Court dismisses case for lack of specific facts in police protocol regarding administrative offense under Latvian law.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative offense case against the defendant because the police protocol failed to specify the exact nature of the illegal acts or the precise demands made by officers. The defendant admitted to being intoxicated but argued he did not refuse to comply with requests, while the police officer claimed he was unlawfully obstructed. The court ruled that without detailed factual findings in the protocol, the judge could not legally evaluate whether the conduct constituted an offense under the relevant statute.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 239.panta 1.punkts: An administrative offense proceeding must be terminated if the initial protocol lacks sufficient factual details to allow the court to legally assess the constituent elements of the alleged violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.140.0051.17
SPRIEDUMS
Ventspilī 2017.gada 6.martā
Ventspils tiesa: tiesnese S.Eglīte
ar sekretāri I.Freimani,
izskatot tiesā no Ventspils pilsētas pašvaldības policijas saņemto administratīvā pārkāpuma lietu (protokols Nr.ZZ 815919, ko 2017.gada
11.februārī sastādījis inspektors V.Apsītis) pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk APK) 175.panta attiecībā pret
/pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošu /adrese A/, deklarētā dzīvesvieta – /adrese//adrese/,
konst at ēja
2017.gada 11.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka 2017.gada 11.februārī, ap plkst.15.23, /pers. A//pers.A/,
/Nosaukums A/, basketbola hallē, basketbola spēles laikā, būdams alkohola reibumā, ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku likumīgai
prasībai pārtraukt nelikumīgās darbības sabiedriskā pasākuma laikā.
Norādīts, ka ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka protokolā norādītajā laikā un vietā, patiešām
atrodies alkohola reibumā. Visu neatceroties stiprā alkohola reibuma dēļ. Atceroties, ka nav ļāvis sevi saslēgt roku dzelžos, spirinājies. Sola, ka vairs
nekas tāds neatkārtošoties.
Iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, noklausoties /pers. A/ paskaidrojumu, tiesa uzskata, ka lietvedība administratīvā
pārkāpuma lietā izbeidzama sekojošu apstākļu dēļ.
Latvijas APK 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Dotajā gadījumā tiesai jāvērtē, cik pamatota un nepieciešama (adekvāta) vispār bija policijas darbinieka prasība un vai persona šai prasībai nav
pakļāvusies ļaunprātīgi.
Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskās darbības,
par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.
Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir
saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot
procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar
to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā, jo jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas
procesuālās tiesības. Pilnīgas informācijas ietveršana administratīvā pārkāpuma protokolā ir būtiska pie administratīvās atbildības saucamajai personai, lai
tā varētu efektīvi realizēt savu tiesību aizsardzību.
Tiesai jāvērtē tikai protokolā norādītais un tā no protokola satura izriet, ka 2017.gada 11.februārī ap plkst.15.23 /pers. A/, būdams alkohola
reibumā, atradies Ventspils olimpiskā centra basketbola hallē. Tālāk protokolā norādīts, ka /pers. A/ ļaunprātīgi nav pakļāvies policijas darbinieku
likumīgai prasībai pārtraukt nelikumīgās darbības sabiedriskā pasākuma laikā.
Protokolā nav norādīts, kādas tieši nelikumīgas darbības /pers. A/ ir izdarījis un kādas tieši bijušas policijas darbinieku prasības.
Tieši tiesa, izvērtējot protokolā norādīto, var secināt, vai personas darbības ir bijušas nelikumīgas, vai persona ļaunprātīgi nav pakļāvusies policijas
darbinieku prasībām, kā arī tiesai jāizvērtē, cik likumīgas ir bijušas policijas darbinieku prasības.
Protokolā nav nekas norādīts par lietas faktiskajiem apstākļiem, bet policijas darbinieks ir devis vērtējumu notikušajai situācijai, proti, norādījis, ka
/pers. A/ ļaunprātīgi nav pakļāvies, ka /pers. A/ darbības bijušas nelikumīgas un, ka policijas darbinieku prasība bijusi likumīga.
Pie apstākļiem, ka protokolā nav norādīta pārkāpuma būtība, tad tiesai tiek liegta iespēja dot juridisko novērtējumu konkrētajai situācijai.
Vērtējot pašvaldības policijas darbinieku E.Andrupa un I.Melkurta ziņojumus, kā arī /pers. A/ paskaidrojumus, tiesas ieskatā, atbildība par /pers.
A/ darbībām vairāk paredzēta Latvijas APK 167.pantā, bet tas nav šīs lietas ietvaros vērtējams.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu ir izbeidzama, jo
no administratīvā pārkāpuma protokola /pers. A/ rīcībā nav konstatējams Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Vadoties no Latvijas APK 239.panta 1.punkta, 289.13panta un 289.16panta, tiesa
nosprieda
Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140.0051.17 attiecībā pret /pers. A/ pēc Latvijas APK 175.panta izbeigt.
Spriedumu 10 darba dienu laikā var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Ventspils tiesā.
Tiesnese S.Eglīte