts lietas 3.sējuma 68.-162.lapā). Ņemot vērā, ka

Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.66 ir norāde uz priekšlīguma slēgšanu 2006.gadā,

apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.66 tika saņemta 35 491,50

latu apmērā.

[36] Attiecībā uz nedzīvojamo telpu Nr.82, Nr.83, Nr.84, Nr.85 pārdošanu apgabaltiesa

konstatē, ka minēto dzīvokļu īpašuma pirkuma līgumos (lietas 2.sējuma 83.-86.lapa) ir

norādīts, ka pircējs pirkuma maksu apņemas samaksāt līdz 2009.gada 25.oktobrim. Pircējs

/pers./ dienestam sniegtajos paskaidrojumos norādījis, ka līdz 2009.gada 14.aprīlim par

nedzīvojamām telpām Nr.82, Nr.83, Nr.84 un Nr.85 samaksu nav veicis. To apstiprina arī

2009.gada 19.maijā /pers. D/ sniegtais paskaidrojums dienestam, ka nekustamo īpašumu

/adrese/ Nr.82-Nr.85 realizācija un PVN ir iegrāmatota tikai 2009.gadā. Arī saimnieciskajā

darbībā iesaistīto personu bankas kontu pārbaude apliecināja, ka pārskaitījumu par minēto telpu

iegādi nav bijis. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par

nedzīvojamo telpu Nr.82, Nr.83, Nr.84, Nr.85 pārdošanu netika saņemta.

[37] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.64 (lietas 2.sējuma 140.-142.lapa)

pirkuma cena ir 41 025 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 4101 latus, 2006.gada

23.maijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, daļa pirkuma maksas 2135,20 lati samaksāti pirms

līguma parakstīšanas un 34 788,80 lati tiks samaksāti pēc līguma parakstīšanas kontā

Nr.LV53UNLA0050000858153. Apgabaltiesa konstatē, ka minētais konts pieder /pers. E/ un

uz kontu 2006.gada 25.oktobrī pārskaitīti 2135 lati un 7.novembrī – 34 788,80 lati (lietas

3.sējuma 187.lapa). Ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.64 ir norāde uz

maksājumiem 2006.gadā, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.64

tika saņemta 41 025 latu apmērā.

[38] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.61 (lietas 2.sējuma 132. un

133.lapa), Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.73 (lietas 2.sējuma 164. un 165.lapa)

dzīvokļus iegādājās /pers. K/.

Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.61 norādīta pirkuma cena 26 675 latu un tā jāsamaksā

līguma parakstīšanas dienā. Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.73 norādīta pirkuma cena

32 543,50 latu un tā jāsamaksā līguma parakstīšanas dienā.

Apgabaltiesa konstatē, ka SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV86UNLA0050006657965 pircēja 2006.gada 4.janvārī ir ieskaitījusi 16 864 latus ar norādi

„saskaņā ar kredīta līgumu” un 2006.gada 11.janvārī viņai no konta pārskaitīti 13 074 lati ar

norādi „aizdevuma atmaksa”. Apgabaltiesa nekonstatē citus pircējas pārskaitījumus uz šo kontu

un citu saimnieciskajā darbībā iesaistīto personu bankas kontiem 2006.gadā.

/pers. K/ kā lieciniece apgabaltiesas tiesas sēdē paskaidroja, ka viņa agrāk dzīvojusi kopā ar

vienu no līdzīpašniekiem /pers. E/. Laikā, kad māja vēl nebija uzbūvēta, varēja ļoti lēti

iegādāties dzīvokļus. Viņa neatceras, cik tolaik tas maksāja. Lieciniece un viņas vecāki

iemaksāja kaut kādu naudas summu. Tie varēja būt 10 000 vai 11 000 lati. Naudu maksāja

/pers. E/ skaidrā naudā. Pirkuma līgums tika parakstīts mājās. Kad tika tirgoti dzīvokļi, notika

kaut kādas darbības, kur viņa pati klāt nebija. Summu neatceras, iespējams, tie varēja būt

26 675 lati, kā norādīts līgumā. Neatceras, par cik dzīvokļiem toreiz tika maksāts. Tie varēja būt

divi vai trīs dzīvokļi. Solīja, ka samaksājot viens dzīvoklis būs viņas. Dzīvokļu cenu 26 675 lati

un 32 000 lati lieciniece nemaksāja. Iespējams, /pers. E/ samaksāja trūkstošo starpību. Tajā

brīdī /pers. K/ it kā iemaksāja par trīs dzīvokļiem, vēlāk tie tika pārdoti dārgāk. Sākumā

lieciniece iedeva naudu, pēc tam arī otrreiz, jo tur bija par maz. Kad māja tika uzbūvēta,

dzīvokļu vērtība bija izaugusi. Pārdodot trīs dzīvokļus par lielāku summu, viņa ieguva savā

īpašumā vienu dzīvokli. Naudu par pārdotajiem dzīvokļiem nav redzējusi.

No minētā apgabaltiesa secina, ka samaksa par darījumiem par dzīvokļu Nr.61 un Nr.73

pārdošanu notika skaidrā naudā un nav konstatējams, kādā apjomā tā tika veikta samaksa.

Tomēr, ņemot vērā, ka dzīvokļi Nr.61 un 73 ir iekļauti sarakstā, par kuriem samaksu saņēma un

nodokļus aprēķināja SIA „Rīgas darījumu aģentūra”, apgabaltiesa atzīst, ka /pers. E/ /pers. K/

vārdā ir nokārtojis Dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma Nr.61 un Dzīvokļa īpašuma pirkuma

līguma Nr.73 saistības un samaksa par minētajiem dzīvokļiem ir veikta līgumos noteiktajā

apmērā 2006.gadā.

[39] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.57 (lietas 2.sējuma 120.-122.lapa)

pirkuma cena ir 15 390 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1513,83 latus, 2005.gada

2.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 13 876,17 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 3.augustā,

ieskaitot 1516,83 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 7.novembrī pārskaitīti 13 624,42 lati.

Apgabaltiesa atzīst, ka 1513,83 lati bija samaksāti 2005.gadā, bet apgabaltiesa neatzīst, ka

pirkuma summa varētu nebūt samaksāta pilnā apmērā, jo īpašuma tiesības uz dzīvokli tika

nodotas un īpašums tika reģistrēts zemesgrāmatā un līgumā nebija paredzēts termiņš samaksas

atlikšanai. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par

dzīvokli Nr.72 tika saņemta 13 876,17 latu apmērā.

[40] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.59 (lietas 2.sējuma 126.-128.lapa)

pirkuma cena ir 33 709,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3414,51 latus,

2005.gada 31.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, 30 294,99 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 22.septembrī,

ieskaitot 3414,51 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 3.novembrī pārskaitīti 30 294,99 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.59 tika saņemta 30 294,99 latu apmērā.

[41] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.54 (lietas 2.sējuma 112.-114.lapa )

pirkuma cena ir 15 437,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1513,83 latus,

2005.gada 11.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 13 923,67 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 12.jūlijā,

ieskaitot 1513,83 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 13.novembrī pārskaitīti 13 923,67 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.54 tika saņemta 13 923,67 latu apmērā.

[42] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.65 (lietas 2.sējuma 143.-145.lapa)

pirkuma cena ir 33 214,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3414,51 latus,

noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, 29 799,99 lati tiks samaksāti pēc līguma parakstīšanas kontā

Nr.LV86UNLA0050006657965. Apgabaltiesa konstatē, ka uz kontu 2006.gada 3.novembrī

pārskaitīti 29 799,99 lati. Ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.65 ir norāde uz

maksājumiem 2006.gadā un nav norādes par pirkuma priekšlīguma noslēgšanu, apgabaltiesa

secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.65 tika saņemta 33 214,50 latu apmērā.

[43] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.60 (lietas 2.sējuma 129.-131.lapa)

pirkuma cena ir 15 939 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1577,57 latus, 2005.gada

26.septembrī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 14 361,43 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 30.septembrī,

ieskaitot 1577,57 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 7.novembrī pārskaitīti 14 361,43 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.60 tika saņemta 14 361,43 latu apmērā.

[44] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.78 (lietas 2.sējuma 178.-180.lapa)

pirkuma cena ir 26 287 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 2651,98 latus, 2005.gada

11.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 23 635,02 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas. Apgabaltiesa konstatē, ka uz kontu Nr.LV53UNLA0050000858153 2006.gada

27.oktobrī pārskaitīti 23 635,02 lati.

Lieciniece/pers. AI/ (/pers. AI/) apgabaltiesas tiesas sēdē paskaidroja, ka iemaksāta

rokasnauda 10 procenti no dzīvokļa vērtības un pēc tam, kad māja tika uzbūvēta, tika

samaksāta pārējā summa. Visi maksājumi tika veikti ar bankas pārskaitījumu. Nekas netika dots

skaidrā naudā. Rokasnauda 2651 latu apmērā, visdrīzāk, tika maksāta 2005.gada jūnijā,

noslēdzot priekšlīgumu.

Apgabaltiesa nekonstatē citus pircējas pārskaitījumus uz minēto kontu un citu

saimnieciskajā darbībā iesaistīto personu bankas kontiem 2006.gadā.

Pamatojoties uz minēto un apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.78 tika saņemta 23 635,02 latu apmērā.

[45] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.74 (lietas 2.sējuma 166.-168.lapa)

pirkuma cena ir 15 714 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1545,70 latus, noslēdzot

pirkuma priekšlīgumu, daļa pirkuma maksas 168,30 lati tiek maksāti pirms līguma parakstīšanas

un 14 000 lati tiks samaksāti pēc līguma parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz kontu 2006.gada 7.novembrī pārskaitīti 14 000 lati. Ņemot vērā,

ka Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.74 ir norāde uz maksājumiem 2006.gadā un nav

norādes par pirkuma priekšlīguma noslēgšanu, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma

maksa par dzīvokli Nr.74 tika saņemta 15 714 latu apmērā.

[46] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.75 (lietas 2.sējuma 169.-171.lapa)

pirkuma cena ir 26 481 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 2652 latus, 2005.gada

25.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 23 829 lati tiks samaksāti pēc līguma parakstīšanas

kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma (lietas 4.sējuma 64.-67.lapa) summas samaksa

veikta 2005.gada 27.jūlijā, ieskaitot 2652 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 7.novembrī pārskaitīti 23 829 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.75 tika saņemta 23 829 latu apmērā.

[47] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.79 (lietas 2.sējuma 180.-182.lapa)

pirkuma cena ir 33 066 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3414,51 latus, 2005.gada

5.septembrī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 29 651,49 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma (lietas 4.sējuma 88.-92.lapa) summas samaksa

veikta 2005.gada 5.septembrī, ieskaitot 3414,51 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 8.novembrī pārskaitīti 29 651,49 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.79 tika saņemta 29 651,49 latu apmērā.

[48] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.80 (lietas 2.sējuma 183.-185.lapa)

pirkuma cena ir 16 335 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1577,56 latus, 2005.gada

8.septembrī noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 14 757,44 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta divos maksājumos,

2005.gada 8.septembrī ieskaitot 788,78 latus un 28.septembrī ieskaitot 788,78 latus SIA „Rīgas

darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 17.novembrī pārskaitīti 15 257,44 lati.

Apgabaltiesa konstatē, ka pircējs galīgo maksājumu SIA „Rīgas darījumu aģentūra” ir veicis

lielākā apjomā, nekā norādīts līgumā. Ņemot vērā, dienests pieteicējas ienākumus noteicis pēc

Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.80 noteiktās summas, apgabaltiesa ņem vērā līgumā

noteikto pirkuma cenu. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma

maksa par dzīvokli Nr.80 tika saņemta 14 757,44 latu apmērā.

[49] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.76 (lietas 2.sējuma 172.-174.lapa)

pirkuma cena ir 33 165 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3414,51 latus, 2005.gada

31.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 29 750,49 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 5.septembrī,

ieskaitot 3414,51 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 13.novembrī pārskaitīti 30 730,59 lati.

Apgabaltiesa konstatē, ka pircējs galīgo maksājumu SIA „Rīgas darījumu aģentūra” ir veicis

lielākā apjomā, nekā norādīts līgumā. Ņemot vērā, dienests pieteicējas ienākumus noteicis pēc

Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā Nr.76 noteiktās summas, apgabaltiesa ņem vērā līgumā

noteikto pirkuma cenu. Tāpēc 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli Nr.76 tika saņemta

29 750,49 latu apmērā.

[50] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.62 (lietas 2.sējuma 134.-136.lapa)

pirkuma cena ir 32 980 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3345,53 latus, 2005.gada

10.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 29 634,47 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma (lietas 4.sējuma 82.-86.lapa) summas samaksa

veikta 2005.gada 11.augustā, ieskaitot 3345,53 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā

Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 20.novembrī divos maksājumos pārskaitīti

29 634,47 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.62 tika saņemta 29 634,47 latu apmērā.

[51] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.71 (lietas 2.sējuma 158.-160.lapa)

pirkuma cena ir 15 295 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 1513,83 latus, 2005.gada

1.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 13 781,17 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 3.augustā,

ieskaitot 1513,83 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 15.novembrī pārskaitīti 13 781,17 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.79 tika saņemta 13 781,17 latu apmērā.

[52] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.70 (lietas 2.sējuma 155.-157.lapa)

pirkuma cena ir 32 495 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3345,53 latus, 2005.gada

1.augustā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 29 149,47 lati tiks samaksāti pēc līguma

parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 3.augustā,

ieskaitot 3345,53 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 15.novembrī pārskaitīti 29 149,47 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.79 tika saņemta 29 149,47 latu apmērā.

[53] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.67 (lietas 2.sējuma 149.-151.lapa)

pirkuma cena ir 33 016,50 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 3414,51 latus,

2005.gada 19.maijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 29 601,99 lati tiks samaksāti pēc

līguma parakstīšanas kontā Nr.LV64HABA0551006300761.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2006.gada 19.maijā,

ieskaitot 3414,51 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Uz /pers. D/ kontu 2006.gada 6.novembrī pārskaitīti 29 601,99 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokli

Nr.67 tika saņemta 33 016,50 latu apmērā.

[54] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu Nr.68/69 (lietas 2.sējuma 152.-

154.lapa) pirkuma cena ir 42 435,66 latu. Līgumā noteikts, ka pircējs ir samaksājis 4122,12

latus, 2005.gada 27.jūlijā noslēdzot pirkuma priekšlīgumu, un 38 313,54 lati tiks samaksāti pēc

līguma parakstīšanas kontā Nr.LV86UNLA0050006657965.

Apgabaltiesa konstatē, ka priekšlīguma summas samaksa veikta 2005.gada 29.jūlijā,

ieskaitot 4122,12 latus SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontā Nr.LV26UNLA0050003774944.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz SIA „Rīgas darījumu aģentūra” kontu

Nr.LV86UNLA0050006657965 2006.gada 14.novembrī pārskaitīti 38 313,54 lati.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka 2006.gadā pirkuma maksa par dzīvokļiem

Nr.68 un Nr.69 tika saņemta 38 313,54 latu apmērā.

[55] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka dienests nepamatoti summas par dzīvokļu

Nr.82?Nr.85 pārdošanu nav izslēdzis no pieteicējas apliekamajiem ienākumiem, ir ignorējis

faktu, ka 2005.gadā ir veikta darījumu priekšapmaksa, un nav pārbaudījis savus secinājumus,

vai visas līgumos par dzīvokļu pārdošanu minētās summas ir samaksātas 2006.gadā. Tā kā no

lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp liecinieku liecībām, iezīmējas precīza darījumu veikšanas

sistēma, apgabaltiesa atzīst, ka daļa maksas dzīvokļu pārdošanu priekšapmaksas veidā ir veikta

2005.gadā un daļa maksas 2006.gadā netika veikta. Līdz ar to šīs summas ir izslēdzamas no

pieteicējas ar IIN apliekamās summas.

Attiecīgi pieteicējas ar IIN apliekamais ienākums samazināms par 2/3 daļām no dzīvokļu

Nr.49, Nr.51, Nr.53, Nr.54, Nr.57, Nr.58, Nr.59, Nr.60, Nr.62, Nr.63, Nr.68, Nr.69, Nr.70,

Nr.71, Nr.72, Nr.75, Nr.76, Nr.77, Nr.78, Nr.79, Nr.80, Nr.81 pirkuma līgumos norādītajām

summām, kas atbilstoši šajā spriedumā konstatētajam samaksātas saskaņā ar 2005.gadā

noslēgtajiem nodomu līgumiem un priekšlīgumiem un par 2/3 daļām no dzīvokļu Nr.82, Nr.83,

Nr.84, Nr.85 pirkuma maksas. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums daļā par papildus noteikto IIN

šajā daļā un ar to saistīto nokavējuma naudu un soda naudu par minētajiem maksājumiem ir

atceļams. Pārējā daļā papildus IIN noteikts tiesiski.

III

[56] Līdz 2007.gada 8.novembra grozījumiem likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

31. panta pirmā daļa paredzēja, ka nenomaksāta nodokļa gadījumā nodokļu maksātājam

jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā.

Savukārt grozījumu rezultātā vārdi „un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā” tika

aizstāti ar vārdiem „nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā „Par nodokļiem un

nodevām” noteiktajam apmēram”.

Judikatūrā atzīts, ka nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikus

nesamaksāto IIN tika iedibināts līdz ar iepriekš aplūkotajiem likuma „Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli” 31.3 panta pirmās daļas grozījumiem. Tā kā šie grozījumi stājās spēkā 2007.gada

11.decembrī, tad nokavējuma naudu drīkst aprēķināt, tikai sākot ar minēto datumu (sk. arī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 1.jūnija sprieduma Nr.SKA-

107/2011 12.–17.punktu).

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums daļā par pieteicējai

noteikto nokavējuma naudu saistībā ar papildus noteikto IIN ir atceļams daļā par nokavējuma

naudu, kas noteikta par laiku no 2007.gada 18.aprīļa līdz 10.decembrim. Pārējā daļā

nokavējuma nauda ir noteikta pareizi. Pieteicēja arī nav izteikusi iebildumus pret nokavējuma

naudas noteikšanas kārtību.

[57] Savukārt attiecībā uz soda naudu apgabaltiesa atzīst, ka tā ir noteikta pamatoti. Ņemot

vērā, ka dzīvojamā ēka nekustamajā īpašumā /nosaukums/ nodota ekspluatācijā 2006.gadā un

dzīvokļi pārdoti tajā pašā gadā, apgabaltiesa secina, ka attiecībā uz pieteicējas darījumiem nav

pamata piemērot judikatūru attiecībā uz iestādes nekonsekvento praksi, radot personām

maldīgu paļāvību saistībā ar nekustamo īpašumu, kas atradušies personas īpašumā ilgāk par 12

mēnešiem, pārdošanu (sk. arī Augstākās tiesas 2012.gada 4.jūnija spriedumu Nr.SKA-

28/2012). Pieteicēja arī nav izteikusi iebildumus pret soda naudas noteikšanas kārtību.

IV

[58] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrajā daļā noteikts, ka

saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar PVN apliekamie darījumi ir arī preču piegāde par

atlīdzību un pašpatēriņš.

Šajā spriedumā atzīts, ka nekustamais īpašums iegādāts un tā daļas atsavinātas pieteicējas

veiktās saimnieciskās darbības ietvaros.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā strīdus darījumu

veikšanas laikā) 1.panta 2.punkts paredz, ka preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma

tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču

piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti

saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem.

Savukārt likuma 6. panta pirmās daļas 23.punktā noteikts, ka ar nodokli neapliek

nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo

pārdošanu. Atbilstoši likuma 1.panta 16.punktam nelietots nekustamais īpašums ir arī

jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, un

ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas

darbu pieņemšanas.

Lietā nav strīda, ka nekustamajā īpašumā /nosaukums/ tika veikta būvniecība un 2006.gadā

tika nodota ekspluatācijā dzīvojamā māja, kurā dzīvokļi tika pārdoti 2006.gadā.

Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka, pārdodot dzīvokļus nekustamajā īpašumā /nosaukums/, ir

veikti ar PVN apliekami darījumi.

[59] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta trešajai daļai, uzsākot

apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās

šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Panta piektā daļa paredz, ka tiesības nereģistrēties ir fiziskai personai, ja ar nodokli apliekamo

preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav

sasniegusi vai nav pārsniegusi 10 000 latu.

Ņemot vērā, ka šajā spriedumā ir atzīts, ka pieteicēja 2006.gada janvārī pārdeva dzīvokli

Nr.18 un dzīvokli Nr.26 par summām, kas pārsniedz 10 000 latus, apgabaltiesa secina, ka

pārsūdzētajā lēmumā pamatoti atzīts, ka pieteicējai bija pienākums 30 dienu laikā pēc dzīvokļa

Nr.26 pārdošanas reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā.

[60] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta pirmo daļu preču

piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču

nosūtīšanas.

Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr.534 „Likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” normu piemērošanas kārtība” (stājušies spēkā 2005.gada 28.jūlijā un zaudējuši spēku

2006.gada 1.aprīlī) 135.punkts paredz, ka, piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, ja

atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem saņem avansā, nodokļa rēķinā norādīto nodokli maksā

budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

No minētā secināms, ka gadījumā, ja pieteicēja maksu par dzīvokļu pārdošanu ir saņēmusi

uz nodomu pirkuma līguma un priekšlīguma pamata, samaksātās summas ar PVN apliekamas

tajā taksācijas gadā, kad tās samaksātas. Attiecīgi pieteicējai par 2006.gada oktobra un

novembra mēnesi papildus noteiktais PVN un ar to saistītā nokavējuma nauda un soda nauda ir

samazināma par 2/3 no dzīvokļu Nr.49, Nr.51, Nr.53, Nr.54, Nr.57, Nr.58, Nr.59, Nr.60, Nr.62,

Nr.63, Nr.68, Nr.69, Nr.70, Nr.71, Nr.72, Nr.75, Nr.76, Nr.77, Nr.78, Nr.79, Nr.80, Nr.81

pirkuma līgumos norādītajām summām, kas atbilstoši šajā spriedumā konstatētajam samaksātas

saskaņā ar 2005.gadā noslēgtajiem nodomu līgumiem un priekšlīgumiem. Līdz ar to

pārsūdzētais lēmums daļā par papildus noteikto PVN šajā daļā un ar to saistīto nokavējuma

naudu un soda naudu ir atceļams.

Pārējā daļā pārsūdzētais lēmums par papildus noteikto PVN un ar to saistīto nokavējuma

naudu un soda naudu ir tiesisks un pamatots. Pieteicēja arī nav izteikusi iebildumus pret

nokavējuma naudas un soda naudas noteikšanas kārtību.

[61] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā pamatoti secināts, ka nav

pamata atzīt, ka dienests ir veicis dubultu nodokļu aprēķinu par vienu un to pašu objektu, un

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas šai sprieduma

motivācijai (pirmās instances tiesas sprieduma 12.2.punkts), izvērstāku argumentu izklāstu

nenorādot.

Pārdotās nekustamā īpašuma daļas bija pieteicējas nevis SIA „Rīgas darījumu aģentūra”

īpašums. Pieteicējai, veicot konkrētos ar PVN apliekamus darījumus (nekustamo īpašumu

pārdošanu), bija pienākums reģistrēties dienestā un veikt nodokļu nomaksu. Tādējādi SIA

„Rīgas darījumu aģentūra” nebija tiesiska pamata veikt PVN nomaksu par pieteicējas

nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem, kā arī pieteicējai nebija pamata paļauties, ka SIA

„Rīgas darījumu aģentūra” veiktās PVN iemaksas tiks atzītas par iemaksām par pieteicējas

darījumiem.

V

[62] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā pareizi secināts, ka nav

pamatots pieteicējas arguments, ka dienests nav ievērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām”

23.panta pirmajā daļā noteikto trīs gadu termiņu, kurā dienestam ir tiesības papildus noteikt

nodokļus un uzlikt soda naudu, un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto

daļu pievienojas šai sprieduma motivācijai (pirmās instances tiesas sprieduma 13.punkts),

izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.

[63] Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams daļā.

[64] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājai, kas šajā lietā ir Latvijas Republika, uzliekams pienākums

atlīdzināt pieteicējai viņas samaksāto valsts nodevu 28,46 euro (20 lati) par pieteikuma

iesniegšanu.

[65] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums pamatā ir pareizs, izņemot

daļā, kurā tiesa atzina, ka, nosakot pieteicējas saimnieciskās darbības izdevumus, pie

pārsūdzētajā lēmumā noteiktajiem nekustamā īpašuma iegādes izdevumiem 32 560,63 latu

apmērā ir pieskaitāmi arī izdevumi par Audita pārskata 2.pielikumā norādīto dzīvokļu, kā arī

dzīvokļu Nr.1 2 , Nr.1 8 , Nr.2 6 , Nr.4 1 , Nr.43 būvniecību 552 657,44 latu apmērā (2/3 no

828 986,17 latiem).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu un

329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

/pers. B/ (/pers. B/) pieteikumu apmierināt daļā.

Atcelt ar pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada

28.janvāra lēmumu Nr.22.4/3903 daļā:

1) par /pers. B/ papildus noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un ar to saistīto nokavējuma

naudu un soda naudu par 2/3 no dzīvojamajās mājas /adrese/ dzīvokļu Nr.49, Nr.51, Nr.53,

Nr.54, Nr.57, Nr.58, Nr.59, Nr.60, Nr.62, Nr.63, Nr.68, Nr.69, Nr.70, Nr.71, Nr.72, Nr.75,

Nr.76, Nr.77, Nr.78, Nr.79, Nr.80, Nr.81 pirkuma līgumos norādītajām summām, kas atbilstoši

šajā spriedumā konstatētajam samaksātas saskaņā ar 2005.gadā noslēgtajiem nodomu līgumiem

un priekšlīgumiem un par 2/3 no dzīvokļu Nr.82, Nr.83, Nr.84, Nr.85 pirkuma maksas;

2 ) p a r /pers. B/ noteikto nokavējuma naudu saistībā ar papildus noteikto iedzīvotāju

ienākuma nodokli daļā par nokavējuma naudu, kas noteikta par laiku no 2007.gada 18.aprīļa

līdz 10.decembrim;

3) par /pers. B/ papildus noteikto pievienotās vērtības nodokli un ar to saistīto nokavējuma

naudu un soda naudu par 2/3 no dzīvojamajās mājas /adrese/ dzīvokļu Nr.49, Nr.51, Nr.53,

Nr.54, Nr.57, Nr.58, Nr.59, Nr.60, Nr.62, Nr.63, Nr.68, Nr.69, Nr.70, Nr.71, Nr.72, Nr.75,

Nr.76, Nr.77, Nr.78, Nr.79, Nr.80, Nr.81 pirkuma līgumos norādītajām summām, kas atbilstoši

šajā spriedumā konstatētajam samaksātas saskaņā ar 2005.gadā noslēgtajiem nodomu līgumiem

un priekšlīgumiem.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt /pers. B/ (personas kods /personas kods/,

adrese: /adrese/) valsts nodevu 28,46 euro (divdesmit astoņi euro un 46 centi) apmērā.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente U.Mihailova

Tiesneši V.Poķis

O.Priedītis