Administrative court dismissed request to terminate custody citing child's opinion manipulation and age limitations.

Lietas Nr. A420168525

A42-01685-25/8

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:1119.A420168525.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 19.novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dace Grabovska,

piedaloties pieteicēja pilnvarotajai pārstāvei /Persona A/, atbildētājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības pusē

pieaicinātās iestādes Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas pilnvarotajām pārstāvēm /Persona B/ un /Persona

C/, trešajai personai /Persona D/, trešās personas juridiskās palīdzības sniedzējiem zvērinātai advokātei Elizabetei

Brukslei, zvērinātam advokātam Jānim Bērziņam un trešo personu /Persona E/ un /Persona F/ sevišķajam

aizbildnim /Persona G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona H/ pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona D/ tiktu pārtrauktas nepilngadīgo bērnu /Persona E/ un

/Persona F/ aizgādības tiesības.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona H/ 2024.gada 13.oktobrī vērsās ar iesniegumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā

(turpmāk – Bāriņtiesa) (lietas 1.sējuma 10.lapa), lūdzot nekavējoties pārtraukt bērnu /Persona E/ un /Persona F/

mātei /Persona D/ aizgādības tiesības, jo tiek apdraudēta bērnu veselība un dzīvība.

Bāriņtiesa 2025.gada 15.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.1.3./809 lietā Nr.3.5./303-2024 (turpmāk – Lēmums), ar kuru

nolemts atteikt pārtraukt bērnu mātei aizgādības tiesības (lietas 1.sējuma 27.-31.lapa).

Lēmums pamatots ar to, ka bērnu māte spēj pildīt Civillikuma 177.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktos bērnu

aprūpes un uzraudzības pienākumus. Māte gūst ienākumus no algota darba un spēj nodrošināt bērnu ikdienas

vajadzības, līdz ar to Bāriņtiesai nav pamata apšaubīt, ka viņa nespēs nodrošināt materiālās vajadzības. Māte pilda

Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteikto vecāka pienākumu samērā ar viņas spējām un mantas stāvokli uzturēt

bērnus.

Vecākiem, kuri ikdienā rūpējas par bērnu labklājību un intelektuālo attīstību, būtu pienākums rīkoties bērnu

vislabākajās interesēs un veicināt bērniem iespēju kvalitatīvi īstenot saskarsmi ar šķirti dzīvojošu vecāku.

Bāriņtiesa nav guvusi apstiprinājumu pieteicēja apgalvojumam, ka māte nevar nodrošināt bērniem piemērotu

aprūpi. Rīgas Sociālais dienests nav konstatējis riskus bērnu mātes ģimenē. /Persona E/ un /Persona F/ interesēs

nav šķiršana no mātes.

Bāriņtiesa secināja, ka vecāku starpā pastāv ilgstošas konfliktējošas attiecības un bērnu iesaistīšana vecāku

lojalitātes konfliktā, kas pats par sevi rada emocionālu spriedzi bērniem. Šā brīža situācija nerada draudus bērnu

veselībai, dzīvībai un attīstībai, ir spēkā stājies tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, bērnu

dzīvesvieta ir noteikta pie tēva, mātei noteikta saskarsmes izmantošanas kārtība trešās personas klātbūtnē, līdz ar to

māte fiziski nevar nodarīt bērniem nekāda veida kaitējumu. Bērnu ikdienas aprūpi nodrošina tēvs. Māte sadarbojas

ar sociālo dienestu, izmanto piedāvātos pakalpojumus, risina savas sociālās problēmas.

Konkrētajā gadījumā nepastāv Civillikuma 203.panta pirmās daļas 3.punktā un 5.punktā norādītie apstākļi

aizgādības tiesību pārtraukšanai bērnu mātei.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā (lietas 1.sējuma 4.-5.lapa). Pieteikums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Lēmuma motīvu daļā nav atrodams neviena rakstveida pierādījuma izvērtējums, tajā skaitā VSIA „Bērnu

klīniskā universitātes slimnīca” 2024.gada 12.oktobra (lietas 1.sējuma 9.lapa) izraksta no pacienta ambulatorās

kartes par /Persona F/ konstatētajiem miesas bojājumiem.

No Lēmuma nepārprotami redzams, ka Bāriņtiesā neviens nav vēlējies noskatīties pieteicēja no Valsts policijas

saņemto 2024.gada 11.oktobra videoierakstu, no kura skaidri redzams, kādā neadekvātā stāvoklī 2024.gada

11.oktobrī atradās /Persona D/, kā arī tā nav vēlējusies iepazīties ar Valsts policijas izsniegtajiem materiāliem.

Bāriņtiesa neinformēja pieteicēju par to, ka septiņas dienas pirms Bāriņtiesas sēdes no /Persona D/ saņemti jauni

rakstveida pierādījumi un tie pievienoti lietas materiāliem.

Bāriņtiesa nepieprasīja no Valsts policijas nekādu informāciju par 2025.gada 20.janvārī uzsākto kriminālprocesu

Nr.19710051325 par ilgstošu emocionālu un fizisku vardarbību pret bērniem no mātes puses.

[2.2] Lēmumā nav atrodams, kas pierāda, ka /Persona D/ būtu novērsusi riskus, kas, iespējams, liecina par bērnu

attīstībai nelabvēlīgiem apstākļiem.

[2.3] Bāriņtiesa neizprot, kas ir lietas materiālu izvērtēšana to kopsakarībā.

[2.4] Lēmums nav motivēts un ir bērnu tiesību un interešu klaji ignorējošs.

[3] Bāriņtiesa tiesai iesniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 75.-81.lapa) pieteicēja pieteikumu uzskata par

nepamatotu un noraidāmu, norādot turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja pieteikumā norādītais, ka Lēmums nav motivēts, ir viņa subjektīvais viedoklis, kurš Lēmuma

prettiesiskumu vai pamatojuma neesamību neapliecina.

[3.2] Kopš attiecīgā notikuma 2024.gada 11.oktobrī nekas neliecināja par riskiem ģimenē, no pieteicēja puses arī

nekāda informācija par mātes neatbilstošu rīcību netika saņemta, ne bērnu ģimenes ārsts, ne izglītības iestādes neko

iepriekš un arī uz Lēmuma pieņemšanas brīdi nav noradījuši par vardarbību no mātes puses vai par mātes

neatbilstošu aizgādības tiesību īstenošanu.

Bāriņtiesa norāda, ka pieteicējs izmantoja normatīvajos aktos noteikto kārtību bērnu interešu nodrošināšanai, ir

vērsies tiesā un tika noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, līdz ar to Bāriņtiesai nebija pamata pieņemt

vienpersonisko lēmumu par bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu mātei. Uz Lēmuma pieņemšanas brīdi, situācija

bija uzlabojusies, pagaidu aizsardzības līdzekļi mīkstināti, bērnu un mātes saskarsme noteikta un pašreiz notiek.

Nav viennozīmīgu pierādījumu mātes sistemātiskai vardarbībai, savukārt, aizdomas, ka vardarbība ir bijusi

konkrētajā datumā, pastāv un vardarbīgas rīcības epizode faktiski arī tika atzīta no mātes puses. Valsts policijā ir

ierosināts kriminālprocess, kas rada attiecīgās aizdomas par iespējamo vardarbību pret bērniem, tomēr šobrīd nav

nekādas informācijas par kriminālprocesa virzību, jo mātei nav piešķirts statuss kriminālprocesā. Pieteicējs

vairākkārt norādījis par mātes vardarbību pret bērniem, tomēr lietas materiāli liecina, ka vecāku starpā pastāv

konfliktējošas attiecības.

Bāriņtiesa uzskata, pietecēja viedoklis ir vērtējams kā subjektīvs un atrauts no visiem pārējiem lietas materiāliem

pirms un pēc notikuma 2024.gada oktobrī, jo viss norādītais rada aizdomas par vardarbību un vienu konkrētu

vardarbīgas rīcības epizodi, bet tas nav pietiekami, lai pārtrauktu aizgādības tiesības.

[3.3] Abi bērnu vecāki atsevišķi ir spējīgi rūpēties par bērniem un vēlas to darīt. Abi spēj nodrošināt fiziskās un

materiālās vajadzības. Mātei nav veselības problēmu un nav pierādījumu iespējamai atkarības problēmai, kas liegtu

viņai rūpēties par bērniem, izņemot policijas izsaukumu saistībā ar notikumu 2024.gada 11.oktobrī.

Bāriņtiesa uzskata, ka notikušais ir vienreizējais gadījums, kurš tika pareizi risināts, ja arī ir aizdomas par

vardarbību pret bērniem, bet ne tādas, kas prasītu nekavējošu rīcību vai aizgādības tiesību pārtraukšanu mātei.

[3.4] Māte atzīst pieļautās kļūdas bērnu audzināšanā un ka konkrētajā gadījumā attiecībā uz /Persona F/ ir

pielietojusi nepieņemamu audzināšanas metodi. Bāriņtiesa vērš uzmanību, ka ne visas darbības, kas var tikt

novērtētas kā bērna tiesiskajām interesēm neatbilstošas, ir atzīstamas par vardarbību. Ir būtiski nošķirt vardarbību

no, piemēram, trūkumiem vecāka izpratnē par bērnu audzināšanu un viņu interešu nodrošināšanu, nepiemērotu

audzināšanas, disciplinēšanas metožu pielietošanas.

Ir būtiski ņemt vērā apstākli, ka bērni jau ilgstoši ir bijuši iesaistīti vecāku lojalitātes konfliktā un pieredzējuši

konfliktējošās attiecības, kas nerada šaubas, ka tas bērniem ir emocionāli traumējoši un bērni cieš šādā situācijā.

Māte veikusi visas darbības, lai novērstu bērnu attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Bāriņtiesa vērš uzmanību, ka

pieteicējs atsaucas uz konfliktsituāciju 2024.gada oktobrī, taču līdz 2024.gada oktobrim nekādus iebildumus par

kaitējumu bērniem no mātes puses nebija izteicis.

Māte ir veikusi virkni darbību, lai iegūtu zināšanas, attīstītu prasmes, risinātu savas problēmas, un to turpina. Mātes

darbības pierāda, ka viņa saprata, ka nav pieļaujamas viņas audzināšanas metodes un vardarbīgās rīcības izpausmes

bērnu audzināšanā nav pieļaujamas. Māte sadarbojas ar sociālo dienestu, apmeklēja un ir gatava turpmāk apmeklēt

psihologa konsultācijas. Situācija mātes ģimenē ir mainījusies.

[3.5] Bāriņtiesa, pieņemot Lēmumu, ņēma vērā bērnu vecumu, sociālo briedumu un vērtēja bērnu spēju sniegt

objektīvu, no pieaugušo puses neietekmētu viedokli par izskatāmo jautājumu, kā arī vērtēja ģimenes situāciju

kopumā, īpaši to, ka vispārzināms ir fakts, ka bērna viedokli tieši vai netieši var ietekmēt tas vecāks, ar kuru bērns

ikdienā dzīvo, tāpat bērnu viedokli var ietekmēt apstākļi un vide, kurā bērni atrodas.

Bāriņtiesa ņēma vērā arī speciālistu sniegto informāciju.

Nav šaubu, ka bērniem ir nepieciešama psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība traucējumu novēršanai un

psihoemocionālās labsajūtas atjaunošanai, bet nav pārliecības, vai tie ir saistīti tikai un vienīgi ar mātes iespējamo

realizēto vardarbību.

Lietā nav pierādījumu, ka bērnu psihoemocionālais stāvoklis ir mātes apzinātas ļaunprātīgas rīcības rezultāts.

Bāriņtiesa kritiski vērtē bērnu psihoemocionālā stāvokļa pasliktināšanos kā tikai un vienīgi izrietošu no mātes

iespējamās pielietotās vardarbības.

[3.6] Bērnu interesēs ir uzlabot saskarsmi ar māti.

[3.7] Visi dokumenti un lietas dalībnieku, arī pieteicēja norādītie dokumenti tika ņemti vērā kopsakarā. Subjektīvs

un nepamatots ir pieteicēja arguments, ka Bāriņtiesa nav izvērtējusi pieteicēja pieteikumā minētos dokumentus, jo

viņš izrauj no konteksta atsevišķus faktus un apstākļus un vēlas tos pasniegt, kā pietiekamu pamatu aizgādības

tiesību pārtraukšanai, kaut gan tieši kopējais visu apstākļu vērtējums attiecīgo pamatu neveido un tas, ka pieteicējs

nepiekrīt attiecīgajam vērtējumam, nenozīmē, ka tas ir nepareizs.

[3.8] Normatīvie akti neparedz, ka Bāriņtiesai būtu pieteicējs jāinformē par lietā saņemtajiem dokumentiem.

Bāriņtiesa paskaidro, ka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības

noteikumi” 13.-16.punktos ir noteikta kārtība, kādā var iepazīties ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas

materiāliem. Par minēto pieteicējam un viņa pārstāvei sniegta informācija uzaicinājumā uz bāriņtiesas sēdi.

[3.9] Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka Bāriņtiesa nav pieprasījusi nekādu informāciju no Valsts policijas par

kriminālprocesu, Bāriņtiesa norāda, ka lietas materiālos ir Valsts policijas sniegtā informācija par uzsākto

kriminālprocesu, vienlaikus Bāriņtiesa nav to personu uzskaitījumā, kurām ļauts iepazīties ar krimināllietas

materiāliem, tādējādi tā nav vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sniegt informāciju par kriminālprocesa virzību.

[3.10] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka māte neatzīst un nav novērsusi konstatētos riskus.

Māte gan pēc savas iniciatīvas, gan saņemot pakalpojumus no sociālā dienesta ir papildinājusi zināšanas par bērnu

emocionālajām vajadzībām, par bērnu vecumposma īpatnībām un spēj nodrošināt bērniem pamatvajadzības un

emocionālās vajadzības, kā arī drošu vidi. Māte ir apmeklējusi programmu vardarbību veikušām pilngadīgām

personām. Mātei tika veikta psiholoģiskā izpēte, kurā secināts, ka māte apzinās savas uzvedības nepilnības un ir

gatava turpināt apmeklēt psihologa konsultācijas, lai mazinātu emocionālo nestabilitāti.

Bāriņtiesa ņēma vērā, ka mātei atcelti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, mātei noteikta saskarsmes

tiesības izmantošanas kārtība ar bērniem.

[4] Lietā pieaicinātā trešā persona bērnu māte /Persona D/ tiesai iesniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.sējuma

40.lapa) norāda, ka viņa nav izdarījusi to, par ko viņu vaino, stāsts ir pieteicēja izdomāts. Savu mērķu sasniegšanai

izmanto dēlu, to ietekmējot, lai tiktu pausta māti nomelnojoša un apsūdzoša informācija.

[5] Trešo personu /Persona E/ un /Persona F/ sevišķais aizbildnis sniedzis viedokli par pieteikumu (lietas 1.sējuma

37-38.lapa, bērnu viedoklim noteikts ierobežotas pieejamības statuss, lietas 2.sējuma 4.lapa), norādot, ka bērni

tikšanās laikā ar māti tiek pakļauti emocionālajai vardarbībai no mātes puses, bērni nevēlas doties uz tikšanos ar

māti. Uzskata, ka līdz brīdim, kamēr notiek izmeklēšana kriminālprocesā un bērni nav izgājuši rehabilitācijas kursu

vardarbībā cietušajiem, bērni nebūtu jāpakļauj jauniem emocionāliem satricinājumiem, kas var kaitēt viņu

veselībai.

Bērni netiek pakļauti fiziskajai vardarbībai no mātes puses, bet bērni, it īpaši /Persona E/, tiek pakļauti

emocionālajai vardarbībai no mātes puses, kas var ietekmēt viņu turpmāko garīgo attīstību.

Uzskata, ka jāņem vērā bērnu viedoklis.

Norāda, ka bērnu mātei sākotnēji būtu jāspēj, tiekoties ar bērniem, nodrošināt viņiem priekpilnas un bez

satraukumiem, jaukas tikšanās, nefilmējot, neierakstot. Vecākiem primāri ir jārūpējas par bērniem un viņu drošību,

labu emocionālo stāvokli.

Ņemot vērā, ka svarīgi ir bērniem nodrošināt emocionāli stabilu un bez satraukumiem, drošu vidi, uzskata, ka bērnu

vislabākajās interesēs ir šobrīd atrasties pilnīgā pieteicēja aizgādībā un uz laiku pārtraukt bērnu aizgādības tiesības

bērnu mātei. Uzskata, ka pieteicēja pieteikums ir pamatots.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā un papildinājumos norādīto,

papildus paskaidrojot, ka Bāriņtiesa apzināti novilcināja lietas izskatīšanu, pārsūdzētais Lēmums nav motivēts,

turklāt trešā persona lietā nerespektē bērnu viedokli par saskarsmi, par trešās personas pret bērniem veiktu ilgstošu

fizisku un emocionālu vardarbību uzsākti divi kriminālprocesi un divi administratīvā pārkāpuma procesi. Apstāklis,

ka trešā persona lietā ir sodīta par agresīvu braukšanu, liecina par to, ka viņa pēc būtības ir agresīva, tajā skaitā pret

sabiedrību kopumā. Trešā persona lietā neatzīst notikumus, neko nenožēlo. Pieteicējs neiesaistās konfliktos ar trešo

personu lietā. Mātei aizgādības tiesības ir pārtraucamas uz laiku, lai viņa saprastu savas rīcības sekas, trešajai

personai ir jābūt psihoemocionāli stabilai.

Bāriņtiesa pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto motivāciju.

Bāriņtiesa papildus paskaidroja, ka šobrīd nav konstatējami riski trešās personas lietā ģimenē, visi riski,

sadarbojoties ar Rīgas Sociālo dienestu, tika novērsti no mātes puses uz Lēmuma pieņemšanas brīdi. Tāpat

Bāriņtiesa akcentēja jaunos apstākļus lietā saistībā ar saskarsmes personas sniegto informāciju un Bērnu

aizsardzības centra Bērna mājas sniegto informāciju, kas liecina par to, ka pieteicējs apzināti cenšas ierobežot

saskarsmi trešajai personai lietā ar bērniem.

Trešā persona lietā un juridiskās palīdzības sniedzēji neatzina pieteikumu, papildu paskaidrojot, šobrīd trešā

persona bērnus vairs saskarsmes laikā nefilmē, to darīja, jo policija brīdināja par liecinieku pieaicināšanu, lai nav

viena, tāpēc arī saskarsmes laikā piedalās kāda trešā persona. Pieteicējs savus argumentus pamato ar no konteksta

izrautiem tekstiem, video. Trešā persona lietā iesniedza papildu pierādījumus, kas apliecina psihologa un kursu par

bērnu audzināšanu apmeklējumus. /Persona D/ uzsver, ka pieteicējs dara visu, lai izslēgtu viņu no bērnu dzīves, tajā

skaitā vienpersoniski nomainot bērnu izglītības iestādes, laužot līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas

nodrošināja bērniem pulciņus, neinformējot māti par būtiskiem apstākļiem bērnu dzīvē, neatbildot pat uz

elektroniskajām vēstulēm.

Bērnu sevišķā aizbildne tiesas sēdē paskaidroja, ka, iepazīstoties ar jaunāko informāciju un pierādījumiem lietā, kā

arī uzklausot procesa dalībniekus, viņa uzskata, ka pieteikums nav apmierināms, jo tas nav bērnu vislabākajās

interesēs, turklāt akcentēja, ka šobrīd bērni ir iesaistīti vecāku lojalitātes konfliktā, īpaši /Persona E/. Tāpat pauda

bažas par, iespējams, ietekmētu /Persona E/ viedokli, uzklausot viņu, jo pieteicējs esot atradies blakus, savukārt

laikā, kad pastaigājās ar /Persona E/ līdz mašīnai, bērns ir bijis ar viedpulksteni, kas šobrīd rada bažas par to, ka

bērns nevarēja justies brīvi un paust savu viedokli.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir noskaidrojams, vai ir pamats pārtraukt /Persona E/ un /Persona F/ aizgādības tiesības /Persona D/.

[8] Civillikuma 203.panta pirmā daļa noteic, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst,

ka: 1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; 2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos

apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); 3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas

tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; 4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot

gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; 5) konstatēta vecāka

vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Identiskus pamatus aizgādības

tiesību pārtraukšanas paredz Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmā daļa.

Savukārt Civillikuma 203.panta trešā daļa noteic, ka aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī

gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības

vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi īstenot

bērna aprūpi.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmās daļas 1.punktu bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna

dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret

bērnu, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ. Savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai

šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos bērns šķirams no ģimenes, ja nav iespējams novērst

bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot ģimenē [..].

Atbilstoši administratīvo tiesu praksei bāriņtiesai ir jāizdod obligātais administratīvais akts, konstatējot, ka ir

iestājies kāds no aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatiem, kas noteikti Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmajā daļā

un Civillikuma 203.panta pirmajā daļā.

Gan no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – Konvencija) 3.panta,

gan no Civillikuma 181.panta izriet Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta pirmajā daļā nostiprinātais

secinājums, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības

uzaugt ģimenē.

No minētajām tiesību normām secināms, ka aizgādības tiesības pārtraucamas vecākiem tikai īpašos, ļoti

nopietnos gadījumos. Tas ir galējais līdzeklis, ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus,

viņam paliekot vecāku aizgādībā (aprūpē), jo katram bērnam ir tiesības, lai viņam būtu vecāki, un tikai īpašos

gadījumos, pastāvot objektīvam iemeslam, vecākiem ir pārtraucamas aizgādības tiesības.

[9] Vērtējot lietā esošos faktiskos un tiesiskos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa konstatē

un secina turpmāko.

[9.1] Lietā nav strīda par to, ka šobrīd /Persona E/ un /Persona F/ atrodas trešās personas lietā un pieteicēja

aizgādībā, bērnu ikdienas aprūpi nodrošina pieteicējs.

[9.2] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 15.oktobra lēmumu lietā Nr.C33593324 (lietas 1.sējuma

95.-99.lapa) nolemts daļēji apmierināt pieteicēja pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, piemērojot

trešajai personai lietā aizliegumu atrasties mājoklim, kurā pašreiz uzturas bērni, tuvāk par 100 metriem;

aizliegumu uzturēties bērnu mācību iestādēm tuvāk par 100 metriem un uzturēties bērnu ārpusskolas nodarbību

vietās; aizliegumu trešajai personai lietā, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt tikšanos vai jebkādā

veida sazināšanos ar bērniem. Ar minēto lēmumu noraidīts pieteikums daļā par aizliegumu mātei satikties ar

bērniem un uzturēt ar viņiem fizisku vai vizuālu saskari, kā arī par aizliegumu mātei izmantot bērnu personas

datus. Tāpat uzlikts par pienākumu mātei apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Trešā persona lietā ir iesniegusi tiesai izziņu par sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības

mazināšanai apguvi (lietas 2.sējuma 216.-217.lapa), kā arī segusi izmaksas 10 % apmērā no kursu izmaksām.

[9.3] No lietas materiāliem konstatējams, ka ar Rīgas rajona tiesas 2024.gada 10.decembra lēmumu lietā

Nr.C33554824 nolemts apmierināt pieteicēja pieteikumu par pagaidu noregulējumu, bērnu dzīvesvieta noteikta pie

tēva (lietas 1.sējuma 138.-145.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas 2025.gada 3.janvāra lēmumu lietā Nr.C33554824 nolemts daļēji apmierināt

pieteicēja pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību papildinājumu un noteikt aizliegumu mātei atrasties

mājoklim, kurā uzturas bērni, tuvāk par 100 metriem, pārējā daļā pieteikumu noraidīt. Tāpat uzlikts par pienākumu

mātei paziņot savu turpmāko adresi saziņai ar tiesu (lietas 1.sējuma 146.-148.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas 2025.gada 7.februāra lēmumu lietā Nr.C33554824 nolemts daļēji apmierināt mātes

pieteikumu par pagaidu noregulējumu, pieaicināt kā saskarsmes personu /Persona I/, Mārupes novada pašvaldības

Mārupes novada bāriņtiesas psihologu, un noteikts mātei uz laiku līdz sprieduma taisīšanai saskarsmes tiesību

izmantošanas kārtību ar bērniem (lietas 1.sējuma 194.-201.lapa).

Ar Rīgas apgabaltiesas 2025.gada 8.aprīļa lēmumu civillietā Nr.C33554824 (lietas 2.sējuma 118.-122.lapa)

noraidīta pieteicēja sūdzība par Rīgas rajona tiesas 2025.gada 23.janvāra lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicēja

pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ar Rīgas rajona tiesas 2025.gada 16.jūnija lēmumu lietā Nr.C33593324 (lietas 1.sējuma 43.-46.lapa)

apmierināts /Persona J/ (bērnu vecmamma) pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbības līdzekļu

atcelšanu un atcelti pagaidu aizsardzības līdzekļi.

Ar 2025.gada 27.jūnija Rīgas rajona tiesas lēmumu atcelti ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 15.oktobra

lēmumu un 2025.gada 3.janvāra lēmumu lietā Nr.C33593324 /Persona D/ noteiktie aizliegumi un pieņemts jauns

pagaidu noregulējums civillietā, nosakot /Persona D/ papildu saskarsmes kārtību ar bērniem.

Bāriņtiesa paskaidro, ka, pieņemot Lēmumu, ir vērtējusi minētos apstākļus kā būtiskus, jo mātei

saskarsmes laiks palielināts un pagaidu aizsardzība pret vardarbību, tajā skaitā, tuvošanās liegums atcelti.

Ar Rīgas rajona tiesas 2025.gada 2.jūlija lēmumu civillietā Nr.C33554824 (lietas 2.sējuma 123.-126.lapa)

noraidīts nepilngadīgo bērnu, kuru interesēs rīkojas tā likumiskais pārstāvis pieteicējs, pieteikums par pagaidu

aizsardzību pret vardarbību.

[9.4] /Persona D/ tiesai iesniegusi aprakstus, kas adresēti arī Mārupes novada bāriņtiesai, par tikšanās

reizēm ar bērniem – 2025.gada 1.aprīlī (lietas 2.sējuma 72.-74.lapa), 2025.gada 8.aprīlī (lietas 1.sējuma

47.-48.lapa), 2025.gada 15.aprīlī (lietas 1.sējuma 49.-51.lapa), 2025.gada 22.aprīlī (lietas 1.sējuma 52.-54.lapa),

2025.gada 29.aprīlī (lietas 1.sējuma 55.-56.lapa), 2025.gada 7.maijā (lietas 1.sējuma 57.-59.lapa), 2025.gada

13.maijā (lietas 1.sējuma 60.-62.lapa), 2025.gada 20.maijā (lietas 2.sējuma 75.-76.lapa), 2025.gada 27.maijā

(lietas 2.sējuma 77.-78.lapa), 2025.gada 3.jūnijā (lietas 2.sējuma 79.-82.lapa), 2025.gada 8.jūlijā (lietas 2.sējuma

83.-85.lapa), 2025.gada 19.jūlijā (lietas 2.sējuma 86.-88.lapa), 2025.gada 22.jūlijā (lietas 2.sējuma 89.-90.lapa),

2025.gada 26.jūlijā (lietas 2.sējuma 91.-92.lapa), 2025.gada 27.jūlijā (lietas 2.sējuma 93.-95.lapa), 2025.gada

3.augustā (lietas 2.sējuma 96.-97.lapa), 2025.gada 5.augustā (lietas 2.sējuma 98.-100.lapa), 2025.gada

2.septembrī (lietas 2.sējuma 101.-102.lapa), 2025.gada 26.septembrī (lietas 2.sējuma 111.-113.lapa), 2025.gada

28.septembrī (lietas 2.sējuma 103.-105.lapa), 2025.gada 30.septembrī (lietas 2.sējuma 106.-107.lapa), 2025.gada

7.oktobrī (lietas 2.sējuma 108.-110.lapa).

No minētajiem aprakstiem konstatējams, ka sākumā saskarsme ar bērniem ir veiksmīga, bērni ir priecīgi

satikt mammu, komunikācija ir laba. /Persona D/ atsauksmēs par saskarsmi regulāri vērš uzmanību uz apstākli, ka

/Persona E/ viedpulkstenī ieraksta saskarsmes laiku ar viņu. Tāpat /Persona D/ akcentē, ka saskarsmes sākumā

jūlijā /Persona E/ mēdz uzvesties izaicinoši, nepieklājīgi, provokatīvi, sakot, ka neko no mammas piedāvātajām

aktivitātēm nevēlas, kā arī, piemēram, saka, ka mammai ir slikta mašīna, tajā skan slikta mūzika, bet pēc tam

nomierinās.

Tāpat no /Persona D/ iesniegtajiem saskarsmes aprakstiem konstatējams, ka saskarsme ar katru nākamo

tikšanās reizi 2025.gada vasaras beigās un rudens sākumā pasliktinās, /Persona E/ mēģina rast iemeslus, lai

saskarsmi pārtrauktu. Minētais izriet arī no Mārupes novada bāriņtiesas 2025.gada 9.oktobra sadarbības pārskata

Nr.7/1.32./7-2025 (lietas 2.sējuma 114.lapa), ko sagatavojusi saskarsmes persona /Persona I/.

Kaut arī pieteicēja pārstāve apgalvo, ka pieteicējs veicina saskarsmi bērniem ar māti, sagatavo bērnus

saskarsmei, no lietas materiāliem ir konstatējams pretējais.

No Mārupes novada psiholoģes /Persona I/ (saskarsmes persona) paskaidrojumiem Rīgas rajona tiesas

2025.gada 15.oktobra sēdē civillietā Nr.C33554824 (lietas 2.sējuma 185.lapa) konstatējams turpmākais, konkrēti,

psiholoģe-saskarsmes persona saskata diezgan lielus riskus tieši /Persona H/ pusē. /Persona H/ nav atvērts

risinājumam konfliktsituācijai ar bērnu māti, nav atvērts sadarbībai ar saskarsmes personu, tādā veidā viņš arī

neveicina saskarsmes uzturēšanu bērniem ar /Persona D/. Pēdējās divās reizēs 30.septembrī un 7.oktobrī /Persona

I/ aicināja /Persona H/ runāt, jo pēdējās saskarsmes reizēs /Persona E/ izsaka vēlmi pārtraukt saskarsmi. Cenšoties

saprast, kāds tam ir pamatojums – bērns nespēj neko pateikt. Psiholoģe nesaskata iemeslu pārtraukt saskarsmi. Ir

situācijas, kad /Persona E/ zvana tētim caur viedpulksteni un aicina viņam nākt pakaļ un /Persona H/ tūlītēji

ierodas, viņš praktiski aizved bērnus no saskarsmes vietas. /Persona I/ vairākkārtīgi aicinājusi pieteicēju runāt, bet

komunikācija kā tāda nav iespējama, jo vienīgās reizes, kad ar pieteicēju var runāt, ir, kad viņš nāk pakaļ bērniem,

jo, zvanot pa telefonu, viņš neatbild un vēlāk atbild pieteicēja pārstāve vai tiek saņemts iesniegums. Visā šajā laikā

var dzirdēt, ka pieteicējs uztur negatīvo viedokli par /Persona D/ kā par māti. Abiem bērniem ir netipiska uzvedība

saskarsmes laikā, pēdējā laikā ir mainījusies arī attieksme pret saskarsmes personu, bērni ir izvairīgi sarunās un

kontaktā. Uz jautājumu, kāpēc /Persona E/ vēlas pārtraukt saskarsmi, seko atbilde, ka mamma ir darījusi pāri, bet

tas ir pagātnē. Šo apstākli akcentēja arī bērnu sevišķā aizbildne, sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē. Prasot, vai

tagad mamma ir darījusi pāri, atbilde ir nē, nav darījusi. /Persona I/ neredz pamatojumu, kāpēc saskarsme ir

jāizbeidz. Vienreiz /Persona E/ minēja, ka viņš grib mājās braukt ar skrituļslidām, bet tas nav nekāds pamatojums

saskarsmes pārtraukšanai. /Persona E/ novērojams emocionāls distress. Minētais izriet arī no Mārupes novada

bāriņtiesas 2025.gada 9.oktobras sadarbības pārskata Nr.7/1.32./7-2025 (lietas 114.lapa).

Vērtējot minēto kopsakarā ar /Persona D/ un sevišķās aizbildnes paskaidrojumiem, kā arī ņemot vērā bērnu

viedokli (ievietots slēgtā aploksnē lietas 2.sējuma 4.lapa), kā arī pieteicēja pārstāves apgalvojumus, ka /Persona E/

no 2024.gada 11.oktobra nav mainījis savu viedokli, tiesai rodas priekštats, ka bērnu acīs mātes iespējamais pāri

darījums 2024.gada 11.oktobrī tiek uzturēts bērnu atmiņās no pieteicēja puses apzināti, bērnu viedoklis tiek

ietekmēts no pieteicēja puses, kā uz minēto norāda saskarsmes persona – bērnos tiek uzturēts negatīvs viedoklis

par māti.

/Persona I/ norāda, ka /Persona E/ saskarsmes laikā ļoti daudz pievērš uzmanību savam viedpulkstenim, kas

ir tas, no kura viņš zvana pieteicējam, lai viņš nāktu pakaļ. /Persona I/ nevar minēto pierādīt, bet viņai ir sajūta, ka

šīs saskarsmes reizes kāds var noklausīties caur šo pulksteni. Arī bērnu sevišķā aizbildne tiesas sēdē norādīja, ka

saruna ar bērniem praktiski notikusi pieteicējam un viņa sievai klātesot parkā, ka vienīgais brīdis, kad sevišķā

aizbildne varēja parunāt ar /Persona E/ divatā, bija brīdis, kad bērns viņu pavadījis līdz automašīnai, un arī šajā

laikā viedpulkstenim tika pievērsta uzmanība.

Tāpat no Rīgas rajona tiesas sēdes 2025.gada 15.oktobra protokola (lietas 2.sējuma 183.-186.lapa un audio

protokols lietas 2.sējuma 185.lapa) konstatējams, ka /Persona I/ paskaidro, ka arī /Persona F/ ir pamainījusi savu

uzvedību pret /Persona D/, jo sākumā varēja redzēt, ka viņām ir ļoti ciešs kontakts – viņa gan apķērās, nāca klāt,

skrēja mammai pretī, kad ieraudzīja, bija atvērta sarunām. Pēdējās reizēs /Persona F/ bija ļoti nedroša, arī

saskarsmes personas klātbūtnē, ierodoties uz saskarsmi pašā sākumā viņa gāja uz labierīcībām ieķērusies brālim

rokā, varēja novērot, ka kaut kas īsti nav kārtībā, /Persona D/ vēl nebija ieradusies. Kad ieradās /Persona D/, tad

/Persona F/ veidoja kontaktu ar viņu, vēlējās apķert. Pēdējās reizēs ir sistemātiski – pirmās 10 minūtes – un

/Persona E/ saka, ka vēlas beigt saskarsmi, bet nevar tam iegūt nekādu pamatojumu. /Persona E/ bieži iet uz

labierīcībām, pēc tam seko zvans caur viedpulksteni tēvam.

Minētais norādīts arī Mārupes novada bāriņtiesas 2025.gada 9.oktobra sadarbības pārskatā Nr.7/1.32./7-

2025 (lietas 2.sējuma 114.lapa).

Kaut arī tiesas sēdē pieteicēja pārstāve apgalvoja, ka /Persona E/, dodoties uz labierīcībām, izmato īpašu ar

saskarsmes personu saskaņotu kodu: labierīcības, kad vēlas neturpināt saskarsmi, jo radušies tādi apstākļi, tomēr

saskarsmes persona 2025.gada 15.oktobra tiesas sēdes protokolā to neapstiprina, norādot, ka došanās uz

labierīcībām ir sistemātiska, bez pamatojuma. Minētais nav norādīts ar Mārupes novada bāriņtiesas 2025.gada

9.oktobras sadarbības pārskatā Nr.7/1.32./7-2025 (lietas 2.sējuma 114.lapa).

Tāpat saskarsmes persona uzskata, ka pieteicējs ar savu rīcību vēlas disociēt bērnu mammu no bērnu

ikdienas, ka jāpēta ir dziļāk un jāsaprot, kāda ir šo citu ģimenē piesaistīto personu iespējamā ietekme un viedoklis

par bērnu attiecību saglabāšanu ar saviem izcelsmes vecākiem, kas ir ļoti nozīmīgi. Šobrīd ir saskatāms risks, ka

saskarsme var neatjaunoties un bērnu emocionālais stāvoklis būs ietekmēts. /Persona D/ apzinās savus riskus, viņa

ar tiem strādā.

[9.5] VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” 2024.gada 16.oktobra vēstulē (lietas 1.sējuma 101.lapa)

informē par situāciju /Persona F/ ģimenē, norāda uz iespējamo vardarbību no mātes puses, un izsaka lūgumu

iesaistīties situācijas risināšanā.

Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļa 2024.gada 18.oktobrī apkopojusi

informācija par situāciju bērnu ģimenē (lietas 1.sējuma 102.-103.lapa).

Pieteicējs pieteikumā piemin pierādījumus, piemēram, no Valsts policijas saņemto 2024.gada 11.oktobra

videoierakstu, no kura skaidri redzams, kādā neadekvātā stāvoklī 2024.gada 11.oktobrī atradās /Persona D/, bet šādi

pierādījumi tiesai nav iesniegti no procesa dalībnieku puses, ja tādi ir, tāpēc nevar tikt vērtēti.

Rīgas pašvaldības policijas Elektroniskajā notikumu žurnālā par /Persona D/ par laika periodu no

2023.gada gada 30.oktobra līdz 2024.gada 30.oktobrim (lietas 1.sējuma 123.-124.lapa) reģistrēts viens gadījums,

proti, 2024.gada 11.oktobrī izsaucējs pieteicējs zvanījis saviem bērniem, kuri lūguši pieteicēju atbraukt viņiem

pakaļ, jo māte vairākas dienas lietojot alkoholu, nelaiž uz treniņiem, meitu rāvusi aiz matiem. Pieteicējs, atbraucot

pēc bērniem, esot tos sastapis kāpņu telpā nepiemērotā apģērbā.

Ar Valsts policijas 2025.gada 21.janvāra lēmumu Nr.15550010576824-5izbeigts administratīvā pārkāpuma

process pret /Persona D/ (lietas 1.sējuma 11.-12.lapa). No lēmuma izriet, ka pret /Persona D/ 2025.gada 20.janvārī

uzsākts kriminālprocess Nr.19710051325. Lietā nav iesniegti pierādījumi par kriminālprocesa virzību, /Persona D/

paskaidroja, ka viņai kriminālprocesā šobrīd nav noteikts nekāds statuss.

[9.6] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē uzsvēra, ka pret /Persona D/ šobrīd ir uzsākti divi kriminālprocesi un

divas administratīvā pārkāpuma lietvedības par vardarbību pret bērniem.

No lietas materiāliem konstatējams, ka nevienā no pieteicēja pārstāves norādītajām lietām /Persona D/ nav

saukta pie atbildības, sodīta, visos procesos notiek izmeklēšana.

Vērtējot lietas materiālus kopsakarā, tiesa secina, ka pieteicēja rīcība daudzkārt liecina par apzinātu

mēģinājumu radīt, provocēt situācijas, izraut no konteksta vienu apstākli, iesniegt kā pierādījumu iefilmētu vienu

bērna teiktu teikumu, lai bērnu māti pēc saskarsmes vainotu fiziskā vai emocionālā vardarbībā pret bērniem. Par

minēto liecina uzsāktais kriminālprocess un vairākas administratīvo pārkāpumu lietvedības (lietas 2.sējuma

25.-29.lapa). Pieteicējs pilnīgi nekritiski vaino /Persona D/ vardarbībā pret bērniem, iesaistot tajā policiju un VSIA

,,Bērnu klīniskā universitāte slimnīca” medicīnas personālu, lai savu stāstu darītu ticamu, ka tieši /Persona D/

saskarsmes laikā ir bijusi vardarbīga.

Ar Valsts policijas 2025.gada 19.septembra lēmumu uzsākts administratīvā pārkāpuma process (lietas

2.sējuma 29.lapa) par to, ka 2025.gada 10.augustā bērnu māte pret bērniem un vēl vienu bērnu veica fizisku

vardarbību, kas izpaudās kā smēķēšana automašīnā bērnu klātbūtnē.

Apstāklis, ka pret /Persona D/ ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta par smēķēšanu bērnu klātbūtnē

šobrīd nav izvērtēta no policijas puses. Vienlaicīgi vienīgie pierādījumi šai iespējamai vardarbībai pret bērniem ir,

iespējams, /Persona E/ balss ieraksts, kurā bērns apgalvo šo faktu. Tiesa šo ierakstu vērtē kritiski, jo tas nav

dabisks bērna stāstījums par notikumu, bet gan apzināti veikts ieraksts, kurā bērns pasaka konkrētu frāzi, ko

pieteicējs pēc tam izmanto, lai vērstos pret bērnu māti.

Līdzīgi pierādījumi par to, ka māte it kā ir vardarbīga pret bērniem saskarsmes laikā Mārupes novada

bāriņtiesā, piemēram, ka /Persona D/ bļauj, ko ir norādījis /Persona E/ īsziņā tēvam, kas sūtīta saskarsmes laikā, ir

iesniegta tiesā. Tiesa minēto vērtē kritiski. Lietā nav iesniegti pierādījumi no saskarsmes personas /Persona I/ par

to, ka /Persona D/ būtu kliegusi uz bērniem saskarsmes laikā saskarsmes personas klātbūtnē, turklāt maz ticams,

ka saskarsmes persona – Mārupes novada bāriņtiesas psihologs – noklusētu šādu faktu.

Lietā iesniegti VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” 2025.gada 29.jūnija divi izraksti no

stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (lietas 1.sējuma 64.-65.lapa), no kuriem izriet, ka fiziskās

vardarbības pazīmes pret bērniem netiek konstatētas. Vienlaikus norādīts, ka pēc tēva vārdiem 2025.gada 29.jūnijā

bijusi tikšanās ar māti, kuras laikā māte nelikumīgi vēlējās aizvest prom bērnus, bija filmējusi tos, rupji izturējās,

bērni esot bijuši izteikti uztraukti, grūti nomierināmi.

Tāpat /Persona K/ ģimenes ārsta prakses 2025.gada 30.jūnija divos izrakstos no pacienta ambulatorās

kartes (lietas 1.sējuma 66.-67.lapa) norādīts, ka bērniem nepieciešama emocionāli droša vide, rekomendē

psihologa konsultāciju, izvairīties no psihoemocionālo stresu provocējošām situācijām.

Savukārt no Valsts policijas 2025.gada 18.augusta lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu (lietas 2.sējuma 25.-28.lapa) konstatējams, ka 2025.gada 29.jūnijā bērnu māte, iespējams, veica pret

saviem bērniem fizisku un emocionālu vardarbību, mēģinot iecelt tos pret viņu gribu automašīnā, līdz ar to bērni

raudāja, jo saskarsmi ar māti tādā veidā un formā viņi nav vēlējušies.

Vienlaicīgi lietā esošie pierādījumi liecina, ka tieši pieteicēja un viņa tuvinieku rīcības rezultātā, piemēram,

/Persona F/ tika izrauta no kustību uzsākušas automašīnas, kas varēja rezultēties arī ar divu nepilngadīgo bojāeju

pie apstākļa, ja /Persona D/ būtu sākusi braukt straujāk (video fails lietas 2.sējuma 185.lapa). Turklāt bērns

transportlīdzeklī neraud līdz brīdim, kad tika atrautas durvis un meitene brutāli tika izrauta no transportlīdzekļa, ko

veica kliedzošs, bravurīgs jaunietis, bet pēc tam no VSIA ,,Bērnu klīniskā universitāte slimnīca” izziņas (lietas

1.sējuma 64.-65.lapa) izlasāms stāsts par mātes prettiesisku mēģinājumu ar varu aizvest bērnus, kaut arī māte ir

ieradusies uz saskarsmi tiesas noteiktās saskarsmes laikā.

Pieteicēja rīcība tendenciozi sagrozīt faktus un mēģināt diskreditēt /Persona D/ konstatējama, vērtējot

virkni viņa iesniegtos pierādījumus lietā to kopsakarā. Tāpēc tiesa šos pieteicēja iesniegtos pierādījumus vērtē

kritiski.

Vienlaicīgi tiesa šādu pieteicēja rīcību, atstājot savus bērnus trešo personu uzraudzībā, kas liedz saskarsmi,

ir agresīvi, turklāt apdraud pieteicēja un /Persona D/ bērnu veselību un dzīvību, vērtē kā bezatbildīgu rīcību. Tāpat

par pieteicēja apzinātu nodomu kaitēt bērnu mātei liecina pieteicēja vēršanās pie VSIA ,,Bērnu klīniskā

universitāte slimnīca” ārstiem 2025.gada 28.un 29.septembrī ar jautājumu, kā rīkoties konfliktsituācijā ģimenē ar

vēlmi precizēt iespēju bērniem nekomunicēt ar māti (lietas 2.sējuma 154.lapa), kas liecina par izpratnes trūkumu

jautājumā par bērnu interesēm un vajadzībām, tajā skaitā pēc abiem vecākiem.

No VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” atbildes /Persona D/ par pacientu stacionēšanu (lietas 2.sējuma

147.lapa) izriet, ka pilnvarojuma pārbaudes rezultātā medicīniskajos ierakstos pavadošā persona /Persona L/

nekorekti ir dokumentēta kā „aizbildnis”, pacientiem ierodoties medicīnas iestādē, pavadošā persona tika

identificēta un uzrādīta pilnvara Nr.2670.

[9.7] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāves paskaidrojumi liecināja par vēlmi pārtraukt /Persona D/ aizgādības

tiesības uz laiku, lai viņu sodītu, lai viņa apzinātos savu uzvedību.

Tiesa skaidro, ka aizgādības tiesību pārtraukšanas vecākiem mērķis nav vecāka sodīšana, bet gan ārkārtas

līdzeklis gadījumā, ja bērni atrodas nepiemērotos, apdraudošos apstākļos, ja vecāks nespēj veikt bērna aprūpi,

nodrošināt bērnu ar pajumi, ēdienu apģērbu, drošu vidi un bērns atrodas veselību un/vai dzīvību apdraudošos

apstākļos, ir pamests novārtā.

[9.8] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzsvaru lika uz to, ka /Persona D/ ir agresīva un pret bērniem

vardarbīga persona, kas nav ne apzinājusies, ne novērsusi iepriekš konstatētos riskus.

No lietas materiāliem konstatējams pretējais.

Rīgas Sociālais dienests 2025.gada 14.janvārī sniedzis informāciju (lietas 1.sējuma 150.lapa), ka māte

lūgusi piešķirt pakalpojumu, kas paredzēts no vardarbības cietušajām pilngadīgām personām. Pakalpojums tika

piešķirts, /Persona D/ apmeklējusi 10 reizes. /Persona D/ ir apguvusi sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas

uzvedības mazināšanai, kā arī lūgusi piešķirt bērnu emocionālas audzināšanas pakalpojumu, pakalpojumu plānots

uzsāk 2025.gada februārī.

Lietas materiālos iesniegts klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālā psihoterapijas speciālista

/Persona M/ 2025.gada 10.oktobra pārskats Nr.19/2025 par /Persona D/ psiholoģisko konsultēšanu. No

psiholoģiskās konsultēšanas rezultātiem konstatējams, ka sadarbība turpinās, /Persona D/ spēj definēt personīgās

grūtības un sadarbības mērķus, aktīvi iesaistās konsultēšanas procesā, ir paškritiska refleksijās par piedzīvoto,

vērojama motivācija sasniegt mērķus. /Persona D/ sniegts psihoemocionāls atbalsts saistībā ar piedzīvotajām

paaugstināta stresa situācijām ģimenē ar mērķi stiprināt emociju pašregulācijas prasmes. Ar /Persona D/ ir veikts

darbs pie dažādu komunikācijas situāciju apskates, analīzes, ar mērķi attīstīt izpratni un stiprināt prasmes par to, kā

jūtas komunikācijā iesaistītās puses, un kādas adaptīvas uzvedības stratēģijas vēlams izmantot. Pastiprinot

/Persona D/ stiprās puses, veikta viņas spēju, resursu un sniegumu apzināšana.

/Persona D/ tiesas sēdē paskaidroja, ka turpina sadarbību ar psiholoģi /Persona M/, kas izriet arī no

psiholoģes pārskata par /Persona D/ konsultēšanu.

2025.gada 25.februāra atzinumā Nr.046/2025 par /Persona D/ psiholoģiskās izpētes rezultātiem (lietas

1.sējuma 202.-203.lapa) secināts, ka kopumā /Persona D/ pieeja bērnu audzināšanā ir bijusi bērnu interesēm

atbilstoša, kā riska faktors vērtējams, ka sev nozīmīgās emocionālās situācijās var ātri zaudēt savaldību, var būt

grūtības kontrolēt savas emocionālās reakcijas, šādas iezīmes var radīt problēmas gan attiecībās ar bērniem, gan

sadarbībā ar otru vecāku. Pozitīvi vērtējams, ka /Persona D/ apzinās savas uzvedības nepilnības, tāpēc turpina

apmeklēt psihologu, lai mazinātu distresu un emocionālo nestabilitāti, piekrita jebkādiem nosacījumiem, lai varētu

satikties ar bērniem.

Rīgas Sociālais dienests 2025.gada 7.aprīlī sniedzis informāciju par sadarbību ar /Persona D/ (lietas

1.sējuma 214.lapa). Rīgas Sociālais dienests konstatējis, ka /Persona D/ ir izpratne par bērnu audzināšanu, aprūpi

un emocionālajām vajadzībām, māte šīs zināšanas papildina ar pašiniciatīvu, saņemot pakalpojumus no Rīgas

Sociālā dienesta. /Persona D/ spēj bērniem nodrošināt pamatvajadzības un drošu vidi, savlaicīgu veselības aprūpi

un emocionālās vajadzības. Rīgas Sociālais dienests turpinās sniegt nepieciešamo atbalstu un palīdzību.

Vērtējot minēto, tiesa secina, ka /Persona D/ ir apzinājusies savas vājās puses, meklējusi palīdzību, to ir

saņēmusi, šo psihologa atbalstu izmanto mērķtiecīgi, lai stiprinātu savas stiprās puses, kā arī turpinātu apgūt

emociju pašregulācijas prasmes arī bērnu audzināšanas jautājumos.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /Persona D/ apņēmība turpināt sadarbību ar psihologu vērtējama kā pozitīva,

turklāt iespējamie riski /Persona D/ uzvedībā vērtējami kā zemi. Par minēto liecina arī turpmākais.

[9.9] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē ar zināmu ironijas devu vērsa tiesas uzmanību uz to, ka /Persona D/ ir

bijusi vardarbīga pret bērniem, bet saņēmusi psiholoģisku palīdzību kā persona, kas cietusi no vardarbības, kā arī

akcentēja psihologa atzinumā konstatēto un secināto par /Persona D/, ka viņai ir paaugstināti rādītāji neiejūtības,

neapdomības, bezatbildības skalās, kā arī emocionālās labilitātes un ekscentrisma skalā, turklāt ir paaugstināts

rādītājs nosliecē uz disociāciju un ekscentrismu skalā (arī lietas 2.sējuma 15.-16.lapa), tiesa norāda turpmāko.

Tiesa, vērtējot minēto, skaidro, ka neviens psihologa atzinums nav vērtējams atrauti no konteksta,

akcentējot tikai paaugstinātos rādītājus kā kaut ko negatīvu. Mārupes novada bāriņtiesas psihologa /Persona I/

2024.gada atzinumā Nr.7/1.31./23-2025 (lietas 2.sējuma 17.-19.lapa) par periodu no 2024.gada 13.novembra līdz

2.decembrim ir sniegts skaidrojums, kāpēc rezultāti var būt tādi. Konkrēti, ka būtiski ir izpētes rezultātus skatīt ar

personas kopējo funkcionēšanu (piemēram, adaptēšanos, saskarsmi, pienākumu un darba izpildi, kopējo veselības

stāvokli), un būtiski ņemt vērā /Persona D/ dzīvesgājumā vērojamās attiecību izmaiņas, kas ir šķiršanās ar bērnu

tēvu, saskarsmes pārrāvums ar bērniem, noritošs tiesvedības process, pastāvošas grūtības attiecībās ar bērnu tēvu,

kas var mainīt, ietekmēt izpētes rezultātus, un tie var mainīties.

No Mārupes novada bāriņtiesas atzinuma Nr.7/1.31./23-2025 (lietas 2.sējuma 17.-19.lapa) par

psiholoģiskās izpētes rezultātiem /Persona D/ konstatējams, ka ieteikts bērnu mātei gūt emocionālu un

psiholoģisku atbalstu, izmantojot psihologa un psihoterapeita apmeklējumu, ko /Persona D/ arī ir darījusi, turklāt

turpina uzsākto sadarbību ar psiholoģi /Persona M/.

Savukārt pieteicēja un pieteicēja pārstāves rīcībā, iesniedzot šāda veida pierādījumus, ir izteikti novērojama

tendence izraut no konteksta kādu apgalvojumu, kas liecina ko negatīvu par /Persona D/, ko tālāk pasniegt

iestādēm, institūcijām jau kā faktu, kas, pieteicēja ieskatā, pierāda viņa versiju, ka /Persona D/ ir vardarbīga

persona.

[9.10] No Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmas

izdrukām (lietas 1.sējuma 105.-108.lapa) konstatējams, ka /Persona D/ ir guvusi ienākumus no algota darba, ir

saņēmusi ģimenes valsts pabalstu, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu.

[9.11] Savukārt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2024.gada 30.oktobra izdrukas no Integrētās

Iekšlietu informācijas sistēmas „Personas identifikācijas risinājums” un Administratīvo pārkāpumu

administrēšanas sistēmas (lietas 1.sējuma 109.-1022.lapa) Bāriņtiesa konstatējusi, ka māte ir vairākkārt saukta pie

administratīvās atbildības, pārkāpumi nav saistīti ar bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu.

Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē uzsvēra, ka minētā informācija ir ļoti būtiska, jo liecina par trešās personas

personību, konkrēti, persona, kas ir sodīta par agresīvu braukšanu pēc būtības ir agresīva, rada apdraudējumu

saviem bērniem un sabiedrībai kopumā.

Tiesa šo argumentu noraida kā nepamatotu pie apstākļa, ka nav iesniegti pierādījumi par to, ka trešā

persona lietā šobrīd apdraud sabiedrību vai savus bērnus ar savām autovadītājas prasmēm, tiesā nav iesniegti

pierādījumi par to, ka /Persona D/ būtu noteikts liegums vadīt transportlīdzekli dēļ agresīvas braukšanas, tāpat nav

pierādījumu, ka /Persona D/, saņemot sodu par agresīvu braukšanu, būtu vadījusi transportlīdzekli, kurā atradās

bērni. Tā kā /Persona D/ ir saukta pie administratīvās atbildības, bet pārkāpumi nav saistīti ar bērnu aprūpes

pienākumu nepildīšanu, pieteicēja pārstāves argumenti nav pamatoti un uz lietas izskatīšanu pēc būtības

attiecināmi.

[9.12] Kaut arī pieteicējs pieteikumā norādījis, ka /Persona D/ ir slima, ka viņai nepieciešama ārstēšana, ka

/Persona D/ regulāri lieto alkoholu, ar lietas materiāliem tas neapstiprinās.

Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā par māti nav iekļauta narkoloģiskā pacienta karte un

karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (lietas 1.sējuma 132.lapa).

2024.gada 14.novembrī veikta dzīves apstākļu pārbaude /Persona D/ dzīvesvietā (lietas 1.sējuma 136.lapa)

un konstatēts, ka mātes dzīvesvietā bērniem viss nepieciešamais ir nodrošināts, ir nodrošināti labi apstākļi bērnu

augšanai un attīstībai.

/Nosaukums A/ 2025.gada 18.martā sniegusi informāciju (lietas 1.sējuma 207.-208.lapa), ka par /Persona

E/ visbiežāk rūpējas tēvs, ievēro pedagogu rekomendācijas, ieklausās pedagogu viedoklī un uztur kontaktu. Zēna

māte ir piedalījusies vecāku sapulcēs mācību gadu uzsākot. Kopš 2024.gada 15.oktobra māte ar klases audzinātāju

ir kontaktējusies vienu reizi.

/Nosaukums B/ 2025.gada 25.martā sniegusi informāciju (lietas 1.sējuma 210.lapa), ka /Persona F/ uz un

no iestādes vadā tēvs. Pēc 2024.gada 16.oktobra māte ir trīs reizes rakstījusi grupiņas skolotājiem, ir

pievienojusies iestādes grupas čatam.

2025.gada 3.aprīlī ģimenes ārste sniegusi informāciju (lietas 1.sējuma 211.-213.lapa) par bērnu veselības

aprūpi, kurā norādīts, ka bērnu veselības aprūpē iesaistās abi vecāki.

No minētās informācijas secināms, ka /Persona D/ iespēju robežās, ņemot vērā ierobežoto saskarsmi,

iesaistās bērnu dzīvē, seko līdzi bērnu veselības aprūpei, izglītības procesam, kā arī nodrošina bērnus ar

uzturlīdzekļiem 800euro mēnesī, par ko lietā nav strīda.

[9.13] Tiesas sēdē /Persona D/ paskaidroja, ka pieteicējs ir vienpersoniski nomainījis bērnu mācību

iestādes, par to neinformējot /Persona D/. Šo informāciju viņa uzzināja no bērniem, kā arī pati vērsās ar

iesniegumiem izglītības iestādēs Mārupē, lai noskaidrotu, kur bērni iegūst izglītību. Par minēto tiesai pierādījumi

nav iesniegti, tāpēc tiesa šos apstākļus nevar vērtēt.

[9.14] No lietā esošajiem pierādījumiem redzams, ka /Persona D/ pabeigusi SIA ,,Mācību centrs MKB”

mācības vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kas ir individuāla konsultēšana vardarbības veicējiem (lietas

2.sējuma 216.-219.lapa), ar mērķi apzināt vardarbības riskus, pazīmes, pielietošanas sekas un mazināt, novērst

vardarbības izpausmes pret apkārtējiem.

Minētais liecina par to, ka /Persona D/ ir apzinājusies riskus, kas konstatēti tiesas nolēmumā par pagaidu

aizsardzību pret vardarbību, kā rezultātā sākotnēji pilnībā tika ierobežota /Persona D/ saskarsme ar bērniem.

Vērtējot lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, tiesa atzīst, ka /Persona D/ ir novērsusi riskus, kas

sākotnēji tika konstatēti ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 15.oktobra lēmumu lietā Nr.C33593324 (lietas 1.sējuma

95.-99.lapa), kad tika nolemts daļēji apmierināt pieteicēja pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Par minēto liecina arī Rīgas rajona tiesas 2025.gada 27.jūnija lēmums lietā Nr.C33554824 (lietas 1.sējuma

68.-73.lapa), ar kuru apmierināts /Persona D/ pieteikums par pagaidu noregulējumu civillietā un noteikta

saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ar bērniem. Kā arī Mārupes novada bāriņtiesas 2025.gada 28.augusta

lēmums Nr.7/1.3./96-2025 (lietas 2.sējuma 127.-146.lapa), kurā nolemts atzīt, ka /Persona E/ interesēs ir noteikt

dzīvesvietu pie pieteicēja, savukārt /Persona F/ interesēs ir noteikt dzīvesvietu pie /Persona D/, kā arī atzīta

/Persona E/ saskarsmes kārtība ar māti.

Tāpat /Persona D/ ir iesniegusi nodibinājuma ,,Dardedze” centrs drošai bērnībai apliecību, ka ir apguvusi

neformālās izglītības programmu ,,Bērna emocionālā audzināšana (vecākiem)” (lietas 2.sējuma 214.-215.lapa).

Vienlaicīgi no Bāriņtiesas pārstāvju sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un Rīgas rajona tiesas 2025.gada

15.oktobra tiesas sēdes protokola (lietas 2.sējuma 185.lapa), ka Mārupes novada bāriņtiesa ir atsaukusi Rīgas

rajona tiesai civillietā sagatavoto 2025.gada 28.augusta atzinumu par bērnu dzīvesvietas un saskarsmes kārtības

noteikšanu Nr.C33554824, jo pret pieteicēju ir uzsākts administratīvais process Mārupes novada bāriņtiesā par

aizgādības tiesību pārtraukšanu.

Par riskiem, bērniem atrodoties pieteicēja ģimenē, tiesai iesniegti tādi pierādījumi kā Bērnu aizsardzības

centra 2025.gada 13.oktobra atbilde Nr.3.3-1/179 (lietas 2.sējuma 68.lapa) Mārupes novada bāriņtiesai, no kuras

izriet, ka Bērnu aizsardzības centra Bērna mājā tika nopratināti abi bērni saistībā ar uzsākto kriminālprocesu,

2025.gada 17.aprīlī bērniem tika veikta tiesu psiholoģiskā ekspertīze, 2025.gada 3.jūlijā pieteicējs telefoniski

vērsās ar lūgumu pēc psiholoģiskā atbalsta bērniem, kopumā bērni saņēmuši sešas psihologa konsultācijas.

Pieteicējs apmeklēja vienu psihologa konsultāciju, uzsākot bērnu rehabilitācijas pakalpojumu, un vienu sociālā

darbinieka un psihologa konsultāciju kopā ar /Persona L/ 2025.gada 2.oktobrī. /Persona D/ apmeklēja vienu

sociālā darbinieka konsultāciju 2025.gada 1.oktobrī, bērnu māte paudusi gatavību sadarboties ar Bērna mājas

speciālistiem.

No Bērnu aizsardzības centra Bērna mājas 2025.gada 13.oktobra sadarbības pārskatiem par klienta

psiholoģisko konsultēšanu (lietas 2.sējuma 69.-70.lapa) konstatējams ieteikums bērniem turpināt saņemt

psihologa konsultācijas, ko pieteicējs ir pārtraucis darīt Bērnu aizsardzības centra Bērna mājā.

Savukārt no Bērnu aizsardzības centra Bērna mājas 2025.gada 13.oktobra sociālā darbinieka sadarbības

pārskata un novērojumiem klienta lietā (lietas 2.sējuma 71.lapa) izriet, ka psiholoģiskā atbalsta sniegšanas laikā

speciālisti novēroja vairākas grūtības, kuras bija nepieciešamas pārrunāt ar bērnu aprūpes personām pieteicēju un

/Persona L/. Pieteicēja sadarbības stils raksturojams drīzāk kā izvairīgs, klients kontaktu meklē tad, kad tas ir viņa

interesēs, taču izvairīgs kontaktā, kad tiek uzrunāts no Bērna mājas puses. Bērnu māte komunikācijā orientēta uz

sadarbību, spēj runāt par grūtībām, pauž vēlmi rūpēties par bērniem. Kā galveno grūtību specialisti šobrīd novēro

bērnu vecāku konfliktējošās savstarpējās attiecības, tāpēc ieteikts izmantot mediāciju. Kā otro grūtību speciālisti

min pieteicēja un /Persona L/ bērnu audzināšanas prasmes, Bērna mājā novērotas grūtības bērnu disciplinēšanā un

robežu ievērošanā, novērots, ka pieteicējs nesadarbojas ar psihologu, drīzāk pretojas, kā arī neinformē psihologu

par cita veida psiholoģiskajām intervencēm bērniem. Bērniem tika veikta papildu psiholoģiskā izpēte, kamēr bērni

apmeklēja Bērna mājas psihologu, šīs darbības no pieteicēja puses netika saskaņotas ar bērnu psihologu. Bērna

mājas psihologs nebija rekomendējis veikt izpētes vai apmeklēt citus speciālistus. Pieteicējs neizrādīja interesi par

to, vai šāda izpēte būtu bērnu interesēs un kā tas ietekmētu bērnu emocionālo labsajūtu. Pieteicējs neinformēja

bērnu psihologu par notikušo izpēti, lai pārrunātu rezultātus un saprastu turpmākās psiholoģiskās rehabilitācijas

gaitu. Pieteicējs un /Persona L/ nav interesējušies par to, kā pilnveidot savas zināšanas un prasmes, lai veicinātu

bērnu emocionālās labsajūtas atgūšanu. /Persona E/ ir sniedzis informāciju psihologam, ka viņš viens pats, kopā ar

draugu dodas uz upi pie mājas makšķerēt un mazā māsa arī gribot iet līdzi. Bērnus nepavada pieaugušie. Pieteicējs

un /Persona L/ noliedz, ka bērns saka patiesību. Tāpat sadarbības pārskatā norādīts, ka pieteicējs runā emocionāli,

drīzāk agresīvi, nespēj savaldīties, bieži pārtrauc speciālistus, sarunas laikā pieteicējs pāriet uz uzbrūkošiem

personiskajiem jautājumiem Bērna mājas speciālistiem. /Persona L/ piedāvāja darbiniekiem naudu 10euroun

saistībā ar iespējamo kukuļdošanu speciālisti rīkojās saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra instrukciju, tai skaitā

informējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Kopš konsultācijas 2025.gada 2.oktobrī ne pieteicējs, ne

/Persona L/ vairāk nav sazinājušies ar speciālistiem.

Par riskiem bērniem atrasties pieteicēja ģimenē liecina arī Mārupes novada bāriņtiesas 2025.gada 9.oktobra

sadarbības pārskats Nr.7/1.32./7-2025 civillietā Nr.C33554824 (lietas 2.sējuma 114.lapa).

Vērtējot minēto kopsakarā, tiesa skaidro, ka pie apstākļa, ka Mārupes novada bāriņtiesa jau ir uzsākusi

administratīvo procesu pret pieteicēju par aizgādības tiesību pārtraukšanu par izskatāmās lietas ietvaros

konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav lietderīgi gatavot blakus lēmumu un uzdot Mārupes novada

bāriņtiesai izvērtēt šajā lietā konstatētos apstākļus par iespējamu aizgādības tiesību pārtraukšanu pieteicējam.

Vispārzināms ir fakts, ka bērns pieņem tās personas viedokli, pie kuras ikdienā dzīvo. Tāpēc pieteicējam būtu

jādara viss iespējamais, lai mainītu bērnu attieksmi pret savu māti – jāveicina bērnos pozitīvu attieksmi, jāveicina

saskarsme utt., nevis jāraksta iestādēm ziņojumi, ka bērniem pastāv apdraudējums no mātes puses, nevis jāvēršas

policijā pēc katras otrās saskarsmes ar iesniegumu par kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu, iesaistot šajos jautājumos VSIA ,,Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” ārstus. Bērnu apzināta

iesaistīšana vecāku lojalitātes konfliktā, likšana bērnam ierakstīt sarunas ar māti saskarsmes laikā, trešo personu

iesaiste saskarsmes apzinātā traucēšanā, bērna brutāla izraušana no kustību uzsākušas mātes mašīnas, spriedzes

radīšana bērnos saskarsmes laikā ar māti, veicot kontroli caur viedpulksteni, vadājot viņus pie ārstiem, kā arī pie

psihologiem, lai veiktu papildu izpētes ar mērķi fiksēt, ka bērni cieš no saskarsmes ar māti, ir smaga emocionāla

vardarbība pret bērniem. Turklāt šādu darbību veikšana neliecina par patiesu izpratni par bērnu vajadzībām. Tāpat

administratīvā procesa izmantošana ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā, lai bērnu māte atzītu savu vainu

iespējamā vardarbības epizodē pret jaunāko bērnu, tiesas ieskatā liecina par pieteicēja kopējo motivāciju

izskatāmajā lietā, tas ir, ar visiem līdzekļiem radīt situāciju, lai mātei tiktu liegta aizgādība un saskarsme, kā arī lai

maksimāli veicinātu bērnu atsvešināšanu no mātes, kas nav pieļaujams.

[10] Vērtējot sprieduma [9] punktā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka šobrīd nav konstatējami apstākļi,

kas būtu par pamatu aizgādības tiesību patraukšanai /Persona D/, tā kā neizpildās Civillikuma 203.panta pirmajā

daļā noteiktie pamati.

No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka /Persona D/ iespēju robežās saskarsmes noteiktajā kārtībā šobrīd veic

bērnu aizgādību, interesējas par izglītību, veselību, sadarbojas ar Rīgas Sociālo dienestu, Bāriņtiesu, Mārupes

novada bāriņtiesu, turpina apmeklēt psihologu, strādāt ar sevi, sasniegt mērķus psiholoģiskās stabilitātes jomā,

emociju kontrolē.Bāriņtiesa ir pamatoti secinājusi, ka vecāku starpā pastāv ilgstošas konfliktējošas attiecības un

bērnu iesaistīšanu vecāku lojalitātes konfliktā, kas pats par sevi rada emocionālu spriedzi bērniem. Šā brīža

situācija no /Persona D/ puses nerada draudus bērnu veselībai, dzīvībai un attīstībai, turklāt ir atcelts tiesas lēmums

par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, bērnu dzīvesvieta šobrīd ir noteikta pie pieteicēja, /Persona D/ noteikta

saskarsmes izmantošanas kārtība saskarsmes personas klātbūtnē un atsevišķi. /Persona D/ sadarbojas ar sociālo

dienestu, izmanto piedāvātos pakalpojumus, risina savas sociālās problēmas, apmeklējot psihologu. Turklāt lietā

nav iegūti pierādījumi, ka /Persona D/ ir fiziski vardarbīga pret bērniem.

Kaut arī lietas materiālos ir viens apstāklis, kas liecina par iespējamu vardarbību pret bērniem no /Persona

D/ puses, tiesa atzīst, ka runa ir tikai par vienu iespējamu šādu epizodi 2024.gada 11.oktobrī, no lietā esošajiem

pierādījumiem nav konstatējami citi ticami, pierādīti gadījumi, turklāt arī konkrēto epizodi šobrīd izmeklē policija.

Vērtējot, ka Mārupes novada bāriņtiesa ir atsaukusi Rīgas rajona tiesai civillietā Nr.C33554824 sagatavoto

2025.gada 28.augusta atzinumu par bērnu dzīvesvietas un saskarsmes kārtības noteikšanu, lai izvērtētu jautājumu

par aizgādības tiesību pārtraukšanu pār bērniem tieši pieteicējam, secināms, ka /Persona D/ piemīt spējas un

prasmes veikt aizgādību. Turklāt no klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeita /Persona

M/ 2025.gada 10.oktobra pārskata par klienta psiholoģisko konsultēšanu (lietas 2.sējuma 115.lapa) izriet, ka

sadarbībā ar /Persona D/ darbs turpinās, viņa aktīvi iesaistās konsultēšanas procesā, ir paškritiska refleksijās par

piedzīvoto, vērojama motivācija sasniegt konsultēšanas procesā izvirzītos mērķus, pauž apņēmību turpināt

sadarbību ar psihologu.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas 3.panta 1.punktu visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi

no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās nodrošināšanas jautājumiem,

tiesas, administratīvie vai likumdošanas orgāni, uzmanība pirmkārt tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna

intereses.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna

tiesības un intereses ir prioritāras.

No minētā secināms, ka bērna intereses ir vienīgais kritērijs, izšķirot strīdu par aizgādības tiesībām, nevis viena vai

otra vecāka kādas savstarpējās priekšrocības. Lai pareizi izšķirtu šādu strīdu, ir jāpārbauda un jāizvērtē gan vecāku

iespējas nodrošināt nepieciešamos apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai, gan bērna subjektīvā attieksme pret

izveidojušos situāciju (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 15.oktobra spriedums lietā

Nr.C31307413).

Tiesa vērš uzmanību uz Senāta judikatūru, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir iespējama tikai īpašos gadījumos,

kā arī aizgādības tiesību pārtraukšana ir galējais līdzeklis (Senāta 2023.gada 5.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr.SKA-693/2023, ECLI:LV:AT:2023:0705.A420153522.13.L, 4.punkts). Aizgādības tiesību pārtraukšana

piemērojama tikai tad, ja ir konstatējami Civillikuma 203.panta pirmajā daļā minētie apstākļi, kas rada bērna tiesību

pārkāpumu, un šo pārkāpumu nav iespējams novērst citādi, kā vien pārtraucot vecāka aizgādības tiesības (Senāta

2023.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-436/2023, ECLI:LV:AT:2023:0425.A420229521.14.S, 6.punkts).

Ilgstošas vecāku konfliktējošas attiecības, kas pirmšķietami konstatējamas arī šajā lietā, nav pamats, lai vienam

vecākam pārtrauktu aizgādības tiesības (turpat, 8.punkts). Arī izskatāmajā lietā pieteicēja norādītie argumenti nav

pietiekams pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai otram vecākam. Turklāt aizgādības tiesību pārtraukšana

/Persona D/ nav bērnu vislabākajās interesēs.

Tiesa atkārtoti vērš pieteicēja uzmanību uz to, ka aizgādības tiesību pārtraukšanas mērķis nav otra vecāka sodīšana,

tas nav institūts, lai risinātu personu savstarpējos strīdus vai nesaskaņas, iesaistot bērnus vecāku lojalitātes

konfliktā, tajā skaitā, ar bērna aprūpi saistītos jautājumos, kā arī nav pamats otra vecāka izslēgšanai no bērna

dzīves. Turklāt, pārtraucot aizgādības tiesības vecākam, viņam saglabājas pienākumi pret bērnu, tajā skaitā

pienākums veikt saskarsmi ar bērnu.

Tāpat pieteicēja rīcība, tendenciozi meklējot pierādījumus, lai vērstos pret bērnu māti, neliecina par paša pieteicēja

izpratni par bērnu vajadzībām, par bērnu emocionālo izpratni, par empātiju jautājumā par bērnu pārdzīvojumiem,

kādas sekas var iestāties, ja bērni tiek atsvešināti no mātes.

Ņemot vērā spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka Bāriņtiesas Lēmums ir tiesisks un pierādījumos

pamatots, procesuālos pārkāpumus, izskatot administratīvo lietu iestādē, Bāriņtiesa nav pieļāvusi, kā arī Lēmums

satur motivāciju, kāpēc aizgādības tiesības /Persona D/ nav pārtraucamas, pretēji pieteicēja pārstāves viedoklim.

Savukārt pieteicēja pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

[11] Vērtējot bērnu izteikto viedokli – 2024.gada 26.novembra bērnu viedoklis Nr.7/1.31./42-2024 (ierobežotas

pieejamības informācijas statuss, lietas 2.sējuma 4.lapa), tiesa norāda, ka vērtē to kritiski.

No Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta otrās daļas, kā arī no Konvencijas 12.panta izriet, ka bērnam tiek

dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai

ar sava likumīgā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

Atbilstoši Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu 3.pantam, bērnam, kuru attiecīgās valsts

likumi uzskata par tādu, kuram ir pietiekama izpratne, saistībā ar tiesas procesu ir tiesības tikt uzklausītam un

izteikt savu viedokli, bet atbilstoši 6.panta „c” punktam, tiesa pienācīgi ņem vērā bērna izteikto viedokli (Senāta

2008.gada 23.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-457/2008, A42527807, 12.punkts).

Lietā nav strīda par to, ka bērnu viedoklis ir uzklausīts kā no Bāriņtiesas, tā sevišķā aizbildņa puses.

Par to, ka bērnu viedoklis ir ietekmēts, liecina kā sevišķās aizbildnes tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi, tā

saskarsmes personas sniegtie paskaidrojumi Rīgas rajona tiesas 2025.gada 15.oktobra sēdē un Mārupes novada

bāriņtiesas 2025.gada 9.oktobra sadarbības pārskatā Nr.7/1.32./7-2025 civillietā Nr.C33554824 (lietas 2.sējuma

114.lapa). Turklāt pieteicēja pārstāve tiesas sēdē uzsvēra, ka /Persona E/ viedoklis par māti nav mainījies visa gada

laikā, kopš piemēroti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi. Minētais liecina par to, ka pieteicējam un

pārstāvei, iespējams, ir zināms bērna viedoklis, arī tas, ko Bāriņtiesa un tiesa ir ierobežojusi, kas netieši apliecina

apstākli, uz ko norādīja saskarsmes persona, sevišķā aizbildne un /Persona D/, ka /Persona E/ visu tikšanās laiku

savā viedpulkstenī veic sarunu ierakstus ne tikai ar māti, bet arī ar Bāriņtiesas pārstāvjiem, psihologiem,

saskarsmes personu, sevišķo aizbildni.

No pierādījumiem lietā tiesa ir konstatējusi, ka pieteicējam ir liela ietekme uz /Persona E/, tostarp ar

manipulācijas iespējām. Arī no paša pieteicēja iesniegtajiem pierādījumiem (audio ierakstiem) izriet, ka pieteicējs

telefoniski mēdz iesaistīt bērnu savu problēmu kārtošanā, kas nav atbilstoši bērna interesēm. Tas nozīmē, ka nav

izslēgts, ka esošā telefoniskā komunikācija var tikt izmantota, lai pieteicējs ietekmētu bērna viedokli, uzvedību sev

vēlamā veidā.

Ņemot vērā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā /Persona E/ viedoklis ir vērtējams kritiski dēļ

pieteicēja manipulācijas iespējām ar bērna viedokli. Savukārt /Persona F/ lietas izskatīšanas brīdī ir 4-5 gadus veca,

tāpēc, tiesas ieskatā, nav sasniegusi tādu vecumu, lai spētu nekritiski argumentēt savu viedokli.

[12] Tiesa papildus norāda, tiesai nav pienākuma atbildēt uz pilnīgi visiem procesa dalībnieku izteiktajiem

argumentiem, vien tiem, kuriem ir būtiska nozīme lietā (Senāta 2019.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-

978/2019, A420204717, 10.punkts). Tiesa ir atbildējusi uz būtiskajiem pieteicēja argumentiem lietā, bet uz

pārējiem, kam nav nozīmes no tiesību viedokļa, procesuālās ekonomijas nolūkā atbildes nesniegs.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona H/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona D/ tiktu pārtrauktas

nepilngadīgo bērnu /Persona E/ un /Persona F/ aizgādības tiesības.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Grabovska