Court dismissed appeal against traffic fine, ruling delayed receipt of protocol did not violate rights.

NORAKSTS Lieta Nr.A42904509 A01051-11/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 12.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne-Radziņa,

piedaloties pieteicējam L.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.G. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 11.augusta lēmuma Nr.D57/10-6/3146 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 21.aprīlī, plkst.13.10, Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas

pārvaldes (turpmāk tekstā – atbildētājs) vecākā inspektore sastādīja L.G. (turpmāk tekstā – pieteicējs)

administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.107498641 (turpmāk tekstā - protokols), kurā konstatēts, ka pieteicēja transportlīdzeklis HONDA, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Rīgā, Rūpniecības ielā pie 22.nama, novietots stāvēšanai neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā - CSN) 135.6.punktā noteiktās prasības, un secināts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.10 panta piektās daļas 8.punktā. [2] Atbildētājs ar 2009.gada 11.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/3146 (turpmāk tekstā - Lēmums) nolēma atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākās inspektores protokolu. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto motīvu dēļ: [3.1] Pieteicējs norāda, ka protokols uz automašīnas loga netika atstāts un, kā pieteicējs saprot, tas palika pie policista. Pieteicējs par protokolu uzzināja 2009.gada 30.jūlijā tad, kad griezās Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai reģistrētu automašīnu Honda Civic /reģistrācijas numurs/ uz sava vārda pēc nokārtotām līzinga saistībām ar Parex banku. Tādējādi policijas darbinieki pieteicējam liedza laikā apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu. [3.2] 2009.gada 21.aprīlī pieteicēja automašīna atradās stāvvietā, kas ir par brīvu, jo tur

atradās ceļa zīme „P” uz zila fona. Vietā, kurā tika atstāta automašīna uz trotuāra nebija atzīmēts ar

dzeltenu vai sarkanu krāsu. [4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ: [4.1] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Rīgā, pie Rūpniecības ielas 22. nama. No lietas materiāliem un pievienotajām fotogrāfijām konstatējams, ka pieteicēja transportlīdzeklis bez vadītāja klātbūtnes bija novietots brauktuvju krustojumā, pārkāpjot CSN 135.6.punktu, saskaņā ar kuru aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā punktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). [4.2] No lietas materiālos esošām fotogrāfijām nepārprotami konstatējams, ka pieteicēja transportlīdzeklis bija novietots pārkāpjot CSN 135.6.punktu, kā arī uz brauktuves nav ne 920., ne

921 .ceļa apzīmējuma, ne sadalošā josla. [5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. [6] Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2011.gada 22.martā tiesā saņemts atbildētāja pārstāvja iesniegums, kurā lūdz tiesu izskatīt administratīvo lietu bez viņa klātbūtnes, jo viņam nebūs iespējas ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar darba noslodzi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Uzklausījusi pieteicējas viedokli, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un nekonstatējusi APL 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa izskatīja lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Saskaņā ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktu par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Saskaņā ar CSN 135.6.punktu aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Atbilstoši CSN 1.40.punktam stāvēšana ir:

1) transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, 2) kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Proti, par stāvēšanu ir atzīstama ne tikai transportlīdzekļa apturēšana, kas ir ilgāka par piecām minūtēm, bet arī transportlīdzekļa apturēšana, kas nav ilgāka par piecām minūtēm, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. [8] Tiesa konstatē, ka lietai pievienotajās fotogrāfijās ir redzams transportlīdzeklis, kas ir apturēts brauktuvju krustošanās vietā (lietas lapa 17).

Transportlīdzeklī vai tā tuvumā nav tā vadītāja, kā arī nenotiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana no tā, vai kravas iekraušana vai izkraušana no tā. Līdz ar to ir secināms, ka transportlīdzekļa apturēšana nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Tādejādi tiesa atzīst, ka transportlīdzeklis ir apturēts stāvēšanai. Tas nozīmē, ka atbildētājs ir piemērojis atbilstošu materiālo tiesību normu, piemērojot transportlīdzekļa vadītājam administratīvo atbildību saskaņā ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 8.punktu. [9] Pieteicējs norāda, ka uz viņa transportlīdzekļa nebija atstāts protokols par administratīvo pārkāpumu, kā arī iebilst pret to, ka tas viņam netika nosūtīts pa pastu.

Pieteicējs norāda, ka par to, ka viņš ir administratīvi sodīts, viņš uzzināja tikai tad, kad bija jāveic darbības Ceļu satiksmes drošības direkcijā. [10] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta pirmo daļu, ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu — paziņojumu. Savukārt saskaņā ar panta otro daļu, ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, soda uzlikšanas kārtība nemainās un tiek sastādīts protokols — paziņojums.

Tādejādi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, tad administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums ir sastādāms jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa vadītājs atrodas vai neatrodas transportlīdzeklī. Kā redzams no lietas materiāliem, tad pieteicējs protokola sastādīšanas laikā ir ieradies pie transportlīdzekļa un nesagaidījis, kamēr tas tiek noformēts, ir aizbraucis no vietas, kur pieteicēja transportlīdzeklis bija atstāts stāvēšanai.

Minētais ir secināms no pašvaldības policijas darbinieces dienesta ziņojuma (lietas lapa 15), kā arī paša pieteicēja paskaidrojumiem, jo viņš protokolu nav atradis piestiprinātu pie transportlīdzekļa priekšējā stikla. Ņemot vērā to, ka sods par stāvēšanas noteikumu pārkāpumu tiek piemērots transportlīdzekļa vadītājam, kura personību, ievērojot konkrētā administratīvā pārkāpuma konstatēšanas un soda uzlikšanas īpatnības, nav iespējams noskaidrot, tad iestādei nav zināms kam protokols-paziņojums ir nosūtāms.

Līdz ar to protokola-paziņojuma nosūtīšana pa pastu pieteicējam nebija iespējama, jo iestādei nebija zināms, ka tieši pieteicējs ir bijis transportlīdzekļa vadītājs, kas bija pārkāpis stāvēšanas noteikumus. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta piekto daļu, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā izdara atzīmi par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Tiesa norāda, ka tieši likumā minētās atzīmes dēļ pieteicējs nevarēja veikt transportlīdzekļa pārreģistrāciju, jo nebija nomaksāts transportlīdzekļa vadītājam uzliktais administratīvais naudas sods. Turklāt tas apstāklis, ka pieteicējs par administratīvo naudas sodu uzzināja tikai tad, kad veica darbības Ceļu satiksmes drošības direkcijā, nav liedzis pieteicējam tiesības apstrīdēt protokolu augstākā iestādē, kas pieteicēja iesniegumu izskatīja pēc būtības, kā arī pēc tam iesniegt pieteikumu tiesā. Līdz ar to protokola nesaņemšana uzreiz pēc tā sastādīšanas vai pa pastu, nav radījusi pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu nenovēršamu aizskārumu. [11] Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks administratīvais akts un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009.gada 11.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/3146, bet L.G. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 12.aprīlī.

Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne-Radziņa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese

K.Kalvāne-Radziņa Rīgā, 2011.gada 12.aprīlī