Court orders father to pay 30% of minimum wage child support for daughter living with mother.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court of First Instance dismissed the defendant's procedural objections and ordered the father to pay child support to the mother. The court found the claim valid based on the Civil Code's mandate that parents must support their children regardless of whether they live together. Consequently, the father was ordered to pay 30% of the minimum monthly wage until the child turned 18.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Child Support Act: Parents have a statutory duty to support their children proportionally to their means, which persists even if the child lives with one parent or the parents are separated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12207313
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2014.gada 23.janvārī
Daugavpils tiesa:
tiesnesis Jānis Šauša
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa
konstatēja:
prasītāja /pers. B/ iesniedza maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/, prasības pieteikumā kā prasības priekšmetu un pamatu
norādot uzturlīdzekļu piedziņu bērna labā.
No prasības pieteikuma un pievienotajiem pierādījumiem izriet, ka 2006.gada 19.aprīlī dzimušās /pers. D/ vecāki ir /pers. C/ un /pers.
B/, kuras uzvārds ir mainīts uz /uzvārds/. Pušu laulība ir šķirta un meita dzīvo kopā ar Prasītāju. Prasītāja norāda, ka lūdz piedzīt
uzturlīdzekļus no bērna bioloģiskā tēva, kura pienākums ir uzturēt bērnu.
Prasība ir pamatota ar Civillikuma 179.pantu un Prasītāja piesaka sekojošu prasījumu: piedzīt no Atbildētāja viņas labā uzturlīdzekļus
meitai /pers. D/ ik mēnesi 30% no valstī noteiktā iztikas minimuma, šobrīd Ls 60,00, līdz meitas pilngadībai vai Atbildētāja materiālā
stāvokļa izmaiņām.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta pirmajai daļai un 25022.panta pirmajai daļai, Atbildētājam tika nosūtīts prasības
pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības
pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Tā kā Atbildētājam tiesas dokumenti tika piegādāti uz deklarēto dzīvesvietu Civilprocesa likuma 56. un 56 1.pantā noteiktajā kārtībā,
un puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, tiesa nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.
Tiesa, izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ: ar dzimšanas
apliecību apstiprināts, ka 2006.gada 19.aprīlī dzimušās /pers. D/ vecāki ir /pers. C/ (Atbildētājs) un /pers. B/ (Prasītāja). /pers. B/
uzvārds ar Dzimtsarakstu departamenta lēmumu ir mainīts uz /uzvārds/. Kā liecina laulības šķiršanas apliecība un ziņas no VMIS, tad
meita /pers. D/ dzīvo kopā ar Prasītāju, bet Atbildētājs dzīvo šķirti. Lietā nav iegūti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt Prasītājas
apgalvojumu par to, ka Atbildētājs nesniedz materiālo palīdzību bērna uzturēšanai, jo Atbildētājs nav pat sasniedzams savā
deklarētajā dzīvesvietā. Latvijas Republikas Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā
ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem- tātad Atbildētāja pienākums ir samērā ar saviem mantas līdzekļiem piedalīties bērna uzturēšanā, kurš atrodas Prasītājas
aprūpē. Lietā nav pierādījumu par Atbildētāja ienākumiem, bet uzturlīdzekļi, kā secināms, tiek prasīti valstī noteiktajā minimālajā
apmērā, kaut gan prasības pieteikumā norādīts, ka no valstī noteiktā iztikas minimuma. Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi
par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 1.punktā ir norādīts, ka noteikumi nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram
vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Tātad, Atbildētāja pienākums ir maksāt
uzturlīdzekļus prasītajā apmērā atbilstoši minētajiem noteikumiem, kā to arī lūdz Prasītāja. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto
daļu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.37, uzturlīdzekļi ir nosakāmi procentuāli.
Piedzenot uzturlīdzekļus no /pers. C/, no viņa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, valsts labā attiecīgi piedzenami arī
tiesas izdevumi. Šajā gadījumā tā ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 39.pantu, 42.panta pirmo daļu,
189.-193.pantu, 2041.pantu, 250.18.panta pirmo daļu, 250.25 , 250.27, 450., 454. un 456.pantu, tiesa
nosprieda :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, /pers. B/, /personas kods/, labā līdzekļus meitas /pers. D/, /personas kods/, uzturēšanai 30% no
minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, piedziņu uzsākot no 2013.gada 7.oktobra un turpinot līdz bērna 18 gadu vecuma
sasniegšanai.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 153,67 (Ls 108,00) (viens simts piecdesmit trīs euro un 67 centi)
un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,20 (Ls 4,36) (seši euro un 20 centi).
Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei piecu dienu laikā no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no pilna
sprieduma sastādīšanas dienas- 2014.gada 23.janvāra, iesniedzot kasācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnesis