Court partially allowed eviction claim for unpaid rent and debt but rejected dependent person eviction.

Lietas Nr. C33495012

Lietas arhīva Nr. C-0700-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 12.maijā

Rīgas rajona tiesas

tiesnese I.Bāliņa

ar sekretāri Valsts amatpersona un /pers. A/

izskatīja 2014.gada 28.aprīlī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Salaspils novada pašvaldības iestādes

“Sociālās palīdzības nams” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, īrnieku izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda piedziņu, un

konstatēja:

2012.gada 3.oktobrī Salaspils novada pašvaldības iestādes “Sociālās palīdzības nams” (turpmāk -prasītājs) iesniegusi tiesā prasību

pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, īrnieku izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājam, pamatojoties uz Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes 1999.gada 17.februāra

lēmuma “Par Sociālās palīdzības nama izveidošanu” 1.punktu un Salaspils novada pašvaldības iestādes “Sociālās palīdzības nams”

nolikuma 3.1.punktu pārvaldīšanā nodota Salaspils novada pašvaldības īpašumā esošais nekustamais īpašums – administratīvā ēka,

kas atrodas /adrese/.

Pamatojoties uz Salaspils novada domes 2004.gada 17.augusta lēmumu “Par dzīvojamo telpu izīrēšanu”, 2004.gada 14.septembrī

starp prasītāju, kā izīrētāju, un atbildētāju kā īrnieku, tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.115, par dzīvojamās telpas

/adrese/, ar kopējo platību 18,29 m2, īri uz noteiktu laiku līdz 2005.gada 16.februārim. Dzīvojamā telpa tika izīrēta atbildētājam un viņa

sievai /pers. D/, un dēlam /pers. E/.

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu īres maksa ir noteikta Ls 0,14 apmērā par vienu kvadrātmetru mēnesī, neietverot maksu par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbilstoši līguma 2.1.punktam atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam īres maksu

par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 25.datumam.

Bez īres maksājumiem, pamatojoties uz līguma 2.2.punktu, jāmaksā sekojoši komunālie pakalpojumi: 1) par elektroenerģiju pēc

kontroles (individuālo norēķinu) skaitītāja rādītāja par faktiski patērēto elektroenerģiju iepriekšējā mēnesī un koplietošanas telpās

patērēto proporcionāli iedzīvotāju skaitam attiecīgajā dzīvoklī; 2) par apkuri par vienu kvadrātmetru apkurināmās platības; 3) par

auksto ūdeni un kanalizāciju; 4) par karsto ūdeni; un 5) par atkritumu izvešanu, nosakot cenu saskaņā ar noslēgto līgumu par atkritumu

izvešanu, dalītam ar iedzīvotāju skaitu. Maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un

vienlaicīgi ar īres maksājumiem.

Atbildētājs maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā, tādējādi parāds uz 2009.gada 30.novembri sastādīja Ls 152,33.

2009.gada 3.septembrī tika noslēgta vienošanās, ar kuru atbildētājs apņēmās nomaksāt parādu.

Atbilstoši Salaspils novada domes 2009.gada 9.decembra lēmumam, īres līguma termiņš tika pagarināts līdz 2010.gada 29.maijam.

Tāpat tika noslēgta vienošanās, ar kuru atbildētājs apņēmās nomaksāt īres un komunālo maksājumu un vienlaicīgi segt ikmēneša

maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Ar Salaspils novada domes 2010.gada 9.jūnija lēmumu, atbildētājam tika atteikts turpmāk izīrēt dzīvojamās telpas /adrese/.

Prasītājs atbildētājam un viņa sievai izsniedz paziņojumu, kurā informēja par minēto lēmumu, un lūdza desmit dienu laikā atbrīvot

dzīvojamo telpu un labprātīgi samaksāt izveidojušos parādu.

Uz prasītāja aicinājumu atsaucās atbildētāja sieva /pers. D/, kura prasītāju 2011.gada 9.februāra iesniegumā informēja, ka turpmāk

viņa un dēls, nedzīvos dzīvojamās telpās /adrese/. Savukārt atbildētājs uz prasītāja aicinājumu labprātīgi atbrīvot telpas un nomaksāt

parādu neatsaucas.

Uz prasības iesniegšanas brīdi parāds sastāda Ls 459,1.

Līdz prasības celšanas dienai parāds nav nomaksāt un dzīvojamā telpa nav atbrīvota, tādējādi atbildētājs dzīvojamo telpu ir aizņēmis

patvarīgi.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo un otro daļu, 44.pantu, Civillikuma 1587.pantu,

1652.panta pirmās daļas 3.punktu, Civilprocesa likuma 24.pantu, 26.pantu, 127.pantu un 128.pantu, prasītājs lūdz tiesu izlikt

atbildētāju kopā ar visām piederīgām personām un viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas, atzīstot lietošanas tiesības uz dzīvojamo telpu /adrese/, /adrese/, par izbeigtām; piedzīt no atbildētāja parādu Ls

459,10 apmērā; piedzīt no atbildētāja samaksāto valsts nodevu un izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu.

Atbildētājs paskaidrojumus tiesai nav sniedzis.

2014.gada 24.februārī tiesā saņemti prasītāja precizējumi prasībai, kur dara zināmu, ka ir mainīts iestādes nosaukums no “Sociālās

palīdzības nams” uz “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”. Pievienota arī prasītāja izziņa, ka parāda summa uz 2014.gada

24.februāri sastāda 653,24 euro.

Prasītājs uz tiesas sēdi nav ieradies.

Uz tiesas sēdi atbildētājs nav ieradies, nav informējis par neierašanās iemesliem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo

daļu ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai

210.pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā to, ka tiesas sūtījumi uz atbildētāja deklarēto adresi tiek atgriezti ar Latvijas Pasta atzīmi „Beidzies glabāšanas laiks”,

tiesa aicināja atbildētāju saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu- atbildētājs, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuru nevar

sastapt dzīvesvietā, aicināms uz tiesu ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Kā tas ir redzams no lietas materiāliem pievienotās laikraksta „Latvijas Vēstnesis” sniegtās informācijas, tad laidienā nr.47

2014.gada 6.martā ir publicēts aicinājums atbildētajam ierasties uz tiesas sēdi 2014.gada 28.aprīlī, plkst.13.00 Rīgas rajona tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā

viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Tiesa konstatē, ka no publikācijas dienas līdz lietas izskatīšanas dienai ir pagājis vairāk kā mēnesis, tādējādi atzīst par iespējamu

izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes.

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi tos kopumā, atzīst,

ka prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda, ka prasītāja nosaukums mainīts uz Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”.

Prasību par īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu un īres attiecību izbeigšanu un izlikšanu tiesā ir cēlusi Salaspils

novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”.

Prasītājs norāda, ka dzīvoklis /adrese/, ir pašvaldības īpašums. Atbildētājs nav apstrīdējis minētos faktus.

No Salaspils novada pašvaldības iestādes Sociālās palīdzības nama Nolikuma ir redzams, ka tā realizē nolikumā noteiktās

funkcijas ar lietošanā nodoto pašvaldības īpašumu un tās uzdevums ir lietošanā nodotā pašvaldības nekustamā un kustamā īpašuma

pārvaldīšana. Nolikumā ir norādīts, ka pārvaldnieka pienākumi ir nodrošināt dzīvojamo telpu īres un komunālo maksājumu savlaicīgu

piedziņu un ir tiesības parakstīt dzīvojamo telpu un sociālā dzīvokļa īres līgumu un kontrolēt to izpildi.

Tiesa secina, ka prasītājam ir prasījuma tiesības gan par īres maksas un komunālo maksājumu piedziņu, gan par īres attiecību

izbeigšanu un izlikšanu.

Prasītājs lūdz izlikt atbildētāju kopā ar visām piederīgām personām un viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas

/adrese/, Salaspils novadā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, atzīstot lietošanas tiesības uz dzīvojamo telpu /adrese/ par

izbeigtām.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu

laiku vai arī uz nenoteiktu laiku. Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka

pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma

pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības

atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā; 2) dzīvojamā telpa nepieciešama

īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai; 3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā)

jāveic kapitālais remonts saskaņā ar šā likuma 28 .3 panta pirmo daļu un 28 .4 panta pirmo un otro daļu. Izīrētāja atteikumu pagarināt

dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma Nr.115 ir pierādīts, ka 2004.gada 14.septembrī prasītājs noslēdza ar atbildētāju, kurā

vienojās, ka atbildētājam tiek izīrēta dzīvojamā telpa /adrese/, līdz 2005.gada 16.februārim. Ar Dzīvojamās telpas nodošanas

pieņemšanas aktu ir pierādīts, ka izīrētās dzīvojamās telpas ir nodotas atbildētajam.

Ar 2009.gada 9.decembra Salaspils novada domes protokola izrakstu ir pierādīts, ka pašvaldība nolēma īres līgumu ar

atbildētāju pagarināts līdz 2010.gada 29.maijam, kā arī lēmusi slēgt vienošanos par īres un komunālo maksājumu parādu atmaksu

īres līguma termiņa pagarinājuma laikā.

Pamatojoties uz minēto lēmumu, puses noslēdza Vienošanās protokolu Nr.7 pie 2004.gada 14.septembra Dzīvojamās telpas

īres līguma Nr.115, norādot, ka līgums tiek noslēgts uz laiku līdz 2010.gada 29.maijam.

Tiesa secina, ka starp pusēm pastāv no dzīvojamo telpu īres līguma izrietošas tiesiskās attiecības.

2010.gada 9.jūnijā Salaspils novada dome ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu turpmāk izīrēt atbildētājam dzīvojamo telpu, līdz

ar to atzīstams, ka dzīvojamās telpas īres līgums starp pusēm bija noslēgts uz noteiktu laiku līdz 2010.gada 29.maijam.

Tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas brīdī dzīvojamo telpu izīrēšanas līguma termiņš ir beidzies. Lietā nav gūti pierādījumi, ka

īres līguma termiņš būtu pagarināts. Atbilstoši Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantā noteiktajam, līguma termiņam beidzoties,

atbildētājai ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu.

Dzīvojamās telpas īres līguma 5.1.5.punktā puses ir vienojušās, ka īrnieks apņemas īres līgumam beidzoties, desmit dienu

laikā atbrīvot telpas no tajā esošajām mantām un nodot izīrētājam telpas apdzīvošanai derīgā stāvoklī.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

No lietas materiāliem pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus par īri pilnā apmērā. Tādējādi tiek

pierādīts fakts, ka atbildētājs nav maksājis īres maksājumus vairāk kā trīs mēnešus un tas, savukārt dod likumīgu pamatu personas

izlikšanai no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Kā norādīja prasītāja pārstāvis, atbildētājs nav atbrīvojis telpas uz lietas izskatīšanas brīdi. Atbildētājs minēto nav apstrīdējis.

Tiesa konstatē, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs ir zaudējis dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, jo līguma termiņš ir

beidzies. Prasītājs ir atteicis līguma pagarināšanu, jo atbildētājs nepildīja īres līgumā noteiktos pienākumus un atbildētājs šo lēmumu

nav apstrīdējis.

No lietas materiāliem pievienotā 2010.gada 15.jūnija paziņojuma, ir redzams, ka prasītājs izsniedza 2010.gada 15.jūnijā

atbildētājam pret parakstu paziņojumu par atteikumu turpmāk izīrēt dzīvojamās telpas un pieprasīja tās atbrīvot. Atbildētājs minēto

paziņojumu ir parakstījis. Tādējādi saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otro daļu, atbildētājam tika rakstiski paziņots

par parāda piedziņu un izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tiesa secina, ka atbildētāja lietošanas tiesības uz dzīvojamo telpu /adrese/, ir atzīstamas par izbeigtām un atbildētājs ir

izliekams no dzīvojamās telpas un viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, Salaspils novadā.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka nav pamata pieņemt lēmumu par citu personu izlikšanu no šīm telpām, jo tās nebija norādītas, ka

lietas dalībnieki.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu par dzīvojamās telpas īri un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas uz 2014.gada

24.februāri sastāda 653,24 euro apmērā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību

nodošana citai personai par maksu.

Tātad no minētā izriet, ka dzīvojamās telpas īres līguma būtiskās sastāvdaļas ir dzīvojamā telpa un dzīvojamās telpas īres maksa.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Līguma 5.punkts paredz kārtību, kādā aprēķināma maksa par pašvaldībai piederošā dzīvokļa īri. Līguma 5.1.punkts noteic, ka

maksa par īpašuma īri nosaka ņemot vērā katrai konkrētai daudzdzīvokļu mājai, kurā atrodas īpašums, aprēķināto un Latvijas

Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saskaņoto kopīpašuma uzturēšanas, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu.

Dzīvojamās telpas īres līguma 2.punktā puses ir vienojušās, ka īres maksa ir jāveic par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

25.datumam un maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem ir jāveic kopā ar īres maksu.

Bez īres maksājumiem, pamatojoties uz līguma 2.2.punktu, jāmaksā sekojoši komunālie pakalpojumi: 1) par elektroenerģiju

pēc kontroles (individuālo norēķinu) skaitītāja rādītāja par faktiski patērēto elektroenerģiju iepriekšējā mēnesī un koplietošanas telpās

patērēto proporcionāli iedzīvotāju skaitam attiecīgajā dzīvoklī; 2) par apkuri par vienu kvadrātmetru apkurināmās platības; 3) par

auksto ūdeni un kanalizāciju; 4) par karsto ūdeni; un 5) par atkritumu izvešanu, nosakot cenu saskaņā ar noslēgto līgumu par atkritumu

izvešanu, dalītam ar iedzīvotāju skaitu. Maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un

vienlaicīgi ar īres maksājumiem.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir kavējis maksājumu veikšanu. Atbildētājs nav samaksājis Ls 247,23 parādu, kura samaksai

puses 2011.gada 1.jūnijā ir noslēgušas Vienošanos.

Tāpat lietā nav strīda, ka atbildētājs ir kavējis maksājumu veikšanu. Atbildētājs nav samaksājis Ls 190,94 parādu, kura

samaksai puses 2009.gada 18.decembra noslēgušas Vienošanos.

No 2014.gada 24.februāra prasītāja izziņas ir redzams, ka uz 2014.gada 24.februāri parāds par īres un komunālajiem

pakalpojumiem sastāda 653,24 euro.

Atbildētājs nav ieradies uz tiesas sēdi, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus,

līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības

pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Savukārt pagaidu finansiāla rakstura grūtības, nevar kalpot par pamatu prasības noraidīšanai, un saistību nepildīšanai, jo

saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ievērojot Civillikuma 1838.panta pirmajā daļā noteikto, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, tiesai nav pamata

apšaubīt prasītājas norādīto, ka savas saistības veikt maksājumus atbildētājs nav pildījis, lai gan tam nodrošināta iespēja lietot

dzīvojamo telpu, par kuru bija noslēgts īres līgums, un nodrošināta iespēja izmantot īres līgumā noteiktos pamatpakalpojumus, jo

atbildētājs, nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu prasības pieteikumā minēto maksājumu izdarīšanu, kā arī likumā

noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasītājas norādīto faktu par komunālo pakalpojumu, ko nodrošinājusi prasītāja, pieejamību.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis saistību neizpildi no atbildētāja puses un parāda esamību, līdz ar to

no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams parāds 653,24 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram(..).

Iesniedzot prasību prasītājs ir samaksājis valsts nodevu Ls 50,00 par izlikšanu un Ls 68,87 par parāda piedziņu, Ls 3,30 ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kopā prasītājs ir samaksājis tiesas izdevumus Ls 122,17 jeb 173,83 euro. Minēties tiesas

izdevumi ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 5,85 euro (lietas lapa 2).

Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic: sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto likuma normu, no Atbildētāja piedzenamās summas konvertējamas euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., un 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, lietošanas tiesības uz dzīvojamām telpām /adrese/, Salaspils novadā, par izbeigtām.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, Salaspils novadā, ar visām viņam piederošām

mantām un bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādei “Salaspils pašvaldību dzīvokļu

fonds”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 653,24 euro apmērā un tiesas izdevumus 173,83 euro jeb Ls 122,17.

Noraidīt prasību daļā par no /pers. B/ personas kods /personas kods/, atkarīgo personu izlikšanu.

Piedzīt no/pers. B/ personas kods /personas kods/, atkarīgo personu izlikšanu, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,85 euro (pieci euro un 85 centi), samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot

spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā

iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā

iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedums ir pārsūdzams Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Bāliņa

NORAKSTS PAREIZS

Rīgā, 2014.gada 12.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa