Court orders management company to collect unpaid property management fees from individual owner.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the management company, ordering the individual owner to pay outstanding property management fees and related costs. The plaintiff successfully demonstrated the owner's legal obligation to pay for services rendered under the property management agreement. Consequently, the court decreed the full claim amount including interest and court expenses to be paid within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 2041. panta 2. daļa; Civillikuma 994., 1587., 1588., 1590., 1591., 1651., 1652. p. 3., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759. p. 1., 1763. p. 1., 1765. p. 1. daļa, 1828. pants; Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants: The court may order payment of property management fees and related costs when the owner fails to fulfill contractual obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0284-18/13
ECLI:LV:RVPT:2018:0418.C30593814.2.S
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2018.gada 18.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs
ar tiesas sēdes sekretāri K.Nikrus,
2018.gada 19.martā
Rīgā, Abrenes ielā 3
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un
sniegto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, un
k o ns t a t ē ja :
2014.gada 08.oktobrī tiesā saņemts prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2014.gada 06.oktobra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/
par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un sniegto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša S.Lorenca 2014.gada 15.oktobra lēmumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības
pieteikums atstāts bez virzības, nosakot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu līdz 2014.gada 14.novembrim lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.
Tiesneša lēmumā norādītie trūkumi tika novērsti 2014.gada 11.novembrī.
Lēmums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu tiesā tika pieņemts 2014.gada 12.novembrī.
Prasības pieteikumā ir norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
50.panta 7.daļu „Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļa īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas
objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi
privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce”.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“Purvciema Nami”), pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 7.jūnija lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu
apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” un 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-
11- 910-lī, (pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-81-lī) atrodas dzīvojamā māja
/adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja).
Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku, pamatojoties uz 2006.gada 11.maija pirkuma līgumu 2006.gada 18.maijā Atbildētājas īpašuma
tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese A/ un 3277/20820 kopīpašuma domājamajām daļām no Dzīvojamās mājas.
2006.gada 11.maijā starp Atbildētāju un Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Purvciema nami” tika noslēgts Dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.258 (turpmāk - Līgums). Prasītājs ir Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Purvciema nami”
saistību un tiesību pārņēmējs.
Līgums noteica, ka Prasītājs apņemas apsaimniekot un uzturēt kārtībā Dzīvojamo māju, savukārt Atbildētāja apņemas segt ar šo uzdevumu saistīto
izdevumu daļu, proporcionāli viņa dzīvokļa Nr. 7 kopējai platībai.
Saskaņā ar Līgumu Prasītājs pildīja un pilda savas saistības pret Atbildētāju, taču Atbildētāja nav samaksājusi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
maksu un nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
Atbildētājai ir sūtīti atkārtoti brīdinājumi par parāda samaksu, pēdējais brīdinājums nosūtīts 2014.gada 10.martā.
Atbildētāja arī pēc šī pieteikuma sūtītajiem brīdinājumiem nav griezusies pie Prasītāja, lai risinātu parāda jautājumu vai noslēgtu izlīgumu.
Pamatojoties uz 2014.gada 15.septembra rēķinu Nr. 19312585/14091, saskaņā ar pārvaldīšanas izdevumu, saņemto pakalpojumu maksājumu un
līgumsoda aprēķinu par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, Atbildētājas parāds par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
saņemtajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 2007.gada marta un (pastāvīgi pieaugot) līdz īpašuma tiesību izbeigšanās brīdim uz 2014.gada septembrī
veido kopējo prasības summu.
Atbildētājas parādsaistības sastāv no: pamatparāda EUR 3`572,52 (par periodu no 2011.gada aprīļa līdz 2014.gada septembrim) un līgumsoda
EUR 3`096,33, kas kopsummā sastāda EUR 6`668,85.
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksājumu un saņemto pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem un
aprēķiniem par augstāk norādīto periodu.
Līgumsods rēķināts no 2011.gada maija līdz 2014.gada augustam, ievērojot Līguma 3.7.punkta nosacījumus t.i. 0,2% no parāda summas par katru
kavēto dienu.
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Civillikuma 1071.panta, Latvijas Republikas likuma (zaudējis spēku 01.01.2011.) “Par dzīvokļa
īpašumu” 8.panta pirmās daļas, Latvijas Republikas 28.10.2010. likuma “Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta, Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma
“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītās daļas, 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma
maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks
daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas par
labu prasītājam maksu par Dzīvojamās mājas /adrese A/ pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem - pamatparādu EUR 3`572,52 un līgumsodu EUR
3`096,33, kopsummā EUR 6`668,85; noteikt Prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas;
piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
2015.gada 16.novembrī tiesā tika saņemts prasītāja 2015.gada 16.novembra prasības pieteikuma pieaugums un precizējums, kurā cita starpā
norādīts, ka Atbildētāja turpināja nepildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus - maksāt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ Atbildētājas parāds saskaņā ar 2015.gada 16.oktobra rēķinu Nr. 19312585/15101 un Piedzenamās summas
aprēķinu ir palielinājies un uz 2015.gada 1.novembri sastādīja: pamatparāds- EUR 4`756,21; līgumsods- EUR 3`283,00 (periods 01.05.2011. -
01.01.2015.); likumiskie procenti- EUR 201,05 (periods 01.01.2015. - 16.10.2015.), kopsummā- EUR 8`240,26.
Līgumsods aprēķināts, ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējā parāda summu un 2006.gada 11.maija Līguma 3.7.punkta nosacījumus par periodu
no 01.05.2011. - 01.01.2015.
Likumiskie procenti aprēķināti, ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējā parāda summu, un Civillikuma 1759., 1765.panta nosacījumus par periodu
no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 16.oktobrim.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, kā arī sākotnējo prasības pieteikumu, saskaņā ar Civillikuma 1651., 1716., 1759., 1765., 1779.pantu,
1652.panta trešo daļu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam pamatparādu EUR 4`756,21, līgumsodu EUR 3`283,00,
likumiskos procentus EUR 201,05, kopā- EUR 8’240,26, kā arī visus tiesāšanās izdevumus; atzīt Prasītajam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
2017.gada 08.novembrī tiesā tika saņemts prasītāja 2017.gada 06.novembra prasības pieteikuma pieaugums un precizējums, kurā cita starpā
norādīts, ka Atbildētāja turpināja nepildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus - maksāt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ Atbildētājas parāds saskaņā ar 2016.gada 16.decembra rēķinu Nr. 19312585 ir palielinājies un uz 2016.gada
28.novembri (īpašumtiesības izbeigtas) sastādīja: pamatparāds- EUR 5`915,59; līgumsods- EUR 591,56 (10% no pamatparāda) (periods 01.05.2011.-
01.01.2015.); likumiskie procenti- EUR 520,63 (periods 01.01.2015. - 27.11.2016.), kopā- EUR 7`027,78.
Līgumsods aprēķināts, ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējā parāda summu un 2006.gada 11.maija Līguma 3.7.punkta nosacījumus par periodu
no 01.05.2011. - 01.01.2015. Līgumsods samazināts līdz 10% no pamatparāda.
Likumiskie procenti aprēķināti, ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējā parāda summu, un Civillikuma 1759., 1765.panta nosacījumus par periodu
no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 27.novembrim.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, kā arī sākotnējo prasības pieteikumu, saskaņā ar Civillikuma 1651., 1716., 1759., 1765., 1779. pantu,
1652.panta trešo daļu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam pamatparādu EUR 5`915,59, līgumsodu EUR 591,56, likumiskos
procentus EUR 520,63, kopā- EUR 7`027,78, kā arī visus tiesāšanās izdevumus; atzīt Prasītajam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta noteikumiem tiesai nav sniegusi.
Atbildētāja uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradusies, uz tiesas sēdi atbildētāja tika aicināta atbilstoši Civilprocesa likuma 562.panta pirmās daļas
2.punkta noteikumiem- savlaicīgi, ar ierakstītu sūtījumu pa pastu nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi- /dzīvesvietas adrese/.
Atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā tiesu nav informējusi par savas neierašanās iemesliem un nav lūgusi tiesu atlikt lietas izskatīšanu.
Bez tam, tā kā atbildētāja viņas deklarētajā dzīvesvietā atkārtoti nebija sastopama, atbilstoši Civilprocesa likuma 562.panta 21.daļas un 59.panta
noteikumiem, uzaicinājums atbildētājai ierasties uz tiesas sēdi publicēts 2017.gada 08.novembrī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (laidiens
Nr.222).
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.panta pirmās un otrās daļas, 55.panta, 56.panta piektās daļas, 562.panta
pirmās daļas 1.punkta, 562.panta otrās daļas, 562.panta 21. daļas, 59.panta, 156.panta pirmās daļas, 162.panta noteikumiem tiesa atzina par pamatotu
lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē, jo tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos lietas izskatīšanas atlikšanas
pamatus.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja tādā apmērā, kādā norādīts 2017.gada 06.novembra prasības pieteikuma
pieaugumā un precizējumā, lūdza tiesu to apmierināt, pamatojoties uz prasības pieteikumā un tā precizējumā izklāstītajiem apstākļiem un argumentiem.
Bez tam, prasītāja pārstāvis paskaidroja, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju, kurā atrodas atbildētājai iepriekš piederējušais dzīvoklis, kā arī
sniedza komunālos pakalpojumus personām, kas dzīvoja atbildētājai piederējušajā dzīvoklī. Atbildētājai saskaņā ar līgumu bija pienākums regulāri, katru
mēnesi maksāt prasītājam par sniegtajiem pakalpojumiem. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums starp pusēm tika noslēgts
2006.gada 11.maijā. Prasītājs līguma nosacījumus ir izpildījis. No atbildētājas nekādas sūdzības par prasītāja sniegto pakalpojumu kvalitāti vai par
prasītāja izrakstītajiem rēķiniem netika saņemtas. Atbildētājai regulāri viņas dzīvokļa pastkastītē tika atstāti prasītāja izrakstītie rēķini, tādējādi atbildētāja
bija informēta par nepieciešamību veikt maksājumus prasītājam. Pēc prasības celšanas tiesā atbildētāja nav veikusi prasītājam nevienu maksājumu.
Pēdējais atbildētājas maksājums tika saņemts 2011.gada martā. Atbildētājas pamatparāds EUR 5`915,59 ir izveidojies laika posmā no 2011.gada
01.aprīļa līdz 2016.gada 28.novembrim. Saskaņā ar 2006.gada 11.maijā starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
līguma 3.7.punktu par maksājumu kavējumu atbildētājai ir jāmaksā līgumsods 0,2% apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru kavējuma
dienu. Prasītājs aprēķināja līgumsodu EUR 2`825,47 apmērā par laika posmā no 2011.gada 01.maija līdz 2015.gada 01.janvārim neveiktiem
maksājumiem, taču prasītājs labprātīgi samazināja līgumsoda summu un lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 591,56, t.i., 10% apmērā no
pamatparāda summas. Bez tam, prasītājs aprēķināja likumiskos procentus EUR 520,63 apmērā par laika posmā no 2015.gada 01.janvāra līdz
2016.gada 27.novembrim neveiktiem maksājumiem.
Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus, novērtējusi tiesas rīcībā
esošos rakstveida pierādījumus, nāk pie slēdziena, ka prasība tās uzturētajā apmērā ir pamatota un apmierināma zemāk izklāstītu
apsvērumu dēļ:
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieks (apsaimniekotājs).
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai no 2006.gada 18.maija līdz 2016.gada 28.novembrim uz pirkuma līguma pamata piederēja
nekustamais īpašums- dzīvoklis Nr. /adrese A/ (l.l. 165).
2006.gada 11.maijā starp pusēm tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (l.l. 22-26). Saskaņā ar šī līguma
noteikumiem atbildētājas pienākums bija regulāri, reizi mēnesī maksāt prasītājam par komunālajiem un citiem sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī segt
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Atbildētāja savas ar līgumu noteiktās saistības nav pildījusi pienācīgi, viņas pamatparāds prasītājam par laika posmā no 2011.gada 01.aprīļa līdz
2016.gada 28.novembrim sniegtajiem pakalpojumiem sastāda EUR 5`915,59, ko apliecina prasītāja izrakstītie rēķini un sastādītie parāda aprēķini.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītājs nebūtu pildījis pienācīgā kārtā apsaimniekotāja un pārvaldnieka pienākumus, kā arī tam, ka
atbildētāja nebūtu saņēmusi komunālos pakalpojumus.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus tam, ka viņa būtu veikusi norēķinu ar prasītāju, ka prasītājs nebūtu pildījis savas līgumsaistības, ka
prasītāja rēķinos norādīto parāda summu atbildētāja būtu apstrīdējusi likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā kopš 2011.gada 01.janvāra) 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā (1.punkts), segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts).
Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.
Iepriekš minētās likumu normas paredz dzīvokļa īpašnieka (atbildētājas) pienākumu veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un
komunālo pakalpojumu maksājumus, ko atbildētāja nav darījusi pienācīgā kārtā.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, atbildētāja pret to nav cēlusi pamatotus iebildumus, atbildētāja
nav tiesai iesniegusi pierādījumus tam, ka līdz lietas iztiesāšanas dienai viņa būtu nomaksājusi parādu prasītājam.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu
maksājumu parāds EUR 5`915,59 apmērā, kas izveidojies laika posmā no 2011.gada 01.aprīļa līdz 2016.gada 28.novembrim.
Civillikuma 1716.pantā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).
Starp pusēm noslēgtā līguma 3.7.punkts noteic, ka par maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājai līgumsodu 0,2% apmērā no termiņā
neapmaksātās summas par katru kavējuma dienu.
Prasītājs aprēķināja atbildētājai līgumsodu EUR 2`825,47 par ikmēneša maksājumu samaksas kavējumu laika posmā no 2011.gada 01.maija līdz
2015.gada 01.janvārim, taču prasītājs samazināja līgumsoda apmēru un lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 591,56, t.i., 10% no
pamatparāda summas.
Civillikuma 17241.pants nosaka, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas
vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Tiesa, novērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, neatzīst to par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā
patērētāju, līdz ar to nav pamata tā samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt saskaņā ar Civillikuma 17241.pantu.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams līgumsods EUR 591,56 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika
posmā no 2011.gada 01.maija līdz 2015.gada 01.janvārim.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1759.panta 1.punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī
parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1757.pants noteic, ka nolīgstot procentus,
jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiski procenti (1765.p.), savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic,
ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši
procenti no simta gadā.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti EUR 520,63 par savlaicīgi
neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2015.gada 01.janvāra līdz 2016.gada 27.novembrim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst prasītāja
tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika posmu no dienas, kad iztecēs sprieduma
labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot kapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, sakarā ar ko no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 555,34, ar prasības
pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, kā arī ar sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā
“Latvijas vēstnesis” saistītie izdevumi EUR 15,65, kas kopsummā sastāda EUR 575,69.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu
noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī vadoties no Civillikuma 994., 1587., 1588., 1590., 1591., 1651.panta, 1652.panta 3.punkta, 1716.,
1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1763.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 1828.panta, Dzīvokļa īpašuma
likuma 10.panta un Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 187., 193., 195., 2041.panta, 413.panta pirmās daļas, 414.panta pirmās un trešās daļas,
415.panta pirmās un 22.daļas, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.
Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu par nekustamā īpašuma
/adrese A/, pārvaldīšanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 5`915,59, kas izveidojies laika posmā no 2011.gada 01.aprīļa līdz
2016.gada 28.novembrim, līgumsodu EUR 591,56 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2011.gada 01.maija līdz 2015.gada
01.janvārim, likumiskos nokavējuma procentus EUR 520,63 par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2015.gada 01.janvāra līdz
2016.gada 27.novembrim, kā arī nomaksātos tiesas izdevumus EUR 575,69, kas kopsummā sastāda EUR 7`603,47 (septiņi tūkstoši seši simti
trīs euro un 47 centi).
Naudas summas EUR 7`603,47 (septiņi tūkstoši seši simti trīs euro un 47 centi) apmērā samaksa veicama uz sabiedrības ar ierobežotu atbildības
„Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, norādīto kontu: AS “Citadele banka”, konta Nr. LV 83 PARX 0013 0443 8001 9, vai arī
AS “DNB banka”, konta Nr. LV 63 RIKO 0002 0131 9759 6.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 5`915,59
(pieci tūkstoši deviņi simti piecpadsmit euro un 59 centi), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla (pamatparāda) lielumu.
Noteikt /pers. A/, /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu ir tiesīgs pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2018.gada
18.aprīlī, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāja /pers. A/ spriedumu ir tiesīga pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis S.Lorencs