Court orders immediate enforcement of child support payments for non-custodial parent in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support enforcement against the non-custodial parent. Facts show the parents are separated but not divorced, with the child living solely with the mother who has no income, while the father has been non-compliant since August 2015. The court ruled in favor of the plaintiff to ensure the child receives the statutory minimum monthly allowance immediately.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56.2 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 pants: When a respondent resides abroad, service via the EU Regulation 1393/2007 constitutes valid notice, and the court may order immediate enforcement of child support judgments without further procedural hurdles.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33553515
Lietas arhīva Nr.C-3191-16/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 20.maijā
Rīgas rajona tiesa
Jūrmalas tiesu nams
tiesnese I.Jaunzeme
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ 2015.gada 18.septembrī cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas un atbildētāja laulība reģistrēta 2006.gada 20.oktobrī, bet vēl pirms laulības noslēgšanas, t.i.,
/datums/pusēm piedzima dēls /pers. C/. Pušu laulība ir izirusi un kopdzīve pārtraukta, kaut gan laulība nav šķirta. Dēls dzīvo kopā ar māti un atrodas
viņas aprūpē un audzināšanā. Kopš 2015.gada augusta atbildētājs bērna aprūpē nepiedalās un līdzekļus dēla uzturam nesniedz, savukārt prasītāja ir
bezdarbniece un ienākumu viņai nav. Ņemot vērā, ka atbildētājs savu Civillikuma 179.pantā noteikto vecāka pienākumu uzturēt bērnu nepilda, prasītāja
lūdz piedzīt uzturlīdzekļus tiesas ceļā.
Pamatojoties uz Civillikuma 177. un 179.pantu, Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta noteikumiem par
minimālo uzturlīdzekļu apmēram bērnam, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai līdzekļus nepilngadīgā /pers. C/ uzturam valstī noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmērā, sākot no prasības celšanas dienas līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmo daļu personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un kuras adrese
ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas
civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk -
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.
2015.gada 29.septembrī atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 pantam un 250.25 panta pirmajai daļai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2007.gada 13.novembra regulas (EK) Nr.1393/2007 14.pantu atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā ar saņemšanas apstiprinājumu uz viņa deklarēto
dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, veidlapa paskaidrojuma sniegšanai un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada
27.novembrī.
Civilprocesa likuma 56.2 panta otrajā daļā noteikts, ka, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,
ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts
apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.
Konstatējot, ka apstiprinājums par 2015.gada 29.septembrī atbildētājam nosūtīto tiesas dokumentu izsniegšanu tiesā nav saņemts, ar Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas tiesu nama 2015.gada 27.novembra lēmumu civillietu nolemts atlikt un nolikt izskatīšanai rakstveida procesā 2016.gada 20.maijā.
2016.gada 7.aprīlī, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto kārtību tiesas dokumentu piegādāšanai un izsniegšanai personai, kuras dzīvesvieta vai
atrašanās vieta nav Latvijā, paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ierakstītā sūtījumā atkārtoti nosūtīts atbildētājam uz viņa deklarēto
dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē. Minētais sūtījums 2016.gada 22.aprīlī saņemts atpakaļ tiesā kā neizsniegts adresātam.
2016.gada 19.maijā /pers. B/ personīgi iesniedza tiesā iesniegumu, kurā atbildētājs norāda, ka prasību atzīst pilnā apmērā. Turklāt savā iesniegumā
atbildētājs apliecina, ka tiesas dokumentus savā dzīvesvietā Apvienotajā Karalistē viņš ir saņēmis.
Bez tam, tiesā 2016.gada 19.maijā saņemts arī /pers. A/ iesniegums, kurā prasītāja precizējusi bankas kontu, kurā ieskaitāmi līdzekļi dēla uzturam,
norādot, ka prasības pieteikumā norādītais konts ir slēgts.
Prasītāja par tiesas sēdi informēta likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot informatīvu vēstuli 2016.gada 7.aprīlī ierakstītā pasta sūtījumā uz viņas
deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka prasītājai tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā
no nosūtīšanas dienas.
Savukārt no atbildētāja iesnieguma izriet, ka prasības pieteikuma saturs /pers. B/ ir zināms un tā kā viņam nav iebildumu pret celto prasību, tiesa
nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai rakstveida procesā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, jo lietas izskatīšanu mutvārdu
procesā prasītāja nav lūgusi, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar lietas materiāliem pievienotās dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ apliecinātu kopiju apstiprinās, ka par /datums/dzimušā /pers. C/,
personas kods /personas kods/, vecākiem ierakstīti /pers. A/ un /pers. B/, kas pierāda faktu, ka atbildētājs ir bērna tēvs (lietas 8.lapa).
Savukārt no laulības apliecības LVLA008764 apliecinātas kopijas redzams, ka prasītājas uzvārds pēc laulības noslēgšanas ir /uzvārds/(lietas
7.lapa).
Lietas izskatīšanas dienā nepilngadīgajam /pers. C/ ir 12 gadu.
Kā norādīts prasības pieteikumā, un ko nav apstrīdējis arī atbildētājs, bērns dzīvo kopā ar māti un atrodas viņas pilnā aprūpē un uzraudzībā.
Civillikuma 178.panta otrajā daļā noteikts, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no
vecākiem, pie kura bērns dzīvo.
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Savukārt minētā
panta otrajā daļā noteikts, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai
abiem vecākiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka bērns dzīvo kopā ar māti, tiesa atzīst, ka viņam nepieciešams saņemt no tēva regulāru finansiālu atbalstu
ikdienas uzturam.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja bērna uzturam līdzekļus valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram no vecākiem ir pienākums nodrošināt bērnam neatkarīgi
no vecāku spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
No minētās likuma normas nepārprotami izriet, ka bērna uzturam mēnesī nepieciešamo līdzekļu minimālā robeža ir noteikta jau ar likumu. Tādējādi
neatkarīgi no vecāku mantas stāvokļa un ienākumiem, uzturlīdzekļu apmērs zem valsts noteiktā minimuma nav pieļaujams, jo tādējādi tiktu pārkāptas ar
likumu noteiktās bērna tiesības uz labvēlīgiem dzīves apstākļiem, pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, un pamatvajadzību apmierināšanu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka minimālo uzturlīdzekļu
apmēru, ko katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Atbilstoši minēto noteikumu
2.2.punktam, bērnam no 7 gadu vecuma minimālie uzturlīdzekļi nodrošināmi 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi” 2.punktu (spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2015.gadā bija 360 euro.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā
darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu (spēkā no 2016.gada 1.janvāra) minimālā mēneša darba alga normālā
darba laika ietvaros ir 370 euro.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājam dēla uzturam ik mēnesi jāmaksā 108 euro, sākot no 2015.gada 18.septembra, kad prasība par
uzturlīdzekļu piedziņu celta tiesā, līdz 2015.gada 31.decembrim, bet no 2016.gada 1.janvāra līdz bērna pilngadības sasniegšanai – 111,00 euro, taču ne
mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Uzturlīdzekļi piedzenami no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā, t.i., no 2015.gada 18.septembra, jo ar prasības celšanas brīdi persona
uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja no likumā noteiktās valsts nodevas samaksas valsts ienākumos prasības
daļā par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvota, līdz ar ko tiesas izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, piedzenami no atbildētāja
par labu valstij.
Civilprocesa likuma 33.pantā noteikts, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu un 35.panta pirmās daļas 3.punktu, izskatāmajā lietā maksājama
valsts nodeva 198,00 euro apmērā.
Ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi izskatāmajā lietā ir 8,70 euro, kas piedzenami no
atbildētāja par valstij.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, spriedums daļā par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai izpildāms
nekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam ir nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu
piedziņu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 un
250.27 pantu, tiesa
nolēma
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas
kods /personas kods/, uzturam 108,00 euro (viens simts astoņi euro, 00 centi) mēnesī, sākot no 2015.gada 18.septembra līdz 2015.gada
31.decembrim, bet no 2016.gada 1.janvāra līdz bērna pilngadības sasniegšanai - 111,00 euro (viens simts vienpadsmit euro, 00 centi) mēnesī, taču ne
mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 198,00 euro (viens simts deviņdesmit astoņi euro, 00 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,70 euro (astoņi euro, 70 centi).
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa /pers. A/, personas kods /personas kods/, veicama AS „Swedbank” norēķinu kontā Nr./konts/.
Valsts nodeva iemaksājama – Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,
konta numurs LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija – atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas
tiesu nama 2016.gada 20.maija spriedumu civillietā Nr.C33553515.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma
mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods 21499 un civillietu identificējoša informācija - atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu
nama 2016.gada 20.maija spriedumu civillietā Nr.C33553515.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma
piespiedu izpilde.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Atbildētājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas
dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Jaunzeme