Court fully allows bank's claim for debt collection against guarantor under Latvian Civil Law provisions.

Lietas Nr. C28350614

Lietas arhīva Nr. C-1208-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 9.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

ar tiesas sēdes sekretāri I.Pabērzu

piedaloties prasītāja pārstāvim Jānim Jegorovam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 18.augustā AS „SEB banka” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1692., 1698., 1702., 1652., 1760.pantu, cēla

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2005.gada 21.februārī ar aizņēmēju /pers. C/ noslēgto Kredīta līgumu Nr.VN05011 ar grozījumiem

2007.gada 17.janvārī, 2008.gada 1.februārī, 2009.gada 25.martā (turpmāk – Kredīta līgums) prasītājs izsniedza aizņēmējam kredītu 23500 euro

apmērā.

Saistību izpildes nodrošinājumam 2005.gada 22.februārī ar /pers. B/ noslēgts Galvojuma līgums Nr.VN05011/1. Galvojuma līguma 2.1.punktā

atbildētāja kā Galvinieks bez nosacījumiem un neatsaucami uzņēmās nedalīti kā pats parādniek atbildēt par aizņēmēja parādu, kāds varētu rasties no

Kredīta līguma.

Tā kā aizņēmējs nepildīja savas maksājumu saistības (pēdējais maksājums veikts 2009.gada 29.maijā 41,24 euro) 2009.gada 27.jūlijā prasītājs

nosūtīja atbildētājai paziņojumu Nr.2009-21.21.8-0789 par parāda piedziņas uzsākšanu, tajā skaitā iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanu. Parāds noteiktajā termiņā netika samaksāts.

2009.gada 4.decembrī pret aizņēmēju tika saņemts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmums Nr.3-12/4154/09-7 par saistību piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtība. Tiesas lēmums tika nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Aizņēmēja saistību izpildes nodrošināšanai ieķīlātais

nekustamais īpašums Talsu ielā 66-43, Ventspilī, tika atsavināts par 5634,57 euro.

Sprieduma izpildes procesā tiesu izpildītājam radās izdevumi 3210,24 euro apmērā. Naudas līdzekļi, kas iegūti izsolē, tika novirzīti aizņēmēja

saistību dzēšanai: pilnībā tika dzēsti aizdevuma procenti 90,07 euro; tiesas izdevumu dzešanai 237,89 euro; sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai

3210,24 euro; aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai 2096,37 euro.

Lai gan ieķīlātais nekustamais īpašums ir realizēts, no aizdevuma līguma izrietošās saistības pilnībā nav izpildītas. Atbildētāja ir parādā prasītājam

9300,83 euro, t. sk. aizdevuma pamatsumma 9115,49 euro; līgumsods 185,34 euro.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas parādu 9300,83 euro, tiesāšanas izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma

izpildei likumiskos 6% gadā no aizdevuma pamatsummas.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi.

Prasītāja pārstāvis Jānis Jegorovs tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītājiem pamatiem. Lūdza prasību apmierināt pilnā

apmērā.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanās iemeslus nav paziņojusi, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Tiesas sēdes vieta un laiks

atbildētājai /pers. B/ paziņots Civilprocesa likuma 56.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas /pers. B/

klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Uzklausot prasītāja pārstāvja paskaidrojumu tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā saistībā,

tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu

(Civillikuma 1511.pants) un pie katra saistību līguma būtības pieder vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses vai savstarpējs apsolījums

un tā pieņemšana no abām pusēm (Civillikuma 1512.pants).

Lietas materiāliem pievienotais 2005.gada 21.februāra Kredīta līgums Nr.VN05011 apstiprina, ka prasītājs un /pers. C/ nodibinājuši tiesiskās

attiecības, uz kuru pamata prasītājs izsniedzis aizņēmējam /pers. C/ aizdevumu 23500 euro apmērā nekustamā īpašuma dzīvokļu /adrese A/, iegādei.

Savukārt 2005.gada 22.februāra Galvojuma līgums Nr.VN05011/1 apstiprina, ka atbildētāja /pers. B/ uzņēmusies saistību atbildēt kā pats parādnieks

par /pers. C/ saistībām, kas izriet no 2005.gada 21.februāra Kredīta līguma Nr.VN05011.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījumu būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,

šie līgumi, gan Kredīta līgums, gan Galvojuma līgumi, uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem. Līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma

prasībām, jo notikusi vienošanās par līgumu galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēti tie ir spēkā esoši un līgumslēdzējām pusēm saistoši.

Lietā nav strīda par to, ka no Kredīta līguma izrietošās saistības nav pildītas pienācīgā kārtā, tāpēc prasītājs saistības nodevis piespiedu izpildei.

Lietas materiāliem pievienotais Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2009.gada 4.decembra lēmums lietā Nr.3-12/4154 apstiprina, ka kredīta

ņēmējs Civilprocesa likuma 406.5 pantā noteiktajā termiņā – 14 dienu laikā, nav iesniedzis tiesā iebildumus, kā arī nav paziņojis tiesai par parādu

samaksu. Saistība nodota piespiedu izpildei Ls 8240,49 (11725,16 euro) apmērā, kas sastāv no galvenā parāda Ls 7879,74 (11211,86 euro);

procentiem Ls 63,30 (90,07 euro); līgumsoda Ls 161,47 (229,75 euro) un tiesāšanas izdevumiem Ls 167,19 (237,89 euro).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasībā norādīto, ka aizņēmējs /pers. C/ nav pienācīgi pildījis savas no Kredīta

līguma izrietošās saistības, kā arī šīs saistības nav izpildījusi atbildētāja /pers. B/ un tāpēc prasītājs atkāpies no līguma un vērsies tiesā ar pieteikumu par

saistības nodošanu piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Lietā nav ziņu, kas dotu pamatu atzīt, ka lēmums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā būtu apstrīdēts likumā noteiktā kārtībā.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus tam, ka aizņēmējs /pers. C/ vai galvotāja /pers. B/ būtu cēluši prasību pret kreditoru (prasītāju), lai

apstrīdētu prasījumu.

No prasītāja paskaidrojumiem, kā arī no lietas materiāliem pievienota 2013.gada 17.septembra Liepājas tiesas lēmuma izriet, ka, lai dzēstu parādu,

tika realizēts prasītāja labā ieķīlātais /pers. C/ nekustamais īpašums /adrese A/.

Prasītāja iesniegtajā prasības summas aprēķinā norādītās ziņas atbilst pārējiem tiesā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem. No parāda aprēķina

redzams, ka prasībā norādītais neizpildīto saistību apmērs atbilst neizpildīto parādsaistību apmēram, kas fiksēts tiesneses 2009.gada 4.decembra lēmumā

– aizdevuma pamatsummas Ls 7879,74 (11211,86 euro), aizdevuma procentu Ls 63,30 (90,07 euro), līgumsoda Ls 130,26 (185,34) un tiesāšanas

izdevumu Ls 167,19 (237,89 euro), kopā 8240,49 (11725,16 euro) apmērā. Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja norādīto,

ka saistības izpildītas 11725,16 euro apmērā.

No parāda aprēķina izriet, ka atgūtais parāds pēc tiesas lēmumu sastāda Ls 3960 (5634,57 euro). Tāpat no parāda aprēķina izriet un to

apstiprināja tiesas sēdē prasītāja pārstāvis, ka prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas tikai nedzēsto pamatparāda daļu 9115,49 euro un līgumsodu 185,34

euro.

2013.gada 27.augusta aprēķins Nr.1967-78-2013/13, kā arī lietas materiāliem pievienotie 2011.gada 28.jūlija maksājuma uzdevums Nr.7745,

2011.gada 12.jūlija maksājuma uzdevums Nr.6002, 2010.gada 7.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.3061, 2010.gada 11.augusta maksājuma uzdevums

Nr.0361, 2010.gada 17.septembra maksājuma uzdevums Nr.2824, 2011.gada 18.februāra maksājuma uzdevums Nr.5484, 2011.gada 25.marta

maksājuma uzdevums Nr.8336, 2013.gada 22.jūlija maksājuma uzdevums Nr.7883, 2013.gada 19.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.3805, apstiprina,

ka tiesas lēmuma izpildes izdevumi sastāda 3210,24 euro.

Civillikuma 1330.pants nosaka, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam

paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Tā kā prasītājam, pārdodot izsolē aizņēmējam /pers. C/ piederošo ieķīlāto īpašumu, saņemtā naudas summa ir mazāka par /pers. C/ no Kredīta

līguma izrietošo neizpildīto saistību apmēru, prasītājs pamatoti cēlis prasību par pamatparāda atlikuma 9115,49 euro un līgumsoda 185,34 euro piedziņu

no atbildētājas kā galvotājas.

Civillikuma 1692.pantā noteikts, ka galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka)

saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas nodrošina galvenās saistības

izpildīšanu. Galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem

zaudējumiem un tiesu izdevumiem (Civillikuma 1698.pants).

Atbildētājas atbildība par parāda samaksu izriet no 2005.gada 22.februāra AS „SEB banka” un /pers. B/ noslēgtā Galvojuma līguma

Nr.VN05011/1.

Saskaņā ar Galvojuma līgumu 2.1.punktu atbildētāja bez nosacījumiem un neatsaucami uzņēmusies nedalīti kā pats aizņēmējs atbildēt prasītājam

par aizņēmēja parādu, kāds varētu rasties no Kredīta līguma.

Atbilstoši Galvojuma līguma 2.1.2. punktam, ja aizņēmējs nepilda savas saistības Kredīta līgumā noteiktajos termiņos, atbildētājas pienākums ir

samaksāt visu parāda summu divu darba dienu laikā pēc prasītāja rakstiska paziņojuma saņemšanas.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai 2009.gada 27.jūlijā paziņots, ka aizņēmējs nepilda savas saistības Kredīta līgumā noteiktajos

termiņos.

Civillikuma 1702.pantā noteikts – kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu attiekšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Šajā strīdā konstatēts, ka prasītājs vispirms vērsis prasījumu pret pašu parādnieku. Turklāt atbildētāja /pers. B/ galvojuma līgumā uzņēmusies

saistību atbildēt par /pers. C/ saistībām, kas izriet no Kredīta līguma, kā pati parādniece, līdz ar to prasītājs ir tiesīgs celt prasību pret galvotāju par

parāda piedziņu, tā neizpildītajā apmērā. Šajā gadījumā nav pamata parāda subsidiārai piedziņai, jo kā jau tas norādīts iepriekš pamatparādnieka /pers.

C/ saistība jau nodota piespiedu izpildei ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2009.gada 4.decembra lēmumu lietā Nr.3-12/4154.

Saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu, ja kreditoram ir tiesība sava parāda samaksai pārdot ķīlu, tad ieņemtā summa ieskaitāma vispirms procentos un

tikai pēc tam kapitālā, līdz ar to, pārdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu izsolē, iegūtie naudas līdzekļi vispirms ieskaitāmi procentu parāda dzēšanai un tikai

pēc tam pamatparāda dzēšanai. Tādējādi tiesa secina, ka tiesu izpildītāja prasītājam pārskaitīto naudas līdzekļu izmantojams pamatparāda un blakus

prasījumu dzēšanai notikusi atbilstoši Civillikumā noteiktajam.

Tāpēc tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesība prasīt no atbildētājas parāda atlikumu – pamatparādu 9115,49 euro un līgumsodu 185,34 euro.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību

vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu parāda summas samaksu pilnā apmērā vai

kādā daļā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu par pamatparāda 9115,49 euro un līgumsoda 185,34 euro piedziņu un tiesai nav

pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts. Tāpēc prasība apmierināma pilnīgi.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās un ceturtās daļas

noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 9115,49 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētājas, prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c”

apakšpunktam, valsts nodeva 589,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā

593,98 euro .

Turklāt, ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 7,43 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.

pantam, no atbildētājas valsts ienākumos solidāri piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,73 euro (7,43–4,70 = 2,73).

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz

ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 41., 42., 97., 190., 195., 204.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr./numurs/, pamatparādu 9115,49 euro, līgumsodu 185,34

euro un tiesas izdevumus 593,98 euro, kopā 9894,81 euro (deviņi tūkstoši astoņi simti deviņdesmit četri euro 81 cents).

Noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% no simta gadā no

neatmaksātās parāda pamatsummas 9115, 49 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,73 euro (divi euro 73 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28350614.

Noteikt /pers,B/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers.B/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam

tiesu izpildītājam.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 9.jūnijs.

Tiesnese I.Ramane