Court allows management company's claim for unpaid maintenance fees, late interest, and court costs against a building owner.

Lietas Nr. C33605715

Lietas arhīva Nr. C-1975-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 16.februārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese Santa Bernharde rakstveida procesā civillietu SIA „Ādažu namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 30.oktobrī SIA „Ādažu namsaimnieks” (turpmāk tekstā - prasītājs) cēlis Rīgas rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk tekstā - atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju atbildētāja ir nekustāmā īpašuma /adrese/,

īpašniece. 2014.gada 28.februārī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcē nolēma noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Ādažu

namsaimnieks”.

Līguma 4.1.punktā noteikts, ka nepieciešamie izdevumi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamajām darbībām kopā ar atlīdzību

pārvaldniekam tiek noteikta 0,38 EUR/m2 apmērā par katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Savukārt līguma 4.5.punktā puses

ir vienojušās, ka uzkrājumu veidošanai Dzīvojamās mājas neparedzētām remonta darbu vajadzībām atbildētājs mēnesī maksā 0,07 euro apmērā par

katru dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru mēnesī.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa īpašuma līkuma 10.panta 1. un 2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam

ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā līkuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Prasītājs savas ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījis pilnībā, bet atbildētāja savas ar līgumu uzņemtās saistības nav izpildījusi.

Prasītājs norāda, ka sakarā ar maksājumu neveikšanu atbildētājai ir izveidojies parāds par apsaimniekošanu, mājas uzkrājumu maksu,

atkritumu izvešanu, ūdeni, kanalizāciju, elektrību koptelpās un citiem pakalpojumiem, kurus nodrošināja prasītājs. Parāds uz prasības iesniegšanas brīdi

par saņemtajiem pakalpojumiem laika periodā no 22014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.augustam ir 761,79 euro apmērā.

Prasītājs arī aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.jūlijam, kas ir

7,25 euro apmērā.

Prasītājs norāda, ka pakalpojumu izmantošanas periodā starp pusēm nav radies strīds par sniegto pakalpojumu kvalitāti, apjomu vai

konstatēti citi apstākļi, kas būtu par pamatu atbildētājas tiesībām kavēt līguma maksājumus.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja nav veikusi parāda atmaksu. Prasītājs nevēlas izmantot mediāciju.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1759., 1760., 1828., 1843.pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 74., 93., 127.130., 195.pantu un

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 761,79 euro un likumiskos

nokavējuma procentus 7,25 euro, tiesas izdevumus, kas sastāv no valsts nodevas 115,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro,

kā arī lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem atbildētājai 2015.gada 5.novembrī tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājai

tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi. Tiesas sūtītā korespondence atgriezta atpakaļ tiesā 2015.gada 11.decembrī ar pasta darbinieka

norādi “beidzies glabāšanas laiks”.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka par tiesvedību atbildētājai paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam, nosūtot prasības pieteikumu un paziņojumu

par lietas izskatīšanu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 9.decembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[3] Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus kopumā, secina, ka prasība ir apmierināma. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja, pamatojoties uz 2000.gada 20.janvāra pirkuma līgumu Nr.08-dz, ir nekustamā īpašuma/adrese/, īpašniece, ko

pierāda lietas materiālos esošā Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruka.

No 2014.gada 28.februāra Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopīgas kopsapulces protokola redzams, ka dzīvokļu īpašnieku kopība

ar 65,2% balsu vairākumu nolēma noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Ādažu namsaimnieks”.

Ar lietas materiālos esošo 2014.gada 28.februāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp prasītāju un dzīvojamās mājas

/adrese/, dzīvokļu īpašnieku vairākuma, pierādītas atbildētājas līgumiskās saistības pret prasītāju.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 1.punktā puses vienojušās, ka īpašnieki uzdod un pilnvaro pārvaldnieku, bet pārvaldnieks apņemas par

līgumā noteikto samaksu pārvaldīt nekustamā īpašuma, kura adrese /adrese/, un kas sastāv no zemes gabala 3571,00 kv.m. un uz tā atrodošās

dzīvojamā māja ar kopējo platību 4570,5 kv.m., īpašnieku kopīpašumā esošo daļu.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 3.1.2.punktu puses vienojušās, ka īpašniekiem ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt

pārvaldniekam visus paredzētos maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 4.1.punktu puses vienojušās, ka nepieciešamie izdevumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

obligāti veicamajām darbībām kopā ar atlīdzību pārvaldniekam par pārvaldīšanu tiek noteikta pārvaldīšanai 0,38 euro apmērā par katru dzīvokļa

īpašuma dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Savukārt ar minētā līguma 4.5.punktu puses vienojušās, ka uzkrājuma veidošanai dzīvojamās mājas

neparedzētām remonta darbu vajadzībām katrs īpašnieks mēnesī maksā 0,07 euro apmērā par katru dzīvokļa īpašuma dzīvojamās platības kvadrātmetru

mēnesī.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašnieku pienākumus nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants, saskaņā ar kuru dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana. Savukārt tā paša likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja

tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja

“par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus,

kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati

dzīvokļu īpašnieku kopība.

Tādējādi secināms, ka atbildētājas kā dzīvokļa /adrese/, īpašnieces pienākums veikt samaksu par saņemtajiem apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

pakalpojumiem izriet kā no līguma, tā arī no likuma.

No lietas materiāliem pievienotā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu aprēķina un samaksas atšifrējuma tiesa konstatē, ka prasītājs par

laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.augustam aprēķinājis parāda summu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

761,79 euro apmērā.

Atbildētājas pienākums bija veikt maksājumus pilnā apmērā. Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa pilnā apmērā būtu veikta. Atbilstoši

Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja Rīgas rajona tiesā arī nav cēlusi iebildumus pret prasību, parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, kā arī nav sniegusi paskaidrojumus, tādējādi

tiesa atzīst prasītāja prasību par pamatotu, un no atbildētājas prasītājas labā piedzenama pamatparāda summa 761,79 euro apmērā.

[4] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.augustam 7,25 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs, aprēķinot nokavējuma procentu apmēru, par pamatu ņēmis likumā noteikto 6% likmi gadā. Atbildētāja minēto prasījumu nav apstrīdējusi,

iebildumus tiesā nav cēlusi.

Ņemot vērā, ka ir pierādīta atbildētājas saistību neizpilde pret prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem, tiesa atzīst, ka prasība daļā par likumisko

nokavējuma procentu piedziņu ir apmierināma pilnībā.

Vienlaikus, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, ir apmierināms prasījums par prasītāja tiesībām saņemt no atbildētājas likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā no neapmaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka pusei, karas labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu piedzīt no atbildētājas nomaksāto valsts nodevu 115,36 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu 6 euro apmērā. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, tādēļ nesamaksātā summa 1,30 euro apmērā (6 euro - 4,70 euro = 1,30 euro) piedzenama valsts labā no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 35., 41.panta pirmās daļas, 97., 193., 204.1, 250.25., 250.27 pantiem, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041, pamatparādu

761,79 euro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.augustam 7,25 euro apmērā, valsts nodevu

115,36 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā piedzīt 889,10 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,30 euro, samaksu veicot:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Noteikt SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sešus

procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Spriedumam noteikt termiņu labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Kvīts oriģināls par izdarīto samaksu par labu

valstij iesniedzams Rīgas rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā apelācijas kārtībā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese S.Bernharde