Legislator Case Law & Legislation
A420253718 / A42-00742-19 ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0517.A420253718.4.S AI generated

Court dismisses tax authority's business suspension appeal, ruling public interest in tax collection outweighs company rights.

Case Number A420253718 / A42-00742-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga dismissed ALIS-L's request to revoke the State Revenue Service's decision to suspend its business activities. The court found the suspension lawful because the company failed to pay overdue taxes despite warnings, and the public interest in timely tax collection outweighed the company's rights. Consequently, the court held that the measure was a temporary tool to ensure compliance, not a permanent ban, and the company could resume operations if it corrected the violations.

Legislator headnote

AI generated

Par nodokļiem un nodevām 34.1panta 5. daļa; Par nodokļiem un nodevām 34.2panta 1. daļa: The suspension of a taxpayer's business activities is lawful when tax violations persist after warnings, as the public interest in full tax collection outweighs the company's rights, provided the measure is temporary and reversible upon correction.

Keywords

AI generated
tax suspension business activity stop tax audit results public interest State Revenue Service administrative review tax liability

Cited Legislation

AI generated
Par nodokļiem un nodevām 34.1panta 5. daļa
Par nodokļiem un nodevām 34.2panta 1. daļa
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta 1. daļa 4. punkts
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 74.panta 3. daļa
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 81.pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas 2004.gada 23.novembra spriedums lietā Nr.SKA-216 (C04288903)
Augstākās tiesas 2006.gada 28.februāra spriedums lietā Nr.SKA-54 (A42026604)
ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0517.A420253718.4.S
Court dismisses tax authority's business suspension appeal, ruling public interest in tax collection outweighs company rights.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00742-19/9

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0517.A420253718.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 17.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ALIS-L” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 1.augusta lēmuma

Nr.30.1-22.11/3443 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektora 2018.gada 1.augusta lēmumu Nr.30.1-22.11/3443 (turpmāk – lēmums)

atzīts par tiesisku dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2018.gada 29.jūnija lēmums Nr.30.4-4.7.3/44826 (turpmāk – sākotnējais

lēmums), ar kuru tika apturēta pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ALIS-L” saimnieciskā darbība, kā arī nolemts ierakstīt

aizlieguma atzīmi komercreģistrā veikt pieteicējas reorganizāciju, nosūtot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ziņas par

pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu un par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā pieteicējas reorganizācijas

veikšanai, iesniegt prasību Pārtikas un veterinārajam dienestam anulēt tirdzniecības vietas un noliktavas reģistrāciju un svītrot tās no

uzraudzības objektu reģistra, kā arī izslēgt pieteicēju no dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējas saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta piektajai daļai, jo

komercsabiedrība pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma saņemšanas nenovērsa tajā norādītos pārkāpumus, tas ir,

neiemaksāja valsts budžetā nokavētos nodokļu maksājumus, turklāt nodokļu maksājumu parāds izveidojies pēc pieteicējas iesniegtajiem

ziņojumiem, deklarācijām un nodokļu audita pārbaudes rezultātā.

Pieteikuma iesniegšana tiesā par pieteicējas nodokļu audita rezultātiem neatbrīvoja pieteicēju no pienākuma minētos papildu

nomaksai valsts budžetā aprēķinātos nodokļu maksājumus veikt saskaņā ar dienesta ģenerāldirektora lēmumu par nodokļu audita

rezultātiem.

[1.2] Izvērtējot pieteicējas pieļauto pārkāpumu – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī, ņemot vērā, ka pieteicēja nav veikusi nekādus

pasākumus minētā pārkāpuma novēršanai, secināms, ka labums, ko sabiedrība gūs no pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanas, proti, nepieļaujot,

ka pieteicējai ir iespējams turpināt veikt darījumus, vienlaikus neveicot atbilstošus nodokļu maksājumus budžetā, ir lielāks nekā pieteicējas tiesību un

tiesisko interešu ierobežojums.

[1.3] Ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta pirmās daļas 4.punkta, 74.panta trešās daļas un 81.panta nosacījumus, secināms,

ka pieteicēja ir izslēdzama arī no dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Tāpat atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta sestajā daļā noteiktajam ir nosūtāmas ziņas Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistram par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu un par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā.

[2] Pieteicēja pārsūdzētajam lēmumam nepiekrīt un lūdz tiesu to atcelt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Ņemot vērā, ka lēmuma pamatā ir tie nodokļu maksājumi, par kuriem pastāv strīds administratīvajā lietā Nr.A420197718, kas tiesā vēl nav

izšķirts, dienests nedrīkstēja vienkārši ignorēt šos lietas faktiskos apstākļus. Šis strīdus apstāklis - apstrīdēts nodokļu uzrēķins, kas var arī nepalikt spēkā,

nedrīkstēja kalpot par pamatu pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai.

[2.2] Pārsūdzētais lēmums nav samērīgs. Dienesta audita rezultātā pieteicējai radusies finansiāla situācija, kas pašreiz neļauj pieteicējai

nokārtot savas saistības. Konkrētās lietas fakti nekādā gadījumā nepieļauj izdarīt secinājumu, ka pieteicējas rīcība pat teorētiski varētu būt uzskatāma par

tādu, kas jebkādā veidā būtu vērsta uz nodokļu nomaksas pienākuma apzinātu nepildīšanu.

Dienestam pie šādiem apstākļiem bija jāvērtē arī pieteicējas rīcība līdz šim, kad gadiem ilgi nebija konstatējami pilnībā nekādi pārkāpumi, pieteicēja

vienmēr sadarbojās ar dienestu, savlaicīgi un pilnīgi piešķīra dienestam visu pieprasīto informāciju, labticīgi kārtoja grāmatvedību un visas saistības valsts

priekšā. Dienestam nebija pamata visu minēto līdzšinējo kārtīgi veikto darbību vienkārši ignorēt. Dienestam tas viss bija jāvērtē pirms izšķirties, vai

lēmumā izklāstītā rīcība atsevišķajā konkrētajā gadījumā ir pietiekama pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai.

Tādējādi lēmumā iekļautais pamatojums nav pietiekams.

[2.3] Administratīvā procesa likuma 65.-67. pantā tieši ir paredzēta lietderības apsvērumu izdarīšana un šīs normas bija obligāti piemērojamas arī

izskatāmajā gadījuma. Taču no lēmuma satura neizriet, ka dienests šajā saistībā ir veicis pienācīgus apsvērumus, kas varēja novest pie pretlikumīga

lēmuma pieņemšanas.

[2.4] Dienests pārkāpis pamatojuma principu, kas ir iekļauts Administratīvā procesa likumā kā taisnīguma princips. Tādējādi lēmuma izdošanas

procesā tika pieļauti būtiski procesuālie pārkāpumi. No lēmuma neizriet, ka pieteicēja tiktu uzklausīta, ka dienests ir ņēmis vērā iepriekš minētos

attaisnojošus apstākļus un pieteicējas rīcību līdz šim. Tādējādi lēmuma motivācija ir nepietiekama, tajā nav iekļauts viss nepieciešams izvērtējums.

Minētais var ietekmēt lēmuma saturu.

[3] Dienests tiesā iesniegtajos paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā norādītajiem argumentiem. Atbildot uz pieteicējas

argumentiem, dienests papildus norāda, ka par nodokļu nomaksas nepienācīgu izpildi likumā noteiktos gadījumos paredzēta gan administratīvā, gan

kriminālatbildība. Normatīvais regulējums par nodokļu nomaksas pienākumu, tajā skaitā arī sekas par šā pienākuma neizpildi, nepārprotami norāda uz

nodokļu un nodevu nomaksas prioritāti un to, ka visas sabiedrības interesēs ir, lai valsts budžets savlaicīgi tiktu papildināts ar obligātajiem nodokļu

maksājumiem. Likumdevējs ir secinājis, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir ievērojams sabiedrības interešu aizskārums un ir lietderīgi liegt ar

saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļauj būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nenomaksā

nodokļus un neizpilda nodokļu administrācijas prasības. Piešķirot dienestam tiesības apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību, likumdevēja

mērķis bija paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti un novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Šāds tiesiskais regulējums ļauj

dienestam konstatēt konkrēto pārkāpumu un apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, tādējādi aizsargājos sabiedrības intereses no

pretlikumīgās rīcības, jo persona, kas izvairās no nodokļu nomaksas, ar savu rīcību nodara zaudējumus valsts interesēm.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums nav

pamatots un ir noraidāms.

[6] Lietā ir strīds par to, vai dienests pamatoti pieņēma lēmumu par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu sakarā ar to, ka uzņēmumam ir

nokavēto nodokļu maksājumu parāds.

[7] Konkrētajā gadījumā pieteicējas saimnieciskā darbība tika apturēta, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta pirmās

daļas 2.punktu, kas noteic, ka dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja

ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas.

Saskaņā ar minētā likuma 1.panta 14.punktā ietverto skaidrojumu ar izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas tostarp ir saprotama arī

jebkura apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

Tādējādi, ja nodokļu maksātājs pilnā apmērā vai daļēji nav samaksājis nodokļus, uzskatāms, ka nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu

maksāšanas.

[8] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta otrajā daļā noteikts, ka dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā

pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta

pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums.

Atbilstoši minētā likuma 34.1panta piektajai daļai dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums)

saimnieciskās darbības apturēšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis

tajā norādītos pārkāpumus.

[9] Lietā nav strīda par to, ka 2018.gada 14.jūnijā pieteicējai bija izveidojies nenomaksāto nodokļu parāds 260 108,71 euro apmērā.

2018.gada 14.jūnijā ir sastādīts tiesiski apstiprināts akts Nr.30.4-4.7.3/186 (lietas 37.lapa) par piedziņas neiespējamību no pieteicējas. Līdz ar to

dienests 2018.gada 14.jūnijā pamatoti un atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta otrajā daļā noteiktajam pieteicējai nosūtīja

brīdinājumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, aicinot pieteicēju veikt nodokļu nomaksu (lietas 35.lapa). Tā kā pieteicēja minēto aicinājumu

atstāja bez ievērības, un 2018.gada 14.jūnija lēmums nebija izpildīts, tad dienestam atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta piektajā

daļā noteiktajam bija tiesisks pamats lemt par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Lēmums pieņemts pēc trīspadsmit dienām pēc rakstveida brīdinājuma nosūtīšanas. Līdz ar to tiesa konstatē, ka ir ievērots likuma ,,Par nodokļiem

un nodevām” 34.1panta piektajā daļā noteiktais piecpadsmit dienu termiņš lēmuma pieņemšanai.

[10] Pieteicēja uzskata, ka viņas rīcība nav vērtējama kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, jo nodokļu parāds pamatā radies dienesta audita

rezultātā, par kura esamību tiesā vēl pastāv strīds. No pieteicējas pieteikumā paustajiem argumentiem secināms, ka pieteicējas ieskatā nodokļu

nomaksas pienākums pieteicējai iestāsies pēc dienesta ģenerāldirektores 2018.gada 14.februāra lēmuma Nr.30.2-22.13/695 (turpmāk –

2018.gada 14.februāra lēmums) pārbaudes tiesā, ja pieteikums tiks noraidīts.

Tiesa šādam pieteicējas viedoklim nepiekrīt, ievērojot turpmāk minēto.

[10.1] Viens no nodokļu maksātāju vispārīgajiem pienākumiem ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas (sk. likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu).

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2017.gada 2.marta līdz 26.oktobrim veica

pieteicējai pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2015.gada janvāri - 2016.gada novembri un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par

2015.gadu. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar dienesta 2018.gada 14.februāra lēmumu (lietas 41.-56.lapa), nosakot pieteicējai

nomaksai valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli 167 764,29 euro, soda naudu 25 164,67 euro, nokavējuma naudu 28 388,03 euro uzņēmumu

ienākuma nodokli 46 683 euro, soda naudu 7002,45 euro un nokavējuma naudu 7049,13 euro, kā arī pieteicējai samazināti 2015.gada zaudējumi par

80 euro un uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamie zaudējumi par 2797 euro. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja tiesā.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2018.gada 15.marta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420170718. Lietas

izskatīšanas pēc būtības turpinās (sk. Tiesu informācijas sistēmas datus administratīvajā lietā Nr.A420170718).

Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku

zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Savukārt minētā panta ceturtās daļas 1.punkts

noteic, ka šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu

valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas). Panta otrā daļa noteic, ja pieteicējs nav

administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu,

pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

Tādējādi dienesta 2018.gada 14.februāra lēmuma pārsūdzēšana pati par sevi neaptur tā darbību un izpildi, izņemot daļā par aprēķināto soda

naudu. Vienlaikus pārbaudot Tiesu informatīvajā sistēma esošo informāciju, tiesa konstatē, ka pieteicēja nav lūgusi apturēt dienesta 2018.gada

14.februāra lēmuma darbību.

Līdz ar to secināms, ka attiecībā uz dienesta 2018.gada 14.februāra lēmumā noteiktajiem papildu maksājumiem valsts budžetā ir iestājies

nomaksas pienākums. Tāpat konstatējams, ka nodokļu nomaksas pienākums ir iestājies pieteicējas pašas deklarētajiem pievienotās vērtības nodokļa

maksājumiem atbilstoši iesniegtajai pievienotās vērtības nodokļa deklarācijai par 2018.gada februāri un ziņojumam “par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas” par 2017.gada

februāri.

Līdz ar to apstāklis, ka nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis tiesā lēmumu, ar kuru nodokļu maksātājam audita rezultātā noteikti papildus maksājumi

nomaksai valsts budžetā, nav šķērslis nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai, jo šāda lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi,

izņemot daļā par aprēķināto soda naudu, tādēļ arī neietekmē dienesta pienākumu izdot pārsūdzēto lēmumu.

[10.2] Pieņemot lēmumu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, dienestam nav nepieciešams pārvērtēt lēmumu par audita

rezultātiem, jo nav nepieciešams atkārtoti novērtēt jau konstatētos apstākļus. Tāpat to nav jāvērtē tiesai (sal. sk. Administratīvās apgabaltiesas

2016.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr.A420223115). Ja, pieņemot lēmumu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu,

dienestam būtu atkārtoti jāpārvērtē jau audita ietvaros un apstrīdēšanas procesā konstatētie apstākļi, netiktu pietiekami efektīvi sasniegts likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 34.1panta mērķis - liegt ar saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļauj būtisku normatīvo aktu

pārkāpumus un neizpilda nodokļu administrācijas prasības, kā arī sakārtot uzņēmējdarbības vidi, no tās izslēdzot nodokļu maksātājus, kuri neizpilda

normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tajā skaitā nerisina finansiālas problēmas normatīvajos aktos paredzēto pasākumu ietvaros (sk. likuma

„Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, kas stājās spēkā 2012.gada 6.jūlijā un 2017.gada 28.jūlijā, likumprojektu anotāciju;

pieejams: www.saiema.lv).

Izskatāmajā gadījumā auditā konstatētie apstākļi tiek vērtēti administratīvajā lietā Nr.A420170718, kas ierosināta par dienesta 2018.gada

14.februāra lēmuma atcelšanu. Papildus norādāms, ja dienesta 2018.gada 14.februāra lēmums tiks atzīts par prettiesisku un atcelts, pieteicēja

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92. pantam un 93. panta trešajai daļai varēs prasīt atlīdzinājumu par viņai nodarītajiem zaudējumiem un

kaitējumu.

[10.3] Līdz ar to pieteicējas minētajam apstāklim, ka nodokļu parāds ir izveidojies pamatojoties uz audita rezultātā noteiktajiem maksājumiem, nav

nozīmes lietas iznākumā, jo tiesību normas neparedz šāda izņēmuma piemērošanu.

[11] Tiesa arī nekonstatē procesuālus pārkāpumus lēmuma pieņemšanas procesā.

[11.1] Nav strīda, ka būtiska administratīvā akta sastāvdaļa ir administratīvā procesa dalībnieka viedokļu uzklausīšana, un tā neesamība var novest

pie būtiskiem procesuālajiem pārkāpumiem. Tomēr Administratīvā procesa likumā ir noteikti vairāki izņēmumi, kuru pastāvēšanas gadījumā personas

viedokļa un argumentu uzklausīšana nav nepieciešama. Kā izriet no Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas, administratīvā procesa

dalībnieka viedokļu uzklausīšana nav nepieciešama, kad no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

Tiesa uzskata, ka šajā lietā pieteicējas pārstāves viedokļa noskaidrošana būtu neadekvāta, jo administratīvā akta pamatojums ir balstīts uz objektīvi

pastāvošu faktu – uzņēmumam ir nokavēto nodokļu maksājumu parāds, un pieteicējas pārstāves paskaidrojumi šīs lietas faktiskajos apstākļos nevarētu

mainīt minēto faktu. Turklāt pieteicējai 2018.gada 14.jūnijā tika nosūtīts brīdinājums par saimnieciskās darbības apturēšanu, aicinot pieteicēju veikt

nodokļu nomaksu. Tātad pieteicējai bija zināms par plānoto rīcību, tai bija iespēja reaģēt. Savukārt pieteicēja minēto aicinājumu atstāja bez ievērības.

[11.2] Administratīvā procesa likuma 66.pants nosaka obligātu lietderības apsvērumu izvērtējumu. Tiesa secina, ka lēmumā ir ietverts

administratīvā akta pamatojums un izdarīti lietderības apsvērumi.

Pirmkārt, konstatējot kaut vienu no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1pantā minētajiem priekšnoteikumiem, kurus likumdevējs ir atzinis par

būtiskiem pārkāpumiem (sk. likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu),

dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu. Nosakot tiesību normā uzskaitītos priekšnoteikumus, likumdevējs

jau ir samērojis komersanta intereses ar visas sabiedrības interesēm.

Otrkārt, lēmumā norādīts, ka labums, ko sabiedrība gūs no uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanas, ir lielāks, kā sabiedrības tiesību un

tiesisko interešu ierobežojums.

[11.3] Tiesas ieskatā visas sabiedrības interese ir saņemt budžetā nodokļu maksājumus savlaicīgi un pilnā apmērā. Lai to nodrošinātu, dienests veic

likumā noteikto kontroles funkciju, pārbaudot, vai nodokļi tiek aprēķināti pareizi un vai nodokļi ir samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā, kā arī veic

preventīvās funkcijas, lai personas, kuru darbībā saskatāmas negodprātīgas rīcības pazīmes, uz laiku izslēgtu no komercdarbības vides, tostarp apturot

nodokļu maksātāju saimniecisko darbību. Šādos gadījumos dienests, apturot nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, darbojas sabiedrības interesēs, lai

novērstu vai nepieļautu situāciju, ka nodokļu maksātājs, iespējams, izvairās no nodokļu samaksas.

[12] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.2panta pirmā daļa noteic, ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības

apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko

darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Tādējādi saimnieciskās darbības apturēšanai nav neatgriezeniskas sekas. Proti, saimnieciskās darbības apturēšana ir vērtējama kā pagaidu līdzeklis,

lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanas nodrošināšanu. Līdz ar to, ja pieteicēja novērsīs konstatētos pārkāpumus, pieteicējai būs iespējams

turpināt savu saimniecisko darbību.

[13] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku, savukārt pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un līdz ar to

noraidāmu.

Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa

argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-216 (C04288903) 8.punktu, 2006.gada 28.februāra

sprieduma lietā Nr.SKA-54 (A42026604) 12.punktu). Līdz ar to tiesa procesuālās ekonomijas nolūkā ir izvērtējusi tikai lietā būtiskos pieteicējas

argumentus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ALIS-L” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 1.augusta lēmuma Nr.30.1-

22.11/3443 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Andersone