Court partially allowed eviction claim against tenant D but dismissed claim against co-tenant C due to lack of evidence.

ECLI:LV:RIRT:2021:0921.C33383218.14.S

Lietas Nr. C33383218

Lietas arhīva Nr.C-0125-21/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 21.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Viļumsone

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu, izlikšanu no

nekustamā īpašuma un zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja/pers. A/ 2018.gada 19.martā cēlusi tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma atzīšanu par spēkā

neesošu, izlikšanu no nekustamā īpašuma un zaudējumu piedziņu.

Prasības pamatojumam norādīti šādi apstākļi:

2003.gada 3.janvārī Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/nostiprinātas /pers. B/ īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no

nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/. Ar Jūrmalas tiesas 2006.gada 24.maija spriedumu lietā Nr.C17100105, kas stājies likumīgā spēkā

2006.gada 28.jūnijā, noteikta kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas un palīgceltnes /adrese/, lietošanas kārtība, nododot atbildētāja /pers. B/ lietošanā

telpas dzīvojamā mājā ar Nr.8; 9; 10; 11; 12 un telpu palīgceltnē Nr. 1.

Veicot izpildu darbības lietā par nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu no atbildētāja /pers. B/, zvērināta tiesu izpildītāja A.Augustova

/datums/oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēja sludinājumu par atbildētājam /pers. B/ piederošo nekustamā īpašuma /adrese/, 1/2 domājamo

daļu pārdošanu izsolē. /pers. A/ piedalījās izsolē uz minēto nekustamo īpašumu un nosolīja to par cenu 20 700 euro.

Ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2017.gada 30.janvāra lēmumu apstiprināts 2016.gada 15.novembra akts Nr.00409/2016-

AKT par /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, pārdošanu izsolē, nostiprinot nekustamo īpašumu uz ieguvējas

prasītājas /pers. A/ vārda. Ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2017.gada 15.novembra lēmumu, pamatojoties uz Jūrmalas tiesas 2006.gada 24.maija

spriedumu lietā Nr.C17100105, zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietošanas kārtība ar otras ½ domājamās daļas kopīpašnieci /pers. E/.

/pers. B/ centies aizkavēt nekustamā īpašuma nokļūšanu prasītājas īpašumā.

Apmeklējot iegādāto nekustamo īpašumu, prasītāja personīgi pārliecinājusies, ka /pers. B/ un /pers. C/ turpina dzīvot prasītājai piederošajā

nekustamajā īpašumā. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā 2017.gada 14.septembrī notikusi formāli, atbildētāji nekustamo īpašumu neatbrīvoja.

Kopš 2017.gada 14.septembra /pers. B/ un /pers. C/ īpašumā turpinājuši dzīvot, tur atradusies viņu iedzīve, deklarēta viņu dzīves vieta. Saskaņā ar

publiski pieejamo informāciju, /pers. D/ nav deklarēta prasītājai piederošajā nekustamajā īpašumā, tādējādi, secināms, ka viņa nav noslēgusi īres līgumu

ar mērķi šajā dzīvesvietā būt sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. 2017.gada 11.novembrī prasītāja nosūtījusi /pers. D/ vēstules uz

/adrese/, un deklarēto dzīves vietu /adrese A/, ar lūgumu atbrīvot nekustamo īpašumu, vēstules nesasniedza adresātu. 2013.gada 18.aprīļa īres līgums ar

/pers. D/ ir fiktīvs, noslēgts vienīgi nolūkā nodrošināt /pers. B/ un /pers. C/ ar dzīvesvietu prasītājai piederošajā nekustamajā īpašumā. /pers. B/ nav

reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kas saņem ienākumus no īres maksas, viņam piešķirts trūcīgas personas statuss.

/pers. B/ un viņa laulātā /pers. C/ prasītājai piederošajā nekustamajā īpašumā ir uzturējušies bez tiesiska pamata.

Nekustamo īpašumu prasītāja iegādājusies ar nolūku to izīrēt, lai gūtu ienākumus savas ģimenes vajadzībām. Iegādājoties nekustamo īpašumu, tā

aprakstā netika norādīts, ka nekustamais īpašums ir izīrēts trešajām personām. Piesakoties nekustamā īpašuma izsolei, no nekustamā īpašuma vērtējuma

neizrietēja, ka nekustamajā īpašumā būtu veikta nelikumīga būvniecība. Vēršoties Jūrmalas pilsētas domē, prasītāja saņēma Pilsētplānošanas nodaļas

atbildi, ka dzīvojamā ēkā /adrese/, veikta nelikumīga būvniecība. Lai legalizētu nelikumīgo būvniecību, prasītāja noslēdza līgumu ar SIA “DESIGN M”

par dzīvojamās mājas pārbūves būvprojekta izstrādi. Projekta izmaksas aprēķinātas 1850 euro apmērā, prasītāja apmaksājusi avansa maksājumu 680

euro apmērā.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājai zaudējumus 4604,09 euro kopsummā, kas sastāv no: izdevumiem par SIA “City Real

Estate ??m??n?” pakalpojumu apmaksu 302,50 euro, atrautās īres maksas par laiku no 2017.gada 26.jūnija līdz 2017.gada 13.martam 2201,24 euro,

nekustamā īpašuma nodokļa par 2017.gadu 67,56 euro, nekustamā īpašuma nodokļa par 2018.gada 1.ceturksni 13,39 euro. Kopējā no atbildētājiem

solidāri piedzenamā summa - 2584,69 euro. Zaudējumu apmērs, ko lūgts piedzīt no /pers. B/: 169,40 euro, kas samaksāti SIA “/Nosaukums A/” par

/datums/nodrošinātajiem krāvējiem un kravas automašīnu nolūkā izvest /Uzvārds/ ģimenei piederošās mantas, 1850 euro, kas maksājami SIA

“/Nosaukums B/” par dzīvojamās mājas pārbūves būvprojekta izstrādi nelikumīgās celtniecības legalizācijai.

Prasības normatīvajam pamatojuma norādīts Civillikuma l.,5., 927., 1036. - 1039., 1403 - 1404., 1469., 1470., 1635., 1674., 1770.-1779.pants,

likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants.

Prasībā sākotnēji lūgts:

- atzīt 2013.gada 18.aprīlī starp /pers. B/ un /pers. D/ noslēgto īres līgumu par spēkā neesošu;

- ievest prasītāju nekustamā īpašuma /adrese/, valdījumā, vienlaikus izliekot /pers. B/, /pers. C/, un /pers. D/, no nekustamā īpašuma /adrese/, kopā

ar visām no viņiem atkarīgām personām un viņiem piederošām mantām, kā arī jebkurām citām personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas;

- piedzīt no /pers. B/, /pers. C/, un /pers. D/, solidāri zaudējumus 2584,69 euro;

- piedzīt no /pers. B/ zaudējumus 2019,40 euro;

- piedzīt no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, solidāri visus tiesāšanās izdevumus;

- noteikt prasītājai tiesības saņemt no /pers. B/, /pers. C/, un /pers. D/ likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.marta lēmumu atteikts pieņemt prasību daļā par /pers. A/ ievešanu nekustamā īpašuma /adrese/ valdījumā.

No Tiesu informatīvās sistēmas datiem izriet, ka atbildētājs /pers. B/ /datums/ir miris. Lietā konstatēts, ka nav atbildētāja tiesību pārņēmēja.

Ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 12.maija lēmumu tiesvedība daļā pret /pers. B/ par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu, izlikšanu no

nekustamā īpašuma un zaudējumu piedziņu izbeigta.

[3] Prasītāja/pers. A/ rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka prasību par /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamās telpas neuztur, jo /pers. C/ šobrīd

prasītājai piederošajā nekustamajā īpašumā nedzīvo. Prasītāja uztur prasību par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un par solidāro zaudējumu

piedziņu no /pers. C/ un /pers. D/ 2584,69 euro apmērā, kas nodarīti ar atbildētāju saskaņotām darbībām, liedzot prasītājai ievietoties iegādātajā

nekustamajā īpašumā. Prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošu īres līgumu, piedzīt no abām atbildētājām solidāri tiesas izdevumus proporcionāli prasības

summai, bet no atbildētājas /pers. D/ - valsts nodevu par prasījumu atzīt īres līgumu par spēkā neesošu. Atbildētāja/pers. C/ uz 2018.gada 19.aprīļa

noslēgtā pirkuma līguma pamata iegādājusies dzīvokļa īpašumu /adrese B/, Ventspilī, īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2018.gada 26.aprīlī.

Nekustamais īpašums iegādāts, izmantojot naudas līdzekļus, kas /pers. B/ tika izmaksāti par nekustamā īpašuma /adrese/, pārdošanu izsolē, citu līdzekļu

nav bijis, /pers. B/ un /pers. C/ bija piešķirts trūcīgas personas statuss. Prasītāja lūgusi prasību apmierināt norādītajā apmērā, nosakot tiesības saņemt no

atbildētājām /pers. C/ un /pers. D/ likumiskos procentus par visu laiku līdz sprieduma izpildei.

[4] Atbildētāja/pers. C/ rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka prasība ir nepamatota turpmāk norādīto apstākļu dēļ:

Līdz brīdim, kad īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma /adrese/ ½ domājamo daļu izsoles rezultātā ieguva prasītāja, nekustamā īpašuma ½

domājamā daļa piederēja /pers. C/ laulātajam /pers. B/. Mājoklī /adrese/, atbildētāja iemitināta, deklarējot savu dzīves vietu kā /pers. B/ laulātā. /pers. B/

minēto nekustamo īpašumu mantoja no saviem vecākiem, un saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 3.punktu, tā atzīstama par laulātā atsevišķo

mantu. /pers. C/ kā nekustamā īpašuma īpašnieka /pers. B/ laulātajai netika prasīta piekrišana noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. D/, un uz

viņu nevar attiecināt prasījuma tiesības par zaudējumu piedziņu, pamatojoties uz faktu, ka prasītājai nav bijusi iespēja lietot mājokli, jo minētajā mājoklī

saglabāta atbildētājas deklarētā dzīves vieta. Pēc īpašuma atsavinājuma izsolē, atbildētāja mājīpašumā uzturējās, ciemojoties pie /pers. D/. Prasītāja nav

iesniegusi pierādījumus, ka pēc īpašuma tiesību iegūšanas viņa būtu noslēgusi Dzīvojamās telpas īres līgumu ar konkrētu personu par konkrētu atlīdzības

maksu, reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, lai izīrētu savu dzīvojamo platību, nav iesniegusi ziņas par Valsts

ieņēmumu dienestā 2017.gadā reģistrētu Dzīvojamās telpas īres līgumu par īpašumu /adrese/, starp prasītāju un īrnieku. Lūdzot piedzīt no atbildētāja

neiegūto peļņu, prasītājai bija jāiesniedz aprēķinu, ievērojot veiktos izdevumus un nomaksāto ienākuma un sociālo nodokli.

/pers. C/ kā mājas iemītniece nevar uzņemties atbildību par /pers. B/ un /pers. E/ nekustamajā kopīpašumā veikto patvaļīgo būvniecību. Nekustamā

īpašuma /adrese/ kopīpašnieki ar abpusēju piekrišanu likumā noteiktā kārtībā ver veikt ēkas un telpu pārplānošanu vai zemes gabala apbūvi. Lietas

materiālos nav pierādījumu, ka nekustamā īpašuma pārplānošanu vai pārbūvi būtu veikusi /pers. C/. Prasītājas pienākums, lūdzot piedzīt zaudējumus no

atbildētājas, ir pienākums pierādīt atbildētājas prettiesisko darbību vai bezdarbību, vainu, cēlonisko sakaru ar sekām. Attiecībā uz atbildētāju nav

sastādīts Administratīvā pārkāpuma protokols par patvaļīgu būvdarbu veikšanu objektā /adrese/. Nav konstatēts, kad un kas tos veikusi. Līguma

Nr.1001181 noslēgšana 2018.gada 10.janvārī „Par dzīvojamās ēkas pārbūves būvprojektu” un tā 2.1.punktā pielīgtās pakalpojuma summas 1850 euro

norāde nevar būt par pamatu, lai piedzītu to kā zaudējumus. Nav pierādīts, ka šāda samaksa ir veikta, ēkas tehniskais projekts ir izstrādāts, veikti

projektēšanas darbi, saņemta būvatļauja un ēka nodota ekspluatācijā, sastādot aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, jo tikai pēc tam rodas tiesisks

pamats izmantot ēku peļņas gūšanai, ekspluatēšanai un īres līguma noslēgšanai. Dzīvojamā mājā /adrese/, bija konstatēta patvaļīgā būvniecība un tas

prasītājai bijis zināms. Līdz patvaļīgās būvniecības seku novēršanai un būves nodošanai ekspluatācijā prasītājai nebija tiesību nodot šo mājokļa daļu īrē

ienākumu gūšanai. Par patvaļīgās būvniecības faktu atbildīgi nekustamā īpašuma kopīpašnieki /pers. B/ un /pers. E/.

Prasītājai pirms izsoles bija iespējams apskatīt īpašumu dabā, pārliecināties par īpašuma faktisko un tiesisko stāvokli, prasītājai bija zināms īpašuma

stāvoklis, līdz ar to visu iespējamo zaudējumu risku par īpašuma iespējamiem trūkumiem uzņēmās prasītāja.

Juridiskās palīdzības administrācija 2021.gada 4.jūnijā pieņēmusi lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu /pers. C/ kā

trūcīgai personai. /pers. C/ lūgusi atbrīvot viņu no tiesas izdevumus samaksas, ja tiek konstatēts, ka kāds no prasījumiem daļā pret viņu ir apmierināms.

Prasītāja neuztur pret /pers. C/ prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas, jo atbildētāja to ir atbrīvojusi un šajā prasījuma daļā no atbildētājas nav

piedzenami tiesāšanās izdevumi par labu prasītājai.

[5] Rakstveida procesā izskatot lietu, tiesa izvērtē lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus. Lietas izskatīšana rakstveida procesā neierobežo

pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības. Lietā nav konstatēti apstākļi, kurus iespējams noskaidrot vienīgi izskatot lietu mutvārdu procesā.

Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka ir nepieciešama lietas izskatīšana tiesas sēdē. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta

pirmo daļu, civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu

vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmajai daļai, civillietas izskatīšana noteikta

rakstveida procesā, dodot pusēm laiku papildus paskaidrojumu un lūgumu iesniegšanai tiesā.

Izvērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka konkrētās civillietas izskatīšana ir iespējama rakstveida procesā, tādējādi nodrošinot valstī noteikto

piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai ievērošanu, kā arī vienlaikus nodrošinot tiesas darba nepārtrauktību lietu izskatīšanā un lietas

dalībnieku tiesību uz savlaicīgu lietu izskatīšanu ievērošanu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, prasības pieteikumā un rakstveida paskaidrojumos izteiktos argumentus un apstākļus, rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasības daļā par /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamās telpas ar visām viņai piederošām mantām un citām personām bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas - tiesvedība ir izbeidzama; prasība daļā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu starp /pers. B/ un /pers. D/ un par

/pers. D/ izlikšanu no dzīvojamās telpas ar visām viņai piederošām mantām un citām personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ir atzīstama par

pamatotu un apmierināma, prasība daļā zaudējumu solidāru piedziņu pret /pers. C/ un /pers. D/ ir noraidāma.

[7] Prasītājas/pers. A/ 2021.gada 31.maija papildus paskaidrojumos norādīts, ka prasību daļā par izlikšanu no dzīvojamās telpas ar visām viņiem

piederošām mantām, kā arī jebkurām citām personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas pret atbildētāju /pers. C/ neuztur, jo atbildētāja /pers. C/

šobrīd prasītājai piederošajā nekustamajā īpašumā nedzīvo.

Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktu ir tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Minētais nav pretrunā ar likumu, neaizskar citu personu tiesības un intereses, līdz ar to prasītājas atteikšanās no prasības ir atzīstama par pamatotu

un tiesvedība prasības daļā pret /pers. C/ par izlikšanu no dzīvojamās telpas izbeidzama, izskaidrojot lietas izbeigšanas procesuālās sekas, proti, ka

prasītājam atkārtota griešanās tiesā strīdā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[8] Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2017.gada 30.janvāra lēmumu lietā Nr.C61062116 ir apstiprināts 2016.gada

15.novembra akts Nr.00409/069/2016-AKT, par atbildētājam /pers. B/, piederošā nekustamā īpašuma – ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma

/adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, pārdošanu izsolē.

Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017.gada 30.janvāra lēmumu lietā Nr.C61062116 ½ domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /adrese/, ir nostiprinātas uz ieguvējas prasītājas /pers. A/ vārda, un dzēstas visas uz izsolē pārdotās ½ domājamo daļu ierakstītās parādu

saistības un aizliegumu atzīmes un noteikts /pers. A/ ievest valdījumā uz izsolē pārdoto nekustamo īpašumu.

[9] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Lietā nav strīda par to, ka /datums/tika izsludināta atbildētājam /pers. B/ piederošās ½ domājamās daļas nekustamā īpašuma /adrese/, izsole.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” /datums/laidienā Nr./numurs/ publicēts Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja A.Augustova

sludinājums par atbildētājam /pers. B/ piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma - /adrese/, kadastra Nr./numurs/, pārdošanu izsolē.

Norādot, ka sākumcena ir 19 700 euro, izsoles solis 1 000 euro. Izsole sāksies 2016.gada 14.oktobrī un noslēgsies 2016.gada 14.novembrī plkst.

13.00.

Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017.gada 30.janvāra lēmumu lietā Nr.C61062116 apstiprināts 2016.gada 15.novembra

akts Nr.00409/069/2016-AKT par atbildētājam /pers. B/ piederošā ½ domājamās daļas nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas

ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, pārdošanu izsolē.

Ar minēto lēmumu ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, nostiprinātas uz ieguvējas prasītājas /pers. A/ vārda, un dzēstas visas uz

izsolē pārdotās ½ domājamo daļu ierakstītās parādu saistības un aizliegumu atzīmes, prasītāja ievesta valdījumā uz izsolē pārdoto nekustamo īpašumu.

No Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/noraksta redzams, ka ½ domājamo daļu

no nekustamā īpašuma /adrese/, pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada 30.janvāra lēmuma lietā Nr.C61062116,

2017.gada 24.maijā nostiprinātas uz prasītājas /pers. A/ vārda. Atbilstoši zemesgrāmatas II daļas 2.iedaļas 3.1.atzīmei noteikta kopīpašnieku nekustamā

īpašuma lietošanas kārtība. Savukārt 3.2. un 3.3.atzīme nosaka, ka /pers. E/ lietošanā ir telpas dzīvojamā mājā, kas apzīmētas ar Nr.1; 2; 3; 4; 5; 6; 7,

kā arī telpu palīgceltnē Nr.2. Lietošanas kārtība noteikta ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2006.gada 7.jūnija spriedumu lietā Nr.C17100105.

Atbilstoši 2017.gada 25.maija paziņojumam par pienākumu izpildīt nolēmumu Rīgas apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs Roberts Kučinskis,

informējis prasītāju, atbildētāju /pers. B/ un /pers. E/ par pienākumu labprātīgi atbrīvot nekustamo īpašu /adrese/, ne vēlāk kā līdz 2017.gada 27.jūnijam.

Ja nolēmums netiks pildīts, tas tiks izpildīts piespriedu kārtā un ievešana valdījumā notiks 2017.gada 28.jūnijā plkst.12.00.

Rīgas apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs Roberts Kučinskis 2017.gada 7.septembrī sagatavojis paziņojumu par atkārtotu ievešanu nekustamā

īpašuma valdījumā, ar kuru informējis prasītāju, atbildētājus /pers. B/, /pers. D/ un /pers. E/, ka 2017.gada 14.septembrī plkst.12.00 notiks atkārtota

ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

2017.gada 14.septembra aktā Nr.159 par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā norādīts, ka atbildētājs /pers. B/ durvis atver labprātīgi un

ievešana nekustamā īpašuma valdījumā notiek atbildētāja /pers. B/ klātbūtnē un visa atbildētājam un citām ar atbildētāju dzīvojošām personām piederošā

manta (bez apskates) tiek nodota atbildētājam, kuru ieceļ arī par tā glabātāju.

Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Roberta Kučinska 2017.gada 14.septembra aktā Nr.160 norādīts, ka īpašuma durvis atver persona,

kura stādās priekšā kā atbildētāja /pers. D/ un uzrāda 2013.gada 18.aprīļa dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju /pers. B/. Īpašumā

atrodas atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/, atbildētāja /pers. D/ norāda, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ pie viņas ciemojas. Īpašumam tiek nomainītas

ārdurvju atslēgas, kuras atrodas pie prasītājas un atbildētājas /pers. D/. Nekustamais īpašums tiek nodots prasītājai. Prasītāja ir izteikusi pretenziju

saistībā ar to, ka īpašumā tiek atstāti atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/.

Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Roberta Kučinska 2017.gada 14.septembra aktā Nr.161 norādīts, ka veicot izpildu darbības saistībā

ar prasītājas ievešanu valdījumā, klātesošais atbildētājs /pers. B/ un kopā ar viņu mājā dzīvojošā /pers. C/, saskaņā ar Civilprcesa likuma 620.6panta otro

daļu, tiek uzaicināti atbrīvot nekustamo īpašumu. Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ atsakās atstāt nekustamo īpašumu, klātesošie Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas pārstāvji atsakās ietekmēt atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ izlikšanu no īpašuma norādot, ka viņi nodrošina tikai sabiedrisko

kārtību.

Atbilstoši 2013.gada 18.aprīļa dzīvojamo telpu īres līgumam, atbildētājs /pers. B/ kā izīrētājs un /pers. D/ kā īrniece noslēguši līgumu, atbilstoši

kuram izīrētājs izīrē un īrniece īrē mājas /adrese/, ½ domājamo daļu, ar īres maksu 20 lati mēnesī, ja izīrētājs turpina dzīvot dzīvoklī un 50 lati mēnesī, ja

īrniece dzīvoklī dzīvo vienpersoniski.

Lietā nav strīda un tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir iegādājusies izsolē ½ domājamo daļu no minētā nekustamā īpašuma.

Pie norādītajiem apstākļiem pastāv strīds par to, vai minētais īres līgums ir patiess vai tam ir fiktīva darījuma pazīmes ar nolūku neatbrīvot

dzīvojamās telpas un kavēt prasītāju ievest nekustamā īpašuma valdījumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 610.panta pirmās daļas 8.punktu, izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu

pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

Atbilstoši Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada 30.janvāra lēmumā par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu nav

norādīts, ka izsoles akts saturētu šādas norādes, līdz ar to izsoles akts ar minēto lēmumu ir apstiprināts. Prasītāja pērkot nekustamo īpašumu, nevarēja

zināt par noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1403.pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

Civillikuma 1415.pants nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta

uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

Prasības pieteikumā un prasītājas papildus paskaidrojumos norādīts, ka kopš 2017.gada 14.septembra atbildētāju /pers. D/ nav satikusi, kas

prasītājai rada pārliecību, ka īres līgums ir fiktīvs un sastādīts vienīgi nolūkā nodrošināt atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ iespēju uzturēties prasītājai

piederošajā nekustamajā īpašumā.

No VMIS reģistra datiem izriet, ka /pers. D/ nav deklarējusies prasītājas nekustamajā īpašumā. No minētā izriet, ka atbildētāja nav noslēgusi īres

līgumu ar mērķi šajā dzīvesvietā būt sasniedzama likumā noteiktajā kārtībā.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 28.jūlija lēmumā Nr.8.1-20/178 par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu norādīts, ka no atbildētājiem

saņemta informācija, ka /pers. B/ un /pers. C/ deklarētā dzīvesvieta ir viņu faktiskā dzīvesvieta, kur viņi joprojām dzīvo, citas dzīvesvietas viņiem nav.

Atbildētājs/pers. B/ kopš 1991.gada 25.februāra nekustamo īpašumu ir deklarējis kā savu dzīvesvietu, bet atbildētāja /pers. C/ kopš 2003.gada 14.jūlija

deklarējusi kā savu dzīvesvietu, norādot tiesisko pamatu - laulību ar atbildētāju /pers. B/. Jūrmalas pilsētās domes 2017.gada 28.jūlija lēmumā ir

konstatēts, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ joprojām dzīvo nekustamajā īpašumā un ir sasniedzami tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 9.oktobrī lēmumā Nr.8.1-20/246 par dzīvesvietas ziņu anulēšanu, konstatēts, ka kopš iepriekšējā lēmuma

pieņemšanas, faktiskie apstākļi konkrētajā lietā būtiski nebija mainījušies, atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ nebija atbrīvojuši dzīvojamo platību un

joprojām dzīvoja deklarētājā dzīvesvietā.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018.gada 5.marta izziņai adresē /adrese/, bijušas reģistrētas personas: /pers. E/ kopš 1993.gada

11.janvāra, /pers. F/, kopš 1998.gada 9.augusta, /pers. C/, kopš 2003.gada 14.jūlija un /pers. B/, kopš 1991.gada 25.februāra.

No Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām neizriet, ka atbildētāja /pers. D/ dzīvo strīdus

nekustamajā īpašumā atbilstoši 2013.gada 18.aprīļa dzīvojamās telpas īres līgumam.

Atbildētāja/pers. D/ nav sniegusi paskaidrojumus par celto prasību.

No pievienotajiem pierādījumiem un atbildētājas /pers. C/ sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesai pie minētājiem apstākļiem ir pietiekams pamats

izdarīt secinājumu par īres līguma fiktīvo dabu un to, ka tas noslēgts ar nolūku nodrošinātu atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ iespējas lietot nekustamo

īpašumu, kā arī radīt šķēršļus prasītājas iespējai faktiski izmantot savu nekustamo īpašumu.

Civillikuma 1438.pants nosaka, ka, ja griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku, ja vien ar to nav saistīts prettiesīgs trešās

personas maldinājums. Līdz ar to, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas,

tāpēc darījums ir nederīgs jeb absolūti spēkā neesošs no noslēgšanas brīža.

Pie šādiem apstākļiem, pamatojoties uz Civillikuma 1415.pantu, ir pamats atzīt par spēkā neesošu 2013.gada 18.aprīlī noslēgto dzīvojamo telpu

īres līgumu starp atbildētājiem /pers. B/ un /pers. D/.

[10] Prasībā lūgts izlikt atbildētāju /pers. D/ no nekustamā īpašuma /adrese/, kopā ar visām no viņiem atkarīgām personām un viņiem piederošām

mantām, kā arī jebkurām citām personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Pirms prasības iesniegšanas tiesā strīdus dzīvoklī, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018.gada 5.marta izziņu, bija reģistrētas 4

personas – /pers. E/, /pers. F/, /pers. C/ un /pers. B/.

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 6.pantu, dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas

īres līgums, bet apakšīrniekam — rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

Atzīstot īres līgumu par spēkā neesošu, vienlaicīgi atzīstams, ka atbildētāja /pers. D/ nekustamajā īpašumā ievietojusies bez tiesiska pamata, līdz ar

to ir konstatējams pamats /pers. D/ izlikšanai no nekustamā īpašuma, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 6.pantu.

[11] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājām /pers. C/ un /pers. D/ solidāri prasītājas /pers. A/ labā zaudējumus 2584,69 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Atbilstoši

juridiskajā literatūrā paustajām un Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-143 paustajām

judikatūras atziņām, Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma

1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb

atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu

esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Judikatūrā pausts viedoklis, ka, lai apmierinātu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie

priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKC-83/2013), un primārais lietā noskaidrojamais jautājums

ir par zaudējumu esamības faktu un to apmēru (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta spriedums lietā Nr.SKC-376/2011).

Atbilstoši Civillikuma 1772.pantam, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Sagaidāmās peļņas atrāvuma (zudušā labuma, negūtās peļņas) apmēra noteikšana balstās galvenokārt uz ekonomiskiem aprēķiniem, ņemot vērā

dažādus faktorus, kas var palielināt vai samazināt peļņu konkrētos apstākļos. Jēdzienu „negūtā peļņa” nedrīkst jaukt ar jēdzienu „negūtie ienākumi”. [..]

(Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.

Rīga: Mans Īpašums, 2000, 268.– 269.lpp.). Citiem vārdiem, sagaidāmās peļņas atrāvums ir lielums, kas raksturo pietiekami droši paredzamas peļņas

samazinājumu sakarā ar tiesību aizskārumu (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018.,

206.lpp.).

Kritēriji, pēc kuriem novērtējams sagaidāmās peļņas atrāvuma apmērs noteikti Civillikuma 1787.pantā, kuram atbilstoši, aprēķinot atrauto peļņu,

nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz tiesisku pierādījumu pa ticamības pakāpei, ka šāds

pametums cēlies, tieši vai netieši, no tās darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums nodarīts.

Kā izriet no minētās normas vārdiskā formulējuma, prasītājai ar pārliecinošiem pierādījumiem jāspēj pamatot gan to, ka tiesību aizskārums izraisījis

līdz tam pietiekami droši sagaidāmas peļņas samazinājumu, gan arī zaudējumu – atrautās peļņas – patieso apmēru. Savukārt tiesai ir pienākums pārbaudīt

šo pierādījumu ticamību un atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Civillietas materiāliem pievienota SIA “City Real Estate Company” atskaite par ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma tirgus īres maksu

2013.gada 18.aprīlī un 2017.gada 24.maijā, kurā norādīts, ka visiespējamākā īres maksa mēnesī 2013.gada 18.aprīlī atbildētāja /pers. B/ lietošanā

esošai domājamai daļai ir aptuveni 195 euro, savukārt 2017.gada 24.maijā prasītājai lietošanā esošajai domājamai daļai ir aptuveni 260 euro.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 6.septembra izziņai prasītāja laikā uz 2017.gada 24.maiju nav reģistrējusi saimnieciskās darbības

veidu – sava nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniegts nekustamā īpašuma /adrese/, izīrēšanas līgums.

Prasības pieteikumā un prasītājas papildu paskaidrojumos norādīts, ka prasītājai nodarītie zaudējumi sastāv no izdevumiem par īres maksas

aprēķinu un negūtās īres maskas peļņas atrāvuma, kas piedzenami no atbildētājiem, jo atbildētāju saskaņota darbība novedusi pie norādīto zaudējumu

radīšanas, liedzot prasītājai ievietoties iegādātajā nekustamajā īpašumā.

Aprēķinot atrauto peļņu negūtās īres maksas apmērā, prasītāja norāda, ka kopā par laika periodu no 2017.gada 26.jūnija līdz 2018.gada

13.martam, prasītāja, to izīrējot varētu gūt ienākumus 2201,24 euro apmērā, savukārt izdevumi par SIA “City Real Estate Company” pakalpojumu

apmaksu sastāda 302,50 euro, nekustamā īpašuma nodoklis par 2017.gadu 67,56 euro, nekustamā īpašuma nodoklis par 2018.gada 1.ceturksni

13,39 euro. Kopā 2503,77 euro.

Izvērtējot prasībā izteiktos iebildumus kopsakarā ar materiālo tiesību normām, kas reglamentē sagaidāmās peļņas atrāvumu, tiesa atzīst, ka

prasītājas iesniegtie pierādījumi par neiegūto īres maksu un izdevumiem par SIA “City Real Estate Company” pakalpojumiem, nav atzīstami par

pamatotiem.

No Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 6.septembra izziņas izriet, ka prasītāja nav Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kā izīrētāja, bez tam

dzīvoklī notikušās nelikumīgās būvniecības sekas nav novērstas, dzīvoklis nav pieņemts ekspluatācijā, tādējādi nevar tikt likumīgi izīrēts. No lietā

iesniegtajiem dokumentiem un sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka kopš prasītāja savā īpašumā ieguva nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, nav

secināms, ka prasītājai ir bijis ne vien nodoms, bet arī reāls pamats noslēgt īres līgumu, tajā pielīgstot īres maksu 260 euro mēnesī.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja šo prasījumu nav pierādījusi līdz tādai ticamības pakāpei, lai varētu atzīt par pierādītu negūtās peļņas atrāvuma

esamību.

Nav strīda, ka par nelikumīgās būvniecības veikšanu nekustamajā īpašumā bija atbildīgs tā iepriekšējais īpašnieks, savukārt iegūstot izsolē īpašuma

tiesības uz to, prasītāja pārņēma arī pienākumu rūpēties par īpašuma sakārtošanu atbilstoši likuma prasībām un nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par

savu īpašumu.

No lietā iesniegtajiem dokumentiem neizriet /pers. C/ un /pers. D/ vaina prasībā norādīto zaudējumu radīšanā, līdz ar to nepamatota ir prasība par

zaudējumu atlīdzības piedziņu no atbildētājām prasītājas labā.

[12] Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 24.jūlija lēmumu apmierināts prasītājas pieteikums par prasības nodrošināšanu, nolemts ierakstīt Ventspils

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A//1 ķīlas tiesības atzīmi 2584,69 euro apmērā /pers. C/ piederošajam īpašumam, kas atrodas /adrese

B/, Ventspilī, kadastra Nr./numurs A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums

saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Tā kā prasījums piedzīt no atbildētājām /pers. C/ un /pers. D/ solidāri zaudējumus 2584,69 euro ir noraidāms, tad ievērojot Civilprocesa likuma

140.panta sesto daļu, pastāv pamats atcelt prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 24.jūlija lēmumu, ierakstot Ventspils

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A//1 ķīlas tiesības atzīmi 2584,69 euro apmērā /pers. C/ piederošajam īpašumam, kas atrodas /adrese

B/, Ventspilī, kadastra Nr./numurs A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta septīto daļu, ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības

nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu noteikts prasības nodrošinājums – skaidras naudas līdzekļu apķīlāšana, kas atrodas pie /pers.

B/ dzīvesvietā /adrese/, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās 4604,09 euro apmērā. Ar Rīgas rajona tiesas

2021.gada 12.maija lēmumu tiesvedība lietā pret /pers. B/ ir izbeigta. Līdz ar to minētais prasības nodrošinājums ir atceļams.

[13] Atbildētāja/pers. C/ lūgusi atbrīvot viņu no tiesāšanās izdevumu apmaksas, ja kāds no prasījumiem tiks apmierināts.

Lietā iesniegts Juridiskās palīdzības administrācijas 2021.gada 4.jūnija lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu /pers. C/ kā

trūcīgai personai. No Valsts vienotās zemesgrāmatas reģistra datiem izriet, ka /pers. C/ pieder nekustais īpašums – dzīvoklis /adrese B/, Ventspilī,

kadastra numurs /numurs A/. Tiesu informatīvās sistēmas datu reģistros un lietā nav citu ziņu par atbildētājas materiālo stāvokli. Līdz ar to, izvērtējot

pieejamos datus par /pers. C/ materiālo stāvokli, nav atzīstams, ka /pers. C/ nespētu samaksāt ar spriedumu noteiktos maksājumus. Līdz ar to par

nepamatotu un noraidāmu atzīstams /pers. C/ lūgums par viņas atbrīvošanu no tiesas izdevumu apmaksas, ja kāds no prasījumiem tiks apmierināts.

[14] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Uz lietas izskatīšanas brīdi atbildētājs /pers. B/ bija miris un tiesvedība pret viņu izbeigta, bet /pers. C/ labprātīgi atstājusi prasībā norādīto

nekustamo īpašumu /adrese/, kurā pēc prasības iesniegšanas joprojām bija deklarēta, un tādējādi labprātīgi izpildījusi prasību pēc tās iesniegšanas tiesā.

No minētā izriet, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, valsts nodeva no /pers. C/ prasītājas labā ir piedzenama.

Prasība lietā tika uzturēta par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu, izlikšanu un zaudējumu 2584,69 euro piedziņu.

Prasība atzīstama par pamatotu un apmierināma daļā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu.

Prasītāja veikusi valsts nodevas samaksu 628,80 euro un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu 7,34 euro apmērā. Līdz ar to atbilstoši

iesniegtajiem maksājumu dokumentiem un prasības apmierinātajam apmēram no atbildētājām solidāri prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi par

samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 77,34 euro kopējā apmērā.

Lietā radušies procesuālie izdevumi 11,59 euro apmērā., līdz ar to no atbildētājām valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi daļā, kuru nesedz prasītājas samaksātā summa 7,34 euro, t.i., 1,12 euro no /pers. C/ un 1,13 euro no /pers. D/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai, ar lietas vešanu saistītos izdevumus, piespriež no atbildētāja prasītāja labā, ja prasība pilnībā

vai daļēji apmierināta.

Līdz ar to atbilstoši maksājumu dokumentiem no atbildētājām solidāri prasītājas labā piedzenami 180 euro izdevumi par zvērinātas advokātes

sanitas Slišānes veikto darbu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.marta lēmumu atteikts pieņemt prasību daļā par /pers. A/ ievešanu nekustamā īpašuma /adrese/ valdījumā.

Pārmaksāto valsts nodevu 70 euro prasītāja ir tiesīga lūgts atmaksāt, iesniedzot pieteikumu tiesā Civilprocesa likuma 37.panta kārtībā.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājām nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 140.panta sesto un septīto daļu, 189-193., 204.1pantu, 223.panta 4.punktu, 224.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Atzīt 2013.gada 18.aprīļa dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu starp /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods

/personas kods/, par spēkā neesošu.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošām mantām un citām personām no dzīvojamās telpas /adrese/, kadastra

Nr./numurs/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Izbeigt tiesvedību /pers. A/ prasības daļā par /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamās telpas ar visām viņai piederošām mantām, kā arī jebkurām citām

personām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Noraidīt /pers. A/prasību pret /pers. C/ un /pers. D/ par zaudējumu 2584,69 euro solidāru piedziņu no /pers. C/ un /pers. D/ un tiesību noteikšanu

saņemt likumiskos procentus no šīs summas.

Atcelt ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu noteikto prasības nodrošinājumu – skaidras naudas līdzekļu, kas atrodas pie /pers. B/

dzīvesvietā /adrese/, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšanu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās 4604,09 euro (četri tūkstoši seši simti četri euro un 9

centi) apmērā.

Atcelt ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 24.jūlija lēmumu noteikto prasības nodrošinājumu - Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs A//1 ķīlas tiesības atzīmi 2584,69 euro apmērā /pers. C/ piederošajam īpašumam, kas atrodas /adrese B/, Ventspilī, kadastra Nr./numurs

A/. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Noraidīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, lūgumu par viņas atbrīvošanu no tiesas izdevumu apmaksas, ja kāds no prasījumiem tiks

apmierināts.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, solidāri /pers. A/, personas kods /personas

kods/, labā tiesāšanās izdevumus 77,34 euro (septiņdesmit septiņi euro 34 centi), ar lietas vešanu saistītos izdevumus 180 euro (viens simts astoņdesmit

euro).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,13 euro (divi euro 13 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,12 euro (divi euro 12 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, Valsts kase, konta Nr.LV51TREL2190458019000.

Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un datus lietas identificēšanai.

Noteikt sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu un par personu un mantas izlikšanu no telpām labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu

termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas

rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2021.gada 21.septembra, apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese G.Viļumsone