Court dismissed customs refund claim because used car was sold online at higher value than declared. The court ruled the tax authority correctly used internet sale data to determine duty value. The court held that the security deposit could be applied to taxes since the declared value was incorrect. The court found the applicant's argument about used car valuation methods was irrelevant to the outcome. The court rejected the request to cancel the tax authority's decision based on evidence of the car's actual sale price. The court determined the security deposit was properly applied to the correct tax amount. The court concluded the applicant failed to prove the tax authority erred in its valuation. The court stated the decision was lawful and the claim was unfounded. The court affirmed the tax authority's right to use third-party sale data for valuation.

Lietas Nr. A420544412

Lietas arhīva Nr. A42-02231-13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 30.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Makarova,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

2012.gada 15.augusta lēmuma Nr.22.4.6/64053 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Muitas pārvalde veica pieteicējas /pers. A/noformētā 2012.gada 9.februāra

vienotā administratīvā dokumenta (turpmāk – VAD) Nr.0210/2-602432 pārbaudi precei, kurai, piemērojot muitas procedūru – preču

laišana brīvā apgrozījumā – tika piemērota drošības nauda iespējamā muitas parāda Ls 368,12 apmērā segšanai.

Dienesta Muitas pārvaldes direktora vietnieks ar 2012.gada 13.jūnija lēmumu Nr.27.6.2/47066 (turpmāk – sākotnējais lēmums)

nolēma pieteicējas iemaksāto drošības naudu Ls 368,12 ieskaitīt valsts budžetā muitas maksājumu segšanai, proti, muitas nodokļa

Ls 107,64 un pievienotās vērtības nodokļa Ls 260,48 nomaksai.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. Ar Dienesta 2012.gada 15.augusta lēmumu Nr.22.4.6/64053 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicēja ar 2012.gada 9.februāra

VAD Nr.0210/2-602432 deklarēja preci – lietotu automašīnu Mercedes Benz 280 SE, (1972.gada izlaidums, šasijas Nr. /šasijas

numurs/, nobraukums 72 538 jūdzes), muitas iestādē iesniedzot starptautisko preču transporta pavadzīmi Bill of Landing Nr.DK

11051 BR (08.11.2011.), automašīnas reģistrācijas dokumentu Nr. /numurs/ (13.12.2011.) un pieteicējas apmaksātu AS „Swedbank”

maksājuma uzdevumu USD 2500 apmērā par automašīnu.

Dienesta Muitas pārvalde, veicot papildu pārbaudi, konstatēja, ka pieteicējas deklarētā automašīna tika pārdota interneta izsoles

darījumā. Proti, izvērtējot interneta resursā www.usedcarsplus.com pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka pieteicējas ar 2012.gada

9.februāra VAD Nr.0210/2-602432 deklarētā automašīna 2011.gada 4.decembrī izsolē pārdota par USD 4450, kas atbilst

1972.gada automobiļu Mercedes Benz 280 SEpārdošanas cenai interneta izsolēs citiem pircējiem. Automašīnai no izsoles darījuma

brīža nav reģistrēts nobraukums ASV, ko apliecina ASV personas /pers. B/ 2011.gada 13.decembra automašīnas pārdošanas

rēķinā un 2011.gada 13.decembra automašīnas reģistrācijas dokumentā Nr./numurs/ norādītais nobraukums 72 538 jūdzes, kas

sakrīt ar izsoles laikā automašīnai norādīto nobraukumu.

ASV personas /pers B./ 2011.gada 13.decembra pārdošanas rēķins par USD 2500 ir sagatavots vienā dienā ar automobiļa

reģistrācijas dokumenta Nr./numurs/ izsniegšanas dienu, kuru pieteicēja ir apmaksājusi 2011.gada 7.decembrī, tas ir, sešas dienas

pirms rēķina sagatavošanas dienas un automašīnas reģistrēšanas dienas. Turklāt pieteicēja Dienesta Muitas pārvaldē nav

iesniegusi nevienu dokumentu, kas apliecinātu automašīnas defektus. Ievērojot minēto, Dienests secināja, ka ASV persona /pers. B/

automašīnu nav varējis pārdot pieteicējai par USD 2500, jo šī persona darbojās kā pieteicējas pārstāvis ASV, iegādājoties

automašīnu. Secīgi Dienests atzina, ka 2011.gada 13.decembra pārdošanas rēķinā norādītā vērtība nav faktiski samaksātā vai

maksājamā cena par automašīnas pārdošanu eksportam uz Kopienas muitas teritoriju, līdz ar ko Dienests, pamatojoties uz interneta

resursā www.usedcarsplus.com pieejamo informāciju, atzina, ka automašīnas cena USD 4450 ir izmantojama muitas vērtības

noteikšanai un tāpēc muitas maksājumi aprēķināmi, pamatojoties uz šādu automašīnas vērtību.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

(turpmāk – Muitas kodekss) 29.panta 1.punktu, 14.pantu, 20.panta 1.punktu, Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93,

kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Regula

Nr.2454/93) 248.panta 1.punktu, kā arī ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 2. 2, 2.3 daļu un astoto daļu un Ministru

kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumu Nr.691 „Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai” 31.punktu.

Pamatojoties uz šīm tiesību normām, Dienests atzinis, ka pieteicējai piemērotā drošības nauda par deklarējamo preci pamatoti

ieskatīta muitas nodokļa Ls 107,64 un pievienotās vērtības nodokļa Ls 260,48 samaksai.

[2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja 2012.gada 26.septembrī vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto

lēmumu. Pieteikumā norādīti šādi argumenti:

[2.1] Automašīnas muitas vērtības aprēķinu pieteicēja veica, pamatojoties uz ASV personas /pers. B/2011.gada 13.decembra

pārdošanas rēķinā norādīto vērtību USD 2500, kurai pieskaitīti SIA „Latvian – American Shipping Line” 2012.gada 8.februāra rēķinā

Nr.320116 norādītie transportēšanas izdevumi Ls 734,32. Tādējādi noformējot 2012.gada 9.februāra VAD Nr.0210/2-602432

pieteicēja sniedza ziņas, ka minētās VAD deklarētās preces muitas vērtība ir Ls 2114,32 (USD 2500 jeb Ls 1380 + Ls 734,32), no

kuriem aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļu maksājumi par deklarētās preces importu, tas ir, muitas nodoklis Ls 211,43 un

pievienotās vērtības nodoklis 511,67.

[2.2] Pieteicējas ieskatā Dienests nepamatoti secinājis, ka interneta resursā www.usedcarsplus.com automašīnas cena ir norādīta

USD 4450, kas atbilst Muitas kodeksa 29.panta 1.punkta prasībām kā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par preci,

pārdodot to izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un ir izmantojama muitas vērtības noteikšanai, jo Dienests, izmantojot norādīto

informāciju, to nav pārbaudījis.

Atbildot uz Dienesta Muitas pārvaldes pieprasījumu, pieteicēja sniedza paskaidrojumus 2012.gada 29.martā un 21.maijā, kuros

norādīja, ka internetā ir atradusi sludinājumu par automašīnas pārdošanu. Pēc telefoniskas sazināšanās ar pārdevēju, kurš stādījās

priekšā kā /pers. B/, un vienošanās par automašīnas cenu, pieteicēja pārskaitīja norādīto summu uz /pers. B/ norādīto kontu.

Nopirktajai automašīnai bija daudz defektu, un tā prasīja nopietnu remontu, pirkuma brīdī tā nebija braukšanas kārtībā un tika

piegādāta ostā ar treileri. Dienests to nav ņēmis vērā. Tāpat Dienests nav ņēmis vērā, ka automobiļu izsoļu mājaslapā

www.usedcarsplus.com ir informācija par to, ka pieteicējas ievestā automašīna līdz 2011.gada 4.decembrī tika pārdota par citu

daudz lielāku cenu, proti, no pieejamās informācijas http://usedcarsfsbo.com/asp/Item.asp?soldid=66806&make=Mercedes-

Benz&theday=12%2F4%2F2011 izriet, ka attiecīgā automašīna /datums/ interneta izsolē tika pārdota par USD 6100. Tātad Dienests

ir izmantojis pretrunīgus informācijas avotus un pamatojies tikai uz pieņēmumiem. Turklāt šajos interneta resursos nav arī norādīts,

kas ir preces pārdevējs un kas ir preces pircējs.

[2.3] /pers. B/ nekad nav bijis pieteicējas pārstāvis, pieteicēja šo personu nav pilnvarojusi, kā arī nav devusi viņam nekādus

uzdevumus. Šāds pieņēmums pārsūdzētajā lēmumā nav pamatots ar kādiem pieļaujamiem pierādījumiem.

[2.4] Faktam par automašīnas nobraukuma lielumu (72 538 jūdzes) arī nav nekādas nozīmes, un tas arī nevar pierādīt, ka pieteicēja

nopirka automašīnu par USD 4450.

[2.5] Dokumenti, kurus pieteicēja iesniedza muitas iestādē, pilnībā pierāda, ka starp pieteicēju un /Pers. B/ tika noslēgts pirkuma –

pārdevuma darījums, kura vērtība ir USD 2500, ko pieteicēja samaksāja avansa veidā.

[3] Dienests tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norādījis, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, savukārt Dienesta pārstāve lūdza pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[5]Lietā izšķirams jautājums, vai iestāde pamatoti preces muitas vērtību noteikusi, ņemot vērā Kopienā pieejamos datus (Muitas

kodeksa 31.pants), vai arī konkrētajā gadījumā bija piemērojama darījuma vērtības noteikšanas metode (Muitas kodeksa 29.pants).

[6] Saskaņā ar Muitas kodeksa 29.panta 1.punktu ievesto preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski

samaksāta vai arī būtu maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un kas vajadzības gadījumā ir

precizēta saskaņā ar 32. un 33.pantu.

Atbilstoši Regulas 2454/93 181.a panta 1.punktam muitas dienestiem nav jānosaka ievedpreču muitas vērtība, pamatojoties uz

darījumu vērtības noteikšanas metodi, ja pārbaudes procedūras rezultātā tās nav pārliecinātas, ņemot vērā pamatotas šaubas, vai

deklarētā vērtība ir Muitas kodeksa 29.pantā minētā samaksātā vai maksājamā kopsumma.

No minētās normas izriet, ka preču muitas vērtība nav nosakāma pēc darījumu vērtības, ja muitas dienestam pārbaudes rezultātā

rodas pamatotas šaubas, vai deklarētā vērtība ir visa samaksātā vai maksājamā cena. Tātad atbilstoši šai tiesību normai

nepieciešams noskaidrot, vai muitas dienestam konkrētajā gadījumā bija pamatotas šaubas par automašīnas deklarēto vērtību.

Savukārt Muitas kodeksa 31.panta 1.punkts noteic, ja ievesto preču muitas vērtību nevar noteikt pēc cenas, kas ir faktiski samaksāta

vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju (29.pants), vai līdzīgām vai vienādām precēm

(30.pants), tad to nosaka, pamatojoties uz Kopienā pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un

vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti Nolīgumā par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu no

1994.gada, Vispārējās vienošanos par tarifiem un tirdzniecību VII pantā no 1994.gada un pašas regulas Nr.2913/92 3.nodaļas

noteikumos.

No šīs normas savukārt izriet, ja preču muitas vērtība netiek noteikta pēc darījuma vērtības, tad preču muitas vērtības noteikšanai tiek

izmantoti Kopienā pieejamie dati.

[7] Izskatāmajā lietā pieteicēja kā pierādījumu faktiski samaksātajai cenai par automašīnu iesniegusi 2012.gada 8.janvāra pavadzīmi

(Bill of Lading) Nr.DK 11 051 BR, ASV personas /pers. B/2011.gada 13.decembra pārdošanas rēķinu, automašīnas 2011.gada

13.decembra reģistrācijas dokumentu Nr./numurs/ un 2011.gada 7.decembra AS „Swedbank” maksājuma uzdevumu par samaksas

veikšanu /pers. B/par automašīnu.

Minētajos dokumentos automašīnas vērtība norādīta USD 2500. Tieši šādu summu pieteicēja atbilstoši maksājuma uzdevumam ir

samaksājusi ASV personai /pers. B/, un tieši šādu summu pieteicēja norādījusi kā automašīnas muitas vērtību.

Turpretim Dienests uzskata, ka šāda automašīnas vērtība nav atzīstama par preces muitas vērtību jeb par cenu, kas faktiski

maksājama par automašīnu, uzskatot, ka automašīnas muitas vērtība jeb faktiski samaksātā vai maksājamā cena par automašīnu ir

USD 4450. Izvirzot šādu apgalvojumu, Dienests cita starpā ir pamatojies uz www.usedcarsplus.com pieejamo informāciju.

Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā, nosakot automašīnas muitas vērtību, pamatoties uz www.usedcarsplus.com pieejamo

informāciju nav pieļaujami un pietiekami, jo par pamatu ir izmantojami pieteicējas iesniegtie pierādījumi. Turpretim Dienests uzskata,

ka minētā informācija ir pieļaujama un pietiekama automašīnas muitas vērtības noteikšanai.

Tiesa, pārbaudījusi muitas jomu reglamentējošos normatīvos aktus, konstatē, ka tie nenoteic, ar kādiem pierādījumiem ir apliecināma

darījuma vērtība, tātad muitas likumi neierobežo pieļaujamu pierādījumu veidus, un tas nozīmē, ka faktiski samaksāto jeb maksājamo

cenu var pierādīt ar visiem administratīvajā procesā pieļaujamiem pierādījumu veidiem.

Novērtējusi lietas faktiskos apstākļus kopsakarā ar lietas dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un lietā esošajiem pierādījumiem,

tiesa, pirmkārt, atzīst, ka muitas dienestam konkrētajā gadījumā bija pamatotas šaubas par automašīnas deklarēto vērtību, otrkārt,

bija pamats muitas vērtības noteikšanā izmantot www.usedcarsplus.com pieejamo informāciju.

Šādu secinājumu tiesa pamato ar turpmāko.

[8] No muitas deklarācijas redzams, ka pieteicēja ir deklarējusi automašīnu Mercedes Benz 280 SE, 1972.gada izlaidums, šasijas

Nr./numurs/, nobraukums 72 538 jūdzes.

No izdrukas no www.usedcarsplus.com (lietas 17.lapa), uz ko pamatojas Dienests, redzams, ka 2011.gada 4.decembrī izsoles

rezultātā tika pārdota identiska automašīna, proti, Mercedes Benz 280 SE, 1972.gada izlaidums, šasijas Nr./šasijas numurs/,

nobraukums 72 538 jūdzes. Ievērojot šos automašīnu identificējošos rādītājus, tiesa piekrīt Dienestam, ka ar izdruku no minētā

interneta resursa konstatējams, ka izsolē tika pārdota tieši tā automašīna, ko pieteicēja norādījusi muitas deklarācijā.

Kā minēts iepriekš, pieteicēja automašīnas muitas vērtību norādījusi USD 2500, turpretim minētajā izdrukā no

www.usedcarsplus.com norādīts, ka šī automašīna tika pārdota par USD 4450 (sold price). No tā secināms, ka automašīna pārdota

par lielāku cenu, nekā to norādījusi pieteicēja.

[8.1] No vienas puses, tiesa piekrīt pieteicējai, ka minētais apstāklis jeb informācija www.usedcarsplus.com pati par sevi nevar būt

par pamatu apgalvojumam, ka strīdus automašīna tika pārdota tieši par interneta resursos norādīto cenu (USD 4450), nevis par

pieteicējas deklarēto cenu (USD 2500), jo minētajā izdrukā nav redzams ne pārdevēja, ne pircēja vārds un uzvārds. Taču, no otras

puses, tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ir jāņem vērā vairāku citu apstākļu kopums.

[8.2] Tā, ASV personas /pers. B/ pārdošanas rēķins ir sagatavots 2011.gada 13.decembrī. Šajā dienā ir tapis arī automašīnas

reģistrācijas dokuments Nr./numurs/, kas izsniegts /pers. B/. Savukārt samaksu par automašīnu USD 2500 pieteicēja ir veikusi

2011.gada 7.decembrī jeb sešas dienas pirms norādītā rēķina sagatavošanas dienas un automašīnas reģistrēšanas dienas. Tas

nozīmē, ka pieteicēja ir veikusi samaksu par automašīnu ASV personai /Pers. B/, vēl pirms šī persona kļuva par attiecīgās

automašīnas īpašnieku.

[8.3] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē skaidroja, ka strīdus automašīnai līdzīgo automašīnu cena svārstās no USD 1500 līdz USD

6000, to ietekmējot dažādi rādītāji, tostarp tehniskais stāvoklis. Pieteicējas pārstāvis arī apgalvoja, ka konkrētā automašīna maksāja

tieši USD 2500, jo tā bija tehniski sliktā stāvoklī, faktiski ar to braukt nebija iespējams, tā tika pārvietota ar treileri. Šis esot galvenais

iemesls, kāpēc automašīnas vērtība bija tieši USD 2500. Tiesa konstatē, ka uz minētiem apstākļiem pieteicēja ir norādījusi arī

Dienestam pārbaudes laikā. Vienlaikus pieteicēja ne Dienestam, ne arī tiesai pierādījumus, kas apstiprinātu apgalvojumus par

automašīnas slikto tehnisko stāvokli nav iesniegusi, lai gan Dienests jau pārbaudes veikšanas laikā vērsa pieteicējas uzmanību uz

šādu pierādījumu nepieciešamību apstākļos, kad pieteicēja norāda uz automašīnas slikto tehnisko stāvokli. Turklāt tiesas sēdē

pieteicējas pārstāvis vairākkārt atbildēja, ka pieteicējas rīcībā nav pierādījumu, kas apstiprinātu automašīnas slikto tehnisko stāvokli.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas noteiktajam

nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu iesniedz nodokļu maksātājs. Tātad, ja reiz pieteicēja

uzskata, ka Dienesta veiktie aprēķini ir nepareizi un apgalvo, ka strīdus automašīnas vērtība bija USD 2500, pamatojot to ar slikto

automašīnas tehnisko stāvokli, tad pieteicējai ir pienākums iesniegt šādus pierādījumus. To pieteicēja nav darījusi. Turklāt pieteicēja

vispār nav norādījusi, kādi tieši, konkrēti bojājumi bija strīdus automašīnai, kas samazināja tās vērtību.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka ASV personas /pers. B/2011.gada 13.decembra rēķinā nav norādīts, ka strīdus automašīna pieteicējai

tiek pārdota sliktā tehniskā stāvoklī jeb tādā stāvoklī, ka faktiski uz automašīnas iegādes brīdi tā nebija darbojusies, kā to tiesas sēdē

skaidroja pieteicējas pārstāvis. Tiesa nekonstatē, ka minētais apstāklis būtu fiksēts kādā citā lietā esošajā pierādījumā, līdz ar to

pieteicējas paskaidrojumam par automašīnas slikto tehnisko stāvokli tiesa nepiešķir ticamību, jo to neapstiprina citi lietā esošie

pierādījumi, tādējādi šāds pieteicējas paskaidrojums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajai daļai nav atzīstams

par pierādījumu.

[8.4] Dienesta pārstāve tiesas sēdē skaidroja, ka Dienests, pārbaudot pieteicējas deklarēto automašīnas vērtību, pamatojās arī uz

citu identisku automašīnu vērtību, lai noskaidrotu, vai pieteicējas deklarētā automašīnas vērtība satur visu samaksāto cenu. Faktiski

minētais apstāklis ir norādīts arī pārsūdzētajā lēmumā, kurā minēts, ka strīdus automašīnas vērtība USD 4450 atbilst 1972.gada

automašīnu Mercedes Benz 280 SE pārdošanas cenai interneta izsolēs citiem pircējiem.

Tiesa, ieskatoties interneta resursos, atzīst par pamatotu Dienesta norādīto, ka automašīnas Mercedes Benz 280 SE, 1972.gada ar

līdzīgu nobraukumu kā pieteicējas deklarētajai automašīnai, tirgū netiek piedāvātas par pieteicējas norādīto cenu – USD 2500. Tiesa

konstatē, ka šīs markas un modeļa mašīnas ar nobraukumu apmēram 72 000 jūdzes zemākā vērtība ir USD 6000 (sk., piemēram,

http://www.hemmings.com/classifieds/carsforsale/mercedes_benz/280se/1587755.html,

http://www.hemmings.com/classifieds/carsforsale/mercedes_benz/280se/1587740.html,

http://www.hemmings.com/classifieds/carsforsale/mercedes_benz/280se/1570780.html, http://www.autotraderclassics.com/classic-

car/1972-Mercedes_Benz-280SE-1205774.xhtml;jsessionid=6CE035476F10D5154DC182D8B060310B?conversationId=231149,

http://www.autotraderclassics.com/classic-car/1972-Mercedes_Benz-280SE-

1237901.xhtml;jsessionid=6CE035476F10D5154DC182D8B060310B?conversationId=231149, http://www.carpoint.com.au/all-

cars/private/details.aspx?

Cr=9&R=15629450&trecs=22&__Ns=pCar_RankSort_Int32|1||pCar_Price_Decimal|1||pCar_Make_String|0||pCar_Model_String|0&__sid=1415C922F295&__Nne=15&__Qpb=1&seot=1&__N=1216%201246%201247%201252%201282%204294964493%201090&silo=1011,

http://www.autotraderclassics.com/classic-car/1972-Mercedes_Benz-280SE-

1165017.xhtml;jsessionid=6CE035476F10D5154DC182D8B060310B?conversationId=231149,

http://www.carsforsalenewandused.com/carsforsale-vehicle+car+classic-usa+id+boise-

condition_used,make_mercedesbenz,model_280se,year_1972-3489462916--2900.aspx,

http://www.carsforsalenewandused.com/carsforsale-vehicle+car+classic-usa+ca+losangeles-

condition_used,make_mercedesbenz,model_280se,year_1972-3487023337--20000.aspx,

http://www.carsforsalenewandused.com/carsforsale-vehicle+car+classic-usa+sd+rapidcity-

condition_used,make_mercedesbenz,model_280se,year_1972-3469307601--8600.aspx,

http://www.carsforsalenewandused.com/carsforsale-vehicle+car+classic-usa+ca+southgate-

condition_used,make_mercedesbenz,model_280se,year_1972-3453397784--11999.aspx).

Savukārt no informācijas, kas pieejama www.usedcarsplus.com tiesa konstatē, ka pieteicējas deklarētajai automašīnai līdzīgas

automašīnas pārdotas vidēji par USD 4500.

Ievērojot minēto, tiesa pieļauj, ka automašīna Mercedes Benz 280 SE, 1972.gada ar 72 000 jūdžu nobraukumu, iespējams, varētu

maksāt USD 2500, taču pieteicējas norādītajos gadījumos, kad automašīna ir sliktā tehniskā stāvoklī un prasa ievērojumus

ieguldījumus, lai tā būtu darba kārtībā. Vienlaikus, kā jau tiesa konstatēja iepriekš, pierādījumus, kas apstiprinātu šādus apstākļus

pieteicēja nav iesniegusi.

[9] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka muitas dienestam bija pamatotas šaubas par to, vai pieteicējas deklarētā

automašīnas vērtība iekļauj visu samaksāto jeb maksājamo cenu par automašīnu.

[10] Secinājumu par lietā konstatējamajām pamatotajām šaubām par deklarētās automašīnas vērtību tiesa cita starpā pamato arī ar

pieteicējas pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem. Proti, pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē skaidroja, ka pieteicēja informāciju par

konkrēto automašīnu jeb tās pārdošanu ieguva citā interneta saitē, taču kādā tieši pieteicēja neatceroties, iespējams,

www.ebay.com. Tāpat pieteicējas pārstāvis skaidroja, ka pieteicējas vīrs (pieteicēja neprotot angļu valodu), iepazīstoties ar

pārdošanas sludinājumu internetā, piezvanīja uz tajā norādīto telefona numuru un kontaktējās ar /pers. B/, kurš apgalvoja, ka ir

attiecīgās automašīnas īpašnieks. Pieteicēja šim apstāklim ir noticējusi un nav to pārbaudījusi, jo darījums noticis uz uzticības pamata.

Telefonsarunas laikā pieteicējas vīrs ar /pers. B/ vienojās, ka automašīna tiks pārdota par USD 2500. Pieteicēju šī cena apmierināja,

tāpēc pieteicēja pārskaitīja /pers. B/ šo naudas summu kā avansa maksājumu uz viņa norādīto norēķinu kontu. Pieteicēja ASV

personu /pers. B/ līdz darījuma kārtošanai nav redzējusi un nav bijusi ar viņu pazīstama (sk. tiesas sēžu protokola 2., 3.lapu, lietas 57.

un 58.lapu).

Izvērtējot šādus paskaidrojumus, tiesa nepiekrīt pieteicējas pārstāvja apgalvojumam, ka tā esot ierasta un pieņemama prakse, kad

Latvijas iedzīvotājs pēc telefonsarunas ar absolūti nepazīstamu personu (šajā gadījumā ar ASV iedzīvotāju) pārskaita šai personai

naudas līdzekļus, pamatojoties vien uz savstarpējo uzticību un nepārbaudot ne šīs personas identitāti (piemēram, pieprasot attiecīgos

dokumentus), ne arī saņemot no šīs personas attiecīgo rēķinu ar konkrētiem rekvizītiem, proti, samaksu veicot tikai pēc mutiskā

pieprasījuma uz personas norādīto norēķinu kontu. Pieteicējas pārstāvis norādīja, ka starp pieteicēju un /pers. B/ notika arī sarakste

ar elektroniskā pasta starpniecību, taču šādu saraksti ne Dienestam, ne tiesai pieteicēja nav iesniegusi, lai gan galvenais Dienesta

arguments ir tieši šaubas par automašīnas patieso vērtību. Turklāt nav izprotams apgalvojums par darījuma veikšanu uz savstarpējās

uzticības pamata apstākļos, kad persona ar otru darījuma pusi vispār nav pazīstama. Tiesas ieskatā pretēji pieteicējas pārstāvja

norādītajam nav arī ierasta prakse, kad naudas līdzekļi par iegādājamo automašīnu nepazīstamai personai tiek pārskaitīti,

nepārliecinoties arī par šīs personas īpašumtiesībām uz konkrēto lietu, bet gan paļaujoties tikai uz šīs personas teikto. Nav arī ierasta

prakse, ka nepazīstamajai personai maksa par pērkamo lietu tiek pārskaitīta avansa veidā pilnas darījuma vērtības (cenas) apmērā.

Pieteicēja tiesai ir iesniegusi izdruku no www.usedcarsplus.com, kurā redzams, ka strīdus automašīna 2011.gada 20.novembrī it kā

tikusi pārdota par USD 6100, kas pieteicējas pārstāvja ieskatā apliecina, ka izdruka no šī interneta resursa par automašīnas

pārdošanu 2011.gada 4.decembrī nav izmantojama. Tiesa tam nepiekrīt, jo minētā izdruka tiesas ieskatā tieši apstiprina darījuma

vērtību USD 4450, jo no lietā esošajām izdrukām redzams, ka automašīnas darījums 2011.gada 20.novembrī kādu apstākļu dēļ nav

noticis, savukārt 2011.gada 4.decembra darījums ir noticis, ko netieši apstiprina arī tālākās darbības ar strīdus automašīnu,

pieteicējai to iegādājoties savā īpašumā. Turklāt no lietas arī konstatējams, kas minēts arī iepriekš, ka /pers. B/ par strīdus

automašīnas īpašnieku kļuva /datums/, savukārt samaksu par automašīnu pieteicēja veica 2011.gada 7.decembrī, kad /pers. B/ vēl

nebija attiecīgās automašīnas īpašnieks. Tiesas ieskatā no šiem apstākļiem ir konstatējams Dienesta norādītais, ka /pers. B/

konkrētajā gadījumā darbojās pieteicējas uzdevumā. Turklāt šādos apstākļos tiesa neatrod loģisku izskaidrojumu, ka automašīna,

kas pārdota par USD 4500, tālāk varētu tikt pārdota par ievērojami zemāku cenu jeb par USD 2500, kā to norāda pieteicēja.

Vienlaikus šis apstāklis vērtējams kopsakarā ar jau iepriekš konstatēto, ka pieteicēja ne iestādei, ne tiesai nav iesniegusi savu

apgalvojumu apstiprinošu pierādījumu par automašīnas slikto tehnisko stāvokli.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka pieteicējas pārstāvis, apgalvojot, ka konkrētā automašīna tika nopirkta par USD 2500 un pirkšana netika

veikta Dienesta konstatētajā interneta izsolē, nav norādījis nedz konkrētu interneta adresi, kurā bija ievietots sludinājums par

automašīnas pārdošanu, nedz sludinājuma saturu, nedz cenu, par kādu šajā interneta sludinājumā attiecīgā automašīna tika

piedāvāta. Tāpat tiesa neatrod loģisku izskaidrojumu apstāklim, ka kādai personai, kas nav saistīta ar attiecīgās automašīnas

pārdošanu, interneta izsoļu saitēs būtu jānorāda konkrēta informācija par automašīnu (tās izlaiduma gads, nobraukums, šasijas

numurs) un cena, par kādu konkrētā automašīna tika pārdota, ja reiz šāds darījums (automašīnas pārdošana) netika piedāvāts un

īstenots.

[11] Rezumējot minēto – tā kā tiesa atzīst, ka muitas dienestam bija pamatotas šaubas par to, vai automašīnas deklarētā vērtība ir

visa samaksātā vai maksājamā cena, tad Dienestam automašīnas muitas vērtība nebija jānosaka pēc darījumu vērtības, kā to paredz

Regulas Nr.2454/93 181.a panta 1.punkts.

[12] Muitas kodeksa 30.pants noteic, ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29.pantu (darījuma vērtība), tā ir jānosaka, secīgi

piemērojot 2.punkta a), b), c) un d) apakšpunktu līdz pirmajam apakšpunktam, pēc kura to var noteikt. Minētais punkts nosaka, ka

muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar šo pantu ir:

a) darījuma vērtība vienādām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad

novērtējamās preces;

b) darījuma vērtība līdzīgām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad

novērtējamās preces;

c) vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu vienādas vai līdzīgas ievestās preces tiek pārdotas Kopienā vislielākajā

kopapjomā personām, kas nav saistītas ar pārdevēju.

Vienādu vai līdzīgu preču (kā tas noteikts a) un b) apakšpunktā) novērtēšanas metode piemērojama gadījumos, kad importēšanai tiek

ievesta jauna, nevis lietota prece, kuras novērtēšana ir apgrūtināta sakarā ar automašīnu tehnisko stāvokli un nolietojuma pakāpi. Arī

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.2 panta sestā daļa paredz, ka par identiskām atzīst tādas preces, kuras salīdzinājumā ar

novērtējamām precēm ir vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū. Tādējādi vienādu

vai līdzīgu preču novērtēšanas metode var tikt piemērota tikai jaunu preču vērtības noteikšanai.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja nav deklarējusi jaunu automašīnu, bet gan lietotu. Līdz ar to secināms, ka konkrētajā gadījumā

nebija piemērojams Muitas kodeksa 30.pants.

Secīgi atzīstams, ka Dienests, nosakot strīdus automašīnas muitas vērtību, pamatoti izmantoja Kopienā pieejamos datus, kā to noteic

Muitas kodeksa 31.panta 1.punkts, un, ievērojot iepriekš izklāstīto apstākļu kopumu, pamatoti atzina, ka strīdus automašīnas muitas

vērtība ir USD 4450, nevis USD 2500, kā to norādījusi pieteicēja.

[13] Regulas 2454/93 248.panta 1.punkts noteic, ka tiklīdz preces ļauj izlaist, jāiegrāmato ievedmuitas nodoklis, ko nosaka saskaņā

ar deklarācijā sniegtajiem datiem. Ja muitas iestādes uzskata, ka pēc to veiktām pārbaudēm varētu noteikt lielākus ievedmuitas

nodokļus nekā tos, kas iegūti, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tās var likt iemaksāt pietiekamu nodrošinājumu, lai

segtu starpību starp summu, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, un summu, ko par precēm varētu reāli

nākties maksāt. Taču deklarētājs nodrošinājuma iemaksāšanas vietā var lūgt uzreiz iegrāmatot to nodokļu summu, kādu par precēm

varētu reāli nākties maksāt.

Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumu Nr.691 „Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai”

31.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir radušās šaubas par deklarācijā norādītajiem datiem, tas veic pārbaudi. Pēc pārbaudes

veikšanas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskatīšanu valsts budžetā vai atmaksāšanu

deklarētājam.

Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka Dienests, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

piemērotajām tiesību normām, pamatoti pieteicējas deklarētajai precei piemēroto drošības naudu Ls 368,12 ieskaitīja valsts budžetā

muitas nodokļa Ls 107,64 un pievienotās vērtības nodokļa Ls 260,48 samaksai.

[14] Tādējādi tiesa pieteikumu atzīst par nepamatotu un noraidāmu. Turklāt tiesa nevērtē pārējos pieteicējas norādītos argumentus, jo

tie nav būtiski, un tie pēc būtības nevar ietekmēt tiesas secinājumu par pieteikuma nepamatotību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 15.augusta lēmuma Nr.22.4.6/64053 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Makarova