Court allowed bank's claim for joint debt recovery against borrowers under Latvian Credit Institutions Law.

Lietas Nr. C33373111

Lietas arhīva Nr. CA-2460-13/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 11.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis J.Freimanis,

tiesneši A.Veita, M.Zelmene

ar tiesas sēdes sekretāri V.Makarus,

ar tulku I.Kārkliņu,

piedaloties /pers. A/, /pers. A/ pārstāvim /pers. C/, „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāles

pārstāvei /pers. D/, /pers. B/ (/uzvards B/),

izskatot atklātā tiesas sēdē Rīgā, Rīgas apgabaltiesas telpās, civillietu „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas

filiāles prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ (/uzvards B/) par parāda piedziņu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas

sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2012.gada 31.oktobra spriedumu, nodibināja:

Aprakstošā daļa

2010.gada 10.jūnijā „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle Rīgas rajona tiesā cēlusi prasību pret

/pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktu, Civillikuma 1330.pantu, 1652.pantu, 1683.pantu,

1717.pantu, 1720.pantu, 1765.pantu, 1934.pantu, 1943.pantu un 1946.pantu, lūgts piedzīt solidāri no

/pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājai aizdevuma pamatsummu Ls 38 575,66 apmērā, likumiskos 6 %

gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei, kā arī tiesāšanās

izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 1.oktobrī noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums

Nr.2007/4130/HK/HB, saskaņā ar kuru prasītāja izsniegusi aizņēmējiem /pers. A/, /pers. B/ un /pers. E/

aizdevumu EUR 69 720,00 apmērā nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņēmēji pieteikušies uz kredītbrīvdienām 2008.gada novembrī un 2009.gada martā, kā rezultātā

procentu maksājumi apvienoti ar aizdevuma pamatsummu. Aizdevuma pamatsumma pēc

kredītbrīvdienām sastādījusi EUR 68 011,83.

2009.gada 12.augustā noslēgts Līgums par grozījumiem Aizdevuma līgumam, saskaņā ar kuru parāds

EUR 832,86 apmērā apvienots ar aizdevumu, aizņēmējiem noteiktas tiesības līdz 2010.gada 14.augustam

veikt tikai procentu maksājumus par aizdevuma izmantošanu, grozīti Aizdevuma līguma Vispārīgie

Noteikumi, kā arī maksa par grozījumu veikšanu EUR 335,36 apmērā apvienota ar aizdevuma

pamatsummu, kā rezultātā neatmaksātais aizdevums sastādījis EUR 68 241,09.

Aizņēmējiem aizdevuma atmaksa bijusi jāveic katra mēneša 15.datumā, taču sākot ar 2008.gada 15.maiju

aizņēmēji sākuši kavēt maksājumu termiņus, kopš 2010.gada februāra nav veikuši nevienu maksājumu

saskaņā ar Aizdevuma līgumu, kā rezultātā kavēto maksājumu apjoms uz 2009.gada 28.oktobri sasniedzis

EUR 228,01.

Prasītāja ar 2009.gada 28.oktobra vēstulēm devusi aizņēmējiem laiku, pieprasījusi līdz 2009.gada

15.novembrim veikt tikai uzkrātā parāda samaksu, brīdinot, ka parāda nesamaksas gadījumā tiks

realizētas saistību neizpildes tiesības un aizņēmējiem būs jāatmaksā viss neatmaksātais aizdevums. /pers.

E/ vēstuli saņēmis 2009.gada 5.novembrī. Ņemot vērā, ka parāds līdz 2009.gada 15.novembrim nav

samaksāts, prasītājai radušās saistību neizpildes tiesības un 2009.gada 20.novembrī prasītāja atkāpusies

no Aizdevuma līgumā noteiktā galējā atmaksas termiņa, kā rezultātā aizņēmējiem radies pienākums

atmaksāt visu neatmaksāto aizdevumu.

2009.gada 22.decembrī prasītāja tiesai nosūtījusi pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā pret /pers. E/, par ko 2010.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa

pieņēmusi lēmumu nodot piespiedu izpildei saistību Ls 51 507,07 apmērā. Pamatojoties uz augstākminēto

lēmumu, zvērināts tiesu izpildītājs vērsis piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese A/, ar kadastra

Nr./numurs A/, kā rezultātā nekustamais īpašums 2010.gada 29.jūnijā pārdots izsolē, un prasītājai

pārskaitīta piedzītā summa Ls 12 159,28 apmērā.

Saņemtā summa novirzīta valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto tiesas izdevumu segšanai

Ls 205,25 apmērā, līgumsoda dzēšanai Ls 2 300,39 apmērā, kavēto procentu maksājumu dzēšanai Ls

269,19 un daļējai pamatsummas dzēšanai Ls 9 384,45 apmērā. Atlikusī parāda summa sastāda Ls 38

575,66.

Ņemot vērā, ka prasītāja aizņēmējiem izsniegusi aizdevumu EUR 71 415,93 apmērā, bet aizņēmēji

atmaksājuši EUR 16 527,71, prasītāja tiesīga pieprasīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu EUR 54

888,22 jeb Ls 38 575,66 apmērā.

Par celto prasību 2011.gada 19.jūlijā tiesā saņemti atbildētāju paskaidrojumi, kuros norādīts, ka

atbildētājas prasību neatzīst.

Ar Rīgas rajona tiesas 2012.gada 31.oktobra spriedumu prasība apmierināta. No atbildētājām par labu

prasītājai solidāri piedzīts parāds Ls 38 575,66 apmērā, valsts nodeva Ls 675,76 apmērā, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,50 apmērā; atzītas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma spēkā

stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) saņemt solidāri no atbildētājām likumiskos 6

% gadā no parāda pamatsummas.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka pušu starpā noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums

Nr.2007/4130/HK/HB ar tā 2009.gada 12.augusta grozījumiem, kurā prasītāja, no vienas puses, un /pers.

E/, /pers. B/ un /pers. A/, no otras puses, savstarpēji vienojušies par bankas aizdevumu EUR 69 720,00

apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2027.gada 15.augustam.

Apstāklis, ka atbildētājas pieļāvušas saistību izpildes kavējumu, lietas izskatīšanas gaitā nav apstrīdēts.

Konstatēts, ka ar 2009.gada 28.oktobra paziņojumiem par aizdevuma līguma pārtraukšanu atbildētājas

informētas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Ņemot vērā, ka

saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei pret otru pusi ir prasības tiesības par līguma izpildīšanu,

prasītāja tiesīga prasīt tiesas ceļā piedzīt samaksu no atbildētājām.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas

3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka atbilstoši Civillikuma 1683.pantam kreditors var pēc sava ieskata

prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem, vai arī tikai no viena,

bet ja prasījuma priekšmets ir dalāms, tad viņš, ja vēlas, var prasīt arī tikai tā daļu. Tomēr viņš tādēļ

nezaudē savu tiesību uz visu prasījumu, bet gan pārējo var prasīt pat arī no tā kopparādnieka, no kura

agrāk prasījis tikai daļu.

Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāru saistību nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Secināts, ka atbilstoši Aizdevuma līguma Vispārīgo Noteikumu 8.14.punktam Aizdevuma līgumu

paraksta divi vai vairāk aizņēmēji, Aizdevuma līgumā katra atsauce uz aizņēmējiem/aizņēmēju uzskatāma

kā atsauce uz katru no aizņēmējiem un visiem kopā ievērojot, ka aizņēmēji ir kopīgi parādnieki, kas par

Aizdevuma līgumā noteiktām saistībām atbild solidāri.

Konstatēts, ka prasītājas prasījums nodrošināts ar publisku hipotēku uz nekustamo īpašumu /adrese A/, ar

kadastra Nr./numurs A/.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2010.gada 27.janvāra lēmumu piespiedu izpildei nodota saistība Ls

51 507,07 apmērā. Pamatojoties uz augstākminēto lēmumu, zvērināts tiesu izpildītājs vērsis piedziņu uz

ieķīlāto nekustamo īpašumu, kā rezultātā nekustamais īpašums 2010.gada 29.jūnijā pārdots izsolē, un

prasītājai pārskaitīta piedzītā summa Ls 12 159,28 apmērā, kas novirzīta vispirms valsts nodevas un ar

brīdinājuma izsniegšanu saistīto tiesas izdevumu segšanai Ls 205,25 apmērā, pēc tam līgumsoda dzēšanai

Ls 2 300,39 apmērā, pēc tam kavēto procentu maksājumu dzēšanai Ls 269,19 apmērā un daļējai

pamatsummas dzēšanai Ls 9 384,45 apmērā, kā rezultātā atlikusī parāda summa sastāda Ls 38 575,66, kas

sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

No zvērināta tiesu izpildītāja 2010.gada 27.septembra izziņas secināts, ka pēc Rīgas pilsētas Centra rajona

tiesas 2010.gada 27.janvāra lēmuma, ar kuru nodota piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā /pers. E/

saistība Ls 51 507,07 apmērā, daļēji piedzīts parāds Ls 12 159,28 apmērā un 2010.gada 21.septembrī

pārskaitīts piedzinējam.

Nav pamata apšaubīt, ka atbildētājas aizdevuma summu saņēmušas, un pēc prasības iesniegšanas tiesā, kā

arī līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, tādējādi pieļauts parāda samaksas nokavējums. Tāpat

nav pamata apšaubīt prasītājas prasības summas aprēķinu, atbilstoši kuram kopējā parāda summa sastāda

Ls 38 575,66, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas un piedzenama no atbildētājām.

Secināts, ka prasība pilnībā pierādīta, turpretī atbildētājas savus iebildumus prasībai nav pierādījušas.

Uzņemoties hipotekārās kredīta saistības, atbildētājām bijis jārēķinās, ka hipotekārā saistība ir nopietna

ilgtermiņa finanšu saistība un prasa augstu atbildības līmeni no kredītņēmēja. Atbildētājām bijis rūpīgāk

jāizvērtē saistību izpildes iespējas ilgtermiņā, tāpat jārēķinās ar sekām, kas varētu iestāties izmainoties

viņu finansiālajam stāvoklim vai iestājoties jebkādiem citiem saistību izpildīšanu kavējošiem apstākļiem.

Ņemot vērā, ka atbildētājas savu apgalvojumu par to, ka nav spējušas pildīt savas kredītsaistības valsts

ekonomiskās krīzes dēļ, nav pamatojušas, pirmās instances tiesai nav iespējams izdarīt secinājumus par

apstākļiem, kuru dēļ atbildētājas pārtraukušas pildīt kredītsaistības, lai varētu lemt jautājumu par

Civillikuma 1657.panta piemērošanu.

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam un Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai noteiktas tiesības no

atbildētājām saņemt likumiskos 6% gadā par naudas parāda samaksas nokavējumu līdz sprieduma

izpildei.

Par Rīgas rajona tiesas 2012.gada 31.oktobra spriedumu 2013.gada 11.janvārī tiesā saņemta /pers. A/

apelācijas sūdzība, ar kuru spriedums pārsūdzēts pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka nekustamā īpašuma izsoles rezultātā iegūtos naudas līdzekļus prasītāja

izmantojusi pēc saviem ieskatiem. Uzskata, ka prasītāja nav bijusi tiesīga pēc saviem ieskatiem noteikt

saistību dzēšanas kārtību.

Norādīts, ka Aizdevuma līgumā prasītājai nav pielīgta vienpusēja tiesība atkāpties no līguma, turklāt

atkāpjoties jāpamato intereses zudums un jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 pants.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.2.1.punkts ir

netaisnīgs un pretlikumīgs, turklāt atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas

8.punktam arī atbildētājām jābūt pielīgtai tiesībai vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma.

Turklāt pirmās instances tiesa pretēji Civillikuma 1.pantam spriedumā nav vērtējusi līgumsoda

samērīgumu.

2013.gada 5.augustā Rīgas apgabaltiesā saņemti „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāles

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka apelācijas sūdzība uzskatāma par nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja nekustamā īpašuma izsoles rezultātā iegūtās naudas summas

novirzījusi atbilstoši gan Aizdevuma līgumā pielīgtajam, gan Civillikumā noteiktajam, un tādējādi

nepamatoti apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumi, ka prasītāja atgūtās naudas summas novirzījusi pēc

saviem ieskatiem.

Prasītājai pielīgtas tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līgumā noteiktā galējā atmaksas

termiņa, turklāt šādas tiesības izriet arī no Civillikuma normām.

Ņemot vērā, ka prasībā nav ietverts prasījums par līgumsoda piedziņu, tiesai nav vērtējams

apelācijas sūdzībā ietvertais iebildums par līgumsoda samērīguma izvērtēšanu.

2013.gada 27.novembra tiesas sēdē /pers. A/ pārstāvis /pers. C/ apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā

norādītajiem motīviem un pamatiem, prasību neatzina.

Tiesas sēdē „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāles pārstāve /pers. D/ apelācijas sūdzību neatzina,

prasību uzturēja.

Tiesas sēdē /pers. B/ (/uzvards B/) apelācijas sūdzību uzskatīja par pamatotu.

Motīvu daļa

Civillietu tiesu kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus un

novērtējusi pierādījumus, atzīst, ka prasība apmierināma, bet apelācijas sūdzība uzskatāma par

nepamatotu.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar lietas dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem,

Civillietu tiesu kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu

pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un nolēmuma motivācijai.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka nekustamā īpašuma izsoles rezultātā iegūtos naudas līdzekļus prasītāja

izmantojusi pēc saviem ieskatiem. Uzskata, ka prasītāja nav bijusi tiesīga pēc saviem ieskatiem noteikt

saistību dzēšanas kārtību.

Civillietu tiesu kolēģija norāda, ka atbilstoši Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu (ar 2009.gada

12.augusta grozījumiem) 4.3.punktam, ja aizņēmēja kontā nav visa naudas summa, kas nepieciešama

maksājuma veikšanai, kuram saskaņā ar Aizdevuma līgumu pienācis samaksas termiņš, banka attiecina

katru saņemto maksājumu vispirms uz līgumsoda maksājumiem, pēc tam uz citiem Aizdevuma līgumā

noteiktajiem maksājumiem, kas nav procentu un aizdevuma pamatsummas maksājumi, pēc tam uz

procentu maksājumiem un visbeidzot uz aizdevuma pamatsummas maksājumiem.

Tāpat arī Civillikuma 1843.pantā noteikts, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu

vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai,

ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis.

Tādējādi secināms, ka prasītāja nekustamā īpašuma izsoles rezultātā iegūtās naudas summas

novirzījusi atbilstoši gan Aizdevuma līgumā pielīgtajam, gan Civillikumā noteiktajam, un tādējādi

nepamatoti apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumi, ka prasītāja atgūtās naudas summas novirzījusi pēc

saviem ieskatiem.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka Aizdevuma līgumā prasītājai nav pielīgta vienpusēja tiesība atkāpties no

līguma, turklāt atkāpjoties jāpamato intereses zudums un jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

8.1 pants.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā

pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība

bijusi noteikti pielīgta.

Līdz ar to secināms, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pieļaujama gadījumā, kad līdzēji tādu pielīguši.

Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 1.pantā noteikta saistību neizpildes tiesību definīcija – bankas

tiesības bez papildus procesuālo darbību uzsākšanas pieprasīt nekavējoties samaksāt visu neatmaksāto

naudu, savukārt Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.2.1.punkts nosaka, ka bankai rodas saistību

neizpildes tiesības, ja iestājies kāds no Vispārīgo noteikumu 7.1.1.punktā, 7.1.2.punktā, 7.1.3.punktā,

7.1.5.punktā vai 7.1.6 punktā minētajiem saistību neizpildes gadījumiem. Aizdevuma līguma Vispārīgo

noteikumu 7.1.1.punkts nosaka, ka aizdevuma līguma ietvaros saistību neizpildes gadījumi ir sekojoši:

aizņēmējs nav nomaksājis kādu summu saskaņā ar kādu no Aizdevuma līguma noteikumiem ilgāk par 60

kalendārajām dienām.

Līdz ar to puses, parakstot Aizdevuma līgumu, pielīgušas, ka prasītāja tiesīga vienpusēji atkāpties no

Aizdevuma līguma gadījumā, ja tiek kavēti līgumā noteiktie maksājumi ilgāk par 60 dienām, un tādējādi

par nepamatotu uzskatāms apelācijas sūdzībā norādītais apstāklis, ka Aizdevuma līgumā prasītājai nav

pielīgta vienpusēja tiesība atkāpties no līguma.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.punktam, kas paredz, ka patērētājs ir fiziskā persona,

kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu

nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību, secināms, ka atbildētājas

uzskatāmas par patērētājiem un attiecībā uz tām attiecināmi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

noteikumi.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka kredīta devējam nav

tiesību pieprasīt patērētājam, kas nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, izsniegtā kredīta pirmstermiņa

atmaksu. Atbilstoši minētā likuma panta ceturtās daļas 1.punktam par būtisku līguma pārkāpumu šā panta

izpratnē uzskatāma kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām

vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

No lietas materiālos esošā parādsaistību aprēķina, ko Civillietu tiesu kolēģijai nav pamata apšaubīt,

secināms, ka atbildētājas regulāri sākušas kavēt maksājumus jau ar 2008.gada 15.maiju, bet kopš

2009.gada 15.augusta atbildētājām visu laiku bijis maksājumu kavējums.

Tādējādi Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasītāja ievērojusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. 1

panta nosacījumus, un realizējusi Aizdevuma līgumā pielīgtās saistību neizpildes tiesības, pamatojoties uz

ilgstošiem maksājumu kavējumiem.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.2.1.punkts ir

netaisnīgs un pretlikumīgs, turklāt atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas

8.punktam arī atbildētājām jābūt pielīgtai tiesībai vienpusēji atkāpties no Aizdevuma Līguma.

Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.2.1.punkts paredz, ka bankai rodas saistību neizpildes tiesības,

ja iestājies kāds no Vispārīgo noteikumu 7.1.1.punktā, 7.1.2.punktā, 7.1.3.punktā, 7.1.5.punktā vai 7.1.6

punktā minētajiem saistību neizpildes gadījumiem; Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.1.1.punkts

nosaka, ka aizdevuma līguma ietvaros saistību neizpildes gadījumi ir sekojoši: aizņēmējs nav nomaksājis

kādu summu saskaņā ar kādu no Aizdevuma līguma noteikumiem ilgāk par 60 kalendārajām dienām.

Kā jau nodibināts, atbilstoši Civillikuma 1589.pantam puses tiesīgas pielīgt vienpusēju atkāpšanos, līdz ar

to apstāklis, ka līgumā iekļautas prasītājas tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma nevar tikt

uzskatīts par pretlikumīgu.

Turklāt pušu starpā noslēgtā Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.2.1.punkta noteikumi ir identiski

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 panta ceturtās daļas 1.punkta noteikumiem, un tādējādi nevar

tikt uzskatīti par likumam neatbilstošiem.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 8.punktam līguma noteikums, kuru

līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada

būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.

Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas atļauj ražotājam, pārdevējam vai

pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, izņemot gadījumu, kad tāda iespēja ir

nodrošināta arī patērētājam, vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt

beztermiņa līgumu bez brīdinājuma.

Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 3.9.punkts nosaka, ka Aizņēmējam ir tiesības atmaksāt

aizdevumu vai tā daļu pirms noteiktā atmaksas termiņa, iesniedzot bankai ne vēlāk kā 5 darba dienas

iepriekš rakstisku, neatsaucamu paziņojumu saskaņā ar bankas noteiktu formu.

Līdz ar to secināms, ka arī atbildētājām noteiktas tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un

nav pamata Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 8.punkta piemērošanai.

Vienlaikus Civillietu tiesu kolēģija norāda, ka patērētāja aizsardzība nenozīmē patērētāja atbrīvošanu no

jebkādas atbildības par nepienācīgu saistību izpildīšanu vai saistību nepildīšanu. Šī aizsardzība nevar tikt

tulkota kā patērētāja nedisciplinētības attaisnojums.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā pirmās instances tiesa pretēji Civillikuma 1.pantam spriedumā

nav vērtējusi līgumsoda samērīgumu.

Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Prasības priekšmets ir atbildētājam izvirzītais tiesiskais prasījums, kura likumību un pamatotību pārbauda

jurisdikcijas iestāde, izskatot prasības lietu pēc būtības. (Autoru kolektīvs I.Krastiņa vadībā. Juridisko

terminu vārdnīca. Rīga. 1998. 211.lpp.)

Prasības priekšmetā ietverts prasījums par aizdevuma pamatsummas un likumisko procentu piedziņu.

Ņemot vērā, ka prasītāja atbildētājām nav izvirzījusi prasījumu par līgumsoda piedziņu, Civillietu tiesu

kolēģija norāda, ka tiesai nav pamata vērtēt Aizdevuma līgumā noteiktā līgumsoda likumību un

pamatotību, un tādējādi par nepamatotu uzskatāms apelācijas sūdzībā ietvertais iebildums par līgumsoda

samērīguma izvērtēšanu.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa visus lietas apstākļus,

kā arī pierādījumus lietā pareizi novērtējusi un pamatoti taisījusi spriedumu lietā par prasības

apmierināšanu. Pirmās instances tiesas spriedums atbilst spēkā esošajām materiālo un procesuālo likumu

normām, bet apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētājām par labu prasītājai piedzenami

samaksātie tiesas izdevumi, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu Ls 675,76 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls 5,50 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu, no atbildētājām par labu

valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) Ls 5,28 (Ls 11,78 – Ls 5,50) apmērā (Lietas lapa

Nr.2).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājām nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma

labprātīgai izpildei no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo

daļu, 97.pantu, 193.pantu, 194.pantu, 204.1 pantu, 426.pantu, 430.pantu, 432.pantu, 433.panta pirmo daļu

un 434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

„Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāles prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ (/uzvards B/) par parāda

piedziņu apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods A/, un /pers. B/ (/uzvards B/), personas kods

/personas kods B/, par labu „Nordea Bank Finland Plc”, reģistrācijas Nr.1680235-8, kuras vārdā Latvijas

Republikā darbojas „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003486767, parādu Ls

38 575,66 (trīsdesmit astoņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit pieci lati un 66 santīmi) apmērā, valsts

nodevu Ls 675,76 (seši simti septiņdesmit pieci lati un 76 santīmi) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 5,50 (pieci lati un 50 santīmi) apmērā, bet pavisam kopā – Ls 39 256,92 (trīsdesmit deviņi

tūkstoši divi simti piecdesmit seši lati un 92 santīmi).

Atzīt „Nordea Bank Finland Plc”, reģistrācijas Nr.1680235-8, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas

„Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003486767, tiesības par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai saņemt solidāri no /pers. A/, personas kods

/personas kods A/, un /pers. B/ (/uzvards B/), personas kods /personas kods B/, likumiskos 6 (sešus) %

gadā no parāda pamatsummas Ls 38 575,66 (trīsdesmit astoņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit pieci lati

un 66 santīmi).

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods A/, un /pers. B/, personas kods /personas kods

B/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 6,28 (seši lati un 28 santīmi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā: Saņēmējs: Tiesu

administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas

identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, ja atbildētājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas

nosaukums).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamentā trīsdesmit dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 21.janvārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis /paraksts/ J.Freimanis

Tiesneši /divi paraksti/ A.Veita un M.Zelmene