Court fully allows small claims debt recovery for principal, interest, and court costs against non-appearing defendant.

Lietas Nr.C33254515

Lietas arhīva Nr.C-2545-15/21

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 13.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

Šādā sastāvā: tiesnese V.Grebežniece

ar tiesas sēdes sekretāri E.Lasmani

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu prasītāja Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas

Nr.40003717522, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. D/, personas kods: /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Julianus Inkasso Latvija” iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. D/ par naudas piedziņu un pamatojoties uz

Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantiem, pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam galveno parādu 998,43 euro un likumiskos nokavējuma procentus 346,01 euro, bet kopā piedzīt 1344,44 euro, kā arī piedzīt no

atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk., valsts nodevu 201,67 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro; noteikt prasītājam tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda. Norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2015.gada 17.martā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 15.aprīlim. (l.l. 26)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir informējusi par procesuālajām tiesībām

un pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.25-26)

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa

uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ar 2015.gada 2.jūlija Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu lietā Nr.C33254515, lietas izskatīšana nolikta izskatīšanai tiesas sēdē. (l.l.30)

Prasītāja pilnvarotā pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2015.gada 13.oktobrī tiesā saņemts elektroniskā pasta sūtījumā prasītāja pārstāves

iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes un norādīts, ka kopš pēdējās tiesas sēdes pārstāvja rīcībā nav informācijas par to,

ka parādnieks būtu izmantojis iespēju vienoties ar prasītāju par parāda atmaksu, prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis, par tiesas sēdes vietu un laiku informēts likumā noteiktajā kārtībā ar tiesas

pavēsti, kas nosūtīta 2015.gada 14.septembrī ierakstītā sūtījumā. (l.l.1)

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par iespējamu lietas izskatīšanu bez pušu piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir apmierināma.

Civillikuma 1587.pants, uz kuru prasītājs ir pamatojis savu prasību, nosaka, ka „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus”.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs AS „Parex banka” (pēc kredītiestādes reorganizācijas - AS „Citadele banka”) 2006.gada

10.novembrī iesniedzis iesniegumu par American Express kredītkartes lietošanu un apkalpošanu ar klienta identifikācijas Nr.400276. (l.l.11-14)

2014.gada 13.februārī AS „Citadele banka” ar Cesijas līgumu cedējusi prasītājam SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasījuma tiesības pret

atbildētāju parāda pamatsummas 998,43 euro apmērā, ar tiesībām prasīt līgumsodu, pielīgtos un likumiskos procentus. (l.l. 16-17)

2014.gada 7.maijā atbildētājam nosūtīts paziņojums par prasījuma tiesību cedēšanu SIA „Julianus Inkasso Latvija”. (l.l.18)

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu Cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.pantā noteikts, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu,

[...] un izlietot to pret parādnieku.

Tādējādi, SIA „Julianus Inkasso Latvija” ieguva kreditora tiesības un prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Kā izriet no prasības pieteikuma atbildētājs iepriekšminētajā līgumā noteiktās saistības nav pildījis, maksājumus aizdevuma atmaksai nav

veicis. Neatmaksātā aizdevuma pamatsumma saskaņā ar 2014.gada 13.februāra izziņu ir 730,49 euro un atlīdzība par faktiski izlietoto kredītlimitu

156,36 euro, atlīdzības maksa par bankas sniegtiem pakalpojumiem 111,58 euro. (l.l.15)

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 998,43 euro.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 346,01 euro apmērā par laiku no 2009.gada 24.maija līdz 2015.gada 3.martam, kas

piedzenami no atbildētāja.

2014.gada 7.maijā atbildētājam nosūtīts paziņojums par parādsaistībām, kurā parādnieks uzaicināts parādu samaksāt līdz 2014.gada 14.maijam un

vienlaikus brīdināts, ka parāda nenomaksāšanas gadījumā, tiesā tiks iesniegta prasība. (l.l.20)

Kā izriet no prasības pieteikuma un lietas materiāliem, atbildētājs līdz prasības iesniegšanai tiesā savas parādsaistības nav nomaksājis, nav cēlis

iebildumus pret celto prasību, bankas aizdotos naudas līdzekļus lietojis ilgstoši un arī pēc prasības iesniegšanas tiesā parādu nav samaksājis. Pie šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma, līdz ar ko no atbildētāja piedzenams aizdevuma parāds 998,43 euro un

aprēķinātie likumiskie nokavējuma procenti 346,01 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru (..).

Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot minētās tiesību normas noteikumus, tiesa uzskata, ka apmierināms prasītāja prasījums atzīt prasītājam tiesības saņemt 6% gadā no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 201,67 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro, bet kopā 206,37 euro.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (l.l.2) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu sastāda 9,30 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz 4,70 euro prasītāja samaksātos, 4,60 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 97., 190., 193., 195., 204.1 un 250.26

panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods: /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs

40003717522, galveno parādu 998,43 euro (deviņi simti deviņdesmit astoņi euro un 43 centi) un likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2009.gada 24.maija līdz 2015.gada 3.martam 346,01 euro (trīs simti četrdesmit seši euro un 01 centi), tiesas izdevumus 206,37 euro (divi simti seši

euro un 37 centi), bet kopā piedzīt 1550,81 euro (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit euro un 81 cents). Parāda summa ieskaitāma SIA

„Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, AS „Swedbank” norēķinu kontā: LV61 HABA 0551 0088 68793.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs 40003717522, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās galvenā parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods: /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,60 euro (četri euro un 60 centi). Ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norādāma informācija lietas atpazīšanai. Dokuments, kas apliecina minēto

izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese: /V. Grebežniece/