C20250016 / C-0056-19 · Court dismisses private claim for road easement due to lack of statutory conditions and public interest justification. (Kurzemes rajona tiesa)

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request to establish a road easement over the defendant's property. The plaintiff argued the private residence borders the apartment building, while defendants contended no legal basis existed for the easement. The court ruled that statutory requirements for such easements were not met and public interest was not demonstrated.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law on Easements; The court held that a road easement cannot be established without explicit statutory authorization and a clear demonstration of public necessity.

Keywords

AI generated

road easement civil law public interest statutory authorization property rights easement creation land use

Cited Case Law

AI generated

ECLI:LV:KURT:2019:1025.C20250016.5.S

Court dismisses private claim for road easement due to lack of statutory conditions and public interest justification.

AI generated

1A68042419 / 1A-0003-21

Court upheld police fine for parking violation, rejecting claim that shared ownership affects liability under traffic rules.

C69342118 / C-0857-19

Court dismisses servitude claim as access needs are not absolute and existing road is sufficient.

133010915 / 104AA-0745-15

Court dismisses appeal against administrative fine for parking on private property without public access.

133023415 / 104AA-0773-15

Court dismisses appeal against parking fine, upholding first-instance decision on traffic violation.

A42765109 / A42-03226-10

Court dismisses traffic police fine for parking in a lawn, ruling it a zoning violation requiring municipal commission adjudication.

Full text

ECLI:LV:KURT:2019:1025.C20250016.5.S

Lieta Nr.C20250016/12

SPR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2019.gada 25.oktobrī

Kurzemes rajona tiesa

sekojošā sastāvā : tiesnese Maija Jansone,

ar sekretāri Mariku Lapāni,

piedaloties prasītāja /pers. B/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/, atbildētājas /pers. D/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/

(iepriekš – /pers. G/), /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/ (/uzvārds/), /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. P/, /pers. O/,

Liepājas pilsētas pašvaldības pilnvarotajai pārstāvei /pers. R/, trešajai personai /pers. S/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14 civillietu /pers. B/ prasības pieteikumā pret /pers. D/ ( iepriekš /pers. E/ ), /pers. F/,

/pers. G/ ( iepriekš /pers. G/), Gaļinu Volkovu, /pers. O/, /pers. V/, /pers. J/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. K/, /pers. AB/ ( iepriekš /pers.

AC/ ), /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/ un /pers. AG/ ( iepriekš /pers. AH/ ), /pers. L/, /pers. AI/ ( iepriekš /pers. AJ/ ) /pers. AK/ (iepriekš /pers.

AL/), /pers. M/, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. N/, Liepājas pilsētas pašvaldību par ceļa servitūta nodibināšanu.

A p r a k s t o š ā daļa

2016.gada 3.oktobrī /pers. B/ cēlis prasību, kurā norāda, ka Prasītāja nekustamais īpašums (privātmāja) /adrese/, kadastra Nr. /numurs

A/, robežojas ar atbildētāju nekustamo īpašumu (daudzdzīvokļu ēku) /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/.

Atbildētājiem katram pieder sekojošs nekustamais īpašums:

1./pers. E/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

2. /pers. F/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

3./pers. G/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

4./pers. I/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

5./pers. O/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1/3 domājamā daļa;

6. /pers. V/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1/3 domājamā daļa;

7./pers. J/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1/3 domājamā daļa;

8. /pers. Z/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

9. Liepājas pilsētas pašvaldība, dzīvokļa īpašums /adrese/;

10. /pers. A0/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

11. /pers. AA/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

12. /pers. AO/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

13. /pers. AC/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

14. /pers. AD/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

15. Liepājas pilsētas pašvaldībai, dzīvokļa īpašums /adrese/;

16. /pers. AE/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

17. /pers. AH/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

18. /pers. L/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

19. /pers. AJ/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

20. /pers. AL/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

21. /pers. M/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

22. /pers. AM/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

23. /pers. AN/, dzīvokļa īpašums /adrese/;

24. /pers. N/, dzīvokļa īpašums /adrese/.

Savukārt trešās personas /pers. AP/,/pers. AR/,/pers. AS/,/pers. AG/,/pers. AT/ ,/pers. S/ lietā pieaicinātas, jo īpašniekiem nav reģistrēta

īpašumā zeme.

Prasītājs var piebraukt savam nekustamajam īpašumam ar automašīnu vienīgi lietojot atbildētāju nekustamajā īpašumā esošo ceļu. Līdz ar

to nepieciešams atbildētāju nekustamajam īpašumam nodibināt ceļa servitūtu uz braucamo ceļu par labu prasītāja īpašumam.

Saskaņā ar Liepājas pilsētas Būvvaldes 2014.gada 13.oktobra atbildi Nr.317328/l.-6./316429 ceļa servitūts zemes reformas laikā

prasītāja nekustamajam īpašumam netika nodibināts, jo īpašums atrodas pie ielas, proti, tam ir iespējams piekļūt tikai ejot no ielas.

Tomēr prasītājs norāda, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi vienīgā iespēja prasītājam piekļūt savam nekustamajam īpašumam ir

pa 1,94 metrus šauro joslu prasītāja zemesgabalā starp dzīvojamo ēku un zemes gabala žogu. Līdz ar to prasītājs savam nekustamajam īpašumam nevar

piekļūt ar automašīnu. Tas liedz prasītājam nekustamo īpašumu izmantot parastajā veidā, piemēram, pievest malku, būvmateriālus vai mēbeles, kas rada

būtiskas neērtības.

Līdz šim atbildētāji piebraukšanai ar automašīnu pie sava nekustamā īpašuma ir izmantojuši viņu nekustamo īpašumu /adrese/, kura

asfaltētais ceļš pieved tieši pie prasītāja nekustamā īpašuma. Atbildētāju īpašumā esošais ceļš ir vienīgais veids, kā prasītājs var piekļūt savam īpašumam

ar automašīnu. Līdz ar to servitūta ceļa izveide prasītājam ir nepieciešama, kā arī nav uzskatāma par būtisku atbildētāju tiesību ierobežojumu, jo

paredzētajā servitūta vietā jau tagad atrodas publiski pieejams asfaltēts ceļš, ko lieto daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji.

2014.gada 10.aprīlī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu Nr.2014/5-12/0175 aizliegt

privātmājas /adrese/ iedzīvotajiem ar autotransportu pārvietoties pa dzīvokļa īpašumam /adrese/ pieguļošo teritoriju. Lēmumu pieņēma 27 dzīvokļu

īpašnieki jeb 96% no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Prasītājs ir pasūtījis SIA "Metrum" izstrādāt priekšlikumu ceļa servitūta noteikšanai atbildētāju nekustamajā īpašumā. SIA "Metrum”

2014.gada 29.decembra priekšlikums paredz 27,51 metru gara un 4,50 metru plata ceļa servitūta noteikšanu ar platību 0,0124 ha noteikšanu atbildētāju

nekustamajā īpašumā. Priekšlikums izstrādāts, iespējami ievērojot atbildētāju intereses, paredzot servitūtu vietā, kas jau pašlaik tiek izmantota ceļam.

Tā kā puses savstarpēji vienoties nespēj, prasītājs lūdz tiesu noteikt ceļa servitūtu uz braucamo ceļu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1231.panta 2. punktu un 1156.panta 3.punktu /pers. B/ lūdz tiesu:

- noteikt par labu valdošajam nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, braucamā ceļa servitūtu 4,50 metru platumā,

27,51 metru garumā, platība 0,0124 ha, kalpojošajā nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra Nr. /numurs C/, saskaņā ar 2014.gada 29.decembra SIA

"METRUM" izstrādāto ceļa servitūta izvietojuma shēmu;

- noteikt, ka zemāk minētajiem nekustamajam īpašumiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ierakstāms ieraksts par apgrūtinājumu -

braucamā ceļa servitūtu 4,50 metru platumā, 27,51 metru garumā, platībā 0,0124 ha, kalpojošajā nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra Nr. /numurs

C/, saskaņā ar 2014.gada 29.decembra SIA "METRUM" izstrādāto ceļa servitūta izvietojuma shēmu, ierakstot sekojošu atbildētāju nekustamiem

īpašumiem par to ierakstu:

1./pers. E/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs D/l,

kadastra Nr. /numurs E/, no kopīpašuma 682/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

2. /pers. F/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs G/,

kadastra Nr. /numurs H/, no kopīpašuma 643/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

3. /pers. G/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs I/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs J/, no kopīpašuma 337/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

4. /pers. I/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs K/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs L/,no kopīpašuma 537/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala.

5. /pers. O/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1/3 domājamā daļa, kadastra nr. /numurs M/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs N/,no kopīpašuma 663/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

6. /pers. V/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1/3 domājamā daļa, kadastra nr. /numurs M/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs O/,no kopīpašuma 663/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

7. /pers. J/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1/3 domājamā daļa, kadastra nr. /numurs M/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs O/,no kopīpašuma 663/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

8. /pers. Z/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs P/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs R/, no kopīpašuma 335/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

9. Liepājas pilsētas pašvaldība, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1 domājamā daļa, kadastra nr. /numurs S/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs T/,no kopīpašuma 540/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs

F/).

10. /pers. A0/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder 1 domājamā daļa, kadastra nr. /numurs U/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs V/,no kopīpašuma 663/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

11. /pers. AA/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs Z/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs A0/,no kopīpašuma 335/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

12. /pers. K/ (Pētersonei) , dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AA/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs AB/,no kopīpašuma 539/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums

/numurs F/).

13. /pers. AC/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AC/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs AD/,no kopīpašuma 664/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums

/numurs F/).

14. /pers. AD/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AE/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs AF/,no kopīpašuma 664/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

15. Liepājas pilsētas pašvaldība, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AG/, kas reģistrēts Liepājas

tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs AH/,no kopīpašuma 538/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums

/numurs F/).

16. /pers. AE/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AI/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs AJ/,no kopīpašuma 462/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

17. /pers. AH/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AK/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs AL/,no kopīpašuma 536/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums

/numurs F/).

18. /pers. L/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AM/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs AN/,no kopīpašuma 461/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

19. /pers. AJ/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AO/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs AP/,no kopīpašuma 535/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs AR/).

20. /pers. AL/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AS/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs AT/,no kopīpašuma 461/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

21. /pers. M/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder i domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AU/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs AV/,no kopīpašuma 537/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

22. /pers. AM/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs AZ/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B0/,no kopīpašuma 538/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums

/numurs F/).

23. /pers. AN/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs BA/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs BB/, no kopīpašuma 459/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums

/numurs F/).

24. /pers. N/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kadastra nr. /numurs BC/, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. 4045 28,no kopīpašuma 535/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

2016.gada 21.oktobrī /pers. AN/ savos paskaidrojumos tiesai paskaidro, ka nav iebildumi, ja /adrese/ iedzīvotāji izmanto /adrese/

braucamo pieguļošo teritoriju, lai pievestu malku, būvmateriālus, mēbeles un turpmāk izmantot šo ceļu, lai piebrauktu savam īpašumam.

Atbildētāja vērš uzmanību, ka šajā vietā /adrese/ iedzīvotāji novieto mašīnas, lai mašīnu novietnes būtu vairāk ir jāsakārto laukumu, kur

novietot mašīnas. Varbūt /adrese/ īpašnieks būtu ieinteresēt palīdzēt.

2016.gada 4.novembrī atbildētāji /pers. O/ un /pers. V/ savos paskaidrojumos tiesai paskaidro, ka prasību neatzīst pilnīgi. Norāda, ka

2014.gada 10. aprīlī ar kopības pieņemto lēmumu nr.2014/5-12/0175 aizliegts privātmājas /adrese/ iedzīvotājiem ar autotransportu pārvietoties pa

/adrese/kopīpašumu, pretējā gadījumā tiek liegta /adrese/ kopīpašniekiem novietot savā kopīpašumā savu trasportlīdzekli.

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētājs /pers. J/ paskaidro, ka prasību neatzīst pilnīgi, jo ceļa servitūts ir piešķirams tajos

gadījumos, ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar

valsts vai pašvaldības ceļu, Šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna. (LR likums

Par autoceļiem 6.1 pants Ceļa servitūts).

Šajā gadījumā prasītāja īpašums atrodas vistiešākajā tuvumā pašvaldības ceļam, ielai ar nosaukumu /adrese/, kuru prasītājs var izmantot

visā tās platumā un garumā, gan iebraukt savā īpašumā, gan ieiet arī savā īpašumā. Kā arī pats prasītājs prasībā norāda, ka iebraucamais ceļš no /adrese/

viņa īpašumā ir 1,94 m, kas ir pietiekams, lai par to brīvi pārvietotos, tas ka īpašnieks būvē ciet un rada pats savai iebrauktuvei /adrese/ šķēršļus, nav

neviens pie tā vainīgs vai kā citādi atbildīgs kā vienīgi viņš pats un šādā gadījumā nav piemērojams Civillikuma 1231.pants.

Kā arī ir ņemama vērā Liepājas pilsētas Būvvaldes 2014.gada 13.oktobra atbilde nr.317328/1.-6.316429, kuru pats arī prasītājs norāda

prasībā, ka īpašums atrodas pie pašvaldības ceļa /adrese/.

Prasītāja pasūtītais plāns SIA "Metrum" nav saskaņots ar blakus kopīpašuma kopīpašniekiem un viņu interesēm, bet jau ir dabā realizēts,

izbūvējot žogā vārtus /adrese/ vajadzībām, kur ir jau saskatāmi pārkāpumi būvniecības procesā un ir jau radījušas neērtības kopīpašuma kopīpašniekiem

un tā rezultātā tika nolemts 2014.gada 10. aprīlī ar kopības pieņemto lēmumu nr.2014/5-12/0175 aizliegt privātmājas /adrese/ iedzīvotājiem ar

autotransportu pārvietoties pa /adrese/ kopīpašumu, pretējā gadījumā tiek traucēta /adrese/ kopīpašniekiem novietot savā kopīpašumā savu

trasportlīdzekli.

Atbildētāja/pers. AD/ savos rakstveida paskaidrojumos tiesai paskaidro, ka /pers. B/ prasību neatzīst pilnībā. Jau 2014. gada 10. aprīlī

viņas dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu Nr. 2014/5-12/0175 aizliegt privātmājas, /adrese/, iedzīvotājiem ar

autotransportu pārvietoties pa dzīvokļu īpašuma /adrese/, pieguļošu teritoriju.

Kā redzams no lietai pievienotajiem dokumentiem, tad 2014. gada 13. oktobrī Liepājas pilsētas Būvvalde sniegusi atbildi par servitūta

nodibināšanu, kurā norādīts, ka zemes gabals /adrese/ atrodas pie /adrese/, līdz ar to tam ceļa servitūts nav nodibināms. Ceļa servitūtus nosakāms

gadījumos, ja zemes gabals neatrodas pie pilsētas ielas un tajā nav iespējams piekļūt no ielas. Nodibinot norādīto servitūtu, tiks liegta iespēja vairākiem

kaimiņiem automašīnu novietošana mājai piederošajā teritorijā.

2016.gada 6.oktobrī atbildētāji /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers.I/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. K/ , /pers. AL/, /pers. M/, /pers.

AM/, /pers. N/ iesnieguši tiesā paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst un paskaidro, ka jau 2014.gada 10. aprīlī dzīvojamās mājas /adrese/,

dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu Nr. 2014/5-12/0175 aizliegt privātmājas, /adrese/, iedzīvotājiem ar autotransportu pārvietoties pa dzīvokļu

īpašumu /adrese/, pieguļošu teritoriju.

Kā redzams no lietai pievienotajiem dokumentiem, tad 2014.gada 13.oktobrī Liepājas pilsētas Būvvalde sniegusi atbildi par servitūta

nodibināšanu, kurā norādīts, ka zemesgabals /adrese/atrodas pie /adrese/, līdz ar to tam ceļa servitūts nav nodibināms. Ceļa servitūtus nosakāms

gadījumos, ja zemes gabals neatrodas pie pilsētas ielas un tajā nav iespējams piekļūt no ielas. Nodibinot noradīto servitūtu, tiks liegta iespēja vairākiem

kaimiņiem automašīnu novietošana mājai piederošajā teritorijā.

Atbildētāja Liepājas pilsētas pašvaldība savā rakstveida paskaidrojumā tiesai paskaidro, ka tai dzīvojamā mājā /adrese/, pieder divi

dzīvokļa īpašumi - Nr.11 un Nr.17.

Minēto prasību neatzīst, jo noraidošu attieksmi ir pauduši vairākums dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma

likumu, jautājumi, kas skar dzīvojamās mājas kopīpašumu, tajā skaitā zemesgabalu, ir vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē. Turklāt

zemesgabals ir nepieciešams iedzīvotāju automašīnu novietošanai.

Prasītajam piekļuve nekustamajam īpašumam ir nodrošināta no /adrese/, neviens normatīvais akts neparedz iekļuvi īpašumā no jebkuras

puses, kā arī vēsturiski veidotajā apbūvē nav iespējams nodrošināt autotransporta iekļūšanu pagalmā. Turklāt īpašuma robežas un faktiskā situācija dabā

prasītājam bija jāzina, labprātīgi iegādājoties to 2011.gadā.

No prasības neizriet, ka nav iespējama vienošanās par ceļa servitūtu ar blakus esošā nekustamā īpašuma /adrese B/, īpašnieku, kas būtu

daudz piemērotāks risinājums, jo prasītājam ir iespēja izmantot sava zemesgabala daļu un daudz mazākā mērā izmantot svešu īpašumu.

Prasītājs nav arī prasībā norādījis, ka piedāvātu jebkādu atlīdzību par īpašuma apgrūtināšanu un izmantošanu. Civillikums neuzliek par

pienākumu īpašniekam obligāti nodot savu mantu citam lietošanā un turklāt bez atlīdzības. Par to var vienoties labprātīgi, bet šajos gadījumos parasti abas

puses ir ieinteresētas rezultātā.

Lietas gaitā ar tiesas 2019.gada 30.jūlija lēmumu atbildētāja /pers. AH/ aizstāta ar atbildētāju /pers. AF/, personas kods /personas kods/,

un /pers. AG/, personas kods /personas kods/, kā sākotnējās atbildētājas mantiniekiem uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ katru uz ½ domājamo daļu;

Ar 2019.gada 30.jūlija lēmumu atbildētāja /pers. AJ/ aizstāta ar atbildētāju /pers. AI/, personas kods /personas kods/, kā sākotnējās

atbildētājas mantinieks uz dzīvokļa īpašumu /adrese/;

Ar 2019.gada 30.jūlija lēmumu trešā persona /pers. AR/ aizstāta ar trešo personu /pers. B0/, personas kods /personas kods/, kā

sākotnējās trešās personas mantinieks uz dzīvokļa īpašumu /adrese/;

Ar 2019.gada 30.jūlija lēmumu atbildētāja /pers. AL/ aizstāta ar atbildētāju /pers. AK/, personas kods /personas kods/, dzīvokļu īpašuma

/adrese/, pirkuma rezultātā;

Ar 2019.gada 30.jūlija lēmumu atbildētāja /pers. G/ aizstāta ar /pers. G/, personas kods /personas kods/, kā mantiniece dzīvokļa

īpašumam /adrese/;

Ar 2019.gada 30.jūlija lēmumu atbildētāja /pers. AC/ aizstāta ar atbildētāju /pers. AB/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa īpašuma

/adrese/, pirkuma rezultātā.

Ar 2019.gada 12.septembra tiesas lēmumu atbildētāja /pers. E/ aizstāta ar atbildētāju /pers. D/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa

īpašuma /adrese/, dāvinājuma rezultātā.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. B/ pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja un papildus paskaidroja, ka pašlaik nav iespējams ievest

malku pie mājas, jo ceļš šaurs. Jāved četras reizes gadā. Vienīgā iespēja ir no /adrese/, bet atbildētāji atteica noslēgt līgumu. Jāsakārto pagalms, lai var

nodot ekspluatācijā. No /adrese/ šaurs – 1,5 m 2.Malka tagad jānes iekšā īpašumā ar rokām.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. O/ pilnvarotais pārstāvis /pers. P/ prasību neatzina, uzturēja spēkā iepriekš sniegtos rakstveida

paskaidrojumus un papildus paskaidroja, ka prasītājs norādījis, ka no /adrese/var piebraukt viņa īpašumam. Prasītājs grib apgrūtināt citu personu

kopīpašumu, lai viņam būtu ērtāk. Ceļa /adrese/ īpašumā nav, bet ir stāvlaukums, ir vieta laukumam bērniem pretī mājai.

Tiesas sēdē atbildētājas Liepājas pilsētas pašvaldības pilnvarotā pārstāve /pers. R/ prasību neatzina, uzturēja spēkā iepriekš sniegtos

paskaidrojumus un pievienojās /pers. P/ sniegtajiem paskaidrojumiem.

Tiesas sēdē atbildētāji /pers. E/ (/pers. D/ pārstāve), /pers. F/, /pers. G/ ( iepriekš – /pers. G/ ), /pers. I/, /pers. J/ , /pers. K/, /pers. L/,

/pers. M/, /pers. N/,/pers. O/ prasību neatzīst, nevēlas, ka cauri viņu zemes īpašuma būtu ceļš citiem, jo tad pašiem nebūs kur likt mašīnas un bērniem

kur spēlēties.

Tiesas sēdē atbildētāji /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AE/, /pers. AK/ nepiedalās , iesnieguši lūgumus lietu izskatīt bez

viņu klātbūtnes, prasību neatzīst.

Tiesas sēdē atbildētāji /pers. AG/, /pers. AB/ , /pers. AD/, /pers. AF/,/pers. Z/,/pers. AI/,/pers. AM/ nepiedalās, par tiesas sēdi paziņots

Civilprocesa likuma 56., 56.1 panta kārtībā pavēsti nosūtot uz viņu deklarēto dzīvesvietu.

Tiesas sēdē trešā persona /pers. AP/ nepiedalās, iesniedzis lūgumu lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Tiesas sēdē trešās personas /pers. AS/, /pers. B0/, /pers. AT/ nepiedalās. Par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma 56., 56.1 panta

kārtībā pavēsti nosūtot uz viņu deklarēto dzīvesvietu.

Līdz ar to tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos pamatus lietas atlikšanai un skata prasību bez neieradušamies

procesa dalībniekiem.

M o t ī v u daļa

Atbilstoši Civillikuma 1130.pantam servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā

aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Saskaņā ar Civillikuma 1231.pantu, servitūtu nodibina ar likumu, līgumu, testamentu vai tiesas spriedumu.

Kā uzsvērusi LR Augstākā tiesa savā 2017.gada 4.jūlija spriedumā lietā SKC-229/2017, tad viens no servitūta izlietošanas

pamatprincipiem ir ietverts Civillikuma 1139.pantā, kurš nosaka, ka katram, kam pieder servitūta tiesība, tas izlieto to taisnprātīgi, saudzējot pēc iespējas

cita īpašuma tiesības. Proti servitūts nosakāms pēc iespējas saudzīgi attiecībā uz kalpojošo nekustamo īpašumu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka servitūta izlietotājam sava tiesība jāizmanto tā, lai īpašnieka (kalpojošās nekustamā īpašuma īpašnieka) tiesības

uz savu lietu, it sevišķi lietošanas tiesība, tiktu ierobežota tikai tiktāl, ciktāl šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams (sk.G.Višņakova, K.Balodis,

Civillikuma komentāri. Lietas valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841.-926.,1130.-1400.p.Rīga.mans īpašums.1998.gads 70.lpp.).

Atziņa par to, ka servitūts nav nodibināms valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības labad pausts arī LR Augstākās tiesas Senāta

2009.gada spriedumā lietā Nr.SKC-192.

Iepriekš LR Augstākās tiesas Senāts savā 2013.gada 9.oktobra spriedumā lietā SKC-38/2013 norādījis, ka atbilstoši Civillikuma 1132.

un 1139.pantam ir nosakāmi tikai tādi servitūti, kas ir absolūti nepieciešami, lai nodrošinātu ēkas īpašnieka piekļūšanu savam īpašumam, tā uzturēšanu,

bet nav nosakāmi servitūti, lai nodrošinātu pēc iespējas ērtāku īpašuma izmantošanu. Tas nozīmē, ka lietas faktisko apstākļu kontekstā ir jāvērtē, vai

nepieciešamība piekļūšanai pie ēkas[..] ir saistāma ar minēto absolūtos nepieciešamību pēc servitūta nodibināšanas.

Prasītājs norādījis, ka prasītais ceļa servitūts nepieciešams, lai savā īpašumā četras reizes gadā ievestu malku un pienācīgi savestu kārtībā

pārējo īpašuma teritoriju.

Izvērtējot servitūta ērtību aspektu, tiesa konstatē, ka Prasītājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka ēkas /adrese/ īpašniekam būtu liegts

iekļūt savā īpašumā no /adrese/. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka nav sašaurinājis sākotnējo iebrauktuvi no /adrese/. Kā arī kas attiecas uz

remontējamo būvju tehnikas iebraukšanu un malkas ievešanu, tad tiesas ieskatā, šīm darbībām nav nepārtraukts un ilgstošs raksturs, līdz ar to

iebraukšana pa kaimiņu teritoriju risināma ar nomas vai cita veida līgumiem. Pretējā gadījumā servitūta noteikšanu nevar vērtēt citādi kā papildus ērtību

iegūšanu Prasītājam.

Izvērtējot SIA “Metrum“ Plānus, tad nav redzami šķēršļi, par tādiem nav iebildis arī prasītājs, ka iebrauktuvi ( iebraucamo ceļu) nebūtu

iespējams izveidot no /adrese/. Turklāt no Priekšlikuma redzams, ka iebrauktuve no /adrese/ īpašuma kā ceļu servitūts plānots 4,50 m plats, bet šī

īpašuma lietotāji to izmanto arī automašīnu stāvvietām, kas pēc šāda servitūta noteikšanas vairs nebūs iespējams. Tādejādi nesamērīgi sašaurinās viņiem

izmantot savas īpašuma tiesības un pat padarīs šajā jomā par neiespējamām, kas savukārt ir pretrunā ar visu iepriekš minēto normatīvo bāzi.

Lai gan Valsts zemes dienesta Kurzemes reģionālajā nodaļas 2017.gada 2.janvāra Uzziņā nr.2-09-K/2 ( lietas 134.lapa ) norādīts, ka

pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un grafiskās daļas datiem, kā arī Valsts vienotās datorizētās

zemesgrāmatas reģistrētajiem datiem, par labu nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra Nr. /numurs BE/, ceļa servitūts nav noteikts un līdz ar to,

secināms, ka nekustamā īpašuma /adrese C/, kadastra Nr./numurs BE/, īpašniekam, lai piekļūtu savam īpašumam, konkrētajā situācijā ir tiesības uz ceļa

servitūtu. Tiesa uzskata šo secinājumu par kļūdainu, jo Dienests nav analizējis konkrēto situāciju un slēdzienu detalizējis, kā arī vadoties no šādas loģikas,

katram vecās apbūves īpašumam būtu nepieciešams noteikt ceļa servitūtu, neņemot vērā tiesas augstāk veikto analīzi.

No lietas materiāliem nav redzams, ka nav iespējama vienošanās par ceļa servitūtu ar blakus īpašumā esošā nekustamā īpašuma /adrese B/,

īpašnieku, vai servitūta noteikšanu tiesas ceļā caur šo īpašumu.

No visa minētā kopumā, tiesa konstatē, ka prasība noraidāma.

R e z o l u t ī v ā daļa

Vadoties no teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 3., 5., 189., 190., 193.pantu,

tiesa

no s p r ie d a :

noraidīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, prasību par ceļa servitūta noteikšanu pret /pers. D/ ( iepriekš /pers. E/ ), /pers. F/, /pers.

G/ (iepriekš /pers. G/), /pers.I/, /pers. O/, /pers. V/, /pers. J/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. K/ (/uzvārds/), /pers. AB/ ( iepriekš /pers. AC/ ),

/pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/ un /pers. AG/ ( iepriekš /pers. AH/ ) /pers. L/, /pers. AI/ ( iepriekš /pers. AJ/ ) /pers. AK/ ( iepriekš /pers. AL/ ),

/pers. M/, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. N/, Liepājas pilsētas pašvaldību, nosakot par labu valdošajam nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra Nr.

/numurs A/, braucamā ceļa servitūtu 4,50 metru platumā, 27,51 metru garumā, platība 0,0124 ha, kalpojošajā nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra

Nr. /numurs C/, saskaņā ar 2014.gada 29.decembra SIA "METRUM" izstrādāto ceļa servitūta izvietojuma shēmu;

noraidīt /pers. B/ prasību, ka zemāk minētajiem nekustamajam īpašumiem, ierakstāms ieraksts par apgrūtinājumu - braucamā ceļa servitūtu

4,50 metru platumā, 27,51 metru garumā, platībā 0,0124 ha, kalpojošajā nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra Nr. /numurs C/, saskaņā ar

2014.gada 29.decembra SIA "METRUM" izstrādāto ceļa servitūta izvietojuma shēmu, ierakstot sekojošu atbildētāju nekustamiem īpašumiem par to

ierakstu-

1. /pers. E/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs D/l,

kadastra Nr. /numurs E/, no kopīpašuma 682/14948 domājamā daļa- no-daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/).

2. /pers. F/, dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamā daļa, kas reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs G/,

kadastra Nr. /numurs H/, no kopīpašuma 643/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes {kadastra apzīmējums /numurs F/)

3. /pers. G/, (tagad /pers. G/) dzīvokļa īpašums /adrese/, pieder l domājamādaļa, kadastra nr. /numurs I/, kas reģistrēts Liepājas tiesas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs J/,no kopīpašuma 337/14948 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra apzīmējums /numurs