Court dismisses fine for police officer parking at night, ruling violation was minor and non-harmful.

Lieta Nr.A42647009 143/AA43-0825-11/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 22.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai M.N. un atbildētājas Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim I.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par M.N., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 12.punkta sakarā ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 29.novembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolupaziņojumu Nr.D57 107047814 (turpmāk arī – protokols-paziņojums) par to, ka 2008.gada 29.novembrī plkst.10.35 transportlīdzeklis Subaru, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Rīgā pie /adrese/ 522.ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 136.3.apakšpunkta prasības. Par minēto pārkāpumu administratīvā atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 12.punktā. Par minēto pārkāpumu transportlīdzekļa vadītājam saskaņā ar minēto LAPK normu uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā. Transportlīdzekļa vadītājs M.N. (turpmāk arī – pieteicējs) protokolupaziņojumu apstrīdēja Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšniekam, kurš ar 2008.gada 16.decembra lēmumu Nr.D57/10-6/2959 (turpmāk – Lēmums) apstrīdēto lēmumu atstāja negrozītu.

[2] 2009.gada 22.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” tām personām, kuru dzīvesvieta ir /adrese/, uz katru dzīvokli izsniedza divas atļaujas automašīnu iebraukšanai un stāvvietai mājas pagalmā. Pieteicējam pieder trīs automašīnas, ar kurām viņš periodiski brauc, bet atļaujas ir tikai divas. Par iespēju saņemt atļauju, kurā nebūtu norādīta automašīnas marka un valsts numura zīme, nekāda informācija netika sniegta. [2.2] Pieteicējs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 3.nodaļas inspektors. Tā kā pieteicējs ir operatīvais darbinieks, tad viņš izmanto gan savas, gan dienesta, gan arī draugu automašīnas. Vakaros, naktī vai brīvdienās pēc darba pieteicējam nav iespējas katru reizi mainīt atļaujas automašīnām, ar kurām pieteicējs brauc un kuras tiek novietotas dzīvojamās mājas pagalmā. Turklāt pagalmā pieteicējs novieto tikai vienu automašīnu. [2.3] 2008.gada 28.novembra vakarā pieteicējs ir izmantojis automašīnu, lai veiktu operatīvo darbību pasākumus dienesta nepieciešamības dēļ, pēc kā automašīnu novietojis pagalmā. Pieteicējs apzinājies, ka viņam var uzlikt sodu par automašīnas novietošanu, tāpēc viņš izdrukājis vienkāršu papīra lapu, uz kuras rakstīts „speciāla atļauja”, un novietojis to zem priekšējā vējstikla. [2.4] /adrese/, ir pieteicēja faktiskā un deklarētā dzīvesvieta kopš dzimšanas, un viņš vēlas novietot gan personīgās, gan sev nepiederošās automašīnas dzīvojamās mājas pagalmā, kur tās var redzēt pa logu. To, ka uz katru dzīvokli izsniedz divas atļaujas, kurās norādīta automašīnas marka un valsts numura zīme, pieteicējam rada vairākas problēmas un materiālos zaudējumus. Tādēļ pieteicējs, nomainot atļauju uz 2009.gadu, pieprasījis atļauju bez norādītas automašīnas markas un valsts numura zīmes, uz kuras ir uzraksts „viesu”, kas arī tikusi izsniegta.

[3] 2009.gada 9.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums par pieteikumu. Atbildētājs pieteikumu neatzīst, paskaidrojot turpmāk minēto. Atbilstoši CSN 298.16.apakšpunktam 522.ceļa zīme nosaka stāvēšanas aizliegumu uz visiem ceļiem attiecīgajā teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar šo zīmi. Savukārt CSN 307.punkts paredz, ka papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. No minētajām normām izriet, ka 522.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi nosaka, ka attiecīgo ceļa zīmju darbības zonā drīkst novietot stāvēšanai tikai tās automašīnas, kurām ir piešķirta attiecīgā atļauja. Lai persona izmantotu sev piešķirtās tiesības, tai ir jādara zināms savs nodoms un jāveic aktīvas darbības savu tiesību izlietošanā. No lietas materiālos esošajiem pierādījumiem redzams, ka transportlīdzeklim nebija zem priekšējā stikla novietota atļauja, līdz ar ko transportlīdzekļa vadītājs nav vēlējies izmantot sev piešķirtās tiesības, ja tādas bija piešķirtas. Tā kā pieteicējs nebija ievērojis 522.ceļa zīmes prasības, tad atbildētājam, konstatējot attiecīgo faktu, bija jāizdod obligātais administratīvais akts par vainīgās personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Piemērotā soda izvērtēšanai nav nozīmes, jo likumdevējs ir izvērtējis sabiedrības labumu kopsakarā ar indivīda tiesībām un noteicis konkrētu piemērojamo sodu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.jūnija spriedumu apmierināts M.N. pieteikums; Lēmums atcelts un izbeigta lieta. Tiesa konstatēja, ka pieteicējs kā nama /adrese/ iedzīvotājs, kuram bija dota atļauja novietot konkrētu transportlīdzekli stāvēšanai minētā nama pagalmā, izskatāmajā gadījumā nav apdraudējis nevienu no LAPK 9.panta pirmajā daļā noteiktajiem objektiem, līdz ar to viņa darbībās nav saskatāms LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punkta administratīvā pārkāpuma sastāvs. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā pieteicējam nepamatoti inkriminēts CSN 136.3.apakšpunktā norādītais pārkāpums, secīgi – pieteicējs nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punkta.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.jūnija spriedumu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policija iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto spriedumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti. [5.1] No CSN 298.16. un 307.punkta izriet, ka 522.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi nosaka, ka attiecīgo ceļa zīmju darbības zonā drīkst novietot stāvēšanai tikai tās automašīnas, kurām ir piešķirta attiecīga atļauja. Lai persona izmantotu sev piešķirtās tiesības, viņai jādara savs nodoms zināms un jāveic aktīvas darbības savu tiesību izlietošanā. Konkrētajā gadījumā transportlīdzeklim nebija zem priekšējā stikla novietota atļauja novietot transportlīdzekli attiecīgajā stāvvietā, līdz ar ko transportlīdzekļa vadītājs nav vēlējies izmantot sev piešķirtas tiesības, ja tādas bija piešķirtas. Pieteicējs bija novietojis redzamā vietā baltu papīra lapu ar uzdrukātu tekstu „Speciāla atļauja”, taču attiecīgie pasākumi neatbrīvo no soda par konkrētās atļaujas stāvēšanai neesamību, jo, ja tiktu pieņemts, ka drīkst speciālas atļaujas aizstāt ar baltām papīra lapām, uz kurām uzdrukāts „Speciāla atļauja”, tad jebkurai personai būtu iespējams šādi rīkoties un novietot attiecīgajā stāvvietā savus transportlīdzekļus. [5.2] Spriedumā tiesa konstatē, ka pieteicējs nav pārkāpis vai apdraudējis kādu no LAPK 9.panta pirmajā daļā noteiktajiem noteikumiem. Taču šajā teritorijā ir noteikti īpaši noteikumi transportlīdzekļu stāvēšanai, proti, ir noteikta īpaša pārvaldes kārtība, par kuras neievērošanu pienākas administratīvā atbildība, proti, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai ar Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” speciāli izdotām atļaujām.

[6] M.N. iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka spriedums ir likumīgs un pamatots. [7] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu noraidīt. Pieteicējs apelācijas sūdzību neatzina un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa [8] Ar Lēmumu pieteicējam ir piemērots naudas sods Ls 30 apmērā par LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punkts noteic, ka par stāvēšanu 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Lēmums ir pamatots ar CSN 136.3.apakšpunktu, kas noteic, ka aizliegts stāvēt 327.ceļa zīmes darbības zonā un - attiecīgi nepāra vai pāra datumos - 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi. [9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2008.gada 29.novembrī bija novietojis transportlīdzekli Subaru, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, stāvēšanai Rīgā, /adrese/ pagalmā, 522.ceļa zīmes ar papildu zīmi „Izņemot ar RP SIA „RCA” (Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”) atļaujām” darbības zonā, bez redzamā vietā ievietotas speciālas atļaujas, proti, tās, kas norādīta 522.ceļa zīmes papildu zīmē. Tāpat lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir deklarējis dzīvesvietu /adrese/, un viņam pārkāpuma izdarīšanas laikā ir bijusi izsniegta SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” atļauja iebraukšanai un stāvēšanai /adrese/, pagalmā, citai automašīnai, proti, Mercedes ar valsts reģistrācijas numuru /personas kods/. No lietā esošajām fotogrāfijām (lietas lapa 35) redzams, ka pieteicēja pagalmā novietotajā automašīnā Subaru, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, aiz priekšējā stikla ir bijusi ievietota papīra lapa, uz kuras bija rakstīts „Speciālā atļauja”. Kā izriet no M.N. pieteikuma, šo „atļauju” viņš ir izgatavojis pats. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs izskatāmajā gadījumā pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

[10] Gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē (sk., piemēram, Paine J.F. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2002, 128.,129.lpp.) ir izveidojies viedoklis par ceļa zīmēm kā īpaša veida administratīvajiem aktiem (vispārīgajiem administratīvajiem aktiem). Ceļa zīme satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojas, tā prasa noteiktu uzvedību. Ceļa zīmes ir vērstas uz āru, jo tās attiecas uz visiem satiksmes dalībniekiem – privātpersonām. Tās izdod iestāde publisko tiesību jomā, īstenojot izpildvaras funkcijas. Līdz ar to ceļa zīmes rada tiesiskas sekas, jo personai, nokļūstot ceļa zīmes darbības zonā, rodas pienākums to ievērot. Tā kā izskatāmajā gadījumā pieteicēja pārkāpuma izdarīšanas teritorijā bija īpaši noteikumi transportlīdzekļu stāvēšanai, proti, bija noteikta īpaša pārvaldes kārtība, par kuras neievērošanu bija paredzēta administratīvā atbildība, bet pieteicējs šo kārtību, proti, to, ka transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai ar Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” speciāli izdotām atļaujām, nebija ievērojis, apgabaltiesa secina, ka pieteicējs ir pārkāpis CSN 136.3.apakšpunktā noteiktās prasības.

[11] Taču vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, ņemot vērā pieteicēja pieteikumā norādītos apstākļus un lietā iesniegtos pierādījumus, ir izvērtējams, vai konstatēto pārkāpumu nav iespējams atzīt par maznozīmīgu. LAPK 21.panta pirmā daļa noteic, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. Atbilstoši šī panta otrajai daļai ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. No lietā esošās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 3.nodaļas priekšnieka D.C. 2010.gada 28.maija vēstules Nr.20/10/3-22867, kas adresēta pirmās instances tiesai (lietas lapa 43), izriet, ka 2008.gada 24.augustā, 9.novembrī un 29.novembrī M.N., pildot dienesta pienākumus, ir veicis operatīvos izmeklēšanas pasākumus ārpus darba laika (naktī un brīvdienās) un konspirācijas nolūkos izmantojis privāto automašīnu Subaru, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura pieder viņa draugam V.F. Pēc pasākumu veikšanas ir devies ar minēto automašīnu uz savu dzīvesvietu /adrese/. Ievērojot minēto, secināms, ka pieteicējam nav bijis tieša nodoma pārkāpt CSN prasības un pārkāpums ir bijis saistīts ar viņa profesionālo darbību. Tā kā konkrētajā gadījumā par pieteicēja izdarīto pārkāpumu paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā ir iespējams atzīt pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu.

[12] Tā kā tiesa atbrīvo pieteicēju no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, tad, pamatojoties uz LAPK 286.11panta otrās daļas 3.punktu, apgabaltiesa atceļ Lēmumu un izbeidz lietu.

[13] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta otro daļu, 286.11panta otrās daļas 3.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada 16.decembra lēmumu Nr.D57/10-6/2959 (protokols-paziņojums Nr.D57 107047814) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, izsakot M.N., personas kods /personas kods/, mutvārdu aizrādījumu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga