Court convicted drunk driver of DUI and imposed short-term detention with license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of drunk driving and sentenced her to twenty days of short-term detention, offset by two days of pre-trial custody. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient to prove she drove with a blood alcohol level of 2.55 percent. Consequently, the court revoked her driving license for five years and ordered the confiscation of her vehicle.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1.1 daļa; Kriminālprocesa likuma 499. un 520. pants: The court may convict a defendant of drunk driving and impose short-term detention when the alcohol concentration exceeds the legal limit, even if the defendant admits guilt and the evidence analysis is omitted due to procedural rules.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2025:0401.15300021125.1.S
Lieta Nr. 15300021125
K33-0416-25/5
Rīgas rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2025. gada 1. aprīlī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Briede,
piedaloties prokurorei Dacei Auziņai,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona A/ vadīja transportlīdzekli un izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedza 1,5
promiles.
/Persona A/ /Datums A/ ap plkst. 20.10, būdama alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 2,55
promiles, vadīja transportlīdzekli /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs A/, pa
/Iela A/ ielu virzienā no /Iela B/ ielas uz /Iela C/ ielas pusi /Apdzīvota vieta A/.
Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
[2] Tiesas sēdē apsūdzētā /Persona A/ savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta 1.1
daļas atzina pilnībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, apliecinot, ka pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas ir saprotamas.
Tiesai pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem neradās šaubas par apsūdzētās vainu noziedzīgajā nodarījumā un tiesa
atzīst par pierādītu, ka /Persona A//Datums A/ ap plkst. 20.10vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē ar alkohola
koncentrāciju izelpotajā gaisā 2,55 promiles. Apsūdzētās noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc
Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā netika izdarīta, līdz ar to
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek
veikts.
[3] Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam vai
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem
gadiem.
Atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajai daļai apsūdzētā izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46. pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus un
Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.
[4] Nosakot apsūdzētajai piemērojamā soda veidu, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46. panta otro daļu, ņem vērā
izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Par apsūdzētās personību noskaidrots, ka /Persona A/ ir Latvijas Republikas pilsone, dzīvesvieta /Adrese A/,
ieguvusi vidējo izglītību, veic gadījuma darbus floristikā, ir precējusies, viņas apgādībā ir nepilngadīga meita.
Iepriekš krimināltiesiskā kārtā nav sodīta. Apsūdzētajai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas
lēmumu ir noteikta 2. grupas invaliditāte. /Persona A/ konstatēta onkoloģiska saslimšana, par ko liecina tiesai
iesniegtais 2025. gada 27. janvāra /Ārstniecības iestāde A/ konsultanta slēdziens un slimnīcas konsilija lēmums par
pacienta veselības stāvokli.
Tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā, ka apsūdzētā nav tendēta uz likumpārkāpumu izdarīšanu, bet /Persona A/ ,
atrodoties alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli, būtiski apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu
kustības jomā un satiksmes drošību. Tiesas ieskatā konstatētā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,55 promiles
atzīstama par lielu alkohola ietekmi, kad personai vajadzēja saprast, ka attiecīgā situācijā transportlīdzekļa vadīšana
ir aizliegta. Tomēr/Persona A/ bezatbildīgi sēdās pie transportlīdzekļa stūres un vadīja transportlīdzekli,nostādot
savas intereses pārvietoties ar transportlīdzekli augstāk par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Lai arī konkrētajā gadījumā citi ceļu satiksmes dalībnieki nav cietuši, /Persona A/ rīcība nav pieļaujama, rīcība
bijusi apzināta un liecina par vienaldzīgu attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem, sabiedrisko drošību un
transportlīdzekļa vadītāja pienākumiem. Tiesa atzīst, ka nedz onkoloģiska saslimšana un nepieciešamā terapija,
nedz konfikts ar laulāto, ar kuru notiek šķiršanās process, nedz citi personiski iemesli neattaisno transportlīdzekļa
vadīšanu alkohola ietekmē un nemazina nodarījuma bīstamību.
[5] Nosakot apsūdzētajai soda mēru, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46. panta trešo daļu, ņem vērā atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa par/Persona A/atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu atzīst vainas
atzīšanu un izteikto nožēlu par izdarīto.
Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā minētos atbildību pastiprinošus apstākļus.
[6] Tiesa soda noteikšanā ņem vērā, ka apsūdzētā piekritusi lietas iztiesāšanai, neizdarot pierādījumu pārbaudi
tiesas izmeklēšanā, tādējādi izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 21. panta otrās daļas 1. punktā minētās
tiesības uz sadarbību un izvēlējās vienkāršāka procesa veidu, sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību
noregulējumu, kas pastiprina vainas atzīšanu un nožēlošanu.
Aizsargājot sabiedrības drošību un atjaunojot taisnīgumu, apsūdzētajai ir jāsaņem taisnīgs, atbilstošs sods par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Sodam jālīdzsvaro gan apsūdzētās, gan sabiedrības intereses. Soda piemērošanai
jāveicina soda prevencijas uzdevuma izpilde, jānostiprina vainīgās personas un citu personu pārliecība par
nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz apsūdzētās personību pozitīvi raksturojošo ziņu
izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā
vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas
atbilstu noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam (Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta
2015. gada 21. decembra lēmums lietā Nr. SKK-743/2015, krimināllieta Nr. 11096214814).
Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētās personību, kā arī, lai sasniegtu Krimināllikuma 35. pantā
noteikto soda mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas –, un izvērtējot apsūdzētās attieksmi pret izdarīto noziedzīgo
nodarījumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajai piemērojams sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā kā to lūdza valsts
apsūdzības uzturētājs.
Senāts norādījis, ka tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar
Krimināllikuma 46. pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.
pantā noteikto soda mērķi, taču tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu,
piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus (Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018.
gada 19. jūnija lēmums lietā Nr. SKK-J-348/2018, ECLI:LV:AT:2018:0619.11519007816.2.L).
Tiesa atzīst, ka cita sankcijā paredzētā soda veida piemērošana nesasniegs Krimināllikumā noteiktā soda mērķi.
Ņemot vērā, ka konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi,
apsūdzētajai īslaicīgas brīvības atņemšanas sods mērs nosakāms tuvu Krimināllikuma 38. panta 2.1 daļā noteiktajai
īslaicīgas brīvības atņemšanas soda minimālajai robežai.
Atbilstoši Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcijai apsūdzētajai obligāti piemērojams papildsods –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – uz pieciem gadiem.
Tiesas ieskatā piemērotais īslaicīgas brīvības atņemšanas sods un papildsods ir samērīgs ar izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, apsūdzētās attieksmi pret nodarījumu un šāds sods ir vērsts uz kriminālsoda mērķa
sasniegšanu.
[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāma /Persona A/ aizturēšana
no/Datums A/ plkst. 21.15 līdz /Datums B/ plkst. 09.30, tas ir, divas brīvības atņemšanas dienas.
[8] Apsūdzētajai pirmstiesas procesā drošības līdzeklis nav piemērots. Tiesa nesaskata Kriminālprocesa likuma
241. pantā noteikto pamatu drošības līdzekļa piemērošanai.
[9] Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta piektajai daļai konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušai
personai piederošu transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi šā Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu.
Lietas materiālos esošās ziņas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas pierāda, ka /Persona A//Datums A/ vadītais
transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs A/, pieder viņai.
Transportlīdzeklim ar 2025. gada 24. marta lēmumu uzlikts arests, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašo
konfiskāciju kriminālprocesā.
Ievērojot minēto, transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs A/, ir
konfiscējams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. un 520. pantu, tiesa
nosprieda
atzīt /Persona A/par vainīgu Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem)
gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanu no /Datums
A/ plkst. 21.15 līdz /Datums B/ plkst. 09.30, tas ir, divas brīvības atņemšanas dienas.
Galīgais sods, kas /Persona A/jāizcieš, ir īslaicīga brīvības atņemšana uz 18 (astoņpadsmit) dienām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15. panta otro daļu īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai
/Persona A/jāierodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstulē norādītajā brīvības atņemšanas iestādē un laikā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta piekto daļu konfiscēt /Persona A/piederošo transportlīdzekli
/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs A/, un pēc sprieduma spēkā stāšanās
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 2. punktu nodot transportlīdzekli Valsts ieņēmumu
dienestam.
Nepiemērot drošības līdzekli.
Spriedumu var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto sodu, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa
pārkāpumiem 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijai, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2025. gada 25. aprīlī.
Tiesnese A. Briede