Court dismisses appeal against police fine for driving with speed radar jammer, upholding confiscation.

Lietas arhīva Nr. 1A-0111-21/9

ECLI:LV:RIRT:2021:0401.1A33119320.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 1.aprīlī

Rīgas rajona tiesas tiesnese B.Ābele,

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/,

iestādes pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes /amata nosaukums//pers. C/ 2020.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.536.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP PPP Ceļu policijas bataljona 8.rotas /amata nosaukums/ /pers. D/ 2019.gada 25.novembrī sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr./numurs/par to, ka 2019.gada 25.novembrī plkst.11.50 Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Škoda,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa 11.novembra krastmalu virzienā no Eksporta ielas uz Akmens tiltu un transportlīdzeklis bija aprīkots

ar ierīci (radardetektors), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā. Par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 24panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods

55,00 EUR apmērā un konfiscēta ierīce Neoline X-COP 9100S.

Par šo protokolu-lēmumu /pers. A/ 2019.gada 6.decembrī iesniedzis sūdzību, savukārt ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka /pers. C/ 2020.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.536 2019.gada 25.novembra protokols-lēmums atstāts negrozīts.

2020.gada 8.aprīļa lēmumā konstatēts, ka 2019.gada 25.novembrī, plkst.11.57, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas

bataljona/amata nosaukums//pers. D/ noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu

Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 225.2.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka iesniedzējs 2019.gada 25.novembrī, plkst.11.50, Rīgā, pa

11.novembra krastmalu no eksporta ielas puses Akmens tilta virzienā vadīja transportlīdzekli Škoda, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

kurš aprīkots ar ierīci (radardetektoru), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču radītus signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču

darbībai.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.24panta septiņpadsmitajā daļā – par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci

(antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, transportlīdzekļa

vadītājam paredz piemērot naudas sodu 55 euro, konfiscējot attiecīgās ierīces.

/amata nosaukums/ /pers. D/dienesta ziņojumā norādīja, ka 2019.gada 25.novembrī pildīja amata pienākumus. Patrulējot Rīgā, pa 11.novembra

krastmalu, viņam blakus braucis transportlīdzekļi Škoda. Tanī brīdī pamanījis, ka transportlīdzeklī Škoda virs priekšējā paneļa ir uzstādīta ierīce, kas

līdzīga radardetektoram. Plkst.11.50 transportlīdzeklis Škoda, kuru vadīja /pers. A/, tika apturēts. Vadītājam palūdzis uzrādīt ierīci, kas bija ieslēgta ar

barošanas vadu. Apskatot ierīci, ieraudzījis uz tās nosaukumu Neoline X-COP 9100S un uzrakstu radardetektors. Izmantojot interneta palīdzību, atradis

informāciju par šo ierīci, ka tā ir radardetektors un var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus. /pers. A/ tika izskaidrota viņa

izdarītā pārkāpuma būtība un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. /pers. A/ neiebilda protokolam un parakstīja to, izsakot nožēlu, jo ierīce ir

ļoti dārga.

Lēmumā norādīts, ka pārbaudot informāciju internetā, secināms, ka informācija par ierīci Neoline X-COP 9100S ir publiski pieejama (http://auto-

elektronika.lv/lv/katalogs/videoregistratori/neoline-x-cop-9100s). Minētā ierīce Neoline X-COP 9100S ir videoreģistratora un radardetektora hibrīds. Ir

pieejama šīs ierīces lietošanas instrukcija krievu un angļu valodā. Pie radaru detektora īpatnībām norādīts, ka ierīcei ir jaunās paaudzes īpaši jutīgs EXD

Plus radaru detektora modulis, kas nodrošina radaru detektēšanas attālumu līdz 2,5 km, X-COP 9100S radaru detektēšanas modulis ir aprīkots ar

aizsardzību no Spectre 4 (Elite) radaru detektoriem, kurus izmanto Latvijas policija, visa veida policijas un stacionāru radaru detektēšana (arī policijas

transportlīdzekļos uzstādīti radari), MultiRadar CD, X, K, KA, Lazer un Streika diapazoni ar iespēju atsevišķi ieslēgt un izslēgt katru diapazonu,

automātiska diapazonu ieslēgšana/izslēgšana atkarībā no ierīces izmantošanas reģiona, ātra radara uztvērēja ieslēgšana un izslēgšana, 5 jūtīguma režīmi,

ieskaitot unikālo automātisko X-Cop režīmu, kurā jūtīgums tiek regulēts automātiski atkarībā no transportlīdzekļa ātruma.

Lēmumā norādīts, ka veicot minētās ierīces pārbaudi un pievienojot to transportlīdzekļa kontaktligzdai, tā ieslēdzas un ir gatava darbam. Lai veiktu

videoreģistratora funkciju, ir jāievieto atmiņas karte, kuras ierīcē nav. Savukārt radardetektora funkcija bija atslēgta. Veicot pārbaudi tika izmantota

dienesta transportlīdzeklī uzstādītā ierīce Stalker Dual DSR Nr.DE007089, taču ieslēdzot radaru, izņemtā ierīce Neoline X-COP 9100S nereaģēja.

Pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka vienlaicīgi nospiežot uz ierīces kreisajā pusē esošajām divām pogām uz kurām uzzīmētas bultiņas uz augšu un leju

(turot tās nospiestas) ieslēdzas radardetektors, proti, labajā ekrāna stūrī iedegas augstāk minētais automātiskais X-Cop režīms, kā arī ir iespēja piekļūt

ierīcē esošajos uzstādījumos. Pārskatot uzstādījumus secināms, ka ierīcē ir uzstādīts arī braukšanas ātruma slieksnis 30 km/h, pie kura ierīce sāks uztvert

ierīcē uzstādītos radara veidus. No minētā secināms, ka radardetektora funkcija pārbaudes brīdī bija atslēgta. Braucot ar dienesta transportlīdzekli pa

Brīvības gatvi un ieslēdzot radartetektora funkciju (nospiežot uz ierīces kreisajā pusē esošajām divām pogām uz kurām uzzīmētas bultiņas uz augšu un leju

(turot tās nospiestas)) konstatējams, ka minētā ierīce uzreiz sāk pildīt radardetektora funkciju un uztver priekšā uz Brīvības gatves esošā fotoradara

atrašanās vietu. Atkārtoti nospiežot uz šīm divām pieminētajām pogām radardetektora funkcija izslēdzas.

Lēmumā norādīts, ka lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs 2019.gada 25.novembrī, plkst.11.50, Rīgā, pa 11.novembra krastmalu no

Eksporta ielas puses Akmens tilta virzienā vadīja transportlīdzeklī Škoda, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kurš aprīkots ar ierīci Neoline

X-COP 9100S.

Uz sūdzības iesniedzēja norādīto, ka šī ierīce tiek izmantota kā videoreģistrators un antiradara (radardetektora) funkcija ir izslēgta, lēmumā

norādīts, ka pierādījumi šai lietā ir administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums lietā Nr./numurs/, ierīce Neoline X-COP 9100s

Nr.XCOP91s0819K0194, iesniedzēja sūdzība, /amata nosaukums/ /pers. D/ dienesta ziņojums, veiktā apskate un iegūtā informācija izmantojot interneta

resursu.

Iestāde uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts pamatoti. Ceļu satiksmes noteikumu 225.punktā noteikti gadījumi, kad ar

transportlīdzekli braukt aizliegts. Citstarp 225.2.punktā noteikts, ka aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas

var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai. Lai iestātos LAPK 149.24panta

septiņpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis atrodas kustībā un tas ir aprīkots ar ierīci, kas var

uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā. Radardetektors ir kompakta elektroniska

ierīce, kas detektē, apstrādā un informē lietotāju par savas darbības zonā fiksēto radaru darbību, kuri izstaro radioviļņus vai lāzera starus, un kuru

noteikšanai ierīce ir noskaņota.

Uz ierīces Neoline X-COP 9100s Nr.XCOP91s0819K0194 ir uzraksts, no kura var secināt, ka šī ierīce ir videoreģistratora un radardetektora

hibrīds, tāpat šāda informācija par šo ierīci ir pieejama izmantojot interneta resursus. Turklāt, arī pats sūdzības iesniedzējs nenoliedz, ka ierīcei ir

radardetektora funkcija norādot, ka tā bija atslēgta. Veicot minētās ierīces pārbaudi konstatēts, ka šī ierīce uztver braukšanas ātruma kontroles mērierīču

raidītos signālus.

Iestāde uzskata, ka lietā nav nekādu šaubu par to, ka izņemtā ierīce ir radardetektors un tā paredzēta braukšanas ātruma kontroles mērierīču

raidīto signālu uztveršanai. No lietas materiāliem konstatējams, ka /pers. A/ iepazinās ar sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/, un

parakstīja to. Tāpat konstatējams, ka /pers. A/ rakstveida paskaidrojumus notikuma vietā nav sniedzis.

Iestādes ieskatā, ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekristu pārkāpumam un viņam būtu argumenti kāpēc viņš nepiekrīt pārkāpumam, pašsaprotama

būtu rīcība nekavējoties sniegt detalizētus rakstveida paskaidrojumus notikuma vietā nepiekrītot pārkāpumam. Materiāla izskatīšanas gaitā nav konstatēti

fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, būtu personīgi ieinteresēts sastādīt administratīvā

pārkāpuma protokolu iesniedzējam. Nekādi apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti, netika konstatēti.

Policijas darbinieks konstatēja, ka transportlīdzeklis braukšanas laikā bija aprīkots ar ierīci, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču

raidītos signālus, kura vēlāk arī tika izņemta.

Uz sūdzības iesniedzēja norādīto, ka radardetektora funkcija ir bijusi atslēgta, ko iestāde arī ir konstatējusi veicot pārbaudi, iestāde norādīja, ka

minētais nav par pamatu lai uzskatītu, ka transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar šo ierīci. No lietas materiāliem secināms, ka ierīce ir bijusi piestiprināta virs

transportlīdzekļa priekšējā paneļa, tā darbojās. Ierīce ar vadu bija pieslēgta pie transportlīdzekļa kontaktligzdas. Minēto faktu sūdzības iesniedzējs

nenoliedz, kā arī uz to norāda /amata nosaukums/ /pers. D/. Tāpat no interneta vietnē pieejamās informācijas par šo ierīci norādīts, ka šai ierīcei ir “ātra

radara uztvērēja ieslēgšana un izslēgšana” par ko iestāde pārliecinājās veicot ierīces apskati, proti, vienlaicīgi nospiežos ierīces kreisajā pusē esošās divas

pogas, uz kurām uzzīmētas bultiņas uz augšu un uz leju, ieslēdzas radara uztvērējs. Iestāde uzskata, ka radardetektora izvietošana transportlīdzeklī

tādējādi, lai to nepieciešamības gadījumā varētu ieslēgt vai izslēgt bez papildu tehniskas vai mehāniskas iejaukšanās transportlīdzekļa elektroinstalācijā, ir

uzskatāma par transportlīdzekļa aprīkošanu ar radardetektora ierīci

Lēmumā norādīts, ka lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitās daļas, nav nepieciešams

konstatēt, ka attiecīgā ierīce ir ieslēgta un darbojas. Ir pietiekami konstatēt, ka attiecīgā ierīce vispār spēj uztvert mērierīču signālus vai radīt traucējumus

mērierīču darbībā. Likumdevējs administratīvo atbildību paredzējis par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci, kas kalpo konkrētu funkciju

veikšanai. Likumdevējs nav paredzējis, ka atbildība iestājas tikai un vienīgi par ierīces faktisku izmantošanu, bet atbildība paredzēta par transportlīdzekļa

aprīkošanas faktu, neatkarīgi no tā, vai, transportlīdzeklim pārvietojoties, ierīce tiek reāli izmantota. Veicot pārbaudi, iestāde pārliecinājās, ka minētā

ierīce to spēj.

Iestāde secināja, ka sūdzības iesniedzēja darbības Latvijas APK 149.24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

ir pilnībā pierādītas, sods piemērots likumīgi un pamatoti.

2020.gada 6.maijā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietnieka /pers. C/ 2020.gada 8.aprīļa lēmumu Nr./lēmuma numurs/.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2020.gada 8.aprīļa lēmums Nr./lēmuma

numurs/ lietā Nr./numurs/ balstās uz subjektīviem pieņēmumiem, ka viņa vadītā automašīna Škoda ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ bijusi

aprīkota ar ierīci (radardetektoru), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču radītus signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai.

Uzskata, ka lēmumā norādītie policijas subjektīvie pieņēmumi nav pamatoti ar lietā iegūtajiem pierādījumiem vai zinātniskajām atziņām. Bez tam, lēmumā

un protokolā konstatētas virkne dažādu nepilnību, kas liedz viennozīmīgi izprast pieņemtā lēmuma motivāciju. Līdz ar to pilnībā nepiekrīt policijas

lēmumam.

Sūdzībā norāda, ka Administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ sastādīts 2019.gada 25.novembrī par viņa it kā pieļauto pārkāpumu

2019.gada 25.novembrī. Protokolā norādīts, ka protokolam pievienota ierīce Neoline X-COP 9100S ar vadu. Šajā pašā datumā protokolā fiksēts un

viņam paziņots pieņemtais lēmums, proti, ka viņam piemērots naudas sods 55 eiro apmērā un konfiscēta ierīce Neoline X-COP 9100S. Vērš tiesas

uzmanību, ka lēmumā nav norādīta tālākā rīcība ar strāvas vadu, kas tika izņemts no viņā lietošanā esošās automašīnas.

Bez tam Protokolā, pretēji vēlāk lēmumā atspoguļotajam, nav norādījis savu attieksmi ne par viņam it kā pieļauto pārkāpumu, ne piemēroto sodu,

bet gan ir parakstījies par protokola eksemplāra saņemšanu un pasvītrojis, ka piemērotajam sodam nepiekrīt.

Lēmumu uzskata par pretlikumīgu un apstrīd to pilnā apmērā. Uzskata, ka nav pierādīts, ka viņa vadītais transportlīdzeklis būtu aprīkots ar ierīci

(antiradaru u.tml) Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitās daļas izpratnē, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai

radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, jo šī ierīce tika uzstādīta kā video reģistrators, ka arī Latvijas teritorijā ir pilnībā deaktivizējis radaru detektoru

sensoru, kuru izmantoja tikai ārvalstīs, kur tas ir atļauts, līdz ar to šī ierīce neuztver braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus un arī nerada

traucējumus šo mērierīču darbībā. Turklāt tika apturēts viņa vadītais transportlīdzeklis bez pamatotām aizdomām, jo, apturot viņa vadīto transportlīdzekli

netika ievērots Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr.5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un

satiksmes uzraudzības jomā” 78. punkts – viņš netika informēts par transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu. /amata nosaukums/ /pers. D/ transportlīdzekļa

apturēšanas iemesla skaidrošanas vietā jautāja kāda ierīce ir uzstādīta transportlīdzeklī. Tika paskaidrots, ka ierīce ir video reģistrators, kā arī vēlāk

sarunas laikā teikts, ka, ja tas būtu funkcionējošs radaru detektors, tad noteikti būtu fiksējuši ar Ceļu policijas automašīnas aprīkojumu. Jaunākais

inspektors virsleitnants /pers. D/ atbildēja, ka viņu transportlīdzeklis nebija aprīkots ar tādu tehniku, tāpēc nepiekrīt, ka tika pamatoti apturēts, jo vējstiklā

bija video reģistrators, kādi mūsdienās ir ļoti lielai daļai transportlīdzekļu. Neskatoties uz sūdzības iesniedzēja iebildumiem tika konfiscēta ierīce –

videoreģistrators Neoline.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka iepazīstoties ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2020.gada 8.aprīļa lēmumu

Nr./lēmuma numurs/ lietā Nr./numurs/ konstatēja, ka tajā vairākkārt neprecīzi norādīts viņa uzvārds, fiksētā pārkāpuma laiks, automašīnas reģistrācijas

numurs, kas viņā ieskatā norāda uz to, ka lēmums pieņemts steigā, nepietiekami iedziļinoties lietas būtībā un balstoties tikai un vienīgi uz subjektīviem

pieņēmumiem, neanalizējot likumdevēja izdoto normatīvo aktu pēc būtības, un kopsakarā ar lietā iegūtajiem un tiesiski nostiprinātajiem pierādījumiem,

tajā skaitā, nevērtējot vai vispār ir noticis administratīvais pārkāpums un vai notikušajā ir saskatāmas visas administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Vadoties no Lēmumā norādītā pierādījumu uzskaitījuma, tad viņa vainas pierādīšanai policija balstās uz šādiem lietā esošajiem pierādījumiem - viņa

apstrīdētais administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums, ierīce Neoline X-Cop 9100s Nr.XCOP91s0819K0194, viņa sūdzība, jaunākā inspektora

S.Samohvalova dienesta ziņojums, veiktā apskate un iegūtā informācija, izmantojot interneta resursu.

Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību apstāklim, ka policijas paziņojumā par sūdzības izskatīšanas termiņa pagarinājumu norādīts -

nepieciešams saņemt ziņojumu no policijas darbinieka, lai viņa sūdzība tiktu izskatīta 30 dienu laikā no visu lietas materiālu saņemšanas. Paziņojumā

netiek minēts, ka bez policijas darbinieka ziņojuma ir nepieciešams iegūt vēl kādus pierādījumus vai citus ar lietu saistītus materiālus. /amata

nosaukums//pers. D/ ziņojums ir sastādīts 2020.gada 16.janvārī, līdz ar to, saskaņā ar Latvijas APK 286.panta pirmo daļu, sākot ar 2020.gada

16.janvāri ir stājies spēkā 30 dienu laiks lietas sūdzības izskatīšanai.

Nav objektīvi saprotama šāda vilcināšanās dienesta ziņojuma sastādīšanā (gandrīz divus mēnešus pēc notikuma) un iesniegšanā. Saņemot lietas

materiālus un iepazīstoties ar policijas darbinieka ziņojumu, var tikai izteikt minējumu, ka policijas darbinieks nav rīkojies godprātīgi un ir apzināti vēlējies

kādus apstākļus sagrozīt vai tas noticis sakarā ar laika tecējumu no notikuma dienas, piemēram, slēpt faktu, ka viņā labprātīgi izdotajā videoreģistratorā

tā izsniegšanas brīdī bija ievietota atmiņas karte, kuru ar policijas darbinieka atļauju no videoreģistratorā izņēma viņa klātbūtnē. Un tikai pēc iepazīšanās

a r Lēmumu saprata, ka šis fakts tika vērtēts un nepatiesi nostādīts pret viņu. Lēmumā norādīts, ka veikta ierīces pārbaude, pievienojot to

transportlīdzekļa kontaktligzdai un, lai veiktu videoreģistratora funkciju, ir jāievieto atmiņas karte, kuras ierīcē nav. Nav saprotams, kādēļ šādu būtisku

pierādījumu policijas darbinieks savā ziņojumā nenorādīja. Bez tam, policijas darbinieks nav uzskatījis par nepieciešamu savā dienesta ziņojumā norādīt,

ka vairākkārt sūdzības iesniedzējs lūdza viņam fiksēt protokolā, ka izņemta ierīce ir videoreģistrators un ka to izmanto kā videoreģistratoru. Uzskata šādu

policijas darbinieka rīcību par prettiesisku un apzinātu faktisko apstākļu sagrozīšanu, radot lietā nepatiesus pierādījumus. Ja policijas darbinieks bija

aprīkots ar audio-video aparatūru, tad par viņa teikto tiesa var objektīvi pārliecināties, noskatoties konkrētās dienas video ierakstu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nevar arī piekrist Lēmumā norādītajam, ka, ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekristu pārkāpumam un viņam būtu

argumenti, kāpēc viņš to nedara, pašsaprotama būtu rīcība nekavējoties sniegt detalizētus rakstveida paskaidrojumus notikuma vietā, nepiekrītot

pārkāpumam. 2019.gada 19.novembrī mutvārdos policijas darbiniekam sniedza paskaidrojumu par notikušo, ka konkrētā ierīce ir un tiek izmantota kā

videoreģistrators, tāpēc arī neiebilda policijas darbinieka aicinājumam šo ierīci uzrādīt un ierīci pats labprātīgi kopā ar strāvas vadu nodevu viņam tieši

rokās. Ja būtu vēlējies slēpt faktu, ka automašīnā atrodas darba kārtībā esošs videoreģistrators, kuram pilnībā bija deaktivizējis citas funkcijas, tad

notikuma vietā nevis sadarbotos ar policijas darbinieku, bet gan ar savām darbībām norādītu uz aktīvu pretdarbību. Policijas darbiniekam izskaidroja, ka

ierīci izmantoja gan kā videoreģistratoru, gan arī kā līdzīgu ierīci, kas pilda to pašu funkciju kā aplikācija Waze, kas brīdina par ātruma ierobežojumu.

Šāda pati funkcija ir iebūvēta jaunāko paaudžu automašīnās. Policijas darbinieks viņā klātbūtnē meklēja informāciju savā viedtālrunī par konkrēto

videoreģistratoru Neoline.

Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pantā par administratīvā pārkāpuma protokola saturs skaidri norādīts, ka personai, kas

izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā

atsakās to parakstīt. Līdz ar ko fakts, ka notikuma vietā nav izmantojis savas tiesības, turklāt tiesības neliecināt, nekādā veidā nevar tikt vērtēts pret viņu

pašu vai vēl jo vairāk, kā vēlmi izvairīties no atbildības vai izdomāt sev labvēlīgāku versiju. Ja to būtu vēlējies darīt, tad notikuma vietā būtu pretdarbojies

policijas darbiniekam, tai skaitā, nebūtu labprātīgi izsniedzis ierīci. Paskaidrojumus vai nu sniegt, vai tos nesniegt, ir viņa likumā noteiktās tiesības, taču tas

nav viņa pienākums. Kā arī viņa pieredzē līdz šim nav bijusi situācija, kad nepiekrīt policijas darbinieka lēmumam. Aizpildot protokolu, ievēroja, ka

protokola lapā nav brīvu vietu paskaidrojumiem, tādēļ zinot savas tiesības, ka var par lēmumu 10 darba dienu laikā iesniegt sūdzību, parakstīja, ka ir

saņēmis protokolu.

Tāpat Lēmumā norādīts, ka, veicot ierīces pārbaudi, radaru detektora funkcija pārbaudes laikā bijusi atslēgta. Lēmumā atspoguļota ierīces

pārbaudes gaita, proti, veicot pārbaudi, tika izmantota dienesta transportlīdzeklī uzstādītā ierīce Stalker Dual DSR, taču ieslēdzot radaru, izņemtā ierīce

Neoline nereaģēja. Lēmumā norādīts, ka braucot ar dienesta transportlīdzekli pa Brīvības gatvi, ieslēdzot radaru detektora funkciju, kas pārbaudes brīdī

bija atslēgta, tā sākusi pildīt radaru detektora funkciju. Konkrētais fakts apliecina sūdzības iesniedzēja teikto, ka ierīci izmantoja tikai un vienīgi kā video

reģistratoru. Taču no Lēmumā norādītā un no /amata nosaukums//pers. B/ ierīces pārbaudes ziņojuma nav saprotams, vai konkrētā ierīces pārbaude ir

tikusi protokolēta, vai pārbaude fiksēta tikai rakstveidā vai arī ar kādiem tehniskiem līdzekļiem (audio/video), vai dienesta transportlīdzeklī uzstādītā ierīce

Stalker Dual DSR ir bijusi darba kārtībā un kad tā tikusi verificēta, un galu galā, vai pārbaudītā ierīce ir tieši pie viņa izņemtā ierīce, jo administratīvā

pārkāpuma protokolā, kas bija vienīgais viņam zināmais dokuments, kurā fiksēts ierīces izņemšanas fakts, nav norādīts sērijas numurs vai kādi citi

identifikācijas rīki, bet, saņemot lietas materiālus, redz protokolu, kurā norādīts sērijas numurs, šis protokols viņam netika iedots notikuma vietā, kā arī

kārtīgi aplūkojot lietas materiālu failus var pamanīt, ka šim protokolam izmantots acīmredzami citas krāsas rakstāmpiederums (pildspalva), nekā

protokolam /lēmuma numurs/, līdz ar to uzskata, ka policijas darbinieks nav rīkojies godprātīgi un ir vēlējies pēc viņa sūdzības saņemšanas paveikt

neizdarīto, kas nekādā veidā nav pieļaujams, jo ir uzskatāms par dokumenta viltojumu. Aplūkojot šo protokolu ievēroja, ka protokols nav numurēts, līdz

ar to redz, ka tādēļ pastāv ļoti liela iespēja, ka policijas darbinieks tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, varētu būt personiski ieinteresēts

sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, jo izņemto ierīci neieprotokolē reģistrētā protokolā, līdz ar ko nav iespējama policistu darbinieku kontrole

par izņemtajām mantām, kā tas ir administratīvā pārkāpuma protokoliem, kur nedrīkst būt kāda protokola iztrūkuma, jo visas lapas ir numurētas. Turklāt,

turpinot iepazīties ar lietas materiāliem, redzams, ka protokola daļa, kurā norādīts pie viņa izņemtās ierīces numurs ir sastādīta ar vizuāli līdzīgu tinti

(rakstāmpiederumu), ar kādu /amata nosaukums/ /pers D/ sastādījis 2020.gada 16.janvāra ziņojumu par notikuma apstākļiem. Šie fakti ļauj izdarīt

secinājumu, ka /amata nosaukums/ /pers. D/ tikai šā gada 16.janvārī sastādīja protokolu, kurā fiksēja pie viņa izņemto ierīci.

Latvijas APK 256.pants noteic, ka personas aplūkošanu un mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas Valsts policijas amatpersonas un mantu

apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Par personas aplūkošanu un mantu apskati sastāda atsevišķu

protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo aizturēšanu. Savukārt Latvijas APK 256. 1pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma vietas

apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē

pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus. Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma

priekšmetus un izdarīšanas rīkus. Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka konkrētajā gadījumā ierīci labprātīgi nodeva policijas darbiniekam, kurš Protokolā norādīja ierīces nosaukumu un

ka tā izņemta kopā ar strāvas vadu. Nekādi citi dokumenti, izņemot administratīvā pārkāpuma protokols, viņā klātbūtnē netika sastādīti. Tāpat viņa

klātbūtnē netika fiksēts ierīces faktiskais stāvoklis - ka no tās tika izņemta atmiņas karte, ka tā darbojās tikai videoreģistratora režīmā, ka citas funkcijas

bija deaktivizētas, ierīces individuālās pazīmes utt..

Bez tam, Latvijas APK 257.pantā noteikta konkrēta kārtība mantu un dokumentu izņemšanā un uzglabāšanā. Savukārt 2010.gada 7.decembra

Ministru kabineta noteikumu Nr.1098 “noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 12.punkts nosaka, ka

izņemto mantu vai dokumentu tā glabāšanas laikā aizliegts nodot lietošanā fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldības institūcijai vai tās

amatpersonai. Tādējādi sūdzības iesniedzējs secina, ka ir pieļauts rupjš procesuālais pārkāpums. Policijas darbinieks jau notikuma dienā uzskatīja par

iespējamu pieņemt lēmumu par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības, tādējādi, uzskatīja, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami sūdzības

iesniedzēja vainas pierādīšanai un pieņēma lēmumu par naudas soda piemērošanu un izņemtās ierīces konfiskāciju. Tikai pēc viņa iesniegtās sūdzības

saņemšanas, policija uzskatīja par nepieciešamu pieņemt ziņojumu no policijas darbinieka, veikt detalizētāku izņemtās ierīces pārbaudi, kaut arī to varēja

izdarīt policijas darbinieks turpat notikuma vietā pirms lēmuma pieņemšanas. Savukārt, ja policijas darbinieks uzskatīja, ka viņam nav pietiekošu

zināšanu, lai veiktu ierīces pārbaudi un fiksētu pārbaudes gaitā iegūtos rezultātus, tad pārbaudes veikšana bija jāuztic ekspertam, bet lēmuma pieņemšana

notikuma vietā bija pārsteidzīga. Pārbaudes veikšana, kas atspoguļota lēmumā, nerada viņam objektīvu ierīces pārbaudes norises atspoguļojumu un

tiesisku policijas darbinieku rīcību, jo tā veikta ar izņemtu un jau ar lēmumu konfiscētu mantu. Turklāt, Lēmumā nav norādīts, vai pārbaudi veicis eksperts

ar speciālām zināšanām vai kāda cita persona. To, ka ierīces pārbaudi veicis policijas inspektors, viņam kļuva zināms tikai pēc tam, kad iepazinās ar

skenētajiem lietas materiāliem.

Sūdzībā norādīts, ka lēmumā norādīts, ka no uzraksta uz ierīces Neoline X-COP 9100S Nr.XCOP91s0819K0194, var secināt, ka šī ierīce ir

videoreģistratora un radaru detektora hibrīds. Šādam subjektīvam policijas apgalvojumam nevar piekrist. No konkrētā burtu un ciparu virknējuma nekas

nenorāda uz izņemtās ierīces lietošanas veidu. Šis apstāklis atkal un atkal norāda uz to, ka policija tendenciozi sagroza lietā iegūtos pierādījumus, vērtējot

tos tikai no sava, subjektīva redzējuma, taču nevērtē tos saskaņā ar likumā noteiktajiem kritērijiem.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt arī lēmumā norādītajam policijas secinājumam, ka radaru detektora izvietošana transportlīdzeklī, lai to

nepieciešamības gadījumā varētu ieslēgt vai izslēgt bez papildus tehniskas vai mehāniskas iejaukšanās transportlīdzekļa elektroinstalācijā, ir uzskatāma par

transportlīdzekļa aprīkošanu ar radaru detektora ierīci. Šis konkrētais policijas secinājums izdarīts, balstoties uz Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada

26.marta spriedumu lietā Nr.A426760708 19.punktu, 2010.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.A42729808 11.punktu. Sūdzības iesniedzējs vērš

tiesas uzmanību, ka tiesas spriedums uzskatāms par individuālu tiesību avotu attiecīgās lietas dalībniekiem. Neatkarīgām personām tiesas spriedums ir

obligāti saistošs tikai likumā noteiktajā kārtībā. Latvijā tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai

noprotestēšanas termiņš, un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts. Ja šīs darbības ir veiktas, spriedums iegūst likuma spēku gadījumos, kad augstāka tiesa,

izskatot sūdzību vai protestu, to atstāj negrozītu vai arī to groza, spriedumu neatceļot. Līdz ar ko norādītie tiesu nolēmumi nav atzīstami par judikatūru.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lēmumā atspoguļotie fakti un lietā iegūtie pierādījumi neapstiprina faktu, ka izdarītajā ir saskatāmas visas

administratīvā pārkāpuma pazīmes. Norādīja, ka konkrēto ierīci lietoja tikai un vienīgi kā video reģistratoru ar ātruma ierobežojumu brīdinājumu funkciju

un citas funkcijas bija deaktivizētas. Nav izdarījis pārkāpumu ne ar nodomu, ne aiz neuzmanības. Turklāt ievadot interneta pārlūka meklētājā atslēgvārdus

Neoline X-COP 9100s par šo ierīci tiek sniegta informācija kā par ļoti augstas klases video reģistratoru, kuram ir iespējams atspējot radara detektora

funkciju, ievērojot dažādās valstīs pastāvošo normatīvo regulējumu.

Uzskata, ka policijas uzskaitītie pierādījumi, tai skaitā, darbības ar ierīci pēc tās konfiskācijas, neveicot ierīces ekspertīzi vai nepieaicinot speciālistu

ar īpašām zināšanām tieši šādu ierīču apskatē un pārbaudē pirms lēmuma pieņemšanas, nefiksējot faktisko ierīces stāvokli tās izņemšanās brīdī, tai skaitā,

vai tas radīja, vai varēja radīt kādus traucējumus policijas dienesta transportlīdzeklī uzstādītiem radariem, norāda uz virkni pieļautajiem būtiskiem

procesuāliem pārkāpumiem, kas ne tikai rada šaubas par administratīvā pārkāpuma fakta un sastāva pazīmju esamību, bet arī pierādījumu pieļaujamību,

ticamību un attiecināmību. Un pieļautie būtiskie procesuālie pārkāpumi noveduši pie nelikumīga lēmuma pieņemšanas.

Vērš tiesas uzmanību uz to, ka pēc lietas materiālu saņemšanas un iepazīšanās ar tiem, redzams, ka ierīces pārbaudes ziņojums sastādīts tikai

2020.gada 9.aprīlī. Taču lēmums, kuru pārsūdz un kurā atreferēti 2020.gada 9.aprīļa ziņojumā norādītie fakti par ierīces pārbaudi, pieņemts jau

2020.gada 8.aprīlī. Līdz ar ko viennozīmīgi apstiprinās tas, ka policijas darbinieki tendenciozi sagroza lietā iegūtos faktus un pierādījumus. Šāda policijas

darbinieku rīcība ne tikai norāda uz policijas darbinieku negodprātīgu rīcību, bet arī grauj uzticēšanos un paļāvību policijas darbinieka tiesiskai rīcībai.

Lūdz atcelt Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka /pers. C/ /datums/lēmumu Nr./lēmuma numurs/.

Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 1.jūlija lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ sūdzību un ierosināt tiesvedību, kā arī administratīvā pārkāpuma lietu

izskatīt atklātā tiesas sēdē.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ sūdzību uzturēja. Norādīja, ka Valsts policijas pārstāvis publiski masu medijos ir paudis, ka noteicošais

apstāklis ir ierīces faktiska izmantošana, ka policijas rīcībā ir speciālas iekārtas šo ierīču konstatēšanai. Konkrētajā gadījumā ierīces antiradara funkcija

netika izmantota un policija šo ierīci nefiksēja. Arī veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka antiradara funkcija ierīcē bija atslēgta, jo Latvijā antiradara

izmantošana ir aizliegta. Šādu ierīces papildus funkciju sūdzības iesniedzējs izmantoja tikai valstīs, kur tas ir atļauts. Ierīcē esošo videokarti /pers. A/ ar

policista atļauju izņēma no ierīces, pirms tā tika viņam atņemta, tādēļ pārbaudē norādītais fakts, ka videoreģistrators nedarbojas, jo nav ievietota atmiņas

karte, nav pareiza. Uzskata, ka policijas inspektors ir viltojis protokolu, jo ir sastādīts papildus protokols, kurā ar citas krāsas pildspalvu ir veikts ieraksts

par ierīces izņemšanu, šo ierakstu pārkāpējs nav parakstījis. Uzskata, ka tādejādi policijas inspektors ir papildinājis protokolu ar sev vajadzīgo

informāciju. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka apzinās, ka Latvijā antiradara funkciju lietot nav atļauts un to arī norādīja policijas inspektoram – ka

antiradara funkcija nebija ieslēgta.

Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina par pamatotu. Paskaidroja, ka pārbaudot visus lietas materiālus tika konstatēts, ka ir izdarīts

pārkāpums, tika pieņemts pamatots un sīki motivēts lēmums. Sūdzības iesniedzēja norādītā Valsts policijas pārstāvja intervija masu medijos nav

uzskatāma par pierādījumu un nav pamats lēmuma grozīšanai. Šajā jautājumā jau ir nostabilizējusies tiesu prakse un atzīts, ka ierīces antiradara funkcijai

nav jābūt ieslēgtai. Inspektors, braucot blakus transportlīdzeklim, pamanīja šo ierīci un veica pārbaudi, konstatēja pārkāpumu un pamatoti pieņēma

lēmumu. Ierīces aprakstā ir norādes par to, ka ierīci var ātri aktivizēt antiradara režīmā, ierīce bija iesprausta un darbojās konkrētajā brīdī

videoreģistratora režīmā. Atbildība ir paredzēta par to, ka transportlīdzeklis atrodas kustībā, ir aprīkots ar ierīci, kas var uztvert braukšanas ātruma

kontroles mērierīču raidītos signālus. No lietas materiāliem var secināt, ka tas bija aprīkots, bija darbības kārtībā, bija piestiprināts pie paneļa, ieslēgts

kontaktligzdā ar barošanas vadu, transportlīdzeklis atradās kustībā, tas ir pamats saukšanai pie atbildības. Iespējams kļūdas ir pieļautas, piemēram

ziņojuma sastādīšanas datumā, bet tās nav par pamatu lēmuma atcelšanai.

Motīvu daļa

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes /amata nosaukums//pers. C/ 2020.gada 8.aprīļa lēmums Nr./lēmuma numurs/ atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 285.pantu iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda

pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama. Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitās daļas

pārkāpumu.

Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos priekšnoteikumus un

materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Latvijas APK 289.13panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot konkrētajā pārsūdzētajā lēmumā ietverto motivāciju, tiesa atzīst, ka lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi konstatēti pareizi, pamatojums ir

atbilstošs likumam un pārkāpuma kvalifikācija ir pareiza, kā arī lietā ir pietiekami pierādījumi pārkāpēja vainas konstatēšanai. Līdz ar to tiesa pievienojas

pārsūdzētajā lēmumā ietvertajai motivācijai, atzīstot to par pareizu un pilnībā pietiekamu. Tiesa lietas izskatīšanas laikā nav konstatējusi tādus jaunus

argumentus, kas nebūtu izvērtēti pārsūdzētajā lēmumā vai kuriem būtu nozīme lietā, tādēļ, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu,

pievienojas lēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā neuzskata par nepieciešamu.

Ceļu satiksmes noteikumu 225.2.apakšpunkts noteic, ka aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var

uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai. Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitā

daļa paredz, ka par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču

raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā, konfiscējot

attiecīgās ierīces.

Latvijas APK 243.panta pirmā un ceturtā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pieradītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Bez papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīva pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Latvijas APK 243. 1pants noteic, ka faktus konstatē ar: protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu

izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).

2020.gada 8.aprīļa lēmumā norādīts, ka pierādījumi šajā lietā ir administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums lietā Nr./numurs/, ierīce Neoline X-

COP 9100s Nr.XCOP91s0819K0194, iesniedzēja sūdzība, /amata nosaukums/ /pers. D/ ziņojums, veiktā apskate un iegūtā informācija, izmantojot

interneta resursus.

Pārbaudot šos norādītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto ir pierādīts fakts, ka /pers. A/ 2019.gada

25.novembrī plkst.11.50 vadīta transportlīdzekli Škoda Octavia, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa 11.novembra krastmalu, Rīgā.

Minēto faktu neapstrīd arī sūdzības iesniedzējs /pers. A/.

Protokolā un /amata nosaukums/ /pers. D/ ziņojumā fiksēts, ka /pers. A/ vadītajā transportlīdzeklī pie priekšējā vējstikla atradās ierīce Neoline X-

COP, kas pieslēgta ar vadu. Ziņojumā norādīts, ka tika palūgts uzrādīt šo ierīci un inspektors no uzraksta uz ierīces Neoline X-COP konstatējis, ka uz

tās ir uzraksts „radar detector” un, izmantojot interneta resursus uz vietas konstatējis, ka šī ierīce ir radars detektors un var uztvert braukšanas ātruma

kontroles mērierīču raidītos signālus.

/pers. A/ savā sūdzībā, kā arī tiesas sēdē norādīja, ka šī ierīce ir videoreģistrators ar papildus funkcijām, ka šo ierīci viņš lietojis kā

videoreģistratoru un Latvijas Republikā radara detektora funkcija bijusi atslēgta.

Pārbaudot lietas materiāliem pievienoto ierīci NeoLine X-COP, tiesa konstatē, ka uz šīs ierīces ir norādīts teksts: „NEOLINE X-COP 9100s

HYBRID DEVICE DVR WITH GPS&RADAR DETECTOR”. Tādejādi ticams ir policijas inspektora ziņojumā norādītais, ka no uzrakstiem uz ierīces

secināms, ka tā ir videoreģistratora un radaru detektora hibrīds. Savukārt sūdzības iesniedzēja iebildumi attiecībā uz šo apstākli nav pamatoti.

Lietas materiāliem pievienots disks, kurā ir video formātā fiksētas divas pārbaudes izņemtajai ierīcei – no ierakstiem redzams, ka ierīces pārbaude

veikta 2020.gada 26.martā un 2020.gada 6.aprīlī. Kā redzams, par veiktajām pārbaudēm lietas materiāliem pievienots Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Sūdzību izskatīšanas nodaļas /amata nosaukums/ /pers. B/ ziņojums. Ziņojumā norādīts, ka tas sastādīts

2020.gada 9.aprīlī. Savukārt tiesas sēdē iestādes pārstāvis, kurš ir arī šī ziņojuma sastādītājs paskaidroja, ka, iespējams, ir radusies pārrakstīšanās kļūda

ziņojuma datumā. Kā redzams no 2020.gada 8.aprīļa lēmuma, iestāde lēmumā nav atsaukusies uz šo /pers. B/ 2020.gada 9.aprīļa ziņojumu, bet

norādījusi uz apstākļiem, kas konstatēti ierīces veiktajā pārbaudē.

No apskatēm izriet, ka ieslēdzot ierīci konstatēts, ka radardetektora funkcija ierīcē ir atslēgta un uz dienesta transportlīdzeklī esošo radaru ierīce

nereaģē. Savukārt nospiežot divas podziņas ierīces kreisajā pusē, ierīcē ieslēdzas radardetektors un veicot pārbaudi uz Brīvības gatves, ierīce sāk pildīt

radardetektora funkciju un uztver uz Brīvības gatves esošā fotoradara atrašanās vietu.

Tiesa konstatē, ka policijas darbinieka ziņojumā un /pers. A/ sūdzībā norādītie apstākļi viens otru neizslēdz. Jo, kā konstatējis policijas darbinieks

jau pārkāpuma vietā, ierīce Neoline X-COP ir videoreģistratora un radardetektora hibrīds. Veiktajā ierīces pārbaudē konstatēts, ka radartetektora

funkcija uz pārbaudes veikšanas brīdi bijusi atslēgta. Tiesai nerodas šaubas par to, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī radardetekrota funkcija nav

darbojusies, kā to noradījis sūdzības iesniedzējs, jo arī uzsākot ierīces pārbaudi konstatēts, ka radardetektora funkcija bija jāieslēdz papildus.

Tiesa norāda, ka apstāklis, ka radardetektora funkcija ierīces lietošanas laikā bijusi atslēgta, neietekmē pārkāpuma izdarīšanas faktu.

No Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitās daļas dispozīcijas izriet, ka atbildība iestājas par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar

ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā. Tātad

nepieciešams konstatēt divas obligātās pazīmes: 1)ierīci, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo

mērierīču darbībā un 2) braucošu transportlīdzekli, kas aprīkots ar šo ierīci.

Likumdevējs nav paredzējis atbildību par faktisku tieši ierīces antiradara funkciju izmantošanu, bet gan ierīces, kurā ir ierīkota šāda funkcija,

esamību transportlīdzeklī, ar kuru tiek braukts. Tātad, atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai, transportlīdzeklim pārvietojoties, ierīces antiradara funkcija

tiek reāli izmantota vai netiek.

Iestāde pamatoti savā lēmumā atsaukusies uz spēkā esošos nolēmumos paustajām atziņām kā judikatūru, kur norādīts, ka tieši radara detektora

izvietošana transportlīdzeklī tādejādi, lai to nepieciešamības gadījumā varētu ieslēgt vai izslēgt bez papildus tehniskas vai mehāniskas iejaukšanās

automašīnas elektroinstalācija, ir uzskatāma par transportlīdzekļa aprīkošanu ar radara detektora ierīci (Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada

26.marta spriedums lietā Nr.A42760708, 19.punkts, 2010.gada 20.decembra spriedums lietā Nr.A42729808, 11.punkts).

Ņemot vērā lietā noskaidrotos apstākļus, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēts, ka /pers. A/ automašīnā atradās ierīce un elektrības

vads, un pierādīts, ka /pers. A/ 2019.gada 25.novembrī plkst.11.50 vadīja transportlīdzekli, kurš bija aprīkots ar ierīci, kas var uztvert braukšanas

ātruma kontroles ierīču radītos signālus. Tādejādi, /pers. A/, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 245.2.apakšpunkta prasības, izdarīja Latvijas APK

149.24panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pēc protokola sastādīšanas kaut kad vēlāk, ar citas krāsas tinti ir veikti ieraksti par to, ka ir izņemta ierīce Neoline

X-COP 9100s ar vadu un šāda dokumentu papildināšana ar sev vajadzīgo informāciju no inspektora puses ir procesuāls pārkāpums. Tiesa norāda, ka

Latvijas APK 248.panta pirmā daļa nosaka, kam jābūt norādītam administratīvā pārkāpuma protokolā. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka

/pers. A/ izsniegtā protokola kopija atbilst Latvijas APK 248.pantā norādītajam. Savukārt apstāklis, ka uz iestādes rīcībā esošā protokola oriģināla

otrajā pusē inspektors izdara atzīmi par to, ka ir izņemta ierīce, neietekmē sastādītā protokola tiesiskumu un nav uzskatāms par protokola viltojumu, kā

to norādījis sūdzības iesniedzējs.

Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību apstāklim, ka Valsts policija 2020.gada 8.aprīļa lēmumu ir pieņēmusi, pārkāpjot likumā noteikto 30

dienu termiņu, jo, kā redzams no lietas materiāliem, jau 2020.gada 16.janvārī bija sagatavots inspektora ziņojums, attiecīgi, lēmumam bija jābūt

pieņemtam 30 dienu laikā, t.i., līdz 2020.gada 16.februārim.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta pirmo daļu, sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida

procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc visu lietas materiālu saņemšanas. No lietas

materiāliem redzams, ka ierīces Neoline X-COP 9100s pārbaude ir veikta 2020.gada 6.aprīlī. Tādejādi lēmums 2020.gada 8.aprīlī ir pieņemts likumā

noteiktā termiņā – 30 dienu laikā pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

Sūdzības iesniedzēja norādītajam argumentam par to, ka lēmumā, ar kuru ir nolemts konfiscēt ierīci Neoline X-COP 9100s, nav norādīta tālāka

rīcība ar strāvas vadu, nav izšķirošas nozīmes, jo, kā norādīts sūdzības iesniedzēja iesniegtajā ierīces Neoline X-COP 9100s lietošanas instrukcijā, ierīces

komplektācijā ietilpst arī elektrības vads. Tādejādi, nolemjot konfiscēt ierīci Neoline X-COP 9100s, tās komplektācijā esošais elektrības vads arī ir

konfiscējams.

Citus sūdzībā ietvertos argumentus tiesa nevērtē, jo neuzskata tos par nozīmīgiem konkrētās lietas izspriešanā. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments savos nolēmumos ir vairākkārt norādījis, ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā lietas izlemšanai uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKA-66/2010 14.pkt.; Augstākās tiesas

Senāta 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-584/2013 10.pkt.).

Tiesa konstatē, ka lietā ir vērtēti pierādījumi, kas apstiprina pārkāpuma izdarīšanas faktu un pamatoti konstatēts Latvijas APK 149. 24panta

septiņpadsmitajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma sankcija noteikta – naudas sods 55 euro, konfiscējot attiecīgo ierīci. Ar

pārsūdzēto lēmumu ir piemērots likumā noteiktais sods, tādejādi soda veids un mērs nav grozāms.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka /pers. C/

2020.gada 8.aprīļa lēmums Nr.536, ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata, savukārt /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12pantu, tiesa

nosprieda:

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes /amata nosaukums/ /pers. C/ 2020.gada 8.aprīļa lēmums Nr./lēmuma numurs/

atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas – 2021.gada 1.aprīļa – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese B.Ābele