Legislator Case Law & Legislation
11520050919 / K73-0187-22 ECLI:LV:ZRT:2022:0919.11520050919.6.S AI generated

Court convicted defendant of assaulting police officer and driving under influence, ordering restitution for state costs.

Case Number 11520050919 / K73-0187-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of assaulting a police officer and driving under the influence, resulting in a combined sentence of six years and ten years of driving ban. The prosecution argued the assault occurred when the defendant fled a lawful traffic stop while intoxicated, causing physical danger to the officer. The court rejected the defendant's defense and ordered the state to recover procedural costs totaling 224.36 EUR, noting no circumstances warranted bail or security measures.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 269. panta 1. daļa; 262. panta 4. daļa; Kriminālprocesa likuma 368. panta 1. daļa: Assaulting a law enforcement officer performing official duties constitutes a crime punishable by imprisonment, and convicted persons are liable for state procedural costs unless specific indigence criteria are met.

Keywords

AI generated
assaulting police officer driving under influence procedural costs recovery combined sentencing driving license ban

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 269. panta 1. daļa
Krimināllikuma 262. panta 4. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. un 3. daļa
Kriminālprocesa likuma 368. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-530. panti

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:ZRT:2022:0919.11520050919.6.S

Lieta Nr. 11520050919

K73-0187-22/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2022. gada 19. septembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Jolanta Bebriša,

piedaloties prokuroram Artim Zariņam,

aizstāvei Olitai Kaucei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas un

262. panta ceturtās daļas.

Aprakstošā daļa

[1]/pers. B/ izdarīja uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību.

2019. gada 24. jūlijā ap plkst. 19.00 /pers. B/, atrodoties narkotisko vielu ietekmē, /adrese/ pirms Dienvidu tilta pārvada uzbruka valsts varas

pārstāvim – Valsts policijas

/nosaukums/ policijas pārvaldes /amats/ /pers. C/ sakarā ar viņa likumisku dienesta darbību, proti: minētajā laikā kārtībnieks /pers. C/, ģērbies

policijas darbinieka formas tērpā, atbilstoši likuma “Par policiju” 12. panta 1. un 7. punktam, kur noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos

pienākumus atbilstoši kompetencei ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus, likumā noteiktā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas,

kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu izdarīšanu, saņemot informāciju no Valsts policijas /nosaukums/

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Operatīvās vadības biroja, ka /pers. B/ vada automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, iespējams atrodoties narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un pamanot šo automašīnu braucam pa Krasta ielu, uzsāka sekošanu ar

dienesta transportlīdzekli, vairākkārt pa skaļruni dodot rīkojumu apstāties. Kad /pers. B/ pirms Dienvidu tilta pārvada apturēja transportlīdzekli, /pers. C/

piegāja pie tā un deva rīkojumu noslāpēt automašīnas dzinēju, kad /pers. B/ nepakļāvās šai likumiskajai prasībai, pieņēma lēmumu pielietot fizisku spēku

un izsēdināt vadītāju no transportlīdzekļa, taču brīdī, kad /pers. C/ atvēra transportlīdzekļa vadītāja durvis, turot tās ar kreiso roku un mēģinot ar labo

roku izvilkt /pers. B/ no automašīnas salona, /pers. B/ ar automašīnu strauji uzsāka kustību no vietas, novirzot to pa kreisi /pers. C/ virzienā, apdraudot

viņa veselību un dzīvību, tādejādi izdarot uzbrukumu varas pārstāvim.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 269. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2]/pers. B/, vadot transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas

bojājums.

2019. gada 24. jūlijā ap plkst. 19.15 /pers. B/, atrodoties narkotisko vielu ietekmē (urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, LSD grupas

atvasinājums, kokaīna metabolīti - metilekgonīns un benzilekgonīns), pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 25.7. punkta, 101. punkta prasības, vadīja

automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un brauca ar to

/adrese O/, pa Rīgas ielu no Robežu ielas puses Kalna prospekta virzienā, ar paaugstinātu un apdzīvotās vietās neatļautu braukšanas ātrumu ne

mazāku kā 100 km/h, ilgstoši nepakļaujoties policijas darbinieku prasībām apturēt transportlīdzekli.

Tuvojoties Rīgas ielas namam Nr. /numurs/, /pers. B/, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmās un trešās daļas, 25. panta trešās daļas, kā

arī Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkta, 104.4. punkta prasības, nerīkojās saskaņā ar šo likumu un noteikumiem, nepievērsa pietiekamu uzmanību

apkārtnei un tās izmaiņām, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamu situāciju, neņēma vērā, ka aiz viņa vadītā transportlīdzekļa tiešā tuvumā brauc

operatīvais transportlīdzeklis - motocikls/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ko vadīja /pers. E/, strauji bremzēja, kaut arī tas

nebija nepieciešams satiksmes drošībai, nepārliecinoties par sava manevra drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, kā rezultātā

motocikls ar labo sānu daļu ietriecās automašīnas kreisajā aizmugures sānu daļā.

Minēto normatīvo aktu prasību pārkāpumu un transportlīdzekļu sadursmes rezultātā /pers. B/ cietušajam /pers. E/ nodarīja smagus miesas

bojājumus, kas bīstami dzīvībai: krūšu kurvja sasitums ar labā atslēgas kaula lūzumu, labās puses 1.- 6. ribu lūzumiem; slēgts labā mazā lielakaula un

vaļējs labā lielakaula diafizārs apakšējās 1/3 lūzums.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[3] Apsūdzētais/pers. B/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas, 262. panta ceturtās daļas neatzina.

Apsūdzētais /pers. B/ tiesas izmeklēšanā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas liecināja, ka 2019. gada 24. jūlijā neapstājās pēc

policijas darbinieku pieprasījuma, brauca lielā ātrumā, pārkāpa ātruma ierobežojumu. Neveica nekādas pretlikumīgas darbības pret cietušo /pers. C/.

Atceras, ka sāka bēgt, sākās pakaļdzīšanās. Bēgšana sākās no Krasta ielas. Policijas darbinieks pienāca pie viņa mašīnas, rāva aiz mašīnas durvju

roktura, bet durvis bija ciet, logs bija arī ciet. Brauca uz priekšu, jo gribēja aizbēgt. Uzsāka mašīnas kustību /pers. C/ esot pie mašīnas, raustot durvju

rokturi. Neatceras vai policijas darbinieks deva kaut kādas komandas. Bēgot, apbrauca ceļu sastrēgumu uz Maskavas ielu. Ir vainīgs, ka neapstājās,

vajadzēja apstāties. Brauca, jo gribēja aizmukt, bija meklēšanā, negribēja, lai aiztur policijas darbinieki. Pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, sastrēgums

bija, tāpēc policija uzsāka pakaļdzīšanos, jau pie tirdzniecības centra /nosaukums M/ gandrīz izveidoja avāriju un drīz policijas buss bija klāt un tad viss

sākās. Viņš bija pie /nosaukums M/ apstājies, kamēr kāpa ārā, policija bija jau piebraukusi, viss sākās piecu minūšu laikā. Sastrēgumā pie /nosaukums

M/radās avārijas situācija ar citu mašīnu, vairāk neko nevar paskaidrot, kamēr parkojās, policijas buss bija ātri piebraucis, laikam viņi tur bija bijuši.

Sāka bēgt uz Rumbulas pusi. Bija apstājies uz ceļa aiz /nosaukums M/, tur policists /pers.C/ rāva mašīnas durvis. Bēga pa Maskavas ielu uz Rumbulas

pusi. Nevienam neuzbruka, brauca prom. Narkotikas nelieto.

[3.1] Kā aizdomās turētais /pers. B/ 2019. gada 24. septembrī izmantoja savas tiesības neliecināt (1. sēj. lietas 137., 140.lapa).

[3.2] Kā aizdomās turētais /pers. B/ 2020. gada 23. janvārī liecinājis, ka nekādu uzbrukumu policijas darbiniekam nav veicis (1.sēj.lietas

149.lapa).

[3.3] Kā apsūdzētais /pers. B/ 2020. gada 2. jūnijā izmantoja savas tiesības neliecināt (1. sēj. lietas 167.lapa).

[4] Neskatoties tu to, ka apsūdzētais /pers. B/ savu vainu neatzīst apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas, /pers. B/ vaina pierādīta

pilnībā ar cietušā /pers. C/, liecinieku /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ liecībām un rakstveida pierādījumiem, pārbaudītiem un novērtētiem tiesas izmeklēšanā.

[4.1] Cietušais/pers. C/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka uz notikuma brīdi strādāja Valsts policijas /nosaukums/ bataljona trešajā rotā /amats/

amatā. /pers. B/ nav pazīstams.

Datumu precīzi neatceras. Tajā dienā patrulēja dienas ekipāžā kopā ar /pers. G/, saņēma izsaukumu no operatīvās daļas biroja, ka automašīnas

vadītājs ir iespējams narkotisko vielu reibumā un dodas /adrese/ Ķengaraga, Salaspils virzienā. Nolēma pārbaudīt transportlīdzekli un vadītāju. No

Lubānas ielas devās Dienvidu tilta virzienā, no viadukta nobrauca uz Krasta ielu, pirmajā iespējamajā vietā apgriezās pretējā braukšanas virzienā un

apstājās Krasta ielas malā. Gaidot, pie viņiem piebrauca balta vieglā automašīna, šoferis paziņoja, ka uz Krasta ielas pie ātruma fiksējošā radara atrodas

automašīna/TL marka/, kura ir apstājusies, iespējams, vadītājs ir aizmidzis. Nolēma pārbaudīt informāciju. Izbrauca uz Krasta ielu, pirmajā iespējamajā

vietā apgriezās pretējā braukšanas virzienā, pamanīja, ka no centra virziena uz Ķengaragu virzās dotā automašīna ļoti lēni, apmēram 20-30 km/h, vadītājs

automašīnu vadīja ļoti nepārliecinoši, brauca pa visām trim joslām “čūskā”. Viņi apgriezās braukšanai pretējā virzienā, braucot aiz transportlīdzekļa /TL

marka/, ieslēdza bākugunis un skaņas signālu, deva vairākkārtīgi rīkojumu vadītājam apstāties, ar žestiem rādīja, lai vadītājs apstājas, vadītājs nereaģēja,

nedaudz paātrināja ātrumu, tad atkal bremzēja. Uz Krasta ielas, gandrīz zem Dienvidu tilta, vadītājs apstājās, cietušais ātri izleca no automašīnas, bija

atvērts vadītāja puses logs, atvēra durvis, vadītājs sēdēja ar izteikti izbolītām acīm, acīmredzami neorientējās laikā. Cietušais centās noslāpēt auto, lai

vadītājs nevarētu turpināt ceļu, taču līdz ko sniedzās iekšā, vadītājs uzsāka kustību. Automašīnai bija automātiskā pārnesumu kārba, bija “draiv” režīms,

griežot pa kreisi uzsāka kustību, paraujot liecinieku līdzi, uzbrauca uz ceļa apmales un turpināja tālāk ceļu uz Ķengaraga pusi lielā ātrumā. Uzsāka

pakaļdzīšanos. Vadītājs manevrēja ļoti agresīvi pa visām trim braukšanas joslām, bija intensīva satiksme. Krustojumā Maskavas iela ar Kaņiera ielu,

vadītājs uzbrauca uz gājēju ceļa, viņam nebija iespēja tikt pa braucamo daļu, jo visas trīs joslas bija aizņemtas, uz gājēja ceļa bija gājēji un pa to šķērsoja

krustojumu pie luksoforā degošās sarkanās gaismas. Viņi atpalika, cik iespējams izbrauca starp automašīnām un turpināja pakaļdzīšanos. Netālu no

Maskavas ielas pie /nosaukums K/ vadītājs piebrauca pie pirmās joslas tuvāk aizsargbarjerai, tur bija automašīna, viņš piebrauca pie tās automašīnas

kreisā sāna, viņi apstājās aizmugurē un cietušais izkāpa no mašīnas, pieskrēja pie /TL marka/, domāja, ka blakus sēdētāja durvis būs vaļā, lai ielektu

iekšā, lai noslāpētu dzinēju. Durvis bija aizslēgtas, vadītājs ieraudzīja, ka cietušais ir pie durvīm, uzsāka kustību, nostumjot, uztriecoties tur stāvošai

automašīnai. Pašvaldības policija nokavēja pāris sekundes, lai nogrieztu /TL marka/ceļu.

/TL marka/ turpināja ceļu lielā ātrumā, šķērsojot krustojumus pie sarkanās gaismas luksoforā, apdraudot citus cilvēkus, kuri bija uz ielas un tās

malā. Krustojumā Maskavas iela ar Ikšķiles ielu pie sarkanās gaismas, /TL marka/ šķērsojot krustojumu, izraisīja tikpat kā avāriju ar automašīnu, kurai

bija zaļā gaisma, kura knapi paspēja nobremzēt. Vadītājs turpināja ceļu, manevrēja lielā ātrumā. Pie Krustpils ielas brauktuve bija pilna ar automašīnām

un luksoforā dega sarkanā gaisma, vadītājs šo krustojumu nolēma apbraukt pa labo pusi caur autoservisa stāvlaukumu. Cietušajam tika padots ceļš no

satiksmē esošajiem transportlīdzekļiem, viņi /TL marka/izbrauca blakus. /TL marka/ vadītājs strauji pagrieza stūri viņu virzienā, uzbraucot viņu

transportlīdzeklim virsū, kā rezultātā viņiem tika bojāta riepa. Trieciena rezultātā ar viņiem,/TL marka/ ietriecās citā automašīnā, šī automašīna avarēja,

tajā bija sieviete ar bērnu. /TL marka/pie degvielas uzpildes stacijas uzbrauca uz zālāja, pa gājēju ietvi aizbraucot prom, apdraudot tur esošos cilvēkus.

Viņi apstājās arī turpat zaļajā zonā, ceļu turpināt nevarēja. Pakaļdzīšanos pārņēma pašvaldības policija un sekoja arī kolēģi no Valsts policijas. Visu

pakaļdzīšanās laiku deva vadītājam rīkojumu apstāties, vadītāja auto bija ar lielāku jaudu, darīja, ko varēja ar savu dienesta transportlīdzekli.

Neatceras, kā tika pratināts sākotnēji. Video skatījās uzreiz pēc notikuma, gribēja saprast, vai video ir pieejams un vai to varēs dabūt no ieraksta

aparatūras. Neatceras, kāpēc uzreiz nerakstīja iesniegumu par cietušo.

Liecības sniedza pēc savas atmiņas, iespējams, ka precīzi nav kaut ko norādījis pirmajā liecībā, rakstīja dienesta ziņojumus, liecības sniedza divos

naktī, bija noguruši, maiņai bija jābeidzas astoņos vakarā. Video fragmentā ir redzams, ka vadītājs uzsāk kustību uz kreiso pusi, automašīnas durvis ir

vaļā, cietušais automašīnai skrien līdzi, jo viņu parauj līdzi. Otrās liecības nav tapušas iespaidojoties no video materiāla, viņš pārdomāja lietu, nolēma

detalizētāk aprakstīt notikumus.

Cietušais sniedzis liecības pirmstiesas izmeklēšanā (1.sēj.lietas 96.-97., 100.-101. lapa). Tiesa nepiekrīt aizstāves viedoklim, ka cietušais /pers. C/

ir sniedzis dažādas liecības par uzbrukuma apstākļiem. Novērtējot cietušā sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā, tiesa tajās

nesaskata būtiskas pretrunas, tās viena otru papildina, tiesas izmeklēšanā liecības ir izvērstākas, jo tiek sniegtas atbildes uz lietas dalībnieku uzdotajiem

jautājumiem, kādi netika uzdoti pirmstiesas izmeklēšanā un tās sakrīt ar videoierakstā fiksēto.

[4.2] Liecinieks/pers. G/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2019. gada 24. jūlijā strādāja Valsts policijas /nosaukums/ iecirknī Patruļpolicijas 3. rotā.

Uztur pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

Pirmajā reizē, kad centās apturēt automašīnu/TL marka/, dienesta automašīnu no /TL marka/apturēja kādu 20 metru attālumā, starp

transportlīdzekļiem nebija nekādu šķēršļu. Liecinieks palika mašīnā, /pers. C/ piegāja pie /TL marka/, viņš mēģināja /TL marka/ vadītāju apturēt. /pers.

C/ pieskrēja pie automašīnas, atvēra durvis, nebija nobloķētas durvis, mēģināja jostu attaisīt, pēc kā vadītājs uzsāka strauju paātrinājumu. Kad piebrauca

pie /TL marka/, izskatījās, ka mašīna ir nelielā kustībā. Durvis atvēra, /pers. C/ mēģināja attaisīt drošības jostu vai izvilkt vadītāju, bija ieliecies /TL

marka/ mašīnā. /TL marka/ vadītājs strauji paātrināja kustību taisni un tad uzreiz pa labi. /pers. C/ tai brīdī bija blakus /TL marka/. Automašīna/TL

marka/ turpināja kustību pa Maskavas ielu, liecinieks turpināja sekot. /pers. C/ skrēja atpakaļ uz dienesta transportlīdzekli. Šķiet, ka /pers. C/ netika

nodarīti miesas bojājumi. Sarunu starp /TL marka/ vadītāju un /pers. C/ nedzirdēja, jo bija mašīnā. Iepriekš vairākas reizes pa ruporu tika teikts, lai/TL

marka/ vadītājs apstājas.

Liecinieka /pers. G/ liecības saskan ar ziņojumā Valsts policijas /nosaukums/ priekšniekam fiksēto (1.sēj.lietas 62.-63.lapa).

[4.3] Liecinieks/pers. H/ tiesas izmeklēšanā uzturēja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un liecināja, ka nav pazīstams apsūdzētais /pers. B/.

Notikuma brīdī strādāja

/nosaukums/ par /amats/. Tajā dienā brauca uz Ķengaragu, pamanīja, ka brauc Valsts policijas Patruļpolicijas mašīna ar ieslēgtām bākugunīm un

priekšā stāv tumšas krāsas /TL marka/ automašīna. Vienmēr braucot garām kolēģiem, paprasa vai ir nepieciešama palīdzība. Braucot pamanīja, ka

melnais /TL marka/ stājas, liecinieks vadīja savu dienesta auto un piestāja nedaudz piegriežot priekšā /TL marka/. Kāpa ārā, pamanīja, ka arī Valsts

policijas darbinieks kāpj ārā. Gāja klāt /TL marka/ no pasažieru puses un pamanīja, ka/TL marka/ vadītājs uzsāk kustību uz priekšu un sāk bēgt. Devās

atpakaļ uz patruļas mašīnu, kur pa rāciju ziņoja citām savām ekipāžām par automašīnu un tās numuru, kura dodas Ķengaraga virzienā. Arī Valsts policijas

darbinieki uzsāka pakaļdzīšanos pa Maskavas ielu. Tā bija līdz Krustpils ielai, kur viņam bija ceļu satiksmes negadījums un, kas notika tālāk nezina,

izņemot to, kas bija medijos.

Nejauši iesaistījās pakaļdzīšanās procesā, nebija precīzas informācijas par notiekošo. Pirmajā reizē, kad piestāja, /TL marka/apstājās, Valsts

policija apstājās un tad viņš nedaudz priekšā piebrauca. Valsts policijas darbinieks izkāpa no dienesta auto, viņš pie mašīnas piegāja ātrāk kā liecinieks,

viņš piegāja pie vadītāja puses un mēģināja atvērt durvis un tajā brīdī/TL marka/ sāka kustību. Neredzēja vai atvēra durvis vai nē, liecinieks gribēja atvērt

blakussēdētāja durvis, pat nepaspēja aizskart durvju rokturi, kad mašīna uzsāka kustību. Starp liecinieku un otru policistu bija /TL marka/ mašīna. Tad,

kad /TL marka/ uzsāka kustību, policists bija kreisajā pusē pie vadītāja durvīm. Vadītājs strauji uzsāka kustību, viņam vajadzēja nedaudz izgriezt uz

kreiso pusi, jo liecinieka buss bija nedaudz

/TL marka/ priekšā. Strauji pagrieza pa kreisi uz policista pusi, tā kā viņam virsū, jo /TL marka/aizmugurē bija Valsts policijas mašīna, nedaudz

priekšā no labā sāna liecinieka dienesta automašīna. Neredzēja, vai sadursme bija starp /TL marka/ un policistu. Vadītājs uzsāka kustību, liecinieks

uzreiz skrēja uz savu dienesta auto un gaidīja, kad pāriniece iekāps mašīnā. Sāka pakaļdzīšanos līdz Maskavas un Krustpils ielas krustojumam, kad

bēgošā automašīna nobrauca no ceļa, brauca pa zemes ceļa labo pusi un apbrauca luksoforu. Līdz Krustpils ielai /TL marka/vadītājs brauca agresīvi,

izraisīja sadursmi vienā no krustojumiem, precīzi nepateiks kurā krustojumā. Zinot atbildību par operatīvo transportlīdzekli, centās izvairīties no /TL

marka/ taranēšanas, bet /TL marka/ brauca agresīvi.

Turpinot pakaļdzīšanos pie Krustpils ielas, bēgošā automašīna izbrauca pa labi pa grunts ceļu, apbraucot luksoforu, liecinieka kļūdas dēļ un dēļ

saceltajiem putekļiem, gribot saīsināt ceļu, pamanīja, ka ir gājēju ietve un apbraukt pa ietvi, lai izbrauktu priekšā /TL marka/, bet ietve bija lielāka un

sanāca avārija ar patruļas mašīnu. Pakaļdzīšanās laikā liecinieka automašīna atpalika, pilsētā visu laiku jāpārliecinās par drošību, /TL marka/ brauca

ātrāk pa 80-100 km/h. /TL marka/ vadītājs pie luksoforā degošajām sarkanajām gaismām neapstājās, turpināja ceļu.

[4.4] Lieciniece/pers. I/ tiesas izmeklēšanā uzturēja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un liecināja, ka nav pazīstams apsūdzētais /pers. B/.

Minētajā dienā ar /pers. H/ veica patrulēšanu pa Krasta ielu, vakarā ievēroja, ka Valsts policija stādina automašīnu /TL marka/ melnā krāsā uz Krasta

ielas, automašīna sākotnēji nestājās, pēc tam uz brīdi apstājās, vizuāli izskatījās, ka persona varētu būt alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Vismaz tā

varēja padomāt pēc darbībām, ko viņš veica - pārkārtojās pa joslām, apstājās vairākkārtīgi un tad atkal turpināja braukšanu. /TL marka/ apstājās,

Valsts policijas darbinieki izkāpa no dienesta automašīnas, gāja klāt pie /TL marka/vadītāja, vadītājs neatvēra durvis, uzsāka braukšanu, braukšanas brīdī

aizķēra Valsts policijas darbinieku, pēc kā turpināja bēgšanu, pameta notikuma vietu. Apskrāpēja citas automašīnas, izraisīja vairākas sadursmes, izraisīja

avārijas situācijas, informēja par to dežūrdaļu un citas auto ekipāžas. Turpināja pakaļdzīšanos. Vairākkārtīgi tika dots rīkojums /TL marka/ vadītājam

apstāties./TL marka/vadītājs ievērojami atrāvās no viņiem, redzēja, ka krustojumus šķērso luksoforā pie sarkanās gaismas, turpināja izraisīt sadursmes,

nebija iespējams apturēt šo transportlīdzekli. Līdz brīdim, kad /TL marka/ vadītājs apbrauca sastrēgumu pa ceļa nomali pie /adrese/, viņi ar savu

operatīvo transportlīdzekli tur avarēja.

Automašīnas vadītājs vairākkārtīgi bremzēja, uzsāka braukt, nebrauca vienā virzienā, izskatījās, ka kaut kas tur nav kārtībā, pēc braukšanas stila

izskatījās, ka vadītājs ir kaut kādā reibumā. Viņi

/TL marka/ mašīnai piebrauca nedaudz slīpi no kreisās puses, /TL marka/ vadītājs bija kreisajā pusē, viņi piebrauca nedaudz priekšā. Kāpa ārā

no auto, lai pārbaudītu vai Valsts policijas darbiniekam nav nepieciešama kāda palīdzība. Redzēja, ka Valsts policijas darbinieks pieiet klāt /TL marka/,

mēģināja uzsākt sarunu ar vadītāju, vadītājs uzsāka braukt, ignorēja prasību. Lieciniece un pārinieks bija izkāpuši no dienesta mašīnas, gāja tai apkārt,

bija savas mašīnas aizmugurē 5-7 metri attālumā no /TL marka/, nepaspēja pieiet pie /TL marka/ vadītāja klāt. Konkrēti neredzēja, ko viņš darīja, bija

/TL marka/, policists bija piegājis klāt, mēģināja uzsākt komunikāciju, /TL marka/ šoferis tieši tajā brīdī sāka braukt. Policists mēģināja apturēt,

tad skrēja atpakaļ uz Valsts policijas mašīnu. Policists bija pie automašīnas tuvu. Viņš bija blakus, izskatījās, ka bija kontakts, aizķēra policistu ar mašīnu.

/TL marka/strauji uzsāka kustību, sākās apzināta bēgšana, apbrauca viņu auto. Viņu transports bija nedaudz slīpi nolikts priekšā/TL marka/, /TL marka/

pavirzījās uz kreiso pusi, lai apbrauktu transportu un tad taisni aizbrauca pa Krasta ielu uz priekšu. Automašīna brauca ļoti agresīvi, apdraudēja citus

satiksmes dalībniekus, bija vairākas sadursmes, /TL marka/ vadītājs nevairījās no citiem transportlīdzekļiem, agresīvi izbrauca cauri starp mašīnām,

centās tikt garām, acīmredzami pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu, brauca zem sarkanās gaismas luksoforā.

[4.5] 2019. gada 24. jūlija videoieraksts un 2019. gada 20. septembra videoieraksta apskates protokols (automašīnas /TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, videoreģistratora ieraksts) (1.sēj.lietas 52.-53.lapa) pretēji apsūdzētā /pers. B/ liecinātajam pilnībā apstiprina

cietušā /pers. C/, liecinieku /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ liecības par apsūdzībā norādītajiem apstākļiem. Videoierakstā redzams, ka cietušais /pers. C/

pieiet pie automašīnas /TL marka/, atver vadītāja puses durvis, ieliecas automašīnā, bet vadītājs strauji uzsāk kustību, griežot stūri pa kreisi cietušā

virzienā, vadītāja durvis ir vaļā un nedaudz parauj cietušo līdzi, kurš atlec nost.

[4.6] No /pers. C/ iesnieguma protokola zināms, ka 2020. gada 7. janvārī viņš lūdzis sevi atzīt par cietušo, norādot, ka 2020. gada 24. jūlijā, pildot

dienesta pienākumus Valsts policijā, transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītāja aizturēšanas laikā viņam

notika uzbrukums (1.sēj.lietas 98.lapa).

[4.7] No Valsts SIA /nosaukums R/ ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāta Nr./numurs/ zināms, ka /pers. B/ urīna izmeklēšanā atrasta

tetrahidrokanabinola skābe, LSD grupas atvasinājums, kokaīna metabolīti - metilekgonīms un benzoilekgonīns (1.sēj.lietas 69.lapa). Pretēji aizstāves

viedoklim tiesai nav pamata apšaubīt šos izmeklēšanas rezultātus, ko lietā iesniegusi SIA /nosaukums O/no pacienta /pers. B/ medicīniskās kartes un, kas

sakrīt ar medicīniskā kartē esošajiem oriģinālajiem dokumentiem. Bez tam, tiesas izmeklēšanā netika gūti nekādi pierādījumi, ka izziņas izdarītājs,

ārstējošais ārsts vai tiesu eksperts būtu ieinteresēti lietas iznākumā.

[4.8] Ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ Eksperta atzinumu Nr./numurs/ (par tiesu toksikoloģiskās ekspertīzes noteikšanu)

izdarīts secinājums, ka tiesu toksikoloģiskās izpētes rezultātā /pers. B/ asinīs nav konstatētas narkotiskās, psihotropās vielas. Piezīmēs norādīts, ka tiesu

toksikoloģiskā izpēte uz tetrahidrokanabinola atvasinājumu klātbūtni nav veikta nepietiekamā asiņu daudzuma dēļ (1.sēj.lietas 88.-89.lapa).

[4.9] Ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ Eksperta atzinumu Nr./numurs/ (par papildu tiesu toksikoloģiskās ekspertīzes

noteikšanu) izdarīts secinājums, ka Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes negatīvā atbilde par /pers. B/ asinīs nekonstatētām psihoaktīvām vielām neizslēdz

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ķīmiski toksikoloģiskā laboratorijā /pers. B/ urīnā konstatēto vielu klātbūtni, jo izmeklēti dažādi bioloģiskie

materiāli - asinis un urīns, kā arī abās laboratorijās pielietojamās metodes atšķiras pēc kvalitatīvās noteikšanas robežas.

Nav iemesla apstrīdēt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ķīmiski toksikoloģiskās laboratorijas izmeklēšanas rezultātus, kuros /pers. B/ urīnā

atrasta tetrahidrokanabinola skābe, LSD grupas atvasinājums, kokaīna metabolīti - metilekgonīms un benzoilekgonīns, tādēļ var pamatoti apgalvot, ka

/pers. B/ uz negadījuma brīdi 2019. gada 24. jūlijā atradās narkotisko vielu ietekmē (1.sēj.lietas 91.lapa). Tādejādi eksperts dod atbildi, kādēļ dažādos

izmeklējumos asinīs un urīnā ir iespējamas nesakritības.

[4.10] Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ Eksperta atzinumā(dzīvas personas komisijas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /numurs/

7.lpp. norādīts, ka /pers. B/ pēc negadījuma tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība SIA /nosaukums O/, kā arī noņemts urīna paraugs

izmeklēšanai /datums/plkst. 21.10 (2.sēj.lietas 96.lapa). Šajā atzinumā izskaidrots, ka tetrahidrokanabinola skābe ir hašiša (marihušanas) metabolīts

urīnā, kas varēja rasties pēc tā lietošanas. LSD grupas atvasinājums ir psihotropa viela, kas pielīdzināta sevišķi bīstamām narkotiskām vielām un varēja

rasties pēc tā lietošanas. Kokaīna metabolīti - metilekgonīns un benzoilekgonīns varēja rasties pēc kokaīna vai “kreka” lietošanas.

[5] /pers. B/ celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas par to, ka viņš uzbruka varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta

darbību.

[5.1] Noziedzīgu nodarījumu pret pārvaldes kārtību nozieguma objekts ir pārvaldības kārtība un papildu objekts ir arī personas veselība un dzīvība.

[5.2] Krimināllikuma 269. panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma objektīvā puse izpaužas aktīvās darbībās, proti, uzbrukumā varas pārstāvim. Ar

uzbrukumu jāsaprot jebkāda vardarbība, kas apdraud cietušā dzīvību vai veselību, vai draudi nekavējoties pielietot tādu vardarbību. Uzbrukums tiek

izdarīts sakarā ar iepriekš minēto personu likumisku un sabiedriski derīgu darbību. Tā ir valsts varas pārstāvja likumīga dienesta darbība, tai piedaloties

jebkura noziedzīga nodarījuma vai arī kāda cita prettiesiska nodarījuma (piem. administratīva vai civiltiesiska pārkāpuma) novēršanā vai pārtraukšanā (sk.

Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre, AFS, Rīga, 2007. 318.-319.lpp.; Augstākās

tiesas Senāta krimināllietu departamenta 2011.gada 1. februāra lēmums lietā SKK – 61/2011).

Nozieguma objektīvā puse izpaudās apsūdzētā aktīvās darbībās - uzbrukumā, proti, brīdī, kad cietušais /pers. C/ atvēra /pers. B/ vadītā

transportlīdzekļa durvis, ieliecās salonā, lai izsēdinātu viņu no tā, /pers. B/ uzsāka strauju kustību, virzot transportlīdzekli pa kreisi /pers. C/ atrašanās

virzienā, apdraudot viņa veselību un dzīvību. Cietušajam izdevās atlekt malā un tādejādi izvairīties no iespējamām smagām sekām un miesas bojājumu

iegūšanas. Par šo faktu liecina gan pats cietušais, gan liecinieki /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, gan tas skaidri redzams videoierakstā. Tiesas ieskatā nav

korekta aizstāves norāde uz cietušā rīcību, ka /pers. C/ par cietušo pieteicies tikai pēc pieciem mēnešiem 2020. gada 7. janvārī. Kriminālprocesa likuma

96. panta ceturtā daļa noteic, ka līdz pat tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā personai ir tiesības lūgt to atzīt par cietušo kriminālprocesā,

pie tam tikai ar pašas personas piekrišanu, tādejādi likumdevējs norādījis termiņu līdz kuram persona var tikt atzīta par cietušo un tā ir personas brīva

izvēle.

[5.3] Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir jebkura fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, kāds ir apsūdzētais /pers.

B/.

[5.4] Nozieguma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, pie kam vainīgais izdara uzbrukumu, apzinoties, ka uzbrūk cietušajam sakarā ar

viņa likumisko dienesta darbību vai darbību prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā. Turklāt Krimināllikuma 269. panta 1. daļā paredzētais

noziegums ir pabeigts ar uzbrukuma brīdi (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināl tiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums.

– Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009. 660.-662.lpp.).

Konkrētajā gadījumā /pers. B/ darbības ir bijušas tīšas aktīvas vardarbīgas darbības, kas vērtējamas kā uzbrukums varas pārstāvim policijas

darbiniekam. Uzbrukums tika izdarīts sakarā ar Valsts policijas darbinieka /pers. C/ likumisku dienesta darbību, lai pārtrauktu apsūdzētā /pers. B/

likumpārkāpumus un viņu aizturētu. Lietā nav nekādu šaubu par policijas darbinieka /pers. C/ prasību likumību. Tiesa secina, ka policijas darbinieks

/pers. C/ ir rīkojies atbilstoši likuma “Par policiju” 10. panta 1. un 6. punkta prasībām, kas noteic policijas darbinieka pamatpienākumus.

Saskaņā ar juridiskajā literatūrā norādīto motīvs un mērķis ir patstāvīgas noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīmes, kas tāpat kā vaina ir

pierādāmi krimināllietā, ja tie saskaņā ar Krimināllikumu ietverti noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā (sk. U. Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums:

Mācību grāmata. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2000, 108.lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 9. panta otro daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības

vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma

kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos. Atzīmējams, ka arī saskaņā ar krimināltiesību doktrīnu tiešs nodoms (dolus directus) noziedzīgā nodarījumā

izpaužas tādā veidā, ka persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības (vai bezdarbības) kaitīgumu, paredzējusi šīs darbības (vai bezdarbības)

kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos (U. Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums: Mācību grāmata. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2000, 96.lpp.).

Vainīgā vēlēšanās, lai viņa darbības vai bezdarbības rezultātā iestātos noteiktas kaitīgas sekas, norāda uz to, ka viņš gribēja tās sasniegt, un šāda vainīgā

psihiskā darbība veido tieša nodoma gribas momentu (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināl tiesības. Vispārīgā daļa. Trešais

papildinātais izdevums, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2008,162.lpp.).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ noziedzīgās darbības satur Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas paredzētā nozieguma subjektīvās puses

pazīmes, jo tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais uzbruka policijas darbiniekam ar tiešu nodomu traucēt aizturēt apsūdzēto, lai pārtrauktu viņa nelikumīgās

darbības un apzinoties, ka policijas darbinieks, kurš bija formas tērpā, izpilda dienesta pienākumus.

[6] Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādas nesakritības cietušā un liecinieku liecībās, tās apstiprina citi lietā esošie pierādījumi un tiesa

nekonstatē jebkādu policijas darbinieku vēlmi panākt sev vēlamu rezultātu. Lai tiesa konstatētu, ka policists sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami

pārliecinoši pierādījumi. Tiesa pārliecinošus pierādījumus tam, ka policijas darbinieki pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā ir snieguši nepatiesas

liecības, nekonstatē.

Apsūdzētā sniegtās liecības tiesas izmeklēšanā tiesa vērtē kā mēģinājumu izvairīties no kriminālatbildības un soda, jo tās ir pilnīgā pretrunā ar lietā

iegūtiem pierādījumiem. Tādejādi tiesa nepiedod ticamību /pers. B/ liecībām, ka viņš nekādas nelikumīgas darbības pret /pers. C/ neveica un viņam

neuzbruka.

Konkrētajā gadījumā noziegums ir pabeigts ar uzbrukuma brīdi cietušajam, neatkarīgi no tā vai cietušajam ir vai nav nodarīti miesas bojājumi.

Nozieguma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, pie kam uzbrukums izdarīts, apzinoties, ka uzbrūk cietušajam sakarā ar viņa likumisko dienesta

darbību, jo cietušais bija apģērbts dienesta formas tērpā, brauca ar trafaretu dienesta automašīnu.

Likuma “Par policiju” 22. panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumu, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām ir sodāma.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka policijas darbinieka /pers. C/ prasības saskaņā ar likuma “Par policiju” 10., 12. pantu bija

likumīgas un izvirzītas, veicot likumisku dienesta darbību un apsūdzētā uzbrukums policijas darbiniekam ir noticis laikā, kad viņš pildīja savus dienesta

pienākumus. /pers. C/, saņemot informāciju no Valsts policijas/nosaukums/policijas pārvaldes operatīvās vadības biroja, ka /pers. B/ vada

transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iespējams, atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē,

atbilstoši viņa kompetencei, bija tiesības pieprasīt, lai apsūdzētais pārtrauc likumpārkāpumus un likumā noteiktā kārtībā viņu aizturēt.

[7] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta otro daļu, kriminālprocesā ir pierādāmi noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība,

kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgrīki. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie

apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 128. pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt,

bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā

vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu,

kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības (sk. LR Senāta Krimināllietu departamenta 2019.gada [..] lēmums lietā

Nr. SKK-[D]/2019).

[8] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatējusi visu subjektīvo un

objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /pers. B/ apsūdzībā norādītās darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu. Konkrētajā

gadījumā /pers. B/ apsūdzībā norādītie apstākļi ir pierādīti pilnībā, tiesa nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu izvērtējamas vai tās ir saprātīgas vai nav un

atzīst, ka viņa darbības ir kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520. pantā norādītais

notiesājoš a sprieduma taisīšanas pamats. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā savas vainas neatzīšana vērtējama kā apsūdzētā aizstāvības pozīcija ar mērķi

izvairīties no kriminālatbildības un soda par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa atzīst, ka iepriekš minētie pierādījumi ir savstarpēji saistīti, pēctecīgi un tiesai nav pamata tos apšaubīt, viens otru apstiprina, līdz ar ko

apsūdzībā norādītie faktiskie apstākļi ir pilnībā pierādīti.

[9] Apsūdzētais/pers. B/ par celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 262. panta ceturtās daļas tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2019. gada 24. jūlija

notikumus/adrese O/ kopumā neatceras, tikai fragmentus, šaušana bija, video redzēja, kas tur notika. Apstāšanos /adrese O/ neatceras, varbūt dēļ gūtās

traumas. Pēc gūtajiem miesas bojājumiem viņam ir galvas sāpes un ar vienu aci neredz, ir piešķirta trešās grupas invaliditāte uz mūžu sakarā ar galvas

traumu.

Ar sportu agrāk nodarbojās, nelieto narkotiskās vielas, nevar tam atrast skaidrojumu, kāpēc analīzes uzrāda, ka ir bijis narkotisko vielu ietekmē.

Ir vainīgs, ka neapstājās, vajadzēja apstāties.

Atzīst, ka varbūt izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, avāriju, bet neko speciāli nedarīja, apzināti neizraisīja ceļu satiksmes negadījumu, nezina, kas

vainīgs pie avārijas izraisīšanas, viņš bija sašauts. Video ir redzams, kas, kam, kur ir iebraucis.

Šobrīd strādā neoficiāli. Apgādībā viens bērns, bērnam 15 gadi. No 2021. gada ir noteikta invaliditāte.

[9.1] Kā aizdomās turētais /pers. B/ 2020. gada 23. janvārī liecinājis, ka vēlējies apturēt automašīnu, jo tika sašauts. Sīkāk par negadījuma

apstākļiem neko paskaidrot nevēlas. (1.sēj.lietas 149.lapa).

[10] Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta ceturtās daļas /pers. B/ vaina pierādīta pilnībā ar cietušā /pers. E/, liecinieku /pers. D/, /pers. F/,

/pers. L/, /pers. N/, /pers. M/, /pers. J/ liecībām un rakstveida pierādījumiem, pārbaudītiem un novērtētiem tiesas izmeklēšanā.

[10.1] Cietušais/pers. C/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādā /nosaukums/ ceļu policijas bataljona 12. rotā par/amats/. Nav pazīstams /pers. B/.

2019. gada 24. jūlijā dzirdēja no operatīvās pults, ka Rīgā notiek pakaļdzīšanās automašīnai /TL marka/. Viņš strādāja /nosaukums S/pilsētā, saprata,

ka automašīna tuvojas /nosaukums S/pilsētai, redzēja, ka uz Rīgas pusi aizbrauc kolēģi, pievienojās. Braucot Rīgas virzienā no /nosaukums S/, ieraudzīja,

ka ir apturētas automašīnas visās joslās izbraucot no Rīgas, lai apturētu šo automašīnu, bet vadītājs lielā ātrumā pa nomali apbrauca un nepakļāvās viņu

prasībām. Motocikliem bija ieslēgtas skaņas un gaismas signāli, vadītājs visu ignorēja. Vadītājs bēga /nosaukums G/ virzienā, pārkāpjot ceļa satiksmes

noteikumus. Pirms/nosaukums G/ abas joslas bija aizņemtas, vadītājs lielā ātrumā apdzina visus ceļu satiksmes dalībniekus. Vadītājs no liecinieka

attālinājās. Iebraucot /nosaukums G/, pie Doles ielas arī jau bija izveidots sastrēgums, lai apturētu vadītāju. Pietuvojoties krustojumam, redzēja, ka

pārinieks /pers. L/ rāda vadītājam apturēt transportlīdzekli, vadītājs kurš bija priekšā /TL marka/, nezināmu iemeslu dēļ atbrīvoja ceļu autovadītājam, līdz

ar ko vadītājs lielā ātrumā turpināja braukt. Visu laiku sekoja viņam, kad pārkārtojās uz kreiso malējo joslu, vadītājs daļēji iebrauca viņa joslā un strauji

apstājās, no sadursmes nevarēja izvairīties, bija kritiens un pēc tam slimnīca. Pakaļdzīšanos uzsāka pie /nosaukums S/ - Rīga robežas. Veicot

pakaļdzīšanos vadītājs brauca ar ļoti lielu ātrumu, motociklā rādīja 240 km/h, viņu nevarēja noķert. Pārinieks pietuvojās, bija tuvāk vadītājam, jo viņam ir

jaudīgāks motocikls. Pirms negadījuma cietušais brauca tieši aiz /TL marka/, braucot divas reizes ātrāk, kā atļautais ātrums. Cietušajam aizmugurē

brauca divi motocikli, operatīvais transportlīdzeklis un /TL marka/ brauca viņam pa priekšu. Tajā posmā ir divas joslas, vadītājs brauca labā malējā

joslā, cietušais brauca aiz viņa distancē. Distanci nevar pateikt. Pārinieks /pers. L/ laikam brauca nedaudz aiz cietušā pa kreiso malējo joslu un turpat

/pers. M/. /TL marka/ brauca pa priekšu, pa kreiso malējo joslu, kādu brīdi aiz/TL marka/, nevarēja īsti apdzīt /TL marka/. Ātrums bija liels priekš

apdzīvotas vietas, iespējams, ka 100 km/h, varbūt lielāks. Ātruma samazināšanās notika pēkšņi, momentā, uzreiz strauji apstājās. Nebija ieslēgti

virzienrādītāji. Šķērslis priekšā arī nebija, braucamā daļa bija brīva. Ja vadītājs gribēja apstāties, tad to varēja brīvi izdarīt uz ceļa labās nomales. Nebija

nekāda iemesla strauji nobremzēt uz ceļa braucamās daļas. Vadītājs vienkārši strauji bremzēja, apstājās, diemžēl sanāca sadursme. Nevar pateikt

sadursmes mehānismu. Sadursmes rezultātā cietušajam bija lauzta kāja, četru ribu lūzumi, kājai vaļējais lūzums. Atveseļošanās vēl joprojām notiek, plecs

sadragāts. Cietušais klibo, tas ir saistīts ar traumu, pirms tam bija vesels. Pie apdrošinātājiem ir iesniegums, gaida tiesas nolēmumu.

Kad veica pakaļdzīšanos, pietuvojās un attālinājās no vadītāja, bija redzes lokā, par distanci līdz /nosaukums G/ nevar pateikt. Ievēroja drošu

distanci, bet tad, kad notiek pakaļdzīšanās, kad transportlīdzekļa vadītājs vairākkārtīgi pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un brauc pārsniedzot atļauto

braukšanas ātrumu, rēķina, ko var tajā brīdī atļauties. Ievēroja distanci. Neredzēja, ka uz vadītāju šauj, šāvienu nedzirdēja, motocikls ir skaļš. Cietušais

nokrita ar galvu pret mašīnu, kas notika tālāk ar autovadītāju, nevar pateikt.

Cietušais brauca ar motociklu /TL marka/. Sadursme notika ar labo pusi, automašīnai pret aizmugurējo daļu. Kritienu tieši nevar pateikt. Šobrīd

vēl joprojām atrodas uz slimības lapas, turpina ārstēties, mantisko kaitējumu nav pieteicis, to pieteiks apdrošinātājiem.

[10.2] Liecinieks/pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka nav pazīstams apsūdzētais /pers. B/. Tajā dienā strādāja/nosaukums/ bataljona 11. rotā,

pildīja dienesta pienākumus, bija norīkojumā /nosaukums S/ kopā ar pārinieku/amats/ /pers.F/. Pēc plkst.18.00 dzirdēja informāciju pa rāciju, ka Rīgā

Krasta ielā tirgus rajonā braucot /TL marka/ melnā krāsā, vadītājs stipri dīvaini uzvedoties, kaut kur esot gulējis, lūdza tuvākajām ekipāžām piebraukt un

noskaidrot, kas noticis. Pēc kāda laika pa rāciju dzirdēja, ka /TL marka/ vadītājs ir atrasts un bēgot, brauc pakaļ pašvaldības policija, patruļdienests.

Tajā brīdī bija /nosaukums S/. Ap plkst.19.00 bija beiguši maiņu, dzirdēja, ka /TL marka/ brauc Doles virzienā. Dežūrdaļa lūdza, lai pieslēdzas un

pārtver šo automašīnu. Viņi devās Rīgas virzienā pa autoceļu Rīga - Daugavpils. Tad sekoja informācija, ka /TL marka/ vadītājs ir izraisījis vairākus

negadījumus, ir cietuši cilvēki. Bija jau iebraukuši Rīgā, tad bija informācija, ka lielā ātrumā brauc gar Doli. Nolēma apturēt /TL marka/, izveidojot

sastrēgumu, kamēr to nodomāja, pamanīja, ka lielā ātrumā pretī brauc /TL marka/ Daugavpils virzienā pa ceļa nomali, apdzenot pārējās mašīnas. Aiz

viņa diezgan atpalikusi bija pašvaldības policijas automašīna. Veica apgriešanās manevru aiz /TL marka/ un sāka sekošanu. Pie Rumbulas kapiem, tur

izbrauca ceļu nošķērsot /nosaukums S/ patruļdienesta automašīna, /TL marka/ vadītājs to apbrauca un turpināja braukt. Pie ceļa pārvada, kas iet uz

Rīgas HES, pretī brauca divi ceļu policijas motocikli, viņi apgriezās un uzsāka /TL marka/sekošanu. Tā lielā ātrumā izbrauca cauri /nosaukums S/,

luksoforā dega sarkanā gaisma, /TL marka/ to ignorēja. /TL marka/ stipri atrāvās no viņu dienesta automašīnas. Viņam turpināja sekot abi motocikli.

Pirms Saulkalnes /TL marka/vadītājs nezināmu iemelsu dēļ nobrauca no brauktuves pa labo pusi uz ceļa nomales, sacēla putekļus un akmeņus, tur brauca

velosipēdists, laimīgā kārtā viņš necieta. Pie fotoradara /TL marka/ vadītājs samazināja ātrumu, ieslēdza avārijas gaismas, bet tad atkal uzņēma ātrumu

un viņi atkal stipri atpalika. Sekoja viens no motocikliem (/pers. E/), viņi tehniski netika līdzi /TL marka/. Tuvāk /TL marka/bija motocikls, kuru vadīja

/amats/ /pers.L/. Visu laiku pa rāciju informēja dežūrdaļu par notiekošo. Braucot cauri Ikšķiles teritorijai, redzēja, ka /TL marka/ vadītājs bija jau pie

Elkšņiem. Tuvojoties /nosaukums G/, pie degvielas uzpildes stacijas “Lukoil” vai “Dinaz”, nezina, kā tagad saucās, bija ceļu aizšķērsojusi /nosaukums G/

dežūrdaļa ar busiņu un tur bija vairāku automašīnu sastrēgums, tur bija apstājies arī minētais /TL marka/. Blakus /TL marka/ kreisajā pusē (/TL

marka/bija labajā joslā, kreisajā atradās /amats/ /pers.L/), /TL marka/ vadītāja logs bija vaļā un /pers. L/ ar paceltu ķiveri un rokā pastieptu ieroci kaut

ko teica /TL marka/ vadītājam, ko teica, to nezina. Tajā brīdī /TL marka/vadītājs pagrieza stūri pa kreisi un visi vadītāji pašķīrās, deva viņam ceļu. /TL

marka/tika atbrīvots ceļš, viņš turpināja ceļu. Un tad /pers. L/ divas vai trīs reizes izšāva pa /TL marka/aizmugurējo kreiso riepu. /TL marka/ vadītājs

turpināja braukt, pretī šķērsām ceļam stāvēja /nosaukums G/ iecirkņa busiņš ar darbinieku/pers.N/. /TL marka/ apbrauca to pa ceļa nomali. Neatceras

vai /pers.N/ izšāva, pieļauj, ka izšāva pa /TL marka/. Viņi turpināja sekot, /TL marka/vadītājs brauca ātri, tad lēni, brīžiem ātrums sasniedza 150 km/h,

brīžiem 40 km/h, nobrauca uz nomales. Sazinoties ar dežūrdaļu, tika nolemts šaut pa transportlīdzekli. Gan pārinieks /pers. F/ raidīja vairākus šāvienus,

gan liecinieks raidīja vairākus šāvienus transportlīdzekļa virzienā. Tuvojās veikalam “Rimi”, tur neizmantoja ieroci. Pabraucot garām degvielas uzpildes

stacijai “Circle K”,

/TL marka/ turpināja braukt samazinot un palielinot ātrumu, aiz degvielas uzpildes stacijas raidīja vēl dažus šāvienus transportlīdzekļa virzienā. Pēc

dažiem metriem /TL marka/ pēkšņi strauji nobremzēja, apstājās, viņi arī apstājās dažus metrus tālāk ceļa malā. Bija piebraukuši no aizmugures braucošie

patruļpolicijas darbinieki, pašvaldības policija. Atpakaļ skates spogulī redzēja, ka tajā brīdī, kad /TL marka/strauji nobremzēja, motociklists /pers. E/

nespēja izvairīties no /TL marka/ vadītāja straujā manevra un notika sadursme, motociklists nokrita. Pieskrienot pie motociklista, /pers. E/ bija pie

samaņas, pieskrēja pie /TL marka/ vadītāja, /TL marka/ durvis tika atvērtas, nezina, kurš atvēra durvis, /TL marka/ vadītājs pats izkāpa no

automašīnas, apgūlās zemē uz muguras, sakrustoja kāju pār kāju un palūdza, lai padod krustiņu, kurš atradās mašīnā. Bija cietis /TL marka/ vadītājs,

bija asinis un cietis bija policists. Bija izsauktas divas Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes.

Liecinieka dienesta automašīnai maksimālais ātrums bija 180 km/h, nezina, cik liels ātrums bija /TL marka/. /TL marka/ no viņiem stipri atrāvās,

pieļauj, ka vairāk par 200 km/h. /nosaukums G/ īsi pirms negadījuma, ceļš bija divās braukšanas joslās vienā braukšanas virzienā, /TL marka/ brauca pa

labo, viņi vairāk brauca pa kreiso joslu. Liecinieks brauca ar pārinieku /pers. F/ ar dienesta automašīnu /TL marka/, liecinieks bija pie stūres. Viņi kā

kurā brīdī bija blakus /TL marka/, citu brīdi atpalika, bija, kad izlīdzinājās un bija blakus, bija kad /TL marka/atrāvās, ļoti jaudīga mašīna. Motocikli bija

vēl aiz viņiem, ceļam priekšā nekas nebija./TL marka/ bremzēja, kad pabrauca garām degvielas uzpildes stacijai “Circle K”, grūti pateikt kāpēc /TL

marka/ bremzēja, šķiet, ka viņš bija palielinājis ātrumu, precīzi vairs neatceras. Pavisam lēni vadītājs brauca īsi pirms veikala “Rimi”, brauca pa nomali un

tad atkal palielināja ātrumu. Pirms negadījuma vadītājs palielināja ātrumu, jo viņi pēc /TL marka/ apstāšanās apstājās kādus 30 metrus aiz viņa. Bija

ātrums krietni virs 50 km/h. Ceļš priekšā bija tukšs, nebija nekāda šķēršļa, lai vadītājs strauji bremzētu. /TL marka/ vadītājs apstājās braukšanas joslā,

nenobrauca malā. Sadursmi redzēja atpakaļ skates spogulī, jo skatījās, kur paliek/TL marka/. Spogulī redzēja, ka /TL marka/ nobremzē, aiz viņa

braucošais motocikls centās strauji griezt pa kreisi, lai izvairītos no sadursmes, bet ar kājas aizsargu aizķērās aiz /TL marka/ mašīnas aizmugurējā atdures

stieņa. Redzēja, kā lido policists un motocikls. Pieskrēja pie /TL marka/, neatceras vai kāds atvēra /TL marka/ durvis, vai pats vadītājs tās atvēra, no

patruļpolicijas darbiniekiem bija pie /TL marka/, liekas, ka /TL marka/ durvis bija ciet, logs arī bija ciet. Tad, kad durvis bija vaļā, liecinieks bija tieši

pretī /TL marka/ durvīm, visi deva rīkojumu vadītājam izkāpt no automašīnas, vadītājs neko neatbildēja, paša spēkiem mierīgi izkāpa no mašīnas, pats

apgūlās uz zemes, pārlika kāju pār kāju. Nezina, vai tā bija pavēle vadītājam gulties, vadītājs bija pie saprašanas, nekas neliecināja, ka nesaprastu, kas

notiek un kur atrodas, orientēts laikā, neteica neko, tikai to, lai padod krustiņu, kas ir mašīnā pie spoguļa. Viens no Patruļpolicijas darbiniekiem padeva

viņam krustiņu. /TL marka/ vadītājs apgūlās uz zemes, sakrustoja kāju pār kāju, tādā kā atpūtas pozā. Atnāca darbinieki ar pirmās palīdzības aptieciņu,

uzlika viņam apsējus uz asiņojošām vietām, redzēja, ka asiņoja galva, asiņu bija daudz, uz galvas bija asinis, bet kur vēl, to nevarēja saprast. Liecinieks

devās pie /amats/ /pers.E/. Sagaidīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības ekipāžas. /TL marka/ vadītājs visu to laiku bija pie saprašanas, samaņas,

liecinieks nerunāja ar viņu. Ātrā palīdzība atbrauca septiņu minūšu laikā, tajā brīdī likās, ka ilgi nebrauc. Līdz atbrauca medicīnas darbinieki /TL marka/

vadītājs bija pie samaņas, periodiski piegāja pie vadītāja, izskatījās, ka viņš saprot, kas notiek.

Ļoti maz bija mašīnas uz šosejas. Lai novērstu pārkāpumu, atļauts policijai ātri braukt, neņemot vērā kāds pārkāpums tas bija, bet ņemot vērā tieši

šajā gadījumā esošo lielo ātrumu ar kādu brauca vadītājs. Kad mašīna mašīnai bija blakus, tad šāva. Liecinieks šāva garām kolēģim /pers. F/, kurš sēdēja

blakus, kopumā izdarīja 11 šāvienus. Šāvienus izdarīja iebraucot /nosaukums G/ starp veikalu “Rimi". Kolēģis arī šāva. Nevar pateikt, kur trāpīja,

mērķēja pa mašīnas priekšējo daļu, pa motora pārsegu, priekšējo spārnu, priekšējo riteni, pa kreiso pusi mašīnai. Uz vadītāju mērķtiecīgi šāvieni netika

veikti. Šai sakarā ir bijušas dienesta pārbaudes, nav informēts, kur ir trāpījis ar saviem šāvieniem. Aiz degvielas uzpildes stacijas “Circle K” arī raidīja

šāvienus, nevar pateikt, cik metri tika nobraukti no brīža, kad izšāva un /TL marka/ vadītājs apstājās, varbūt kādi 100 metri nobrauca līdz brīdim, kad

bija pēdējais šāviens un līdz viņi apstājās, attiecīgi viņš aiz viņiem apstājās ātrāk, no liecinieka mašīnas līdz /TL marka/ bija kādi 20-30 metri. /nosaukums

G/pilsētā nebrauca ar 180 km/h, lielākais /nosaukums G/pilsētā bija 130 km/h. Nezina bremzēšanas ceļu pie straujas bremzēšanas, nezina, kāds bija

ātrums pirms apstājās. Tad, kad šāva pēdējo reizi, bija zem 100 km/h, jo tad vadītājs mēģināja palielināt ātrumu. Vadītājs pilsētā /nosaukums G/iebrauca

ar 50 km/h, samazināja uz 40-30 km/h, tad strauji uzņēma ātrumu uz 130 km/h, tad atkal samazināja ātrumu uz 60 km/h, tad atkal uz 40 km/h, tad atkal

strauji uzņēma 70 km/h, tad vēl palielināja ātrumu. Pie “Cirkle K” ātrums bija ap 50 - 60 km/h, tad šāva, jo pie lielāka ātruma nav iespējams šaut. Aiz

viņa tieši brauca motocikls un liecinieka joslā otrs motocikls. Nezina ar kādu ātrumu brauca motocikls, neskatījās visu laiku, kur ir motocikls. Vadītājs

bija adekvāts, pilnīgi labi saprata, kur atrodas. Pēc braukšanas stila radās aizdomas, ka vadītājs ir lietojis narkotikas, alkohola reibumā tā nevar

pabraukt. Vizuāli nevarēja pateikt, ka ir kādu vielu iespaidā. Asinis bija uz galvas, ķermeņa, uz drēbēm. Neatceras, ka persona teica, ka neredz, ka ir

iestājies aklums. Par krustiņu, tas ir vienīgais, ko vadītājs teica. Nezina par vadītāja tālāko veselības stāvokli. Radās iespaids, ka /TL marka/vadītājs visu

saprot, visu redz. Vadītājs pats izkāpa no auto, neviens viņam nepalīdzēja, pats apgūlās, pats norādīja no kurienes jāpaņem krustiņš.

Liecinieka /pers. D/ liecības saskan ar ziņojumā Valsts policijas/nosaukums/komandierim fiksēto (1.sēj.lietas 55.-56.lapa).

[10.3] Liecinieks/pers. F/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ nav pazīstams. Cietušais /pers. E/ ir kolēģis. Strādā Ceļu policijā

kā/amats/ /nosaukums G/ policijā. Uztur sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā.

Kopumā izšāva 14 mērķtiecīgus šāvienus pa automašīnas /TL marka/ kreiso aizmugurējo riepu, ir pārliecināts, ka šāvieni sasniedza mērķi - riepu.

Nešāva uz vadītāju. /pers. D/ šāva automašīnas

/TL marka/ virzienā. Nevar pateikt, kur /pers. D/ tēmēja šāvienu. Liecinieks bija blakus sēdētājs automašīnā/TL marka/, /pers. D/ bija vadītājs,

viņš šāva caur liecinieka logu. Šāvieni tika raidīti kustības laikā, nebija apstājušies. /pers. D/ raidīja šāvienu un pēc mirklīša/TL marka/ apstājās, tas viss

notika ātri, precīzi neatceras vairs pēc cik ilga laika /TL marka/apstājās. /TL marka/ apstājās, bija tur piegājis klāt, vadītājam neredzēja miesas

bojājums, bet redzēja asins traipus uz apģērba, neatceras kur tieši. Liecinieks nekomunicēja ar /TL marka/ vadītāju.

Pakaļdzīšanās brīdī, kad notika šaušana, mašīna /TL marka/ atradās blakus /TL marka/, /TL marka/sadursmi ar motociklu neredzēja. Tad, kad

/TL marka/ strauji bremzēja, uz ceļa nebija nekādi šķēršļi, nebija uz ceļa nekas tāds, lai būtu iemesls straujai bremzēšanai. Liecinieks nerunāja ar /TL

marka/ vadītāju, visu laiku bija pa gabalu, bet vienā brīdī bija piegājis pie/TL marka/vadītāja tuvāk, vadītājs jau gulēja uz zemes. Neatceras, kurš no

kolēģiem runāja ar /TL marka/vadītāju. Liecinieks vairāk bija pie kolēģa /pers. E/. Neatceras, kā /TL marka/vadītājs tika ārā no mašīnas.

Liecinieka /pers. F/ liecības saskan ar ziņojumā Valsts policijas /nosaukums/ komandierim fiksēto (1.sēj.lietas 57.-58.lapa).

[10.4] Liecinieks/pers. L/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādā /nosaukums/par /amats/. Apsūdzētais /pers. B/ redzēts, cietušais /pers. E/ ir

pazīstams. Uztur ziņojumu, ko sniedza pirmstiesas izmeklēšanā.

Sadursmes brīdi starp motociklu un automašīnu /TL marka/ redzēja, /TL marka/ strauji nobremzēja un aizmugurē braucošais motocikla vadītājs

centās izvairīties, aizķēra /TL marka/. Nevar pateikt, vai bija kāds iemesls, lai /TL marka/ strauji nobremzētu, pirms tam visu laiku brauca ātri un pēkšņi

strauji nobremzēja sava ceļa joslas vidū un apstājās. Kolēģis brauca pirms liecinieka. /pers. B/ aizturēšanā nepiedalījās. Liecinieks veica trīs šāvienus pie

iebrauktuves /nosaukums G/, piebrauca /TL marka/ blakus, lika apstāties, mašīna uzsāka kustību, liecinieks šāva pa pakaļējo kreiso riteni, šāvienam

vajadzēja trāpīt ritenī. Dzirdēja, ka bija šāvieni pēc tam, kad jau brauca uz priekšu. Kas šāva pēc tam, konkrēti nepateiks, bet dzirdēja, ka bija daudz

šāvienu./TL marka/ vadītāja aizturēšanu neredzēja, jo piesteidzās pie avarējušā kolēģa. Pie /TL marka/ vadītāja bija citi kolēģi.

Liecinieka /pers. L/ liecības saskan ar ziņojumā Valsts policijas /nosaukums/ komandierim fiksēto (1.sēj.lietas 59.-60.lapa).

[10.5] Liecinieks/pers. N/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ ir zināms, cietušais /pers. E/ ir zināms. 2019. gadā jūlijā strādāja

Valsts policijas/nosaukums/ iecirkņa /amats/amatā dežūrdaļā. Uztur pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību.

Liecinieks piebrauca no aizmugures nedaudz pēc sadursmes, sadursmes momentu redzēja no liela attāluma. Redzēja, ka motocikls aizlido. Ar savu

dienesta automašīnu no aizmugures nobloķēja

/TL marka/mašīnu, lai atpakaļ gaitā nevar braukt. Izkāpa no mašīnas un ar dienesta ieroci piegāja pie vadītāja durvīm, no /TL marka/ atradās 2-3

metri. Uz izteiktām pavēlēm izkāpt no auto vadītājs nereaģēja, sēdēja saliecies, klusēja. /TL marka/ vadītājam redzēja asinis uz pieres daļas, citus miesas

bojājumus neredzēja. Nepiedalījās /TL marka/ vadītāja izvilkšanā no mašīnas, cits kolēģis izvilka vadītāju no mašīnas. /TL marka/vadītājs tika noguldīts

guļus uz zemes un tika uzlikti roku dzelži. Precīzi neatceras, kā notika tā roku dzelžu uzlikšana, laikam nedaudz pretojās, bēgt prom vadītājs negribēja.

/TL marka/ vadītājs neteica neko, liecinieks pats neko nerunāja ar vadītāju, neredzēja, ka kāds cits kolēģis ar vadītāju runāja.

Liecinieka /pers. N/ liecības saskan ar ziņojumā Valsts policijas /nosaukums/ priekšniekam fiksēto (1.sēj.lietas 61.lapa). Ziņojumā norādīts, ka

piegājis pie/TL marka/, vadītāja logs bija atvērts. Mutiski devis rīkojumu vadītājam izkāpt no automašīnas, uz ko vadītājs nereaģēja. Pēc vairākkārtīgiem

rīkojumiem izkāpt no automašīnas, vadītājs izkāpa no automašīnas un viens no policijas darbiniekiem viņu noguldīja zemē.

Šīs nelielās pretrunas liecinieka /pers. N/ liecībās par /pers. B/ izkāpšanu no automašīnas tiesa skaidro ar to, ka ir pagājis ilgs laiks no notikuma un

liecinieks precīzi visu vairs neatceras. Tādēļ tiesa piedod ticamību dienesta ziņojumā norādītajam, ko liecinieks sagatavoja tūlīt pēc notikuma un kas

saskan ar pārējo liecinieku liecībām.

[10.6] Liecinieks/pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ un cietušais /pers. E/ ir zināmi. 2019. gadā strādāja par /amats/

Valsts policijā /nosaukums/ iecirknī operatīvās grupas sastāvā. Uztur pilnībā savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

Sadursmi neredzēja, aizkavējās pirmajā luksoforā /nosaukums G/. Nedzirdēja, kā tiek pielietots šaujamierocis pret /TL marka/, jo runāja pa

skaļruni, skanēja sirēnas, bākugunis, rācijā nepārtraukti visi runāja, ēterā bija troksnis, neko nevarēja sadzirdēt.

/TL marka/ šoferis bija pie samaņas, seja bija asinīs, neko nerunāja, ātri veica savas procedūras - izvilka ārā no mašīnas, šoferis neko neteica,

šoferis neklausīja, ka viņam pārējie kolēģi kliedza, lai izkāpj ārā no mašīnas. Liecinieks viens pats izvilka šoferi no/TL marka/, viņš sēdēja, par pretošanos

to teikt grūti, varbūt viņam bija grūti vienkārši izkāpt no mašīnas, tur pretošanās nebija, bet, kad šoferis tika noguldīts, viņš vicinājās ar rokām, to

interpretēt var dažādi, tajā situācijā nevar teikt, ka pretojās. Kad viņš tika noguldīts zemē, liecinieks konstatēja viņam divas šautas brūces, viena plecā,

otra virs uzacs. Liecinieks skrēja pēc aptieciņas uz savu transportlīdzekli, tikmēr viņu pieskatīja citi kolēģi. Liecinieka transportā nebija aptieciņas, lūdza

kolēģiem no Rīgas policijas, viņiem bija, sniedza pirmo palīdzību - apturēja asins tecēšanu virs uzacs. Varēja redzēt, ka tās ir šautas brūces. To paziņoja,

kad atbrauca Neatliekamā medicīniskā palīdzība, kura sniedza palīdzību cietušajam /pers. E/, mediķiem lūdza, lai izsauc otro brigādi, jo aizturētais ir ar

šautām brūcēm.

Tagad vairs īsti neatceras, kā notika aizturēšana, bet droši vien kā vienmēr, lūdza pārtraukt pretoties, ja pretojas un, lai izkāpj no mašīnas. Brīdī,

kad izsita stiklu un iekāpa mašīnā, lai izvilktu aizdedzes atslēgu, apskatījās vai vēl kāds nav automašīnas salonā, logi /TL marka/ bija tonēti. Neatceras,

vai ar vadītāju runāja, kad viņš tika noguldīts uz zemes, apkārt bija kolēģi, visi tur kaut ko bļāva. Tad, kad šoferis gulēja uz zemes, viņš raustījās ar

rokām, aiztika seju, viņam tika teikts, lai neceļas, šoferis arī necēlās. Kaut ko teica par krustiņu. Krustiņu atrada uz ceļa, iemeta to mašīnā. Saruna

iespējams bija, precīzi nevar tagad pateikt.

Pirmstiesas izmeklēšanā liecinieks /pers. J/ liecināja, ka vadītājs pats izkāpa no /TL marka/ automašīnas un bija pavēle gulties zemē, tā kā vadītājs

labprātīgi nevēlējās gulties zemē, izrādīja nelielu pretošanos un nepakļāvās prasībām, līdz ar to palīdzējis viņam nogulties zemē.

Šīs nelielās pretrunas liecinieka /pers. J/ liecībās par /pers. B/ izkāpšanu no automašīnas tiesa skaidro ar to, ka ir pagājis ilgs laiks no notikuma un

liecinieks precīzi visu vairs neatceras. Tādēļ tiesa piedod ticamību pirmstiesas izmeklēšanā norādītajam, kas sniegtas tūlīt pēc notikušā un saskan ar

pārējo liecinieku liecībām.

[10.7] Liecinieks/pers. M/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ nav zināms, cietušais ir zināms. 2019. gadā strādāja

/nosaukums/ par /amats/. Uztur pilnībā savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

Notikuma brīdī/nosaukums G/ liecinieks brauca aiz automašīnas /TL marka/. /TL marka/ ar /TL marka/brauca viena otrai blakus, katra savā joslā.

Redzēja, ka no automašīnas /TL marka/ bija izstiepta roka ar ieroci rokā un tika raidīts šāviens, tas varēja būt apmēram kāds kilometrs vai 800 metri no

vietas, kur notika sadursme/TL marka/ ar motociklu, tas bija starp degvielas uzpildes staciju “Lukoil” un veikalu “Rimi”, kur ir pļava. Negadījums

varēja notikt apmēram pēc 600-800 metriem. Pēc redzētā šāviena, citus šāvienus nedzirdēja, jo motociklam bija bākugunis ieslēgtas, galvā ķivere, bija

troksnis. Negadījumu redzēja - /TL marka/vadītājs brauca, mainot joslas, vienā brīdī strauji nobremzēja, iemeslu nezina, kāpēc nobremzēja. Liecinieks

nezina ar kādu ātrumu brauca, jo tajā brīdī spidometrā neskatījās, video ierakstā to var redzēt. Tajā situācijā distance starp/TL marka/un motociklu, kurš

avarēja, visu laiku mainījās. /TL marka/vadītājs palielināja ātrumu, mainīja joslas, līdz ar ko viņi arī, nevar pateikt, cik tieši kurā brīdī ir tā distance. Jo,

vadot motociklu, skatās, lai pašam ir droši. Brauca visi kopā, trīs motocikli un /TL marka/ vadītājs pēkšņi nobremzēja, un dēļ tā vienam no motocikliem

sanāca sadursme. Nav noteikta konkrēta distance, vēl jo vairāk, kad notiek tāda pakaļdzīšanās, bēgšana no policijas, kā šī, tā situācija mainījās katru

sekundi.

/TL marka/ mašīnai šķērslis priekšā nebija, nezina, kāpēc /TL marka/ strauji nobremzēja. Trafaretā automašīna /TL marka/ bija blakus joslā /TL

marka/, katra savā joslā, priekšā nebija nekādu šķēršļu, lai/TL marka/ ekstrēmi bremzētu un apstātos. Pie /TL marka/ vadītāja aizturēšanas liecinieks

nepiedalījās.

Cietušā un liecinieku liecības ir saskanīgas, viena otru papildina un nesatur nekādas pretrunas, kuras būtu atzīstamas par būtiskām.

[10.8] Ar 2019. gada 24. jūlija Ceļu satiksmes reģistrēšanas protokolu Nr. /numurs/ pierādīts, ka 2019. gada 24. jūlijā plkst. 19.15 automašīnas

/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs (nenoskaidrots) /nosaukums G/, Rīgas ielā, braucot virzienā no Robežu ielas uz

Kalna prospektu iepretim ēkai Rīgas ielā Nr./numurs/ nenoskaidrotu iemeslu dēļ uzbrauca virsū tajā pašā virzienā braucošam pa blakus joslu motociklam

/TL marka//reģistrācijas numurs/, pēc kā motocikla vadītājs krītot, guva traumas (1.sēj.lietas 6.lapa).

[10.9] 2019. gada 24. jūlijā veikta notikuma vietas autoceļa A6 apskate posmā no ceļa zīmes “/nosaukums G/ līdz nogriešanās joslai uz T-veida

krustojumu un sastādīts apskates protokols (1.sēj.lietas 7.lapa).

[10.10] Notikuma vietā veikta automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apskate un sastādīts apskates protokols,

pievienotas fototabulas (1.sēj. lietas 8.-10.lapa).

[10.11] Notikuma vietā veikta autoceļa, patronu čaulu apskate, pievienotas fototabulas (1.sēj.lietas 11.-17.lapa).

[10.12] Notikuma vietā veikta automašīnas /TL marka/, motocikla /TL marka/ apskate, pievienotas fototabulas (1.sēj.lietas 18.-35.lapa).

[10.13] No automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar izņemšanas protokolu izņemts videoreģistratora ieraksts

un veikta ieraksta apskate, sastādīts apskates protokols (1.sēj.lietas 37-41.lapa). Ieraksts pārbaudīts tiesas izmeklēšanā.

[10.14] No motocikla /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar izņemšanas protokolu izņemts videoreģistratora ieraksts un

veikta ieraksta apskate, sastādīts apskates protokols (1.sēj.lietas 43-46.lapa). Ieraksts pārbaudīts tiesas izmeklēšanā.

Videoreģistratoru ieraksti pilnībā apstiprina cietušā /pers. E/ un liecinieku /pers. D/, /pers. F/, /pers. L/, /pers. N/, /pers. J/, /pers. M/ liecības.

[10.15] Notikuma vietā veikta motocikla /TL marka/apskate, sastādīts apskates protokols, pievienota fototabula. Motociklam konstatēti

bojājumi - norauta aizsargduga labajā pusē, norauti aizmugurējie kāpšļi, izpūtējs labajā pusē, bojāta kreisās puses duga, noskrāpējums labajai pusei

bagāžas nodalījumam, kreisās puses bagāžas nodalījumam, noskrāpēts kreisās puses kāpslis, norauts gaismas signāls (1.sēj.lietas 47.-51.lapa).

[10.16] No automašīnas /TL marka/ apskates protokola zināms, ka automašīnai dehermetizētas abu kreisās puses riteņu riepas, bojāts viss labais

sāns, motora pārsegs, labais priekšējais lukturis, dekoratīvā reste, izsists labās puses priekšējo durvju stikls, bojāts aizmugurējais kreisais spārns un

atdures stienis. Aizlīmēts vadītāja durvju stikls. Ložu šāvienu caurumi automašīnas kreisajā sānā. Bojāta priekšējā valsts numura zīme, priekšējais labās

puses spārns (1.sēj.lietas 54.lapa).

[10.17] No 2019. gada 9. septembra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra izsaukuma elektroniskās kartes

izraksta Nr./numurs/ zināms, ka 2019. gada 24. jūlijā plkst.19.49 /pers. B/ nogādāts /nosaukums G/ rajona slimnīcā ar dg. vaļēja galvas brūce, vaļēja

pleca un augšdelma brūce, šautas brūces galvā un kreisajā plecā. Objektīvais stāvoklis vidēji smags (1.sēj.lietas 73.-74.lapa).

[10.18] No Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2019. gada 2. oktobra tiesu autotehniskās ekspertīzes atzinuma Nr./numurs/ zināms, ka motociklam /TL

marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, stūres iekārtai bojājumi nav konstatēti, tā pirms ceļu satiksmes negadījuma ir bijusi darbspējīgā

stāvoklī, priekšējo bremžu iekārtai bojājumi nav konstatēti, pakaļējo bremžu pedālis ir saliekts, visticamāk ceļu satiksmes negadījuma trieciena rezultātā,

priekšējo un pakaļējo riteņu bremžu iekārta pirms ceļu satiksmes negadījuma bija darbspējīgā stāvoklī, riepu protektoru dziļums atbilst Ministru kabineta

noteikumu Nr. 279 prasībām, riteņiem bojājumi nav konstatēti, pirms ceļu satiksmes negadījuma bija tehniskā kārtībā (1.sēj.lietas 76.-79.lapa).

[10.19] No Valsts tiesu ekspertīžu biroja /datums/ tiesu autotehniskās ekspertīzes atzinuma Nr./numurs/ zināms, ka automašīnai/TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labās puses riteņiem bojājumi nav konstatēti, kreisās puses priekšējais ritenis un kreisās puses priekšējais

ritenis ir dehermetizējies. Riepu protektora dziļums atbilst Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, bremžu iekārtai bojājumi nav konstatēti, bremžu iekārta ir

darbspējīgā stāvoklī, stūres rats nobloķēts (1.sēj.lietas 81.-83.lapa).

[10.20] No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ eksperta atzinuma (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr./numurs/

zināms, ka cietušajam /pers. E/ konstatēti miesas bojājumi - krūšu kurvja sasitums ar labā atslēgas kaula lūzumu, labās puses 1.-6. ribu lūzumiem, slēgts

labā mazā lielakaula un vaļējs labā lielā lielakaula diafizārs apakšējās 1/3 lūzums, kas varēja rasties 2019. gada 24. jūlijā cietu, trulu priekšmetu

iedarbības rezultātā, lēmumā norādītajos ceļu satiksmes negadījuma apstākļos un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kā

bīstami dzīvībai (1.sēj.lietas 85.-86.lapa).

[10.21] No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ eksperta atzinuma Nr./numurs/ par tiesu toksikoloģiskās ekspertīzes noteikšanu

zināms, ka /pers. B/ asinīs nav konstatētas narkotiskās vai psihotropās vielas (1.sēj.lietas 88.-89.lapa).

[10.22] No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ eksperta atzinuma Nr./numurs/ par papildu tiesu toksikoloģiskās ekspertīzes

noteikšanu zināms, ka /pers. B/ asinīs nekonstatētajām psihoaktīvajām vielām neizslēdz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ķīmiski toksikoloģiskā

laboratorijā /pers. B/ urīnā konstatēto vielu (tetrahidrokanabinola skābe, LSD grupas atvasinājums, kokaīna metabolīti - metilekgonīms un

benzoilekgonīms) klātbūtni, jo izmeklēti dažādi bioloģiskie materiāli - asinis un urīns, kā arī abās laboratorijās pielietojamās metodes atšķiras pēc

kvantitatīvās noteikšanas robežas. Nav iemesla apstrīdēt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ķīmiski toksikoloģiskā laboratorijā /pers. B/ urīnā

konstatētās vielas, tādēļ var pamatoti apgalvot, ka /pers. B/ uz negadījuma brīdi 2019. gada 24. jūlijā atradās narkotisko vielu ietekmē (1.sēj.lietas

91.lapa).

[10.23] No Valsts tiesu ekspertīžu biroja /datums/ eksperta atzinuma Nr./numurs/zināms, ka no tehniskā redzes viedokļa automobiļa /TL marka/

vadītāja bremzēšana un tam sekojošais motocikla /TL marka/ manevrs, nepietiekamās distances apstākļos un negarantējot satiksmes drošību, uzskatāmi

par saskarsmes rašanās iemeslu. Dotajā situācijā/TL marka/vadītāja pielietotās bremzēšanas un motocikla /TL marka/vadītāja izvēlētās distances un

veiktā manevra pamatotības izvērtēšanas neietilpst ceļu satiksmes negadījuma izpētes tiesu eksperta kompetencē (1.sēj.lietas 153.-155.lapa).

[10.24] No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ Eksperta atzinuma (dzīvas personas komisijas tiesu medicīniskā ekspertīze)

Nr. /numurs/ secinājumiem/slēdziena zināms, ka /pers. B/, iestājoties stacionārā 2019. gada 24. jūlijā, konstatēti smagi, dzīvībai bīstami miesas bojājumi

- šauts, penterējošs ievainojums galvā ar pieres kaula šķembainu lūzumu, galvas smadzeņu sasitumu kreisajā pieres - deniņu daivā; kreisās orbītas ārējās

sienas lūzums; traumatisks kreisā acābola bojājums; cauršauta brūce kreisajā plecā. Klīniski pacients atradās smagā stāvoklī un nebija adekvāts. Galvas

smadzeņu kreisās pieres daivas struktūru bojājums varēja novest līdz īstermiņa/ilgtermiņa šo funkciju traucējumiem, kas ietver sevī gan rīcību plānošanas

spējas, gan arī notikumu adekvātu analīzi. Secināts, ka augstākminētie galvas smadzeņu bojājumi to gūšanas momentā un vēlāk varēja ietekmēt pacienta

spējas adekvāti pārvaldīt situāciju uz ceļa un loģiski plānot savu rīcību.

Ņemot vērā ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus Nr. /numurs/, kā arī lietas materiālus, secināts, ka /pers. B/ ir konstatēta narkotisko

vielu ietekme - marihuāna, LSD grupas atvasinājuma, kokaīna metabolīti - metilekgonīns un benzoilekgonīms, kas pastiprina iedarbību savā starpā. Tas

negatīvi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli, ietekmē uzmanību, reakcijas ātrumu un redzesloku. Persona nevar adekvāti novērtēt apkārt notiekošo,

vizuāli pareizi noteikt attālumu, izvēlēties pareizo braukšanas distanci un intervālu, veikt apdzīšanas manevrus, izvērtēt bremzēšanas straujumu un straujas

bremzēšanas iespējamās sekas u.c. Tas nozīmē, ka /pers. B/ bija bīstams ceļu satiksmes drošībai (2.sēj.lietas 93.-97.lapa).

[11] Krimināllikuma 1. pantā ir noteikts kriminālatbildības pamats. Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmajai daļai pie kriminālatbildības saucama

un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā

paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada

transportlīdzekli, atrodoties narkotisko vielu ietekmē, kā rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums.

Noziedzīga nodarījuma sastāva teorētiskai analīzei krimināltiesībās tiek izdalīti četri noziedzīga nodarījuma sastāva elementi – noziedzīga nodarījuma

objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ar noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi jāsaprot kaitīgā nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju

kopums, kas tiek realizēts kā prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā un rada kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm vai rada

šāda kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas. Noziedzīga nodarījuma subjekts ir prettiesisko darbību izdarījusī vai bezdarbību pieļāvusī fiziska un

pieskaitāma persona, kas sasniegusi Krimināllikumā paredzētu vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu ir pamats saukt pie kriminālatbildības (sk. Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie

aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 30., 80., 108.lpp.).

[11.1] Noziedzīgais nodarījums apdraud sabiedriskās drošības intereses transportlīdzekļu kustības drošības jomā. Papildus tiešais objekts ir

personas veselība.

[11.2] No objektīvās puses Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar aktīvu darbību.

Noziegumam ir materiāls sastāvs un pabeigts ar brīdi, kad persona vadot transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu

apreibinošu vielu iespaidā, nodara kaitējumu cietušā veselībai vai dzīvībai.

[11.3] Lietā nav šaubu, ka apsūdzētais /pers. B/ apsūdzībā norādītajā laikā un vietā, un pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem ir izdarījis

Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir transportlīdzekļa vadītājs - ikviena fiziska

un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais /pers. B/ apsūdzībā norādītajā laikā un vietā vadīja

transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties narkotisko vielu ietekmē, līdz ar ko apsūdzētais ir noziedzīgā

nodarījuma subjekts - transportlīdzekļa vadītājs.

[11.4] Krimināllikuma 262. panta noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tikai tiešs nodoms, jo vispārzināms ir fakts, ka tikai lietojot

narkotiskās vielas, iespējams konstatēt narkotisko vielu ietekmi organismā. Pretēji apsūdzētā /pers. B/ skaidrojumam, ka viņš nelieto narkotiskās vielas,

faktu, ka apsūdzētais atradās narkotisko vielu ietekmē apliecina lietā gūtie pierādījumi. Savukārt attiecībā pret sekām no subjektīvās puses konstatējama

neuzmanība, nav pierādīts, ka apsūdzētais vēlējās nodarīt miesas bojājumus cietušajam. Apsūdzētais ir subjekts, jo ir pieskaitāma kriminālatbildības

vecumu sasniegusi persona, kura vadījusi transportlīdzekli, atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

Apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi nosaka tiešs nodoms, viņa neuzmanīgā attieksme pret bīstamajām sekām.

Konkrētajā gadījumā apsūdzētais apzinās, ka pārkāpj aizliegumu vadīt transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē un apzināti tā rīkojas. Tiesa secina, ka

apsūdzētajam bija jāapzinās viņa prettiesiskā rīcība un iespējamās smagās sekas.

[11.5] Atbildība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā iestājas, ja cietušajam nodarīts

smags miesas bojājums, šajā gadījumā bīstams cietušā dzīvībai.

Ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ eksperta atzinumu Nr./numurs/ ir pierādīts, ka cietušajam /pers. E/ apsūdzētā /pers. B/

prettiesiskās rīcības rezultātā, izraisot ceļa satiksmes negadījumu, ir nodarīti smagi, dzīvībai bīstami miesas bojājumi - krūšu kurvja sasitums ar labā

atslēgas kaula lūzumu, labās puses 1.-6.ribu lūzumiem, slēgts labā mazā lielakaula un vaļējs labā lielā lielakaula diafizārs apakšējās 1/3 lūzums.

[12] Tiesas izmeklēšanā pierādīts, ka 2019. gada 24. jūlijā /nosaukums G/, Rīgas ielā pie nama Nr. /numurs/, /pers. B/, vadot transportlīdzekli

narkotisko vielu ietekmē, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietušajam /pers. E/ tika nodarīts smags miesas bojājums.

No Valsts tiesu ekspertīžu biroja /datums/ eksperta atzinuma Nr/numurs/ zināms, ka no tehniskā redzes viedokļa automobiļa /TL marka/ vadītāja

bremzēšana un tam sekojošais motocikla /TL marka/ manevrs, nepietiekamās distances apstākļos un negarantējot satiksmes drošību, uzskatāmi par

saskarsmes rašanās iemeslu.

Tiesas ieskatā ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā nevar vainot cietušo /pers. E/, kurš veica sekošanu likumpārkāpējam, lai to aizturētu. Policijas

uzdevums ir garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Ceļu satiksmes noteikumu 29. punkts noteic, ka operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta

pienākumus, tai skaitā, lai novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai, sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai.

Savukārt 30. punkts noteic, ka šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu

prasības, izņemot prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu

garantēta ceļu satiksmes drošība.

Lietā noskaidrots, ka /pers. B/ transportlīdzekli no Rīgas pilsētas Krasta ielas līdz sadursmes vietai vadīja neadekvāti, te palielinot ātrumu līdz 240

km/h, te strauji samazinot līdz 30-40 m/h, te apstājoties, braucot pie luksofora sarkanās gaismas, uzbraucot gājēju ietvei, braucot pa ceļa nomali,

vairakkārt izraisot avārijas situācijas, apdzenot citus transportlīdzekļus gan no labās, gan no kreisās puses, agresīvi manevrējot un mainot braukšanas

joslas, apdzīvotās vietās braucot vairāk kā ar 100 km/h. Šos faktus apliecina cietušie, liecinieki, kas ir policijas darbinieki un videoierakstos no policijas

darbinieku transportlīdzekļu videoreģistratoriem fiksētais. Noskaidrojot, ka /pers. B/ atradās narkotisko vielu ietekmē, rodas izskaidrojums šādai viņa

neadekvātai rīcībai, arī straujajai nobremzēšanai ceļu satiksmes negadījuma vietā un atmiņas zudumiem par visa notikuma gaitu, uz ko apsūdzētais pats

norādīja. Narkotisko vielu lietošana ir pierādīta pilnībā un analizēta augstāk spriedumā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas. Lietā

noskaidrots, ka uz ceļa nekāda šķēršļa nebija, lai būtu nepieciešams strauji bremzēt. Aizstāve norādīja uz apsūdzētā gūtajiem smagajiem ievainojumiem,

kas liedza viņam kontrolēt savu rīcību un tādēļ notikusi straujā bremzēšana.

No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ Eksperta atzinuma (dzīvas personas komisijas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /numurs/

secinājumiem/slēdziena zināms, ka /pers. B/, iestājoties stacionārā 2019. gada 24. jūlijā konstatēti smagi, dzīvībai bīstami miesas bojājumi. Norādīts, ka

klīniski pacients atradās smagā stāvoklī un nebija adekvāts. Galvas smadzeņu kreisās pieres daivas struktūru bojājums varēja novest līdz

īstermiņa/ilgtermiņa šo funkciju traucējumiem, kas ietver sevī gan rīcību plānošanas spējas, gan arī notikumu adekvātu analīzi. Secināts, ka augstākminētie

galvas smadzeņu bojājumi to gūšanas momentā un vēlāk varēja ietekmēt pacienta spējas adekvāti pārvaldīt situāciju uz ceļa un loģiski plānot savu rīcību.

Ceļu satiksmes negadījums fiksēts plkst. 19.15, pacients ievietots stacionārā plkst.19.51, kad tika konstatēts viņa veselības stāvoklis, tas ir, pēc 36

minūtēm.

Taču apsūdzētā rīcība bija neadekvāta arī līdz ievainojuma gūšanai visu ceļa posmu, kad notika viņam sekošana. No liecinieku liecībām zināms, ka,

pēc straujās bremzēšanas, /pers. B/ izpildīja policijas darbinieku likumīgās prasības - pats izkāpa no automašīnas, apgūlās zemē, pārlika kāju pār kāju,

prasīja, lai no mašīnas atnes viņam krustiņu, nekas neliecināja par to, ka viņš kaut ko nesaprastu vai būtu bezsamaņas stāvoklī. Tas liecina par to, ka

bremzēšanas brīdī viņš bija pie pilnas samaņas un spēja kontrolēt savu rīcību, kaut būdams ievainots. Bez tam, apsūdzība nav celta par to, ka /pers. B/

strauji bremzēja ļaunprātīgi vai apzināti, vēloties izraisīt ceļu satiksmes negadījumu.

No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ Eksperta atzinuma (dzīvas personas komisijas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr./numurs/

secinājumiem/slēdziena 4. punkta zināms, ka /pers. B/ ir konstatēta narkotisko vielu ietekme. Narkotisko vielu ietekme uz cilvēka ārējo izskatu, psihisko

un emocionālo stāvokli, uzvedību, runu, veģetatīvi somatisko stāvokli un kustību koordināciju ir individuāla, atkarīga no daudziem faktoriem, tā ir

bioloģiski aktīva viela, kas ilgstoši saglabājas taukaudos, tā ietekmē cilvēka nervu sistēmu tik ilgi, cik ilgi atrodas organismā. Tā ietekmē lielā mērā nervu

sistēmu, redzesloku, reakcijas ātrumu, uzmanību, kā arī negatīvi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli. Persona nevar novērtēt objektīvi apkārt notiekošo,

vizuāli pareizi noteikt attālumu, izvēlēties pareizo braukšanas distanci un intervālu, veikt apdzīšanas manevrus, izvērtēt bremzēšanas straujumu un straujas

bremzēšanas iespējamās sekas. Tas nozīmē, ka /pers. B/ bija bīstams ceļu satiksmes drošībai (2.sēj.lietas 96-97.lapa). Šie secinājumi norāda uz to, ka

/pers. B/ tieši narkotisko vielu ietekmes dēļ nevarēja objektīvi novērtēt situāciju uz ceļa, nevarēja izvērtēt bremzēšanas straujumu un iespējamās sekas.

Apsūdzētais /pers. B/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 25.7. punkta, 101. punkta prasības, vadīja automašīnu/TL marka/, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, un brauca ar to /nosaukums G/ novadā, /.nosaukums G/, pa Rīgas ielu no Robežu ielas puses Kalna prospekta virzienā, ar

paaugstinātu un apdzīvotās vietās neatļautu braukšanas ātrumu ne mazāku kā 100 km/h, ilgstoši nepakļaujoties policijas darbinieku prasībām apturēt

transportlīdzekli.

Tuvojoties Rīgas ielas namam Nr. /numurs/, /pers. B/, pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmās un trešās daļas, 25. panta trešās daļas, kā

arī Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkta, 104.4. punkta prasības, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, nerīkojās tā, lai neradītu

satiksmei bīstamu situāciju, neņēma vērā, ka aiz viņa vadītā transportlīdzekļa tiešā tuvumā brauc operatīvais transportlīdzeklis - motocikls /TL marka/,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ko vadīja /pers. E/, strauji bremzēja, kaut arī tas nebija nepieciešams satiksmes drošībai,

nepārliecinoties par sava manevra drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, kā rezultātā motocikls ar labo sānu daļu ietriecās

automašīnas kreisajā aizmugures sānu daļā.

Tiesa konstatē noziedzīgā nodarījuma obligātās pazīmes, tostarp to, ka /pers. B/ tika pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 25.7 punktu, 101.

punktu, 57. punktu, 104.4. punkta prasības un ir iestājušās Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzētās sekas, cietušais /pers. E/ guva smagus

miesas bojājumus, kā bīstamus dzīvībai. Ir konstatēts cēloniskais sakars starp Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un sekām, transportlīdzekļa vadītāja

/pers. B/ vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā.

[13] Apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzina. Tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 15. pantā

noteiktajām tiesībām uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā, kas ietver sevī tiesības sevi neapsūdzēt, tostarp neatzīt savu vainu, apsūdzētais izvēlējies šādu

aizstāvības pozīciju.

Šāda izpratne par personas tiesībām sevi neapsūdzēt ir nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā – Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi,

ka tiesības sevi neapsūdzēt ir vispārēji atzīts starptautisks princips, kas izriet no ECTK 6.pantā ietvertā vispārējā taisnīgas tiesas principa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 1996.gada 17.decembra spriedumu lietā “Saunders v. United Kingdom”, iesnieguma Nr.19187/91, 68.punkts).

Viens no taisnīgas tiesas elementiem ir personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas cita starpā ietver arī tiesības neatzīt savu vainu. Savukārt vainas

neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā (sk. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018. gada 6.

novembra lēmumu lietā Nr. SKK-643/2018).

[14] Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā

(pantā, panta daļā, punktā) paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma

kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 46.-47.lpp.). Kvalificējot noziedzīgo nodarījumu, tiek salīdzināti juridiski

nozīmīgi notikuma apstākļi, kuri noskaidroti ar attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem, pietiekamiem pierādījumiem, ar Krimināllikumā paredzēta

noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse) (sk. Augstākās tiesas 2021.gada 8.jūlija

lēmums lietā Nr. SKK-324/202).

Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana tiek īstenota, izmantojot pierādījumus. Kriminālprocesa likuma 127.

panta otrā daļa noteic, ka par pierādījumiem kriminālprocesā iesaistītās personas var izmantot tikai tādas ziņas par faktiem, kas ir ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas. Lai cietušā, liecinieka liecības varētu izmantot kā pierādījumu, tām jāatbilst visām nosauktajām prasībām. Neatbilstot kaut vienai no tām,

liecība nav izmantojama pierādīšanā.

Lai varētu pārliecināties par liecības ticamību, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128. panta pirmajai daļai, jāpārliecinās, vai liecībā sniegtās ziņas ir

patiesas. No minētā izriet, ka par pierādījumiem kriminālprocesā nevar būt baumas, pieņēmumi un liecinošo personu subjektīvie viedokļi, jo tajā

ietilpstošo ziņu par faktiem izcelsme nav konkrēti noteikta, tādejādi tām trūkst pamatojuma un par to patiesumu nav iespējams pārliecināties (sk.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2020. gada 14. maija lēmums lietā Nr.SKK-256/2020). Tiesa, izvērtējot liecinošo personu

liecības, secina, ka tās pilnībā sakrīt ar videoierakstos redzēto, līdz ar to tās atzīstamas par patiesām.

Tiesa, iztiesājot lietu, vērtē pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124., 127., 128., 129. panta prasībām un spriedumā norāda, kādi

pierādījumi attiecas uz noziedzīga nodarījuma sastāva, tajā skaitā, objektīvās un subjektīvās puses esamību (..) (sk. Augstākās tiesas 2006. gada 12.

oktobra lēmums lietā Nr. SKK- 579/2006).

No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams

kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61. punktu 1994. gada 19. aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands”

(iesnieguma Nr. 16034/90)).

Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts

izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 11. marta spriedumu lietā

Nr.SKA-66/2010 un 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-584/2013).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 123. pantā noteiktajam pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo faktu esības vai neesības pamatošana, izmantojot pierādījumus. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmajā

daļā noteiktajam pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par

faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esības vai neesības

pamatošanai.

Kriminālprocesa likuma 124. panta piektā daļa noteic, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas

gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Šajā likuma normā definēts pierādīšanas standarts - saprātīgu šaubu esamība vai

neesamība. To realizē ar attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem pierādījumiem, kuri var būt pietiekami vai nepietiekami saprātīgu šaubu novēršanai par

apsūdzētā vainīgumu.

Tiesa atzīst, ka visi lietā esošie un tiesas izmeklēšanā pārbaudītie pierādījumi, uz kuriem tiesa pamatojas, ir attiecināmi uz konkrēto

kriminālprocesu, tie ir ticami un pieļaujami.

[15] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Vienlaikus saprātīgās šaubas jāvērtē par labu personai tikai tad, ja tās nav iespējams novērst. Konkrētajā

gadījumā tiesa nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu izvērtējamas vai tās ir saprātīgas vai nav. Tiesa atzīst tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus,

vērtējot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, par pietiekamiem, lai izslēgtu jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainojamību un to, ka

apsūdzētā vainīgums ir pilnībā pierādīts viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta ceturtās daļas. Lietā nav gūti objektīvi pierādījumi tam, ka

kāds no lieciniekiem, ekspertiem vai cietušais būtu personiski ieinteresēti, lai /pers. B/ nepamatoti tiktu saukts pie kriminālatbildības un sodīts.

Tiesa, novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus, lai

konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, noskaidrojusi apsūdzētā darbības, nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētais ir

noziedzīgā nodarījuma subjekts, atzīst, ka tiesas izmeklēšanā tika izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par noziedzīgā nodarījuma sastāva esību un līdz ar

to ir konstatējams Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

[16] Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47., 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

[16.1] Nodarījuma kaitīgums ir svarīgākā noziedzīga nodarījuma pazīme, kas izpaužas tajā apstāklī, ka noziedzīgais nodarījums apdraud personu

svarīgas intereses tādā mērā, ka nepieciešams pret šo nodarījumu vērsties ar krimināltiesību līdzekļiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīguma

pakāpei Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai panta daļas sankcijā paredzēti soda veidi un to apmērs, kas draud par konkrēto noziedzīgo nodarījumu

(sk. U. Krastiņš. V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 48.-49.lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu apsūdzētais /pers. B/ izdarījis smagu un sevišķi smagu noziegumu.

[16.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmo daļu apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

[16.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams noziedzīga nodarījuma

recidīvs. Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas par atbildību pastiprinošu

apstāklis atzīstama noziedzīga nodarījuma izdarīšana narkotisko vielu ietekmē.

[16.4] Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ personību, tiesa ņem vērā noskaidrotās ziņas par apsūdzētā personību atbilstoši dokumentiem lietā un paša

apsūdzētā sniegto informāciju raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā.

Tiesību teorijā norādīts, ka ziņas, kas raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus cilvēka dzīves un darbības aspektus: 1)

fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu, 4) tiesisko statusu, un to izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas noziedzīgās

uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, bet no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi.

Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, fizisko stāvokli raksturo vecums, dzimums, veselības stāvoklis, invaliditāte, grūtniecība, kam var

būt izšķiroša nozīme, izvēloties soda veidu.

Personības sociālo statusu raksturo ģimenes stāvoklis, apgādājamo personu esamība, dzīvesveids, attieksme pret darbu un mācībām, sadzīves

normu ievērošana, uzvedība dažādās dzīves situācijās un citi apstākļi, kam var būt nozīme taisnīga soda noteikšanā (sk. Krastiņš U., Liholaja V.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa ( I-VIII 2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga:Tiesu namu aģentūra, 2018, 197.-198.lapa).

Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. B/ agrāk ir sodīts četras reizes, sods izciests, sodāmība nav dzēsta (1.sēj. lietas 161.-

164.lapa), SIA “/nosaukums G/slimnīca” psihiatrijas un narkoloģijas kabineta uzskaitē nesastāv (2.sēj. lietas 68.;71.lapa). Strādā gadījumu darbus, ir

trešās grupas invalīds (2.sēj.lietas 121.lapa), apgādībā atrodas nepilngadīgs bērns.

[17] Saskaņā ar Krimināllikuma 5. pantu nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

[17.1] Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas sankcija paredzēja brīvības atņemšanas sodu līdz

pieciem gadiem, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

[17.2] Krimināllikuma 262. panta ceturtās daļas sankcija paredzēja brīvības atņemšanas sodu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz desmit gadiem.

[18] Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmumā izteiktas

rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā. Rekomendāciju 1. punktā noteikts, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs,

kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesai jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana (1) sekmēs taisnīguma

atjaunošanu, (2) noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, (3) aizsargās sabiedrisko drošību, (4) atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījuma

izdarīšanas, (5) sekmēs notiesāto personu resocializāciju.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā par sodu piemērošanas politiku 5.

punktā ir norādīts, ka personību raksturojošām ziņām ir svarīga nozīme, lemjot par vainīgajam piespriežamo kriminālsoda veidu un mēru. Uzmanība

jāpievērš arī tādu faktu analīzei, kuri raksturo izdarīto noziedzīgu nodarījumu, nodarījuma sekas, cietušajiem radīto kaitējumu, valsts un sabiedrības

interešu apdraudējumu.

[19] Izvērtējot Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas un 262. panta ceturtās daļas sankcijā paredzētā soda piemērošanu, tiesa secina, ka /pers.

B/ nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Tiesa, pievienojas prokurora viedoklim par soda veidu un sodu individualizējot, atzīst, ka apsūdzētajam nosakāms likumā paredzētais brīvības

atņemšanas sods.

Tiesa ņem vērā, ka brīvības atņemšanas sods ir smagākais no sodiem, tomēr, nosakot sodu, tiesai jāņem vērā ne tikai tas, lai tas būtu samērīgs un

atbilstu apsūdzētā interesēm, bet, ievērojot, ka sods ir valsts reakcija pret izdarīto, arī sabiedrības interesēm. Soda un krimināltiesisko piespiedu līdzekļu

bardzība pamatojama arī ar sabiedrisko interešu aizsardzību un iepriekš norādītajiem nosacījumiem.

Apsūdzētais /pers. B/ šos noziedzīgos nodarījumus izdarījis, būdams agrāk sodīts četras reizes, nedzēstas sodāmības laikā, kas tiesas ieskatā

nozīmē to, ka apsūdzētajam trūkst gribasspēka dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, apsūdzētais nav izdarījis nekādus secinājumus, nav kontrolējis savu

uzvedību, bet turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka šie noziedzīgie nodarījumi izdarīti narkotisko vielu ietekmē, kas

liecina par personības degradēšanos. Apsūdzētais neatzīst un noliedz radušos problēmu, nav aptvēris, kādu ļaunumu sevī nes narkotikas, kas izmaina

personas apziņas stāvokli, garastāvokli, domāšanu un uzvedību, kā arī izraisa nemotivētu, neadekvātu rīcību. Noziedzīgo nodarījumu izdarīšana ir šo

kaitīgo vielu ietekmes sekas. Tāpat tiesa ņem vērā iestājušas smagās sekas-nodarīti smagi miesas bojājumi cietušajam /pers. E/, kas bija dzīvībai bīstami.

Cietušais turpina ārstēties, gūto miesas bojājumu dēļ cietušais vairs nevar strādāt Valsts policijā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā nav konstatēts neviens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, bet

konstatēti divi apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi-noziedzīgo nodarījumu recidīvs abos noziegumos un atrašanās narkotisko vielu ietekmē apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas.

Tiesa atzīst, ka soda mērķis konkrētajā gadījumā ir sasniedzams ar brīvības atņemšanas sodu, to individualizējot par katru noziedzīgo nodarījumu.

Šāds sods ir adekvāts nodarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ar šādu soda veidu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses, šāds sods būs

audzinošs apsūdzētajam un taisnīgs, kā arī saprotams cietušajiem un sabiedrībai kopumā. Bez tam, atbilstoši Krimināllikuma 262. panta ceturtās daļas

sankcijai apsūdzētajam piemērojams papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas panta sankcijā paredzēts kā obligāts, to nosakot

maksimālajā apmērā, ņemot vērā narkotisko vielu daudzumu, dažādību un noziedzīgā nodarījuma iestājušās sekas, sabiedrisko bīstamību, lietas faktiskos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo, trešo daļu, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Ņemot vērā to, ka Krimināllikuma 50. panta pirmā daļa neparedz kritērijus galīgā soda

noteikšanas principa piemērošanai un ievērojot Kriminālprocesa likuma pirmajā pantā noteikto efektīvas Krimināllikumu normas piemērošanas un

krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma sasniegšanu, tiesa atzīst par iespējamu konkrētajā gadījumā piemērot daļēju piespriesto soda saskaitīšanas

principu.

[20] Cietušie /pers. C/ un /pers. E/ lietā nav pieteikuši kaitējuma atlīdzību.

[21] Lietiskie pierādījumi - DVD diski ar motocikla /TL marka/ videoreģistratora ierakstu, CD disks ar automašīnas /TL marka/ videoreģistratora

ierakstu, CD disks ar automašīnas /TL marka/ videoreģistratora ierakstu, CD disks ar fotoattēliem no notikuma vietas apskates, kas glabājas pie

krimināllietas materiāliem, glabājami pie krimināllietas materiāliem.

[22] Lietā radušies procesuālie izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļa pieņemšanu un glabāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā no 2019. gada

2. augusta līdz 2019. gada 22. oktobrim (82 diennaktis) 133,50 EUR, ko apliecina izdevumu aprēķins Nr. 2823-KL-2019, Nodrošinājuma valsts

aģentūras lietas Nr. KL-9294 un EKK 21499 (lietas 121.-122.lapa). Lietā radušies procesuālie izdevumi, kas saistīti ar cietušā un liecinieku ierašanos

uz tiesas sēdēm 17,07 EUR (1.sēj.lietas 213.lapa), 42,52 EUR (1.sēj.lietas 237.lapa), 31,27 EUR (2.sēj.lietas 116. lapa), kopā 90,86 EUR.

Kriminālprocesa 368. panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā,

ceturtajā daļā minētos gadījumus. Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, proti, to, ka apsūdzētais būtu

maznodrošināts vai procesuālo izdevumu piedziņa būtiski ietekmēs to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu procesuālie izdevumi valsts labā piedzenami no notiesātā, nosakot sprieduma

labprātīgas izpildes termiņu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[23] Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis apsūdzētajam nav piemērojams, jo tiesa nekonstatēja tādus apstākļus, ka apsūdzētais /pers. B/ izvairīsies no

soda izciešanas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 530. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 10 (desmit) gadiem.

Atzīt /pers.B/ par vainīgu Krimināllikuma 269. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

1(vienu)gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo, trešo daļu piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgo sodu /pers. B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 5

(pieciem) gadiem 6(sešiem)mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 10 (desmit) gadiem.

Drošības līdzekli /pers. B/ nepiemērot.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa pieņemšanu un glabāšanu 133,50 EUR (viens simts

trīsdesmit trīs euro un 50 centi), (Nodrošinājuma valsts aģentūras lietas Nr.KL-9294 un EKK 21499).

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus, kas saistīti ar ceļa izdevumiem cietušajam un lieciniekiem 90,86 EUR(deviņdesmit euro

un 86 centi).

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Lietiskos pierādījumus – DVD disku ar motocikla /TL marka/ videoreģistratora ierakstu, CD disku ar automašīnas /TL marka/ videoreģistratora

ierakstu, CD disku ar automašīnas /TL marka/ videoreģistratora ierakstu, CD disku ar fotoattēliem no notikuma vietas apskates, kas glabājas pie

krimināllietas materiāliem, glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma pieejamības 2022. gada

12. oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese Jolanta Bebriša