Court dismissed land use plan appeal, ruling the disputed area does not overlap with private property boundaries.

NORAKSTS Lieta Nr.A42782309 A42-03266-11/35

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2011.gada 26.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

atklātā tiesas sēdē, turpinot lietas izskatīšanu rakstveida procesā, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.G. un A.G. pieteikuma par Liepājas rajona Sakas novada domes 2009.gada 26.februāra lēmuma Nr.2.19.§ „Par platību, lietošanas mērķu noteikšanu un adreses piešķiršanu” atcelšanu daļā, ar kuru ir noteikta platība 4864 kvadrātmetri zemes gabalam /adrese/ un noteikts zemes lietošanas mērķis – dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve, NĪLM kods 1103, 2.zona, materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, un pienākuma uzlikšanu atbildētājai veikt pasākumus, lai zemes īpašums /adrese/ tiktu izveidots tā, lai tā robežas neatrastos uz pieteicējiem piederošā īpašuma /adrese/.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 26.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts G.G. un G.G. (turpmāk arī – pieteicēji) pieteikums, kurā lūgts atcelt Sakas novada domes 2009.gada 26.februāra lēmumu Nr.2.19.§ „Par platību, lietošanas mērķa un adreses piešķiršanu” (turpmāk arī – Lēmums) daļā, ar kuru zemes gabalam /adrese/, noteikta platība 4864 kvadrātmetru apmērā un zemes lietošanas mērķis – dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [1.1] Pieteicējiem pieder nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kas sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 8085 m2. Saskaņā ar zemesgabala robežu plānu pieteicēju nekustamais īpašums robežojas tieši ar Sakas upi. Savukārt ar Lēmumu bez jebkāda faktiskā un tiesiskā pamatojuma zemesgabals /adrese/ 4864 m2

1.lappuse no 11 platībā, noteikts uz pieteicējiem piederoša zemesgabala /adrese/. Pieteicēji uzskata, ka ar šāda satura Lēmumu būtiski ir aizskartas un nepamatoti ierobežotas pieteicēju ar likumu aizsargātas tiesības un tiesiskās intereses. [1.2] Lēmumā iztrūkst konkrētu faktu konstatējuma, iestāde nav pārbaudījusi pierādījumus, kuru novērtējumam jābūt atspoguļotam Lēmumā. Līdz ar to Lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta trešās daļas nosacījumiem. [1.3] Lēmums ir pamatots tikai ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumiem Nr.384 „Adresācijas noteikumi” un Administratīvā procesa likuma 79.pantu, kas noteic administratīvā akta apstrīdēšanas termiņus. Lēmumā nav norādīts neviens normatīvais akts, uz kura pamata pašvaldība ir veikusi zemes platības noteikšanu un izmainījusi zemes lietošanas mērķi, tādējādi Lēmums neatbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 7.punkta prasībām. [1.4] Pieņemot Lēmumu, nav ievērots Administratīvā procesa likuma 5.pantā noteiktais privātpersonu tiesību ievērošanas princips.

[2] Sakas novada dome tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 23.lapa) pieteicēju pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku daļā neatzīst pilnībā un lūdz to noraidīt, jo uzskata Lēmumu par pamatotu un likumīgu. Pašvaldība uzskata, ka ar Lēmumu par zemes gabala platības noteikšanu 4864 m2 citam īpašumam - /adrese/, nav iespējams atņemt vai kā citādi aizskart cita blakus esoša Zemesgrāmatā nostiprināta īpašuma zemes gabala robežas, jo Lēmums nosaka zemes gabala platības apmēru, nevis robežas. Vienlaikus norāda, ka zemes gabala robežu noteikšanu un uzmērīšanu nodrošina Valsts zemes dienests, nevis Sakas novada pašvaldība.

[3] 2009.gada 21.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts G.G. pieteikums (lietas 28.lapa) par Liepājas rajona Sakas novada domes 2009.gada 26.jūnija lēmuma Nr.8.4.§ „Par platības precizēšanu” (turpmāk arī – 2009.gada 26.jūnija lēmums) atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku daļā, ar kuru ir precizēta platība zemes gabalam /adrese/. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 24.jūlija lēmumu atteikts pieņemt minēto G.G. pieteikumu un ierosināt jaunu administratīvo lietu, nolemjot pievienot to administratīvajai lietai Nr.42782309 kā G.G. pieteikuma papildinājumu. Pieteikuma papildinājumus pieteicēja pamatojusi analoģiski [1] punktā norādītajiem argumentiem, attiecinot tos arī uz 2009.gada 26.jūnija lēmumu.

2.lappuse no 11 [4] Paskaidrojumā tiesai Sakas novada pašvaldības juridisko tiesību pārņēmēja – Pāvilostas novada pašvaldība G.G. pieteikuma papildinājumus neatzīst, pamatojoties uz 2009.gada 15.jūnijā tiesai sniegtajos paskaidrojumos norādītajiem argumentiem (lietas 40.lapa).

[5] 2009.gada 30.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju pieteikuma papildinājums, kurā lūgts atlīdzināt pieteicējiem radušos zaudējumus, aizliegt atbildētājai veikt jebkādas darbības ar zemes īpašumu /adrese/ un uzlikt par pienākumu atbildētājai veikt pasākumus, lai zemes īpašums /adrese/ tiktu izveidots tā, lai tā robežas neatrastos uz pieteicējiem piederošā īpašuma /adrese/ (lietas 1.sējums, 52.-54.lapa).

[6] Paskaidrojumā tiesai par pieteicēju 2009.gada 30.novembrī iesniegto pieteikuma papildinājumu atbildētāja norāda, ka pieteikuma papildinājumus neatzīst, pamatojoties uz tiesai iepriekš sniegtajos paskaidrojumos norādīto argumentu pamata (lietas 1.sējums, 66.lapa).

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.februāra lēmumu tiesvedība administratīvajā lietā izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punktu, jo pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību pieteikumu iesniegt. Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.februāra lēmumu pieteicēji iesniedza blakus sūdzību, lūdzot to atcelt. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 30.augusta lēmumu atcelts Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.februāra lēmums un lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.

[6] Tiesas sēdēs pieteicēja un pieteicēja G.G. pilnvarotā pārstāve G.G. uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Atbildētājas pārstāve uz tiesas sēdēm neieradās. 2011.gada 26.maija tiesas sēdē pieteicēja un pieteicēja G.G. pilnvarotā pārstāve G.G. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.pantu izteica piekrišanu turpmākai lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 2.sējums, 14.lapa). Līdz ar to, atbilstoši APL 114.pantam, tiesa pieņēma lēmumu pāriet uz turpmāku lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

3.lappuse no 11 Motīvu daļa

[7] Pieteikumā pieteicēji lūdz atcelt Lēmumu daļā, ar kuru zemes gabalam /adrese/, noteikta platība 4864 kvadrātmetru apmērā un zemes lietošanas mērķis – dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve. Pieteicēju [3] punktā izteiktais prasījums nav uzskatāms par atsevišķu prasījumu, jo ar 2009.gada 26.jūnija lēmuma 3. un 4.punktu ir precizēta platība 2181 kvadrātmetri zemesgabalam /adrese/, līdz ar to secināms, ka ar 2009.gada 26.jūnija lēmumu tiek izmainīta (precizēta) minētā zemesgabala platība, nemainot Lēmumā noteikto zemesgabala /adrese/ lietošanas mērķi un piešķirto adresi, un ar šo 2009.gada 26.jūnija lēmumu ir samazināta minētā zemesgabala platība no 4864 kvadrātmetriem uz 2181 kvadrātmetriem. Ņemot vērā minēto un [5] punktā norādīto, konstatējams, ka pieteicēju pieteikums ir par: 1) Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru zemes gabalam /adrese/, noteikta platība 4864 kvadrātmetru apmērā un zemes lietošanas mērķis

– dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve; 2) materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, un 3) pienākuma uzlikšanu atbildētājai veikt pasākumus, lai zemes īpašums /adrese/ tiktu izveidots tā, lai tā robežas neatrastos uz pieteicējiem piederošā īpašuma /adrese/.

[8] Pieteicēji nepiekrīt pārsūdzētajam Lēmumam, jo uzskata, ka ar Lēmuma 4.3.punktu uz pieteicējiem piederošā zemes gabala pie Sakas upes ir noteikta platība 4864 kvadrātmetri (ar 2009.gada 26.jūnija lēmumu platība precizēta uz 2181 kvadrātmetriem) zemes gabalam /adrese/. 2011.gada 17.februāra tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka ar 1994.gada lēmumu pieteicējiem īpašuma tiesības ir atjaunotas vēsturiskajās robežās. No 1930.gada 30.oktobra dokumenta par šī zemes gabala pirkumu 11.punkta, kurā norādīts, ka zvejas tiesības robežojošā Sakas upe pieder Zemkopības ministrijai, kurai ir tiesības lietot zvejniecības vajadzībām pārdotā zemes gabalā ietilpstošo tauvas joslu gar minētās upes labo krastu, un zemesgrāmatai iesniegtā zemes robežu plāna redzams, ka zemesgabals robežojas ar Sakas upi. Pieteicēji uzskata, ka pašvaldības izveidotais zemes gabals pārklājas ar pieteicēju zemesgabalu, kurš ir reģistrēts zemesgrāmatā uz viņu vārda. [8.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka saskaņā ar Pāvilostas pilsētas zemes komisijas 1994.gada 24.maija lēmumu Nr.63 pieteicējiem atjaunotas īpašumtiesības uz daļu no zemes gabala /zemes gabala numurs/ 8100 m2 platībā (lietas 1.sējums, 186.lapa). Pamatojoties uz minēto zemes komisijas lēmumu, ir veikta pieteicējiem īpašumā piešķirtā zemes gabala robežu uzmērīšana, ko apstiprina 1995.gada 31.maija robežu noteikšanas akts (lietas 1.sējums, 16.lapa).

4.lappuse no 11 1995.gada 17.augustā Pāvilostas pilsētas dome, pamatojoties uz likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ir pieņēmusi lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, piešķirot pieteicējiem īpašumā zemes gabalu ar platību 8085 m2, /adrese/ (lietas 1.sējums, 202.lapa). Savukārt, pamatojoties uz Pāvilostas pilsētas zemes komisijas 1994.gada 24.maija lēmumu Nr.63 un 1995.gada 31.maijā veikto robežu iemērīšanu, 1995.gada 11.septembrī ir izgatavots zemes robežu plāns nekustamajam īpašumam /adrese/ (lietas 1.sējums, 13.lapa).

Saskaņā ar robežu noteikšanas aktu un zemes robežu plānu zemes gabala /adrese/, platība ir noteikta 8085 m2 apmērā. Pieteicēju īpašumtiesības uz minēto zemes gabalu /adrese/, reģistrētas zemesgrāmatā 1995.gada 5.oktobrī (lietas 1.sējums, 225.lapa). Lietā nav strīda, ka pieteicēju īpašumtiesības uz zemes gabalu /adrese/, ir nostiprinātas zemesgrāmatā atbilstoši iesniegtajam 1995.gada 11.septembra zemes robežu plānam. [8.2] No 1995.gada 31.maija robežu noteikšanas akta (lietas 1.sējums, 16.lapa) un 1995.gada 11.septembrī izgatavotā zemes robežu plāna (lietas 1.sējums, 13.lapa) nekustamajam īpašumam /adrese/ redzams, ka īpašums robežojas ar /iela/, un no zemes gabala izvietojuma kvartālā redzams, ka īpašums izvietots no /iela/ līdz Sakas upei.

Valsts zemes dienests 2010.gada 5.februāra atzinumā Nr.2-05-K/57 norādījis, ka saskaņā ar īpašumu /adrese/ un /adrese/ zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, abu īpašumu robežu pārklāšanās nav konstatēta (lietas 1.sējums, 79. – 80.lapa). Savukārt 2010.gada 15.februāra vēstulē Nr.050/10a SIA „TOPO Libau” norādījusi, ka pieteicējas iebildumu cēlonis par zemes robežpunktu neatbilstību dabā ir viņai piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, 1995.gada 31.maija zemes robežu kadastrālās uzmērīšanas rezultātā izgatavotais plāns, kurā zemes gabala izvietojuma kvartālā ir uzzīmēta shēma tā, ka zemes gabals robežojas ar Sakas upi.

Minētais īpašums ir mērīts instrumentāli, katram robežpunktam ir noteiktas savas koordinātas, kas ir unikālas un pēc kurām jebkurš mērniecības uzņēmums vai mērnieks var atlikt un atrast dabā jau esošos robežpunktus. Savukārt zemes gabala izvietojumam kvartālā ir tikai informatīvs raksturs, kas parāda īpašuma atrašanās vietu kvartālā, tā ir shēma, kas nav attēlota noteiktā mērogā. Nekustamais īpašums /adrese/ jau ir reģistrēts zemesgrāmatā, tā platība, konfigurācija un visi pārējie raksturojošie parametri vairs netiek mainīti (lietas 1.sējums, 97.

– 99.lapa). [8.3] Tiesa konstatē, ka īpašuma /adrese/ zemes robežu uzmērīšanu un zemes robežu plāna izgatavošanas kārtību noteica Valsta zemes dienestā 1994.gada 26.jūlijā apstiprinātā „Robežu uzmērīšanas tehniskā instrukcija” (turpmāk – Instrukcija).

5.lappuse no 11 Instrukcijas 2.5.punkts (lietas 2.sējums 31.-32.lapa) noteica, ka pie robežu noteikšanas jāpieaicina visi ieinteresētie zemes īpašnieki (lietotāji) vai viņu pilnvarotie pārstāvji (..). Ja pieaicinātās personas robežām nepiekrīt, tad jautājums par zemes īpašuma (lietojuma) robežām ir atkārtoti izskatāms zemes komisijā. Arī Valsts zemes dienesta „Tehniskie norādījumi zemes īpašumu (lietojumu) robežu ierādīšanai dabā” (apstiprināti ar 1994.gada 26.maija pavēli Nr.40) (turpmāk – Tehniskie norādījumi) (lietas 2.sējums 53.lapa) 5.1.punkts noteica, ka robežu ierādīšanu dabā mērnieks izdara, piedaloties zemes īpašniekam (lietotājam), pagasta zemes ierīkotājam un pierobežojošo zemju īpašniekiem (lietotājiem).

Atbilstoši šo Tehnisko norādījumu 5.4.punktam, pēc visu robežu punktu nostiprināšanas dabā ar robežzīmju centriem sastāda zemes robežu ierādīšanas aktu trijos eksemplāros. Aktu paraksta mērnieks, zemes nākamais īpašnieks (lietotājs), pierobežojošo zemju īpašnieki (lietotāji) un pagasta TDP pārstāvis (pagasta zemes ierīkotājs), apliecinot, ka robežas ir ierādītas atbilstoši zemes komisijas vai pašvaldības lēmumam un ka tās nākamajam zemes īpašniekam (lietotājam) un pierobežniekam dabā ir zināmas un pret tām iebildumu nav.

Kā redzams no 1995.gada 31.maijā sastādītā robežu noteikšanas akta, robežu noteikšanā pieteicēja ir piedalījusies un ir parakstījusies, ka pret noteiktajām robežām pretenziju nav. Atbilstoši Instrukcijas 2.11.punktam, par robežu noteikšanu sastāda zemes vienības robežu noteikšanas aktu. Aktam pievieno robežu shēmu (akta otrā pusē). Robežu shēmas saturs: -zemes vienības robežu shematisks attēls ar robežpunktu numuriem un piegulošo ielu vai ceļu nosaukumiem, -robežpunktu nostiprinājuma apraksts, zemes īpašnieka (lietotāja) vai viņa pilnvarotā pārstāvja, pierobežnieku, pašvaldības pārstāvja un mērnieka paraksti.

No zemes robežu noteikšanas aktam pievienotās robežu shēmas izriet, ka dabā uzmērītās īpašumā /adrese/ piešķirtā zeme robežojas ar /iela/. [8.4] Pamatojoties uz 1995.gada 31.maijā veikto robežu iemērīšanu, pret kuru pieteicēja iebildumus nav izvirzījusi, 1995.gada 11.septembrī ir izgatavots zemes robežu plāns nekustamajam īpašumam /adrese/ (lietas 1.sējums, 13.lapa). Instrukcijas 6.1.punkts (lietas 2.sējums, 37.-38.lapa) noteic, ka zemes robežu plāns ir tiesisks dokuments, kurā grafiski attēlotas zemes vienības.

Instrukcijas 6.4.punkts noteic robežu plāna saturu: -zemes vienību robežas, - administratīvās robežas, ja tās sakrīt ar zemes vienību robežām, -servitūtu un apgrūtinājumu robežas, -robežpunkti ar numuriem, -robežmalu garumi metros līdz cm precizitātei, -ēkas ar kapitāliem pamatiem (tikai mērogā 1:2000 un lielākos), -ielu sarkanās

6.lappuse no 11 līnijas (kur tās ir), -zemes vienības robežās esošie valsts ģeodēziskā tīkla punkti ar numuriem (nosaukumiem), -apgrūtinājumi, kuru robežas nav uzmērītas, -plāna mērogs, - robežpunktu koordinātas metros līdz cm precizitātei tabulas veidā, norādot koordinātu sistēmu, -zemes vienības platība, -servitūtu un apgrūtinājumu saraksti, -pierobežnieku saraksts (lauku apvidos), -zemes kadastra numurs (ja plāns uz atsevišķas lapas), -licencētā uzņēmuma priekšnieka un mērnieka vai zvērinātā mērnieka paraksts un datums. Savukārt saskaņā ar Instrukcijas 6.6.punktu robežu plāna brīvā vietā uznes zemes vienības izvietojuma shēmu. To izgatavo piemērotā mērogā, parādot zemes vienības novietojumu attiecībā pret ceļiem, ielām, hidrogrāfijas elementiem vai citiem orientieriem. Shēmu orientē tāpat kā robežu plānu. No minētā izriet, ka uz īpašuma robežām norāda robežpunkti ar numuriem, robežmalu garumi metros, ielu sarkanās līnijas (..), bet zemes vienības izvietojuma shēma norāda uz aptuveno atrašanās vietu kvartālā. No 1995.gada 11.septembrī izgatavotā zemes robežu plāna nekustamajam īpašumam /adrese/, redzams, ka attālums metros no koordinātes 51 līdz 85 ir 96,94, no koordinātes 51 līdz 52 ir 98,01, no koordinātes 85 līdz 82 ir 93,88, no koordinātes 52 līdz

82 ir 98,4, kopējā zemes gabala platība ir noteikta 8085 m2 apmērā. Ar 1995.gada 17.augusta Pāvilostas pilsētas domes lēmumu pieteicējiem piešķirts īpašumā zemes gabals ar platību 8085 m2, /adrese/. Pieteicēji nav apstrīdējuši 1995.gada 31.maijā izgatavoto robežu noteikšanas aktu un 1995.gada 11.septembrī sastādīto zemes robežu plānu, bet pamatojoties uz 1995.gada 17.augusta lēmumu un 1995.gada 11.septembrī izgatavoto zemes robežu plānu īpašums reģistrēts zemesgrāmatā. [8.5] Kā izriet no SIA „TOPO Libau” 2011.gada 25.jūlija vēstules Nr.353/11a (lietas 2.sējums 19.lapa) un grafiskās informācijas „Shēma par strīdus zemes gabalu kopējo platību dabā nekustamajiem īpašumiem /adrese/, /adrese/ un /adrese/, Pāvilostas novadā, M:1:1000” (lietas 2.sējums, 20.lapa) īpašumu /adrese/, /adrese/ un /adrese/, kopējā platība dabā no /iela/ līdz Sakas upei ir 10296 m2, kuru sastāda /adrese/ (8085 m2), /adrese/ (1250 m2) un strīdus daļa no /adrese/ (961 m2). No grafiskā attēlojuma redzams, ka pieteicējas īpašumam norādītie malu garumi atbilst 1995.gada 11.septembrī izgatavotajā zemes robežu plānā norādītajiem (96,94, 98,01, 93,88 un 98,4). Ņemot vērā minēto, secināms, ka grafiskajā informācijā „Shēma par strīdus zemes gabalu kopējo platību dabā nekustamajiem īpašumiem /adrese/, /adrese/ un /adrese/, Pāvilostas novadā, M:1:1000” norādītās pieteicēju īpašuma robežas atbilst zemes gabala robežām, kādas tās ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to

7.lappuse no 11 savstarpējā kopsakarā, nav konstatējams, ka pieteicēju īpašuma robežas būtu pārbīdītas vai pārvietotas. Tā kā ar Pāvilostas pilsētas domes no 1995.gada 17.augusta lēmumu pieteicējiem piešķirta īpašumā zemes gabala /zemes gabala numurs/ daļa ar platību 8085 m2, /adrese/, saskaņā ar zemes robežu plānu mērogā 1:1000, kā arī nolemts kompensēt pieteicējiem par zemes gabala „Freidenfeldi” /zemes gabala numurs/ daļu ar platību 1015 m2 uz kuru nav iespējams atjaunot īpašuma tiesības, secināms, ka pieteicēju pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru zemes gabalam /adrese/, noteikta platība 4864 m2 (precizēta uz 2181 m2) ir noraidāms, jo zemesgabals /adrese/ nepārklājas ar pieteicēju īpašumu un ar Lēmumu pieteicēju īpašumam /adrese/ platība 8085 m2 netiek samazināta.

[9] Ar Lēmumu daļā zemes gabalam /adrese/, ir noteikts zemes lietošanas mērķis – dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu (vēstures redakcija no 01.07.2009. līdz 31.12.2009.) kadastra informācijas sistēmā reģistrētai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība un zemes vienības daļa, izņemot šīs panta daļas 2.punktā minēto gadījumu. Šī pants trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.496) 16.punktu lietošanas mērķi nosaka, ja tiek izveidota jauna zemes vienība vai zemes vienības daļa vai zemes vienībai vai zemes vienības daļai nav noteikts lietošanas mērķis, savukārt atbilstoši 17.punktā noteiktajam ierosina lietošanas mērķa maiņu. Atbilstoši Noteikumu Nr.496 18.punktam, lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei - tās lietotājs vai, ja tāda nav, - nomnieks (turpmāk - persona). Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija.

8.lappuse no 11 Savukārt šo noteikumu 37.punkts noteic, ka personai ir tiesības apstrīdēt lēmumu par noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zeme platību vai par atteikumu mainīt iepriekš noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. No minētajām tiesību normām izriet, ka pieteicējiem nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt Lēmumu daļā par noteikto lietošanas mērķi, jo šādu lēmumu var pārsūdzēt tikai 18.punktā minētās personas, proti, nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei - tās lietotājs vai, ja tāda nav, - nomnieks, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija. Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu. Ņemot vērā minēto, ir izbeidzama tiesvedība lietas daļā par Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru zemesgabalam /adrese/, noteikts zemes lietošanas mērķis – dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve.

[10] Pieteicēja 2009.gada 30.novembra papildinājumos lūdz atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Lai prasītu atlīdzinājumu administratīvā procesa kārtībā, nepieciešams konstatēt, ka mantiskie zaudējumi vai morālais kaitējums nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Prasījums par atlīdzinājumu ir nesaraujami saistīts ar konkrēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību (skat., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-185/2007 6.1.punktu, 2008.gada 25.janvāra lēmumā lietā Nr. SKA-185/2008 7.punktu, 2008.gada 28.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-143/2008 12.punktu). Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 7.panta pirmajai daļai mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Savukārt saskaņā ar minētā panta trešo daļu mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Ņemot vērā, ka pieteicēju pamatprasījums par Lēmuma atcelšanu daļā ir noraidāms, tiesa atzīst, ka nav pamata apmierināt lūgumu par zaudējuma atlīdzinājumu,

9.lappuse no 11 kas pieteicējiem, iespējams, ir radies saistībā ar tiesāšanos. Vienlaikus norādāms, ka pieteicēji nav iesnieguši tiesā pierādījumus, kas apliecinātu mantiskā zaudējuma esamību un apmēru, kā to noteic Administratīvā procesa likuma 186.panta otrā daļa un Atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmā daļa.

[11] Pieteicēji lūdz uzlikt pienākumu atbildētājai veikt pasākumus, lai zemes īpašums /adrese/ tiktu izveidots tā, lai tā robežas neatrastos uz pieteicējiem piederošā īpašuma /adrese/. Tā kā tiesa nonāca pie secinājuma [8.1] – [8.5], ka pieteicēju pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru zemes gabalam /adrese/, noteikta platība 4864 m2 (precizēta uz 2181 m2) ir noraidāms, jo zemesgabals /adrese/ nepārklājas ar pieteicēju īpašumu un ar Lēmumu pieteicēju īpašumam /adrese/ platība 8085 m2 netiek samazināta, nepastāv priekšnoteikumi pieteicējiem labvēlīga administratīvā akta izdošanai un pieteikums šajā daļā arī ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 2.punktu, 246. – 251.pantu, 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt G.G. un G.G. pieteikumu par Liepājas rajona Sakas novada domes 2009.gada 26.februāra lēmuma Nr.2.19.§ „Par platību, lietošanas mērķu noteikšanu un adreses piešķiršanu” atcelšanu daļā, ar kuru ir noteikta platība 4864 kvadrātmetri zemes gabalam /adrese/, materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, un pienākuma uzlikšanu atbildētājai veikt pasākumus, lai zemes īpašums /adrese/ tiktu izveidots tā, lai tā robežas neatrastos uz pieteicējiem piederošā īpašuma /adrese/. Izbeigt tiesvedību lietas daļā pēc G.G. un G.G. pieteikuma par Liepājas rajona Sakas novada domes 2009.gada 26.februāra lēmuma Nr.2.19.§ „Par platību, lietošanas mērķu noteikšanu un adreses piešķiršanu” atcelšanu daļā, ar kuru zemes gabalam /adrese/ noteikts zemes lietošanas mērķis – dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu, upju ostu apbūve, NĪLM kods 1103, 2.zona. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

10.lappuse no 11 Tiesnese (personiskais paraksts) S.Blūma

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnese S.Blūma Liepājā 2011.gada 26.augustā

11.lappuse no 11