Legislator Case Law & Legislation
A42382806 / A42-2020-07 AI generated

Administrative court dismissed appeal against city council's refusal to cancel building permit and project acceptance.

Case Number A42382806 / A42-2020-07
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected O.C.'s request to annul the Riga City Council's decision refusing to cancel a building permit and project acceptance. The applicant argued that the decision violated rights regarding a servitude easement for a gas pipeline, while the city council maintained the permit did not obstruct future utility connections. The court found the decision legal because the building permit and construction did not interfere with the applicant's ability to connect to engineering networks through the neighboring property.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law; Civil Law: The court held that a building permit and construction project do not constitute an infringement of a servitude easement if the construction does not obstruct the future connection of the dominant estate to engineering networks.

Keywords

AI generated
administrative appeal building permit servitude easement utility connection property rights construction project neighbor dispute

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law 246.–251. pantu
Administrative Procedure Law 289.-290. pantu
Administrative Procedure Law 291. panta pirmo daļu

Cited Case Law

AI generated
C3041312
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.C3041312 O.Č.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģijas 2007.gada 15.jūnija lēmums
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42382806 Lietvedības Nr.A2020-07/13

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 17.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pilnvarotajam pārstāvim Pēterim Putniņam, trešās personas SIA „Mamma Mia” pilnvarotajam pārstāvim A.I.

2007.gada 9.oktobrī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo lietu pēc O.Č. pieteikuma par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2006.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.A-DA-06-1538-ap atcelšanu daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums atcelt būvprojekta akceptu un apturēt būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai uz zemes gabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 3.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts O.Č. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 5.maija lēmumu pieņemts pieteikums un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42382806. [2] No lietas materiāliem izriet, ka ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2006.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.A-DA-06-1538-ap (turpmāk – Lēmums) noraidīts pieteicējas lūgums atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes 2005.gada 29.novembra būvprojekta Nr.2524 akceptu un apturēt Būvvaldes 2006.gada 7.februāra būvatļauju Nr.24-Z, kas izsniegta SIA „Mamma Mia”, dzīvojamās mājas būvniecībai uz zemesgabala Rīgā, /dzēsta adrese/. [3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteicēja uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem un ir atceļams. [3.1] Pieteicējai pieder dzīvojama māja /dzēsta adrese/, Rīga ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/. SIA „Mamma Mia” pieder nekustamais īpašums Rīgā, /dzēsta adrese/ ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/. Abi minētie nekustamie īpašumi atrodas blakus un tiem ir kopēja robeža. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1000 0015 4310, kur reģistrēts zemes gabals ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ kā lietu tiesība ir nostiprināts servitūts - tiesība uz braucamu ceļu par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, no iepriekš minētā izriet, ka abi nekustamie īpašumu ir savstarpēji saistīti ar lietu tiesībām.

Pieteicējas mājas tehniskais projekts „Dzīvojamās mājas gāzes apgāde” ir akceptēts 2005.gada 6.jūnijā, un saskaņā ar šo projektu ir veicama gāzes apgādes sistēmu izbūve. 2005.gada 29.novembrī blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņoja projektu, kurā tiek paredzēta betona sienu celtniecība un auto stāvvietu izbūve, tieši šajā vietā pieteicējas akceptētajā projektā ir paredzēts izbūvēt gāzes vadu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments Lēmumā paskaidro, ka SIA „Mamma Mia” ir vienīgais īpašnieks zemes gabalam Rīgā, /dzēsta adrese/ ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, tādējādi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību kā būvniecības ierosinātājam un pasūtītājam ir tiesisks pamats būvdarbu veikšanai saskaņā ar SIA „Mamma Mia” akceptēto projektu un saņemto būvatļauju, kuri izdoti, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Taču SIA „Mamma Mia” var veikt būvdarbus tikai tādā gadījumā, ja tas neskar citu personu intereses, atbilstoši Civillikuma 1036.pantam, kurš noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktajiem aprobežojumiem, SIA „Mamma Mia” akceptētais projekts aizskar pieteicējas likumīgas intereses un ir pretrunā ar normatīvo aktu priekšrakstiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izdotajā Lēmumā atsaucas uz Būvniecības likuma 3.panta pirmo daļu, taču Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments nav ņēmis vērā Būvniecības likuma 14.panta pirmo un otro daļu.

No iepriekš minētā panta noteikumiem izriet, ka SIA „Mamma Mia” nav tiesību pieteicējai liegt vai traucēt pieslēgties inženierkomunikācijām, kas ir paredzētas publiskajai lietošanai. [3.2] Svarīgs faktors ir tas, ka zemesgrāmatu nodalījumā ir reģistrēts ceļa servitūts 50m2 platībā saskaņā ar 1997.gada 5.marta Zemes komisijas lēmumu Nr.9/76, un zemes robežu plānā ir iezīmēts piebraucamais ceļš, saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu servitūta tiesība pieteicējai ir nostiprināta zemesgrāmatā. Kaut gan zemes gabaliem ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ un Nr./dzēsts kadastra numurs/ katram ir piešķirts atsevišķs kadastra numurs un izstrādāts zemes gabala robežu plāns, tomēr saskaņā ar Civillikuma 1152.pantu servitūtam uz piebraucamo ceļu joprojām ir juridisks spēks un saistošs SIA „Mamma Mia”.

Saskaņā ar Civillikuma 1140.pantu SIA „Mamma Mia” nav tiesību traucēt pieteicējai izlietot servitūta tiesību, kā arī likt šķēršļus servitūta ceļa izmantošanai. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments norāda, ka „abas platības un to izvietojums atbilsts viena otrai un tehniskā projekta risinājumi servitūta ceļu neskar”, taču šis fakts neatbilst reālajai situācijai dabā, tehniskais projekts paredz izbūvēt auto stāvvietu un betona sienu tieši uz servitūta ceļa. Uz zemes gabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ daļā „M” sadalījuma plānā ir paredzēta zaļā zona bez kapitālās pārbūves un apbūves tiesībām, un saskaņā ar SIA „Mamma Mia” tehnisko projektu šajā teritorijā ir paredzēta teritorijas labiekārtošanai, saglabājot zaļos apstādījumus, taču grūti nosaukt auto stāvvietas izbūvi un betona sienas celtniecību kā teritorijas labiekārtošana, saglabājot termina „zaļā zona” funkcionālo nozīmi. [4] Atbildētājs - Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, uzskata pieteicējas pieteikumu par nepamatotu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [4.1] Pieteicēja, atsaucoties uz Civillikuma 1036.pantu, uzskata, ka projekts aizskar pieteicējas tiesiskās intereses, jo autostāvvietas un betona sienas izbūvi paredzēts veikt uz pieteicējas nekustamajam īpašumam Rīgā, /dzēsta adrese/, par labu nodibinātā servitūta ceļa.

Ievērojot Civillikuma 1140.pantu, SIA „Mamma Mia” nav tiesību traucēt pieteicējai izlietot servitūta tiesību, kā arī likt šķēršļus servitūta ceļa izmantošanai. Ņemot vērā to, ka minētajā vietā pieteicēja paredzējusi gāzes apgādes sistēmas izbūvi, tad saskaņā ar Būvniecības likuma 14.panta pirmo un otro daļu SIA „Mamma Mia” kā zemes īpašniekam nav tiesību liegt vai traucēt pieslēgties inženierkomunikācijām, kas ir paredzētas publiskajai lietošanai. [4.2] No projekta, redzams, ka ieplānoto būvju atrašanās vietas nekādā veidā neskars servitūta ceļu, līdz ar to netiks pārkāptas arī pieteicējas tiesiskās intereses.

Atbilstoši Būvniecības likuma 16.panta pirmajai daļai būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu (izņemot gadījumus, kas paredzēti Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”). Ievērojot Būvniecības likuma 1.panta 21.punktā noteikto, būvdarbi, kas veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot „Vispārīgajos būvnoteikumos” noteiktajos gadījumos, definējami kā patvaļīga būvniecība, par ko paredzēta atbildība normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 29.panta trešo daļu un 30.pantu būvniecības kontroli būvvaldes vārdā veic attiecīgās pašvaldības būvinspektori. Tas nozīmē, ka patvaļīgas būvniecības esamību konstatē būvinspektors, sastādot attiecīgu atzinumu un uzdodot nekavējoties pārtraukt būvniecību. Konkrētajā gadījumā šādu faktu Būvvalde nav konstatējusi, kā arī pieteicēja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas apliecinātu patvaļīgu būvniecību. [4.3] Uz zemesgabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ daļā „M” netiek veikta kapitālā apbūve.

Saskaņā ar projektu tai paredzēta teritorijas labiekārtošana, saglabājot zaļos stādījumus. Kā norādīts „Vispārīgo būvnoteikumu” 58.punktā, tehniskais projekts izstrādājams arī teritorijas labiekārtošanai, proti, ceļu un laukumu, celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai. [5] Trešā persona - „Mamma Mia”, lietā sniegusi paskaidrojumu, norādot turpmāk sekojošo: SIA „Mamma Mia” pieder nekustamais īpašums Rīgā, Briežu ielā, ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, ar platību 1542 m2.

Zemes gabals tika atdalīts no nekustama īpašuma Briežu ielā ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ un apgrūtināts ar servitūtu - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamam īpašumam /dzēsta adrese/ ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/. 2005.gada martā /dzēsta adrese/ īpašniece O.Č. vērsās pie SIA „Mamma Mia” ar prasību saskaņot viņas mājas inženierkomunikāciju (gāze, kanalizācija, ūdens vads) apgādes tehnisko projektu. Inženierkomunikācijas bija jābūvē caur SIA „Mamma Mia” piederošo zemi. Tajā pašā laikā O.Č. iesniedza Rīgas Apgabaltiesas Civillietu kolēģijas tiesā apelācijas sūdzību par tiesību noteikšanu pieslēgties inženierkomunikācijām.

Pirmās instances tiesa noraidīja šo prasību, jo prasītājai nebija tehniskā projekta. 2005.gada 28.jūnijā, nesagaidot Apgabaltiesas lēmumu, O.Č. patvaļīgi uzsāka gāzes vada izbūvi uz SIA „Mamma Mia” piederošas zemes. Darbi tika veikti bez būvatļaujas un bez saskaņota ar mums tehniskā projekta. Pašvaldības policija apturēja būvniecību, sastādīja apskates protokolu. 2005.gada 4.jūlijā Rīgas pilsētas Būvvalde pārtrauca mājas /dzēsta adrese/ gāzes apgādes tehniskā projekta akcepta darbību, jo tehniskā projekta sastāvā bija iekļauti zemes gabala /dzēsta adrese/ (Kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/) maldinoši īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti. 2005.gada 17.augustā Rīgas domes Attīstības departaments apturēja O.Č. projektu „Dzīvojamās mājas gāzes apgāde, Rīgā, /dzēsta adrese/, kadastra Nr.068 0239”.

Pamats - Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa. 2005.gada 13.oktobrī pieteicēja atkārtoti uzsāka patvaļīgo gāzes cauruļvada izbūvi. Darbus veica būvfirma SIA „Cebriņi”, ar kuru pieteicējai bija noslēgts līgums. 2005.gada 21.oktobrī Rīgas apgabaltiesas zvērinātais tiesu izpildītājs sastādīja aktu par gāzes cauruļvada patvaļīgo izbūvi, un 2005.gada 16.novembrī Rīgas domes Administratīvā komisija ar savu lēmumu piemēroja būvfirmai „Cebriņi” sodu Ls 1000 apmērā par būvdarbu veikšanu objektā /dzēsta adrese/ bez būvatļaujas.

Līdz ar to konstatēts, ka pieteicēja, kā pasūtītāja, vairākkārt apzināti ir pārkāpusi Būvniecības likumu, 3.panta pirmo daļu. 2006.g. 20.februārī Rīgas apgabaltiesa atkārtoti noraidīja O.Č. prasību par tiesību noteikšanu pieslēgties inženierkomunikācijām. Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā. 2005.gada 29.novembrī Rīgas pilsētas Būvvalde akceptēja daudzdzīvokļu mājas būvniecības tehniskā projekta 1.posmu uz kompānijas piederoša zemes gabala Briežu ielā kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/. Pirmā posma celtniecības darbi tika veikti pāri ielai un neskāra pieteicējas zemes īpašumu Briežu ielā /dzēsts kadastra numurs/. 2006.gada 9.martā Rīgas pilsētas Būvvalde, pamatojoties uz /dzēsta adrese/ ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ īpašnieces O.Č. iesniegumu, apturēja būvatļaujas darbību līdz laikam, kad tiks atrisināts jautājums par komunikāciju izbūvi ēkai /dzēsta adrese/. 2006.gada 14.martā būvdarbi tika pārtraukti. 2006.gada 24.martā, reaģējot uz SIA „Sarkandaugava” brīdinājumu par pašvaldības blakus mājas appludināšanu, būvdarbi daļēji atsākti.

Ņemot vērā augstāk minēto, ka arī to, ka SIA „Mamma Mia” apturēja visus būvdarbus uz objekta un cieš lielus materiālus zaudējumus, trešā persona norāda, ka neatzīst O.Č. prasību. [6] Pieteicēja uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata, ka administratīvo lietu iespējams izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes. [7] Atbildētāja – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina un atsaucās uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem. [8] Trešās personas SIA „Mamma Mia” pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina un atsaucās uz rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[9] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, uzklausījusi tiesas sēdē sniegtos lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms kā nepamatots. [10] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām.

Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [11] Pieteicēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2006.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.A-DA-06-1538-ap ir pārsūdzējusi tieši daļā būvprojekta akcepta neatcelšanu un būvatļaujas darbības neapturēšanu. SIA „Mamma Mia” izsniegtās būvatļaujas Nr.24-Z darbība un dzīvojamās mājas būvniecība uz zemes gabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, saskaņā ar APL 185.panta pirmajā daļā ietverto principu - administratīvā akta pārsūdzība tiesā aptur tā darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas, būvatļaujas pārsūdzēšana tiesā aptur būvatļaujas kā administratīvā akta darbību, ir apturēta ar brīdi, kad O.Č.

Administratīvā rajona tiesā ir iesniegusi pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2006.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1- DA-06-1538-ap atcelšanu. Līdz ar to tiesa, saprātīgi interpretējot pieteikumu, secina, ka pieteicēja vēlas būvatļaujas Nr.24-Z kā administratīvā akta atcelšanu. Izvērtējot pieteikumu daļā par lūgumu atcelt būvprojekta akceptu, tiesa konstatē, ka būvprojekta akcepts nav administratīvais akts. Administratīvā akta obligātās pazīmes izriet no APL 1.panta trešajā daļā ietvertās administratīvā akta definīcijas.

Kā viens no administratīvā akta pamatelementiem norādītas tiesiskās sekas, kas nozīmē, ka lēmums, kas atzīstams par administratīvo aktu, saistoši ietekmē kādas tiesiskas attiecības un līdz ar to skar kādas personas tiesības vai tiesiskās intereses. Šā iemesla dēļ administratīvajam aktam konkrētajās tiesiskajās attiecībās piemīt galīgā noregulējuma raksturs. Būvniecības likuma 1.panta 16.punkts noteic, ka būvprojekts ir būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums.

No minētās tiesību normas izriet, ka būvprojekta akcepts ir viens no lēmumiem, kas tiek pieņemts būvatļaujas izsniegšanas procesā un kas pats par sevi nerada tiešas tiesiskas sekas. Tātad ar būvprojekta akceptu netiek dota arī atļauja daļēji uzsākt būvdarbus (daļēja atļauja). Līdz ar to ar būvprojekta akceptu netiek sasniegts iesniedzēja mērķis – iegūt tiesības uzsākt būvdarbus. Vispārīgo būvnoteikumu (Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112) 38. un 104.punkts noteic iesniedzēja tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgi atteikumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu un atteikumu akceptēt būvprojektu.

Minētie atteikumi ir pārsūdzami, jo tie ir galīgie lēmumi administratīvajā procesā. Tas ir, ja tiek pieņemts kāds no šiem atteikumiem, šis lēmums ir tiesības liedzošs, pamatojoties uz tiem, netiek pieņemti citi lēmumi. Turpretī, ja plānošanas un arhitektūras uzdevums tiek izsniegts un tiek akceptēts būvprojekts, iesniedzējs var pretendēt uz būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības uzsākt būvdarbus. Tādējādi būvprojekta akcepta atteikuma gadījumā minētais atteikums ir administratīvais akts (galīgais lēmums), bet būvprojekta akcepta gadījumā – starplēmums, kas pats par sevi nerada nekādas saistošas galīga rakstura tiesiskas sekas (proti, nedod tiesības uzsākt būvniecību).

Minētā lēmuma tiesiskums var tikt izvērtēts būvatļaujas apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gaitā. Pretēja tiesiskā regulējuma gadījumā (ja būvniecības procesā katrs no pieņemtajiem lēmumiem varētu tikt apstrīdēts un pārsūdzēts) būvniecības ieceres īstenošana būtu nesamērīgi laikietilpīga un faktiski neiespējama. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka būvprojekta „Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Rīgā, Briežu ielā gr.68/gr.257/A”/” akcepts ir starplēmums SIA „Mamma Mia” ierosinātajā būvniecības procesā, kas nav atzīstams par administratīvo aktu, un līdz ar to nav pārsūdzams tiesā atsevišķi no administratīvā procesa galīgā lēmuma.

Tādējādi akcepts izvērtējam vērtējot būvatļauju Nr.24-Z. [12] Pieteicēja uzskata, ka atbildētājs nepamatoti ir akceptējis būvprojektu un izsniedzis būvatļauju, neizvērtējot viņas tiesību aizskārumu, kas rodas apbūvējot par labu viņas īpašumam nodibināto servitūtu ar betona sienu un autostāvvietu. Tāpat atbildētājs nav ņēmis vērā, ka realizējot akceptēto būvprojektu viņai tiks liegta vai traucēta iespēja pieslēgties pie inženierkomunikācijām (gāzes vada), kas ir pretrunā ar Būvniecības likuma 14.panta pirmo un otro daļu. [13] Izvērtējot šos pieteicējas argumentus, tiesa tos atzīst par nepamatotiem turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Būvniecības likuma 14.panta pirmā daļa, kā uz to norādījusi pieteicēja, nosaka, ka inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem. Tomēr, izvērtējot lietas apstākļus, tiesa nekonstatē, ka atbildētājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kaut kādā veidā liegtu vai traucētu pieslēgties inženierkomunikācijām.

No lietas materiāliem redzams, ka būvatļauja ir izsniegta SIA „Mama Mia”, kura administratīvajā lietā ar tiesas lēmumu ir pieaicināta kā trešā persona (APL 28.pants - privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var skart tiesas spriedums). Būvatļauju tiesā ir pārsūdzējis kaimiņš, un pieteikums ir pamatots ar šīs privātpersonas īpašumtiesību aizskārumu – ar nākotnē iespējamu apgrūtinājumu pieslēgties inženierkomunikācijām (gāzes vadam). Atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 2.punktam būvatļauja ir Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus un pasūtītājam vai būvētājam būvatļauja jāsaņem pirms būvdarbu uzsākšanas (likuma 13.panta pirmā daļa).

Būvatļauja Nr.24-Z (lietas 18.lapa) trešajai personai ir izsniegta daudzdzīvokļu mājas 1.kārtas būvniecībai. Izpētot būvatļaujai pievienoto projektu (lietas 19.lapa), redzams, ka projekta realizācija ir sadalīta divās kārtās. Būvprojekta 1.kārta un būvatļauja Nr.24-Z, kas izsniegta tieši un tikai 1.kārtas būvniecības veikšanai, vispār neparedz iespēju uzsākt autostāvvietas izbūvi. Izpētot būvprojektu un būvatļauju Nr.24-Z, secināms, ka daudzdzīvokļu mājas būvniecība notiek tajā zemesgabala daļā (skatīt lietas 19.lapā – mājas būvniecības teritorija apvilkta ar zaļu krāsu), kuras apbūve nekādā veidā nav saistīta ar to zemesgabala daļu (skatīt turpat 19.lapā – strīdīgā autostāvvietas un gāzes vada būvniecības teritorija apvilkta ar dzeltenu krāsu), caur kuru O.Č. vēlas pieslēgties pie inženierkomunikācijām.

Kā to tiesas sēdē apliecināja atbildētāja pārstāvis un trešā persona, SIA „Mama Mia” nav izdota būvatļauja autostāvvietas izbūves uzsākšanai un autostāvvietas izbūve nekādā veida ar komunikācijām vai konstrukcijām nav sasaistīta ar daudzdzīvokļu māju un tās būvniecību.

Ievērojot konstatēto, tiesa atzīst, ka būvatļauja Nr.24-Z un uz tās pamata veiktie būvdarbi nekādā veidā neaizskar un neapgrūtina O.Č. tiesības nākotnē pieslēgties pie inženierkomunikācijām caur SIA „Mama Mia” piederošo zemesgabalu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/. Attiecībā par apgrūtinājumu izmantot par labu pieteicējas nekustamajam īpašumam nodibināto servitūtu, tiesa konstatē, ka par minētā servitūta izvietojumu pieteicējas un trešās personas starpā pastāv strīds par servitūta izvietojumu kalpojošajā (SIA „Mamma Mia” piederošajā) nekustamajā īpašumā. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.C3041312 O.Č. prasība par ceļa servitūta sakārtošanu un par pienākuma uzlikšanu nelikt šķēršļus servitūta izmantošanā noraidīta. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģijas 2007.gada 15.jūnija lēmumu nolemts kasācijas tiesvedību, pēc O.Č. iesniegtās kasācijas sūdzības, izbeigt. Līdz ar to par nepamatotām ir atzīstamas arī pieteicējas norādes par servitūta izvietojumu. Vienlaikus arī konstatējams, ka strīds par servitūta izvietojumu attiecas uz to SIA „Mama Mia” piederošo zemesgabalu ar kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/ daļu, kuras apbūve ar būvatļauju Nr.24-Z un akceptēto būvprojektu nav paredzēta. [14] Ievērojot konstatēto, tiesa atzīst, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2006.gada 6.aprīļa lēmums Nr.A-DA-06-1538-ap daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums atcelt būvprojekta akceptu un apturēt būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai uz zemes gabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par šī lēmuma atcelšanu ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, 289.- 290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt O.Č. pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2006.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.A-DA-06-1538-ap atcelšanu daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums atcelt būvprojekta akceptu un apturēt būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai uz zemes gabala ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS