Court convicts defendant of drug use and imposes one month detention for recidivism.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegally using narcotic substances and sentenced him to one month of detention. The defendant admitted guilt during the trial, but the court noted his prior administrative penalties and recidivism as aggravating factors. Consequently, the court determined that immediate isolation was necessary to achieve both repressive and preventive goals of the punishment.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 2532. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46., 47., 48. panti; Kriminālprocesa likuma 499., 511.-514. panti: When a defendant admits guilt but exhibits recidivism and fails to demonstrate the capacity to change behavior, the court may impose immediate detention to ensure the realization of punitive and preventive objectives.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11089165915
Lietas arhīva Nr. K29-1686-15/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 7.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnese B.Jakobsone,
piedaloties prokurorei D.Milbergai,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 2532.panta pirmās daļas un
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, neatļauti lietoja
narkotiskas un psihotropas vielas.
/pers. A/, būdams ar 2014.gada 12.septembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.088/257-N sodīts par administratīvā pārkāpuma, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmajā daļā, izdarīšanu 2014.gada 24.martā, un likumā noteiktā kārtībā brīdināts par
kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, ne vēlāk kā 2015.gada 27.jūnijā pirmstiesas
kriminālprocesa izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, neatļauti lietoja aizliegtu sevišķi bīstamu narkotisku vielu, kuras nelegāla aprite un
ļaunprātīga lietošana apdraud veselību – heroīnu- un bīstamu psihotropu vielu, kura var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos – klonazepāmu, pēc kā
2015.gada 27.jūnijā pulksten 13.30, Rīgā, Lokomotīves ielā 68, /pers. A/, kurš bija narkotisko un psihotropo vielu reibuma stāvoklī, aizturēja policijas
darbinieki.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 2532.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un nožēloja izdarīto.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un arī tiesai, pēc lietas
materiālu pārbaudes, nav šaubu par /pers. A/ celtās apsūdzības pamatotību un /pers. A/ vainīgumu, kā arī ievērojot to, ka apsūdzētais tiesas sēdē piekrita
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, kam neiebilda arī prokurore, krimināllieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes tiesas
izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 2532.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un, atbilstoši Krimināllikuma
7.panta otrajai daļai, tās klasificējamas kā tīšs kriminālpārkāpums, ar kura izdarīšanu tiek veicināta narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga aprite
Latvijas Republikā, turklāt, tas vērsts pret sabiedrības vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
Pārbaudot apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis 1982.gada 20.maijā Rīgā, LR pilsonis, ar pamatizglītību, neprecējies, apgādībā ir
nepilngadīgs bērns, oficiālas darbavietas nav, pēc paša vārdiem strādājis neoficiāli SIA “/nosaukums/” par krāsotāju, agrāk sodīts 8 reizes, uz noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanas brīdi sodāmība nebija dzēsta, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.marta spriedumu /pers.
A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 2 mēnešiem,
sodu izcietis 2015.gada 10.aprīlī, 2014.gadā 15 reizes un 2015.gadā 1 reizi ir administratīvi sodīts, tai skaitā, pēc LAPK 46.panta par pārkāpumiem
saistībā ar neatļautu narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, deklarētās dzīvesvietas nav, faktiski dzīvo /adrese A/, nav ziņu par atrašanos psihiatra un
narkologa uzskaitē.
Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, uzskata par iespējamu atzīt vainas atzīšanu un
izdarītā nožēlošanu. Savukārt, /pers. A/ atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu pastiprina tas, ka noziedzīgais nodarījums
veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka /pers. A/, izmantodams savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā noteiktās tiesības uz sadarbību ar tiesu un
piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, veicinājis tiesas procesa norisi.
Izvērtējusi minēto, tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, secina, ka apsūdzētajam /pers. A/ sods par izdarīto kriminālpārkāpumu nosakāms
Krimināllikuma 2532.panta pirmās daļas sankcijas robežās tajā paredzētā īslaicīgās brīvības atņemšanas soda veidā, ko tiesa atzīst par taisnīgu, ar izdarīto
un tā sekām samērīgu, kā arī apsūdzētā personībai atbilstošu sodu, kā arī tādu, kas nodrošinās gan soda represīvo, gan preventīvo mērķu sasniegšanu
attiecībā uz apsūdzēto un citiem sabiedrības locekļiem.
Tas, ka apsūdzētais arī agrāk ir vairākas reizes tiesāts un, neskatoties uz brīdinājumiem, turpinājis iegādāties un sistemātiski lietot
apreibinošas vielas, tiesas ieskatā, liecina par to, ka /pers. A/ nespēj pakļauties likuma prasībām, ignorē gan sabiedriskās kārtības noteikumus, gan likuma
prasības un uzliktos pienākumus, tādēļ tiesai nav pārliecības, ka /pers. A/ patiešām ir izdarījis secinājumus par savu līdzšinējo uzvedību un ir spējīgs mainīt
savu attieksmi pret likumu ievērošanu un izciest sodu sabiedrībā.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka vienīgi /pers. A/ īslaicīga izolēšana no sabiedrības, lai arī īslaicīga, spēs nodrošināt soda represīvo un preventīvo
mērķu sasniegšanu un to, ka /pers. A/ neizvairīsies no soda izciešanas, kā arī atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un aizliegtu vielu lietošanas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Krimināllikuma 2532.panta pirmo daļu, kā arī uz Krimināllikuma 46., 47., 48.pantu un
Kriminālprocesa likuma 499., 511.- 514.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 2532.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā
apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns tiesas spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2015.gada 21.decembra.
Tiesnese B.Jakobsone