Court dismisses appeal against speeding fine, upholding police speed measurement evidence as reliable.

Lieta Nr. 16767006057225

1A/25/3821

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2026. gada 5. februārī

Tiesnese Daina Alksne, piedaloties pie atbildības saucamai personai /Persona A/ un Valsts policijas

Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvim /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja /Persona A/ sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes 2025. gada

14. novembra lēmumu Nr.16767006057225-2 administratīvā pārkāpuma lietā, kurā /Persona A/ saukts pie

administratīvās atbildības par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes (turpmāk – Policija) amatpersona 2025. gada 25. oktobrī

pieņēma lēmumu Nr. 16767006057225-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu

(turpmāk – sākotnējais lēmums) atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 116. panta 2. punktam, par to, ka 2025.

gada 24. oktobrī plkst. 18.31 /Persona A/ vadīja transportlīdzekli/Transportlīdzeklis E/ ar reģistrācijas numuru

/Transportlīdzeklis D/ (turpmāk – automašīna /Transportlīdzeklis A/) Liepājā pa Brīvības ielu virzienā no Lidostas

ielas uz Slimnīcas ielas pusi ar braukšanas ātrumu 75 km/h pie maksimālā atļautā ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts

ar mērierīci /Transportlīdzeklis B/ Nr. SC850-188, kura pieļaujamā kļūda ir +/- 3 km/h, tādējādi braukšanas ātrums

72 km/h, un braukšanas ātrums pārsniegts par 22 km/h.

/Persona A/ pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu, par ko piemērots naudas sods 16 naudas

soda vienības, kas atbilst 80euro.

[2] /Persona A/ amatpersonas lēmumu pārsūdzējis augstākai amatpersonai.

[3] Ar augstākas amatpersonas 2025. gada 14. novembra lēmumu Nr. 16767006057225-2 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[3.1] Policijas augstāka amatpersona, pārbaudot dienesta transportlīdzekļa videoierakstu, secinājusi, ka

jebkādi braukšanas ātruma mērīšanas iekārtas darbības traucējumi, kas varētu būt par iemeslu uzskatīt veikto

mērījumu par kļūdainu vai neprecīzu, netiek konstatēti. Fiksētais videoieraksts sniedz loģisku un saprotamu

situācijas izvērtēšanu, kā arī /Persona A/ vadītās automašīnas fiksētā braukšanas ātruma dinamika, tā samazinājums

notiek vienmērīgi, bez straujām izmaiņām, kas izslēdz jebkādas šaubas par tā atbilstību situācijai.

[3.2] Analizējot /Persona A/ iesniegumā vērtēto viņa automašīnas kustības ātrumu un nobraukto attālumu,

augstāka amatpersona uzskata, ka uz šādiem aprēķiniem attiecināms informatīvs raksturs, tā kā aprēķini veikti

vadoties no subjektīviem apstākļiem, proti, lietā iesniegtais videoieraksts nesniedz pietiekoši ticamus un

pārbaudāmus apstākļus, lai viennozīmīgi apstiprinātu /Persona A/ vadītās automašīnas atrašanās vietu reālā vidē, un

attiecībā pret izvietotajiem apgaismes stabiem ielas malā gan laika mērījuma sākuma, gan beigu posmā. Norādīts,

ka kaut vai nejauša kļūda automašīnas atrašanās pozīcijā, ietekmē veikto attālumu, kas, savukārt, var iespaidot

braukšanas ātruma aprēķinu.

[3.3] Attiecībā uz /Persona A/ iesniegumā pausto norādi un tās pielikumā pievienoto apliecinājumu par viņa

lietotās automašīnas kustības ātrumu, kas fiksēts ar tajā uzstādīto GPS izsekošanas funkciju, norādīts, ka

likumdevējs nepārprotami ir norādījis, kas un ar kādām ierīcēm kontrolē un fiksē atļautā braukšanas ātruma

ievērošanu, un starp šīm ierīcēm nav ietverta GPS. GPS datu sniegtā braukšanas ātruma norāde (atšķirībā no

policijas izmantotās braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces) nav momentāna, proti, GPS aprēķina ātrumu uz

laika intervāla pamata, tāpēc var atšķirties no faktiskā braukšanas ātruma, ja tas tiek strauji mainīts.

[4] Par pārsūdzēto lēmumu /Persona A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) iesniedzis sūdzību.

[4.1] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka videomateriālā vizuāli izskatās, ka sūdzības iesniedzēja vadītais

transportlīdzeklis virzās līdzīgā ātrumā, kā priekšā braucošie. Sarkanais marķējums uz viņa vadīto automašīnu bija

kļūdains un maldināja policijas darbiniekus. Šāda kļūda radusies dažādu faktoru ietekmē. Pirmkārt, laika apstākļi

(neliela migla un lietus) maldināja optiskās ātruma fiksēšanas iekārtas, kas nespēja atpazīt automašīnu reģistrācijas

zīmes pat nelielā attālumā. Otrkārt, pēc operatīvā transporta (neatliekamās medicīniskās palīdzības) pabraukšanas

garām policijas ekipāžai, videomateriālā redzams, ka lietus, miglas un gaismas ietekmē marķējums “mētājas” starp

automašīnām “meklējot vainīgo”.

[4.2] Norādīts, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklī ir uzstādīta globālā pozicionēšanas sistēma

(turpmāk – GPS), kas fiksē automašīnas atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu, degvielas patēriņu un citus

rādījumus. Transportlīdzekļa apturēšanas brīdī neesot varējis ātrumā atrast datus, par ko informējis policijas

amatpersonu. Arī pēc sajūtām nav noticējis nosauktajam ātrumam.

Sūdzības iesniedzējs, veicot matemātisku aprēķinu, par pamatu ņemot dienesta transportlīdzeklī

videoierakstā fiksēto informāciju, automašīnas /Transportlīdzeklis A/ atrašanās vietu pozicionējot no policijas

kameras pret laternu stabiem, precizējot ar attālumu, ko uzrāda dienesta auto fiksēšanas marķieris, konstatē, ka viņa

vadītais transportlīdzeklis pārvietojās ar ātrumu 49,09 km/h. Šī aprēķina metode neesot ļoti precīza, taču tā rezultāts

ir tuvs automašīnas /Transportlīdzeklis A/ GPS iekārtas fiksētajam ātrumam.

[4.3] Norāda, ka pārsūdzētais lēmums nav motivēts, un nav izskaidrots, kādēļ GPS sistēma, kas uzstādīta

automašīnā /Transportlīdzeklis A/, nav objektīva. Jebkura ātruma mērīšanas iekārta darbojas pēc vienota principa –

radara stars uztver kustībā esošo objektu un programmā rēķina nobraukto attālumu laika vienībā, kas ir

transportlīdzekļa pārvietošanās ātrums. Tāds pats princips ir GPS sistēmai, tikai to nevar ietekmēt meteoroloģiskie

vai vizuālie apstākļi.

Lūdz ņemt vērā GPS izdruku, kurā precīzi attēlots automašīnas /Transportlīdzeklis A/ ātrums laika vienībā.

[4.4] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iekšējais normatīvais akts – 2025. gada 19. maija noteikumi Nr. 10

“Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes

uzraudzības jomā” – nav pieļaujams pierādījums Administratīvās atbildības likumā uzskaitītajos pierādīšanas

līdzekļos, jo tas nav pieejams pārējiem procesa dalībniekiem. Tādējādi tiek pārkāptas tiesības uz aizstāvību un uz

vienlīdzīgu procesa norisi, jo sūdzības iesniedzējs nevar piedalīties katrā pierādījumu pārbaudē, izteikt savu

viedokli, argumentus un iesniegt pierādījumus lietā.

[4.5] Lūdz atcelt pārsūdzēto lēmumu un izbeigt administratīvo lietvedību.

[5] Tiesā saņemts sūdzības iesniedzēja papildu paskaidrojums, kurā norādīts, ka skaidros laika apstākļos

dienesta transportlīdzeklī kamerā fiksētie rādījumi ir vienādi ar GPS fiksētiem rādījumiem, ko apstiprinot 2024.

gada 15. jūlijā un 2025. gada 20. oktobrī fiksētie ātruma pārkāpumi viņa vadītās automašīnas /Transportlīdzeklis C/

. Atkārtoti uzsvērts, ka viņa veiktais matemātiskais aprēķins laika posmā no atskaites punkta pret laternas stabu

(18:31:15.021 līdz laika posmam 18:31:20.701) ir 49 km/h.

[6] Sūdzības iesniedzējs tiesa sēdē sūdzību uzturēja uz sūdzībā norādītajiem pamatiem. Norāda, ka viņa

vadītajam transportlīdzeklim garām braucošās neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas radītais miglas un

lietus mākonis traucē vizuāli policijas automašīnai noteikt pretim braucošās mašīnas ātrumu, jo veicot aprēķinu pēc

nobrauktā laika un attāluma, viņa vadītais transportlīdzeklis nav pārvietojies ātrāk par 49 km/h. Arī viņa vadītajā

automašīnā uzstādītais GPS neuzrāda ātrumu, kas ir lielāks par 49 km/h. Savam matemātiskajam aprēķinam savā

izpratnē par atskaites punktu vizuāli izvēlējies laternas stabu, jo ir bijis pārāk īss braukšanas posms.

[7] Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību atzina par nepamatotu un paskaidroja, ka ātrums tiek fiksēts ar

sertificētu un kalibrētu mērierīci. Norāda, ka policijas darbinieki ātrumu vizuāli nefiksē, bet to dara minētā speciālā

ātruma mērīšanas ierīce. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja veiktajiem aprēķiniem par iepriekš 2024. un 2025. gadā

fiksētajiem automašīnas /Transportlīdzeklis A/ātruma pārkāpumiem, kas sakrītot ar policijas transportlīdzekļa

rādījumiem, norāda, ka ātruma kontroli uz ceļiem veic gan valsts, gan pašvaldības policijas speciāli aprīkoti

transportlīdzekļi ar dažādām mērierīcēm. Vizuāli apskatot attēlus, konstatē, ka foto ir veikts policijas automašīnai

esot kustībā un sods ir piemērots ar metodi, kas attiecās uz pārkāpuma fiksēšanu neapturot transportlīdzekli.

Normatīvie akti nosaka atšķirīgas prasības mērierīcēm, kas fiksē pārkāpumu, apturot automašīnas vadītāju, un

atšķirīgas prasības tām mērierīcēm, kad automašīnas vadītājs netiek apturēts un pārkāpumu fiksē tikai ar

tehniskiem līdzekļiem.

Lai veiktu matemātiskos aprēķinus, ir jāzina precīzi atskaites sākuma un beigu punkts. Šī nobīde, par

dažiem metriem no sākuma un dažiem metriem no beigu punkta, kopējo rādījumu un matemātisko aprēķinu

izmaina. Tāpēc normatīvie akti nosaka prasību ātrumu fiksēt ar speciālām, verificētām un kalibrētām, šiem

mērķiem paredzētām, mērierīcēm, un nav pieļaujami vizuāli veikt mērījumus. GPS iekārtas sniedz vispārēju

transportlīdzekļa raksturojošos datus transportlīdzekļu plūsmā kopumā, ko sabiedrībā izmanto kā uzskates un

kontroles mehānismu.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus un tiesisko regulējumu kopsakarā ar procesa dalībnieku

paskaidrojumiem, secina, ka sūdzība nav pamatota.

[9] Ceļu satiksmes noteikumu 101. punkts noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas

ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes

staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h.

Ceļu satiksmes likuma 55. panta astotā daļa noteic, ka par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja

tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. Ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi

“Dzīvojamā zona”, piemēro naudas sodu transportlīdzekļu vadītājam sešpadsmit naudas soda vienību apmērā.

Tiesai jāizvērtē, vai sūdzības iesniedzējs pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības par to, ka viņš

pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā virs 20 km/h, t.i., no 21 km/h līdz 30 km/h.

[10] Tiesa konstatē, ka policijas amatpersona un augstāka amatpersona ir novērtējušas lietā esošos

pierādījumus, pareizi un pietiekamā apjomā piemērojot normatīvos aktus, kas attiecas uz personas vainojamību

konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[10.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka automašīna /Transportlīdzeklis A/pārvietojās Liepājā pa Brīvības ielu,

virzienā no Lidostas ielas uz Slimnīcas ielas pusi.

[10.2] Ar lietas materiālos esošajā videoierakstā fiksētajām ziņām ir pierādīts, ka lēmumā minētajā vietā

plkst. 18:31:19.101 līdz 18:31:19.582 fiksēts sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums 75

km/h. Ātrums fiksēts ar mērierīci /Transportlīdzeklis B/ Nr. SC850-188.

[10.3] Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumu Nr. 704 “Prasības transportlīdzekļu

braukšanas ātruma mērierīcēm” (turpmāk – Noteikumi Nr. 704) 7.3.1. punkta prasībām no mērījuma rezultātā

fiksētā ātruma 75 km/h atņemta pieļaujamā kļūda +/– 3 km/h. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja braukšanas ātrums ir

72 km/h, kas pārsniedz pieļaujamo braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 22 km/h.

[11] Sūdzības iesniedzējs apstrīd ātruma mērierīces rādījumus, veicot savus aprēķinus, kas balstīti uz

kustībā esoša transportlīdzekļa paša vizuāli izvēlētu atskaites punktu un kas salīdzināti ar GPS rādījumiem.

[12] Saistībā ar sūdzībā apstrīdēto, tiesa norāda turpmākos argumentus.

[12.1] Ceļu satiksmes likuma 43.4 pants noteic, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu policija kontrolē

ar šim nolūkam paredzētiem tehniskiem līdzekļiem. Savukārt Noteikumi Nr. 704 nosaka metroloģiskās prasības

valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajām transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm.

Šo noteikumu 6. punkts noteic, ka ātruma mērierīce nodrošina atbilstošu metroloģiskās drošības līmeni, lai

iesaistītās puses varētu uzticēties mērījumu rezultātiem, un tos konstruē un ražo atbilstoši augstām kvalitātes

prasībām, ņemot vērā mērīšanas tehnoloģiju un datu drošumu.

Savukārt mērierīču kontroles funkcijas veic /Nosaukums A/ saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 5.

decembra noteikumiem Nr. 981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas

sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”.

No lietas materiāliem redzams, ka mērierīcei SmartCar 850 Nr. SC850-188 atkārtota verificēšana veikta

2025. gada 22. janvārī un izsniegtais verificēšanas sertifikāts Nr. R 0070 V25 ir derīgs līdz 2026. gada 21.

janvārim.

Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir fiksēts ar šim mērķim

normatīvajos aktos paredzētu un tehniskajam stāvoklim atbilstošu mērierīci.

[12.2] Sūdzības iesniedzējs apstrīd mērierīces rādījumus, izsakot pieļāvumu, ka viņa vadītajam

transportlīdzeklim garām braucošās neatliekamās medicīniskas automašīnas radītais miglas un lietus mākonis

varēja traucē vizuāli policijas automašīnai noteikt pretim braucošās mašīnas ātrumu.

Tiesa norāda, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 704 14. un 15. punktam ātruma mērierīces ir aprīkotas ar

automātisku paškontroles sistēmu, kura kontrolē ātruma mērierīces funkciju darbību. Ja ātruma mērierīce ir

pakļauta traucējumu iedarbībai, tās paškontroles sistēma automātiski pārtrauc mērījumu veikšanu. Mērījumu

veikšana tiek atsākta automātiski, izbeidzoties traucējumu iedarbībai un pēc paškontroles sistēmas testa pārbaudes

pabeigšanas.

Konkrētajā gadījumā mērierīces darbības traucējumi netiek konstatēti un braukšanas ātruma dinamika un

samazinājums notiek vienmērīgi, bez straujām izmaiņām, kas izslēdz jebkādas šaubas par mērījumu atbilstību.

[12.3] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja veiktajiem matemātiskajiem aprēķiniem par viņa vadītā

transportlīdzekļa braukšanas ātrumu konkrētajā laikā salīdzinājumā ar viņa transportlīdzeklī GPS fiksēto

informāciju, tiesa nepiešķir ticamību, jo, pirmkārt, kā norādīts sprieduma 12.1. punktā normatīvie akti noteic, ka

noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētiem un noteiktā kārtībā

verificētiem tehniskiem līdzekļiem.

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs savam aprēķinam kā atskaites punktu ir izvēlējies viņa vadītā transportlīdzekļa

atrašanos vietu pret laternas stabu, to nosakot vizuāli no videoierakstā vizuāli fiksētām ziņām, turklāt, viņa

vadītajam transportlīdzeklim atrodoties kustībā. Pamatoti pārsūdzētajā lēmumā ir norādīts, ka lietā esošais

videoieraksts nesniedz pietiekoši ticamus un pārbaudāmus apstākļus, lai viennozīmīgi apstiprinātu sūdzības

iesniedzēja vadītās automašīnas atrašanās vietu reālā vidē attiecībā pret izvietotajiem apgaismes stabiem ielas malā

gan laika mērījuma sākuma, gan beigu posmā, un lai veiktu precīzu braukšanas ātruma aprēķinu.

[12.4] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu par mērījumu sakritību 2024. gada 15. jūlijā un 2025.

gada 20. oktobrī konstatētajos ātruma pārkāpumos viņa vadītai automašīnas /Transportlīdzeklis A/, tiesa norāda, ka

ir dažādi pārkāpumu fiksēšanas veidi. Viens veids, kad sistēma pati fiksē un konstatē pārkāpumu, otrs –, kad

sistēma uztver un fiksē kustību, bet policijas amatpersona konstatē pārkāpumu.

Tiesa vērš uzmanību, ka GPS mērījumi ir neprecīzi, jo ir atkarīgi no satelītu skaita un izvietojuma, laika

apstākļiem, atmosfēras, signāla atstarošanās, ierīces kvalitātes un citiem apstākļiem.

[13] Ņemot vērā spriedumā izvērtētos tiesiskos un faktiskos apstākļus un izdarītos secinājumus, tiesa atzīst,

ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, sūdzības iesniedzējs ir vainojams šī pārkāpuma izdarīšanā un saucams pie

administratīvās atbildības, vainīgums ir pilnībā pierādīts ar lietā esošajiem pierādījumiem ārpus saprātīgām

šaubām, soda veida izvēlē ievērots tiesiskais regulējums, piemērojot sankcijā noteikto konstanto naudas sodu.

Tādējādi pārsūdzētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

[14] Tiesa izskaidro, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 228. panta pirmo daļu diena, kad

spriedums pieejams tiesas kancelejā un e-lietas portālā, ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu.

Ja spriedums pēc procesa dalībnieku tiesai izteikta lūguma tiek paziņots izmantojot citus elektroniskos

sakaru līdzekļus vai pasta pakalpojumus, sprieduma paziņošanas dienu nosaka saskaņā ar Paziņošanas likumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 227. panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes reģiona pārvaldes 2025. gada 14. novembra

lēmumu Nr. 1676700605225-2, bet /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spiedumu 10 darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā un e-lietas portālā 2026. gada 5. februārī.

Tiesnese (paraksts*) D.Alksne

1. *Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

4 no 4