Landlord wins eviction and debt collection against tenant who failed to pay rent and utilities.

Lietas Nr. C20372213

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 12.martā

Liepājas tiesa

tiesnese Inta Pūce

tiesas sēžu sekretāre Inese Bruže

piedaloties SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pilnvarotajam pārstāvim Rinaldam Kržanovičam

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību pret /pers. A/ par īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu no dzīvokļa, īres un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

2013.gada 29.novembrī prasītāja iesniegusi prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. A/ un viņas ģimenes locekļiem par

izlikšanu no dzīvokļa, īres un komunālo pakalpojumu parāda Ls 411,63 un tiesas izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt

likumiskos procentus no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norāda, ka atbildētāja lieto dzīvojamo telpu un izmanto pamatpakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājusies

pilnā apmērā, lai gan viņai tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus /adrese/. 2007.gada

8.oktobrī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru atbildētāja apņēmās līdz katra mēneša 20.datumam samaksāt par īri un

komunālajiem pakalpojumiem. 2012.gada 18.septembrī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts brīdinājums atbrīvot

dzīvojamo telpu nekavējoties, kā arī nomaksāt īres un komunālo pakalpojumu parādu. Parāds sācis veidoties no 2009.gada 1.jūnija.

Uz 2013.gada 31.oktobri tas ir Ls 411,63. Parāds vairākkārtīgi pārsniedz trīs mēnešu maksas apmēru. Prasītāja uzskata, ka īres

līgums uz strīdus dzīvokli ir izbeidzams un atbildētāja ar ģimeni no tā izliekami. Konts AS „SEB banka” LV70UNLA0050003813922.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.,1756.,1765., 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.,10.,11. 1,12., 28.2pantu,

Civilprocesa likuma 1., 41.,127., 195.pantu.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis Rinalds Kržanovičs prasību uzturēja, lūdzot izlikt atbildētāju kopā ar nepilngadīgiem

bērniem no dzīvokļa. Samazināja parāda summu par Ls 61,38, lūdzot piedzīt no atbildētājas Ls 350,25. Paskaidroja, ka uz doto brīdi

atbildētāja dzīvoklī nedzīvo. Atbildētāja dzīvoklī ielaidusi īrniekus. Nav izdevies noskaidrot, kur dzīvo atbildētāja. Lūdza prasību

apmierināt.

Atbildētāja/pers. A/ paskaidrojumu nav sniegusi un uz tiesas sēdi nav ieradusies, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts.

Pavēste nosūtīta uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu (lietas 16.,34.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var

atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā

adresē.

Tiesa, vadoties no Civilprocesa likuma 156.panta, secina, ka lieta izskatāma bez atbildētājas klātbūtnes, jo viņai par lietas

izskatīšanu paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai, saskaņā ar panta pirmo daļu, lietā jātaisa aizmugurisks spriedums,

jo atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanāsiemeslu.

Tiesa nekonstatē, panta trešās daļas punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumu, iepazinusies ar lietas materiāliem, tos novērtējusi, atzīst, ka

prasība par izlikšanu no dzīvokļa, īres un pamatpakalpojumu parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Lietā nav strīdu, ka atbildētāja /pers. A/ kopā ar saviem nepilngadīgiem bērniem: /pers. B/, /pers. C/un /pers. D/, pamatojoties uz

2007.gada 8.oktobrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 7.-10. lapa), lieto dzīvokli Nr./adrese/.

Dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts ar atbildētāju, 2.6.punkts paredz, ka dzīvokļa īres maksa un vienlaikus ar to

maksājamo pakalpojumu maksa maksājama katru kārtējo mēnesi līdz tā 20.datumam (lietas 8.lapa). Minētais līgums noslēgts uz

beztermiņa laiku.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

2012.gada 18.maijā prasītāja nosūtījusi brīdinājumu, ko atbildētājai nav izdevies izsniegt (lietas 12.lapa). 2012.gada

18.septembrī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts brīdinājums par izlikšanu no dzīvokļa un parāda piedziņu (lietas

11.lapa).

Tiesa konstatējusi, ka periodā no 2009.gada 1.marta līdz 2013.gada 31.oktobrim, atbildētāja ir neregulāri maksājusi par

dzīvokļa īri un pamatpakalpojumiem, ko apliecina lietā esošie dokumenti (lietas 13.,14.lapa).

Tiesa secina, ka no atbildētājas piedzenams parāds Ls 350,25 jeb EUR 498,36, laika periodā no 2009.gada 1.jūnija līdz

2013.gada 31.oktobrim.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot

pamatpakalpojumus. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret īres maksas un maksas, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu,

parāda apmēru.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.un 2.punkts, kas regulē strīdus tiesiskās attiecības, paredz, ka izīrētājs

var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja

īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

No lietā esošajiem materiāliem redzams, ka atbildētājai par īri mēnesī ir jāmaksā Ls 10,89, bet par pārējiem komunālajiem

pakalpojumiem vidēji Ls 10. Taču atbildētājas parāds Ls 350,25, par kādu tiek uzturēta prasība, ievērojami pārsniedz likumā noteikto

trīs mēnešu maksājumu summu. Atbildētāja nav tiesai sniegusi jebkādu informāciju par iemesliem parāda esamībai.

Tiesas rīcībā nav arī informācijas vai piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1panta pirmā daļa un 36.3panta pirmās

daļas nosacījumi.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.3pantā noteikts, ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies

tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1panta pirmajā daļā

minētajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad

pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par atbildētājas /pers. A/ un viņas nepilngadīgo bērnu: /pers. C/, /pers. B/

un /pers. D/ izlikšanu no dzīvokļa Nr./adrese/, sprieduma izpildes stadijā, pārbaudot vai atbildētāja, neatbilst īrnieku kategorijām,

kurām tiek nodrošināta palīdzība saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu.

Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka

pašas sniedz tiesai pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato prasību.

Atbildētāja tiesai nav iesniegusi paskaidrojumu un cēlusi iebildumus pret celto prasību.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katrai no pusēm pierādīt tos apstākļus, kuri ir nozīmīgi strīda

izšķiršanā.

Tiesa konstatē, ka apmierināms prasītājas lūgums, atzīt tai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā parāda

pamatsummas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei, kā tas paredzēts Civillikuma 1753.pantā.

Civillikuma 1765. pants nosaka, ja procentu apmērs nav noteikts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Civilprocesa likuma 195.pantā paredzēts, ka taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka viņai piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, tiesa no viņas

par labu prasītājai piedzen nomaksāto valsts nodevu Ls 58,81 jeb EUR 83,68 par īres līguma izbeigšanu un EUR 74,75 (498,36

x15%) par parāda piedziņu, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb EUR 4,70 (lietas 6.lapa).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami faktiskie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu ir EUR 2,86.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par maksājumu

veikšanu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187.,204.1pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, kopā ar viņas nepilngadīgo meitu /pers. C/, /pers. B/, /pers. D/, un viņām

piederošās mantām no dzīvokļa Nr./adrese/.

Piedzīt n o /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem periodā no 2009.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 31.oktobrim

EUR 498,36 (četrus simtus deviņdesmit astoņus euro trīsdesmit sešus centus), ko veido pamatparāds.

Piedzīt n o /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, tiesas izdevumus EUR 163,13 (vienu simtu sešdesmit trīs euro trīspadsmit centus),

Noteikt, ka samaksa veicama SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” kontā LV70UNLA0050003813922 AS „SEB banka”.

Atzīt SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesību saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par

laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,84 (divus

euro astoņdesmit četrus centus).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr. /konta numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC

kods TRELLV22

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas par maksājumu veikšanu, skaitot no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Par sprieduma taisīšanu lietā, izliekot no dzīvokļa nepilngadīgas personas, paziņot Liepājas pilsētas bāriņtiesai un pašvaldībai.

SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

/pers. A/ nav tiesīga aizmugurisko spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska

sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un

lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I. Pūce