Court dismisses claim against landlord for debt and interest due to statute of limitations expiration.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for debt and interest against the defendant, ruling that the statute of limitations had expired. The plaintiff alleged a breach of a property management contract, but the defendant argued that the limitation period began in 2011 and was not interrupted by valid reminders. The court found no evidence of proper interruption and held that the claim was time-barred under the Commercial Code and Civil Law.
Legislator headnote
AI generatedKomerclikuma 406.pants; Civillikuma 1905.pants; Attiecīgās saistību tiesības un prasības tiesības izbeidzās noilguma dēļ, ja nav pierādīts noilguma tecējuma pārtraukums.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2019:0401.C33464916.1.S
Civillieta Nr.C33464916
Lietas arhīva Nr.C-0545-19/25
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2019.gada 1.aprīlī
Rīgas rajona tiesa:
tiesnesis Raimonds Buls,
tiesas sēdes sekretāre Gita Skrodere,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/, atbildētāja pārstāvim /pers. B/, iztiesāja atklātā tiesas sēdē civillietu- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
prasībā pret /pers. C/ par parāda un procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 24.februārī prasītāja cēla tiesā prasību pret atbildētāju, iesniedzot prasības pieteikumu par parāda un procentu piedziņu.
[2] Prasības pieteikumā sākotnēji tika ietverti šādi prasījumi: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un
apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2011.gada 2.augustam 5537,28 eiro apmērā,
nokavējuma procentus par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2012.gada 31.janvārim 4566,81 eiro apmērā. Atzīt prasītājai tiesības saņemt 6%
gadā par laiku līdz sprieduma izpildei. Piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesas izdevumus.
[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Atbildētājam laikā no 2002.gada
8.jūlija līdz 2011.gada 29.augustam bija reģistrētas zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/. Dzīvojamās mājas
/adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju.
2001.gada 28.februārī prasītāja ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Saskaņā ar līguma 3.1.punktu
atbildētājam bija jāveic maksājumus, atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem, pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz rēķinā norādītajam datumam,
savukārt prasītājai, saskaņā ar līguma 3.6.punktu, maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja nokavējuma procentus
0,15 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem
pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2011.gada 29.augustam par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 5537,28 eiro apmērā. Procenti, kurus prasa prasītāja, ir aprēķināti par laika
periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2012.gada 31.janvārim 4566,81 eiro apmērā. Prasītāja norāda, ka atbildētājs atkārtoti ir brīdināts par parāda
esību, tomēr parādu nav samaksājis.
[4] Atbildētājs iesniedza rakstveida paskaidrojumu par prasību, norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumā- citu apstākļu starpā- norādīts
arguments, ka prasītāja ir komersants, un, saskaņā ar Komerclikuma 406.pantā noteikto, prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju beidzās 2014.gada
1.janvārī.
[5] Prasītāja 2018.gada 6.februārī iesniedza tiesā prasības pieteikuma precizējumus, kuros ietverti šādi prasījumi: piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājai parādu par periodu no 2008.gada 1.septembra līdz 2012.gada 1.februārim 5537,28 eiro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no
2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 6.janvārim 19,54 eiro apmērā, līgumsodu 4540,94 eiro apmērā.
[6] Prasītāja 2019.gada 6.februārī iesniedza tiesā prasības pieteikuma precizējumu, kurā ietverti šādi prasījumi: piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājai parādu par periodu no 2008.gada 1.septembra līdz 2011.gada 4.decembrim 5537,28 eiro apmērā; nokavējuma procentus par laika periodu
no 2009.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.februārim 4560,48 eiro apmērā, tiesāšanās izdevumus.
[7] Tiesas sēdē, kas notika 2019.gada 28.februārī, kurā tika uzsākta un arī pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, prasītājas pārstāve uzturēja
prasību, paskaidrojumā norādot prasības pieteikumā norādītos apstākļus.
[8] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidrojumā norādot atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādītos apstākļus un
argumentus.
Motīvu daļa
[9] Tiesa, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma, tālāk norādītu motīvu dēļ.
[10] Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem tiesa nodibināja šādus apstākļus, vispirms, ka atbildētājs bija dzīvokļa īpašuma Nr.148, kas
atrodas /adrese/, īpašnieks. Atbildētāja īpašuma tiesības uz iepriekšminēto dzīvokļa īpašumu zemesgrāmatā tika nostiprinātas 2002.gada 8.jūlijā.
Atbildētāja īpašuma tiesības uz minēto dzīvokli izbeidzās, kad par dzīvokļa īpašnieci kļuva AS “Danske bank”, kas dzīvokli ieguva izsoles rezultātā, un
tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu ir stājies spēkā 2011.gada 30.augustā.
[10.1] Tiesa nodibināja, ka starp namu pārvaldi “Zemgale”- kā dzīvojamās mājas pārvaldnieku- un atbildētāju- kā dzīvokļa īpašnieku- 2001.gada
28.februārī tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kuru mājas pārvaldnieks apņēmās uzturēt un
apsaimniekot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/, savukārt atbildētājs apņēmās segt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās
mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli atbildētāja dzīvokļa īpašuma lielumam atbilstošai izdevumu daļai. Līguma 3.1.punktā atbildētājs
apņēmās maksāt mājas pārvaldniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, un par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem,
par katru kārtējo mēnesi, līdz rēķinā norādītajam datumam, maksājot skaidrā naudā mājas pārvaldnieka kasē.
[10.2] Ar lietas materiālos esošo Uzņēmumu reģistra 2014.gada 7.aprīļa izziņu tiesa nodibināja, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir izveidota
2010.gada 29.decembrī, apvienojot Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale”, kas, iespējams, ir namu pārvaldes “Zemgale” tiesību un saistību pārņēmēja, par
ko starp pusēm strīds nepastāv, ar citām komercsabiedrībām.
[11] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
[11.1] Prasītāja prasa atbildētāja saistību tiesību, kas radās no sprieduma 10.1.punktā minētā darījuma, piespiedu izpildi, tas ir, parāda un procentu
piedziņu.
[11.2] Tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka- Komerclikuma 388. un 389.panta- izpratnē sprieduma 10.1.punktā minētais darījums ir
komercdarījums, jo tas ir saistīts ar prasītājas komercdarbību.
[11.3] Prasītāja ir ierakstīta komercreģistrā kā komercsabiedrība, tai ir izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība, prasītāja veic saimniecisku
darbību savā vārdā par atlīdzību, nolūkā gūt peļņu.
[11.4] Tiesa atzīst par nepamatotu prasītājas pārstāves argumentu,- ka tāpēc, ka prasītājas dalībniece ir Rīgas pilsētas pašvaldība, nav uzskatāms,
ka prasītāja ir komersants un, ka prasītāja veic komercdarbību,- jo kapitālsabiedrība, kas ir prasītāja, saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir
juridiskā persona, kurai ir savs pamatkapitāls, tā neatbild par dalībnieka saistībām, un dalībnieks- Rīgas pilsētas pašvaldība- neatbild par prasītājas- kā
kapitālsabiedrības- saistībām, tai skaitā, saimniecisko darbību.
[11.5] To, ka prasītāja, pārvaldot dzīvojamās mājas, nepilda pašvaldības funkcijas, bet gan veic saimniecisko darbību par atlīdzību, nolūkā gūt
peļņu, apstiprina tas, ka prasītāja prasa no atbildētāja ne tikai maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, bet arī dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas izdevumus, kas saskaņā ar likumu ietver sevī arī atlīdzību dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
[11.6] Pārbaudot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasītāja nav lietā pierādījusi faktu, ka tā pārvaldīja dzīvojamo māju /adrese/, kurā
atradās atbildētājam piederējušais dzīvokļa īpašums, nesaņemot par to atlīdzību, tāpēc tiesa novērtē par nepamatotu prasītājas pārstāves argumentu, ka
prasītāja, pārvaldot dzīvojamo māju, nav atzīstama par komersantu.
[12] Saskaņā ar pēdējo prasības precizējumu prasītāja prasa no atbildētāja parāda, kas izveidojās līdz 2011.gada 4.decembrim, 5537,28 eiro un
nokavējuma procentu piedziņu.
[12.1] Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma
termiņš.
Savukārt Civillikuma 1893.pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.
Saistību tiesību, kas radušās no komercdarījuma, izlietošanai, tai skaitā, tiesībām prasīt to piespiedu izpildi no otra darījuma dalībnieka, likumā-
Komerclikuma 406.pantā- ir noteikts īsāks termiņš, nekā Civillikuma 1895.pantā noteiktais.
[12.2] Ievērojot lietā ar iesniegtajiem pierādījumiem nodibinātos apstākļus, secināms, ka prasītājas prasījums par parāda un procentu samaksu
pret atbildētāju, Civillikuma 1896.panta izpratnē, bija nodibināts jau 2011.gada 31.decembrī, kad saskaņā ar iepriekšminēto tiesību normu sāka tecēt
noilgums.
[12.3] Attiecīgās saistību tiesības, kuru piespiedu izpildi tiesas ceļā prasa prasītāja, un prasījuma tiesības saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu
izbeidzās 2014.gada 31.decembrī.
[12.4] Lietā nav iesniegti pierādījumi, ar kuriem tiesa varētu nodibināt šajā lietā apstākļus, kas ir Civillikumā noteiktie apstākļi (Civillikuma 1902.-
1906.panti), kas pārtrauc noilgumu.
[12.5] Tai skaitā, lietā nav pierādīts fakts, ka prasītāja noilguma tecējuma laikā ir atgādinājusi atbildētājam par parāda esību, kas saskaņā ar
Civillikuma 1905.pantu pārtrauktu noilgumu.
[12.6] Tiesa neatzīst, ka ar prasītājas pārstāves 2014.gada 15.decembra brīdinājumu ir pierādīts fakts, ka prasītāja ir pienācīgi atgādinājusi
atbildētājam par parāda esību, jo minētais brīdinājums atbildētājam tika nosūtīts uz dzīvokli, kurā atbildētajam nebija tiesiska un faktiska pamata atrasties
kopš 2011.gada 30.augusta.
[12.7] Savukārt prasītājas pārstāves 2015.gada 15.jūnijā atbildētājam nosūtītais brīdinājums uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu bija nosūtīts jau
tad, kad bija izbeidzies noilguma termiņš.
[12.8] Ievērojot iepriekšminēto tiesību normu noteikumus un lietā nodibinātos apstākļus, tiesa konstatē, ka saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu un
Civillikuma 1910.pantu saistību tiesība, kuras piespiedu izpildi prasa prasītāja, un prasītājas prasības tiesība izbeidzās 2014.gada 31.decembrī, bet
prasība tiesā ir celta 2016.gada 24.februārī.
[12.9] Konstatējot lietā saistību tiesību, kuru piespiedu izpildi tiesas ceļā prasa prasītāja, un prasības tiesības izbeigšanos sakarā ar noilgumu, tiesa
secina, ka tas ir pietiekams pamats prasības noraidīšanai.
[13] Noraidot prasību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 42.panta otro daļu, tiesa piespriež no prasītājas valsts ienākumos
tiesas izdevumus, kurus prasītāja nebija samaksājusi iepriekš pilnā apmērā, tas ir, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,06 eiro apmērā, kas ir ar
tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa
no s p r ie d a
noraidīt pilnīgi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. C/ par parāda un procentu piedziņu.
Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valsts ienākumos tiesas izdevumus 5,06 eiro apmērā.
Noteikt prasītājai piecu dienu- no sprieduma spēkā stāšanās dienas- termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi prasītājai piecu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas ir jāsamaksā šādā kontā: saņēmējs: Tiesu
administrācija, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķi norādot,- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33464916, pēc samaksas jāiesniedz
(jānosūta) tiesā maksājumu apstiprinošu dokumentu.
Spriedumu 20 dienu laikā no 2019.gada 1.aprīļa var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas
instances tiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) R.Buls