Court dismisses administrative penalty for non-attendance due to insufficient evidence proving intentional non-compliance.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative case against the defendant for failing to appear at a police summons without providing reasons. Although the police issued a single written notice, the defendant neither attended nor explained his absence, and no evidence confirmed receipt of the summons. The court ruled that one notification is insufficient to prove intentional non-compliance and that reasonable doubts must be resolved in favor of the accused, thereby terminating the proceedings.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panti: pierādījumi par pārkāpuma izdarīšanu ir jābūt pilnīgi pārliecinošiem; ja pastāv pamatotas šaubas par personas vainu, tās ir tulkojamas par labu personai, un lieta ir izbeidzama.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0472-17/17
ECLI:LV:RVPT:2017:0915.130047217.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 15.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri L.Kāpostu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Aprakstošā daļa
2017.gada 20.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk – VP RRP RTI KPN)
inspektors I.Tučs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ (turpmāk – Protokols), attiecībā pret /pers. A/, norādot, ka 2017.gada
5.jūnijā plkst. 09.30 Rīgā, D.Brantkalna ielā 21 tika konstatēts, ka /pers. A/ neizpildīja Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes administratīvās
grupas kārtībnieka R.Pētersona likumīgās prasības, tas ir, pēc pavēstes uzaicinājuma neieradās Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldē, par
neierašanās iemesliem nepaziņojot, ko pierāda Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes administratīvās grupas kārtībnieka R.Pētersona dienesta
ziņojums.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175. 2panta par
kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.
/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2017.gada 11.septembrī neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.
Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268.1 panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas
izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, secināms, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības
piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās.
Motīvu daļa
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā ir atrodami sekojoši rakstveida pierādījumi:
Protokols;
Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas vecākā inspektora V.Škaduna ziņojuma kopija, kurā
norādīts, ka 28.04.2017. pildot darba pienākumus kopā ar inspektoru I.Bernātu, tika saņemts izsaukums no dežūrdaļas, kuru savukārt saņēma
informāciju no mobilās aplikācijas lietotāja, ka adresē Brīvības gatvē 218, Rīgā uz gājēju ietves novietota automašīna, ar reģistrācijas numuru
/reģistrācijas numurs/. Ierodoties plkst. 13.46 minētajā adresē ar darba automašīnu, V.Škaduns un inspektors I.Bernāts devās apsekot gājēju ietves
teritoriju. Apsekošanas laikā automašīna, kas bija minēta saņemtajā mobilajā aplikācijā, uz vietas neatradās. Uz vietas tika konstatēta cita automašīna, ar
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas stāvēja novietota uz gājēju ietves. Automašīna bija aprīkota labiekārtošanas darbu veikšanai, par ko
liecināja kravas kastē sabērtas koku skaidas un melnzeme. Blakus automašīnai atradās divas personas, kas veica labiekārtošanas darbus (koku
apzāģēšanu un to stumbru nofrēzēšanu). Viens no darbu veicējiem stādījās priekšā, kā /pers. G/. /pers. G/ paskaidroja, ka viņiem ir nepieciešams
uzbraukt uz gājēju ietves, lai ar smago darba rīku tiktu tuvāk kokiem. Par minēto faktu V.Škaduns ziņoja dežūrdaļai, pēc kā inspektors I.Bernāts veica
vietas situācijas foto fiksāciju. Tā kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi netika konstatēti, policijas darbinieki devās prom;
/pers. H/ paskaidrojums par transportlīdzekļa novietošanas faktu;
/pers. A/ 2017.gada 20.jūnija paskaidrojums, kurā norādīts, ka pavēsti, kura tika izsūtīta uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/, /pers. A/ nesaņēma un
tāpēc nezināja, ka 2017.gada 5.jūnijā bija jāierodas pašvaldības policijā Rīgā, Detlava Brantkalna ielā 21. Faktu sakarā ar pavēstes zādzību vai
nozaudēšanu neapstiprina. Pastkastīte ir atbilstoša, tiek slēgta ar atslēgu;
2017.gada 19.maija Paziņojuma kopija, kas adresēta /pers. A/ viņa deklarētajā dzīvesvietas adresē, ar aicinājumu ierasties Rīgas pašvaldības
policijas Vidzemes pārvaldē 2017.gada 5.jūnijā plkst.09.30.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka tie nav pietiekami, lai konstatētu /pers. A/ darbībās Latvijas
APK 175.2pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis (skat., spriedumu lietā SKA 571/2006, spriedumu lietā SKA-199/2007,
spriedumu lietā Nr.S – 252/2008), administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti,
jākonstatē Latvijas APK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā
puse.
Senāta ieskatā ir jāpārbauda vai konkrētajā gadījumā pastāv visas Latvijas APK 175. 2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmes
personas saukšanai pie administratīvās atbildības, vai ir konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Kā izriet no Latvijas APK 175. 2panta, administratīvā atbildība personai iestājas, ja tā savlaicīgi neizpilda likumīgas prasības. Tādējādi ir
nepieciešams arī konstatēt, vai personai bija zināmas tai izvirzītās prasības, vai viņa apzinājās, ka viņai ir jāizpilda kādas noteiktas prasības.
Protokols sastādīts par to, ka 2017.gada 5.jūnijā plkst. 09.30 Rīgā, D.Brantkalna ielā 21 tika konstatēts, ka /pers. A/ neizpildīja Rīgas pašvaldības
policijas Vidzemes pārvaldes administratīvās grupas kārtībnieka R.Pētersona likumīgās prasības, tas ir, pēc pavēstes uzaicinājuma neieradās Rīgas
pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldē, par neierašanās iemesliem nepaziņojot
Vērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, secinu, ka lietas materiālos atrodas 2017.gada 19.maija Paziņojuma kopija, kas adresēta /pers. A/
viņa deklarētajā dzīvesvietas adresē, ar aicinājumu ierasties Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldē 2017.gada 5.jūnijā plkst.09.30. Lietā nav
nekādu ziņu, kas apliecinātu, ka /pers. A/ minēto paziņojumu bija saņēmis.
Vienlaicīgi, lai gan atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajai daļai, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietas
adresē, tomēr tiesas ieskatā, tikai viena nosūtīta pavēste, uz kuru persona nav atsaukusies, vēl neliecina par apzinātu pašvaldības policijas darbinieka
pavēstē norādīto prasību ļaunprātīgu ignorēšanu. Tiesas ieskatā ir pieļaujama arī varbūtība, ka persona var būt uz neilgu laiku pametusi deklarēto
dzīvesvietu, piemēram dodoties ceļojumā, atrodoties medicīnas iestādē un tamlīdzīgi, tādā veidā kādu objektīvu apstākļu dēļ nesaņemot sūtīto aicinājumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka tikai lietā esošais rakstveida pierādījums, tas ir, viens aicinājums ierasties Rīgas pašvaldības policijas
Vidzemes pārvaldē, nav pietiekams, lai /pers. A/ darbībās konstatētu apzinātu kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai
pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu. Arī /pers. A/ paskaidrojumā norāda, ka pašvaldības policijā neieradās, tā
kā nebija saņēmis pavēsti un nezināja, ka ir jāierodas norādītajā datumā.
Senāta Administratīvo lietu departaments spriedumā lietā Nr. SKA-48/2009 norāda, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā
nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav
pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta
nevainīguma prezumpcija (skat. Senāta Administratīvo lietu departaments 2009.gada 3.marta spriedumu lietā Nr. SKA-48/2009).
Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.P129022608 norāda, ka lietās, kurās tiek lemts par personas sodīšanu, tiek
piemērots princips, ka pamatotas šaubas tiek tulkotas par labu personai, kuru sauc pie likumā noteiktās atbildības un soda (in dubio pro civis) (skat.
Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 29.aprīļa spriedumu Nr. P129022608).
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka radušās šaubas ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamai personai, līdz ar ko, lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.
Rezolutīvā daļa
Novērtējot lietas apstākļus, pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175.2, 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268.1, 274., 275., 289.7, 289.16,
289.17, 289.18 un
nosprieda
lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175.2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 15.septembrī.
Tiesnese I.Millere