Court dismisses tax authority's business suspension appeal, ruling public interest in tax collection outweighs company rights.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed ALIS-L's request to revoke the State Revenue Service's decision to suspend its business activities. The court found the suspension lawful because the company failed to pay overdue taxes despite warnings, and the public interest in timely tax collection outweighed the company's rights. Consequently, the court held that the measure was a temporary tool to ensure compliance, not a permanent ban, and the company could resume operations if it corrected the violations.
Legislator headnote
AI generatedPar nodokļiem un nodevām 34.1panta 5. daļa; Par nodokļiem un nodevām 34.2panta 1. daļa: The suspension of a taxpayer's business activities is lawful when tax violations persist after warnings, as the public interest in full tax collection outweighs the company's rights, provided the measure is temporary and reversible upon correction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
Lietas arhīva Nr. A42-00742-19/9
ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0517.A420253718.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2019.gada 17.maijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,
rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ALIS-L” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 1.augusta lēmuma
Nr.30.1-22.11/3443 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) ģenerāldirektora 2018.gada 1.augusta lēmumu Nr.30.1-22.11/3443 (turpmāk – lēmums)
atzīts par tiesisku dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2018.gada 29.jūnija lēmums Nr.30.4-4.7.3/44826 (turpmāk – sākotnējais
lēmums), ar kuru tika apturēta pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ALIS-L” saimnieciskā darbība, kā arī nolemts ierakstīt
aizlieguma atzīmi komercreģistrā veikt pieteicējas reorganizāciju, nosūtot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ziņas par
pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu un par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā pieteicējas reorganizācijas
veikšanai, iesniegt prasību Pārtikas un veterinārajam dienestam anulēt tirdzniecības vietas un noliktavas reģistrāciju un svītrot tās no
uzraudzības objektu reģistra, kā arī izslēgt pieteicēju no dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[1.1] Pieteicējas saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta piektajai daļai, jo
komercsabiedrība pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma saņemšanas nenovērsa tajā norādītos pārkāpumus, tas ir,
neiemaksāja valsts budžetā nokavētos nodokļu maksājumus, turklāt nodokļu maksājumu parāds izveidojies pēc pieteicējas iesniegtajiem
ziņojumiem, deklarācijām un nodokļu audita pārbaudes rezultātā.
Pieteikuma iesniegšana tiesā par pieteicējas nodokļu audita rezultātiem neatbrīvoja pieteicēju no pienākuma minētos papildu
nomaksai valsts budžetā aprēķinātos nodokļu maksājumus veikt saskaņā ar dienesta ģenerāldirektora lēmumu par nodokļu audita
rezultātiem.
[1.2] Izvērtējot pieteicējas pieļauto pārkāpumu – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī, ņemot vērā, ka pieteicēja nav veikusi nekādus
pasākumus minētā pārkāpuma novēršanai, secināms, ka labums, ko sabiedrība gūs no pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanas, proti, nepieļaujot,
ka pieteicējai ir iespējams turpināt veikt darījumus, vienlaikus neveicot atbilstošus nodokļu maksājumus budžetā, ir lielāks nekā pieteicējas tiesību un
tiesisko interešu ierobežojums.
[1.3] Ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta pirmās daļas 4.punkta, 74.panta trešās daļas un 81.panta nosacījumus, secināms,
ka pieteicēja ir izslēdzama arī no dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Tāpat atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta sestajā daļā noteiktajam ir nosūtāmas ziņas Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistram par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu un par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā.
[2] Pieteicēja pārsūdzētajam lēmumam nepiekrīt un lūdz tiesu to atcelt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Ņemot vērā, ka lēmuma pamatā ir tie nodokļu maksājumi, par kuriem pastāv strīds administratīvajā lietā Nr.A420197718, kas tiesā vēl nav
izšķirts, dienests nedrīkstēja vienkārši ignorēt šos lietas faktiskos apstākļus. Šis strīdus apstāklis - apstrīdēts nodokļu uzrēķins, kas var arī nepalikt spēkā,
nedrīkstēja kalpot par pamatu pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai.
[2.2] Pārsūdzētais lēmums nav samērīgs. Dienesta audita rezultātā pieteicējai radusies finansiāla situācija, kas pašreiz neļauj pieteicējai
nokārtot savas saistības. Konkrētās lietas fakti nekādā gadījumā nepieļauj izdarīt secinājumu, ka pieteicējas rīcība pat teorētiski varētu būt uzskatāma par
tādu, kas jebkādā veidā būtu vērsta uz nodokļu nomaksas pienākuma apzinātu nepildīšanu.
Dienestam pie šādiem apstākļiem bija jāvērtē arī pieteicējas rīcība līdz šim, kad gadiem ilgi nebija konstatējami pilnībā nekādi pārkāpumi, pieteicēja
vienmēr sadarbojās ar dienestu, savlaicīgi un pilnīgi piešķīra dienestam visu pieprasīto informāciju, labticīgi kārtoja grāmatvedību un visas saistības valsts
priekšā. Dienestam nebija pamata visu minēto līdzšinējo kārtīgi veikto darbību vienkārši ignorēt. Dienestam tas viss bija jāvērtē pirms izšķirties, vai
lēmumā izklāstītā rīcība atsevišķajā konkrētajā gadījumā ir pietiekama pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai.
Tādējādi lēmumā iekļautais pamatojums nav pietiekams.
[2.3] Administratīvā procesa likuma 65.-67. pantā tieši ir paredzēta lietderības apsvērumu izdarīšana un šīs normas bija obligāti piemērojamas arī
izskatāmajā gadījuma. Taču no lēmuma satura neizriet, ka dienests šajā saistībā ir veicis pienācīgus apsvērumus, kas varēja novest pie pretlikumīga
lēmuma pieņemšanas.
[2.4] Dienests pārkāpis pamatojuma principu, kas ir iekļauts Administratīvā procesa likumā kā taisnīguma princips. Tādējādi lēmuma izdošanas
procesā tika pieļauti būtiski procesuālie pārkāpumi. No lēmuma neizriet, ka pieteicēja tiktu uzklausīta, ka dienests ir ņēmis vērā iepriekš minētos
attaisnojošus apstākļus un pieteicējas rīcību līdz šim. Tādējādi lēmuma motivācija ir nepietiekama, tajā nav iekļauts viss nepieciešams izvērtējums.
Minētais var ietekmēt lēmuma saturu.
[3] Dienests tiesā iesniegtajos paskaidrojumos pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā norādītajiem argumentiem. Atbildot uz pieteicējas
argumentiem, dienests papildus norāda, ka par nodokļu nomaksas nepienācīgu izpildi likumā noteiktos gadījumos paredzēta gan administratīvā, gan
kriminālatbildība. Normatīvais regulējums par nodokļu nomaksas pienākumu, tajā skaitā arī sekas par šā pienākuma neizpildi, nepārprotami norāda uz
nodokļu un nodevu nomaksas prioritāti un to, ka visas sabiedrības interesēs ir, lai valsts budžets savlaicīgi tiktu papildināts ar obligātajiem nodokļu
maksājumiem. Likumdevējs ir secinājis, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir ievērojams sabiedrības interešu aizskārums un ir lietderīgi liegt ar
saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļauj būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nenomaksā
nodokļus un neizpilda nodokļu administrācijas prasības. Piešķirot dienestam tiesības apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību, likumdevēja
mērķis bija paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti un novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Šāds tiesiskais regulējums ļauj
dienestam konstatēt konkrēto pārkāpumu un apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, tādējādi aizsargājos sabiedrības intereses no
pretlikumīgās rīcības, jo persona, kas izvairās no nodokļu nomaksas, ar savu rīcību nodara zaudējumus valsts interesēm.
[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.
Motīvu daļa
[5] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums nav
pamatots un ir noraidāms.
[6] Lietā ir strīds par to, vai dienests pamatoti pieņēma lēmumu par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu sakarā ar to, ka uzņēmumam ir
nokavēto nodokļu maksājumu parāds.
[7] Konkrētajā gadījumā pieteicējas saimnieciskā darbība tika apturēta, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta pirmās
daļas 2.punktu, kas noteic, ka dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja
ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas.
Saskaņā ar minētā likuma 1.panta 14.punktā ietverto skaidrojumu ar izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas tostarp ir saprotama arī
jebkura apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Tādējādi, ja nodokļu maksātājs pilnā apmērā vai daļēji nav samaksājis nodokļus, uzskatāms, ka nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu
maksāšanas.
[8] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta otrajā daļā noteikts, ka dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā
pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta
pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums.
Atbilstoši minētā likuma 34.1panta piektajai daļai dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums)
saimnieciskās darbības apturēšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis
tajā norādītos pārkāpumus.
[9] Lietā nav strīda par to, ka 2018.gada 14.jūnijā pieteicējai bija izveidojies nenomaksāto nodokļu parāds 260 108,71 euro apmērā.
2018.gada 14.jūnijā ir sastādīts tiesiski apstiprināts akts Nr.30.4-4.7.3/186 (lietas 37.lapa) par piedziņas neiespējamību no pieteicējas. Līdz ar to
dienests 2018.gada 14.jūnijā pamatoti un atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta otrajā daļā noteiktajam pieteicējai nosūtīja
brīdinājumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, aicinot pieteicēju veikt nodokļu nomaksu (lietas 35.lapa). Tā kā pieteicēja minēto aicinājumu
atstāja bez ievērības, un 2018.gada 14.jūnija lēmums nebija izpildīts, tad dienestam atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta piektajā
daļā noteiktajam bija tiesisks pamats lemt par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.
Lēmums pieņemts pēc trīspadsmit dienām pēc rakstveida brīdinājuma nosūtīšanas. Līdz ar to tiesa konstatē, ka ir ievērots likuma ,,Par nodokļiem
un nodevām” 34.1panta piektajā daļā noteiktais piecpadsmit dienu termiņš lēmuma pieņemšanai.
[10] Pieteicēja uzskata, ka viņas rīcība nav vērtējama kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, jo nodokļu parāds pamatā radies dienesta audita
rezultātā, par kura esamību tiesā vēl pastāv strīds. No pieteicējas pieteikumā paustajiem argumentiem secināms, ka pieteicējas ieskatā nodokļu
nomaksas pienākums pieteicējai iestāsies pēc dienesta ģenerāldirektores 2018.gada 14.februāra lēmuma Nr.30.2-22.13/695 (turpmāk –
2018.gada 14.februāra lēmums) pārbaudes tiesā, ja pieteikums tiks noraidīts.
Tiesa šādam pieteicējas viedoklim nepiekrīt, ievērojot turpmāk minēto.
[10.1] Viens no nodokļu maksātāju vispārīgajiem pienākumiem ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas (sk. likuma
„Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu).
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvalde no 2017.gada 2.marta līdz 26.oktobrim veica
pieteicējai pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2015.gada janvāri - 2016.gada novembri un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par
2015.gadu. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar dienesta 2018.gada 14.februāra lēmumu (lietas 41.-56.lapa), nosakot pieteicējai
nomaksai valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli 167 764,29 euro, soda naudu 25 164,67 euro, nokavējuma naudu 28 388,03 euro uzņēmumu
ienākuma nodokli 46 683 euro, soda naudu 7002,45 euro un nokavējuma naudu 7049,13 euro, kā arī pieteicējai samazināti 2015.gada zaudējumi par
80 euro un uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamie zaudējumi par 2797 euro. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja tiesā.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2018.gada 15.marta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420170718. Lietas
izskatīšanas pēc būtības turpinās (sk. Tiesu informācijas sistēmas datus administratīvajā lietā Nr.A420170718).
Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku
zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Savukārt minētā panta ceturtās daļas 1.punkts
noteic, ka šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu
valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas). Panta otrā daļa noteic, ja pieteicējs nav
administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu,
pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
Tādējādi dienesta 2018.gada 14.februāra lēmuma pārsūdzēšana pati par sevi neaptur tā darbību un izpildi, izņemot daļā par aprēķināto soda
naudu. Vienlaikus pārbaudot Tiesu informatīvajā sistēma esošo informāciju, tiesa konstatē, ka pieteicēja nav lūgusi apturēt dienesta 2018.gada
14.februāra lēmuma darbību.
Līdz ar to secināms, ka attiecībā uz dienesta 2018.gada 14.februāra lēmumā noteiktajiem papildu maksājumiem valsts budžetā ir iestājies
nomaksas pienākums. Tāpat konstatējams, ka nodokļu nomaksas pienākums ir iestājies pieteicējas pašas deklarētajiem pievienotās vērtības nodokļa
maksājumiem atbilstoši iesniegtajai pievienotās vērtības nodokļa deklarācijai par 2018.gada februāri un ziņojumam “par valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas” par 2017.gada
februāri.
Līdz ar to apstāklis, ka nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis tiesā lēmumu, ar kuru nodokļu maksātājam audita rezultātā noteikti papildus maksājumi
nomaksai valsts budžetā, nav šķērslis nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai, jo šāda lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi,
izņemot daļā par aprēķināto soda naudu, tādēļ arī neietekmē dienesta pienākumu izdot pārsūdzēto lēmumu.
[10.2] Pieņemot lēmumu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, dienestam nav nepieciešams pārvērtēt lēmumu par audita
rezultātiem, jo nav nepieciešams atkārtoti novērtēt jau konstatētos apstākļus. Tāpat to nav jāvērtē tiesai (sal. sk. Administratīvās apgabaltiesas
2016.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr.A420223115). Ja, pieņemot lēmumu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu,
dienestam būtu atkārtoti jāpārvērtē jau audita ietvaros un apstrīdēšanas procesā konstatētie apstākļi, netiktu pietiekami efektīvi sasniegts likuma „Par
nodokļiem un nodevām” 34.1panta mērķis - liegt ar saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļauj būtisku normatīvo aktu
pārkāpumus un neizpilda nodokļu administrācijas prasības, kā arī sakārtot uzņēmējdarbības vidi, no tās izslēdzot nodokļu maksātājus, kuri neizpilda
normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tajā skaitā nerisina finansiālas problēmas normatīvajos aktos paredzēto pasākumu ietvaros (sk. likuma
„Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, kas stājās spēkā 2012.gada 6.jūlijā un 2017.gada 28.jūlijā, likumprojektu anotāciju;
pieejams: www.saiema.lv).
Izskatāmajā gadījumā auditā konstatētie apstākļi tiek vērtēti administratīvajā lietā Nr.A420170718, kas ierosināta par dienesta 2018.gada
14.februāra lēmuma atcelšanu. Papildus norādāms, ja dienesta 2018.gada 14.februāra lēmums tiks atzīts par prettiesisku un atcelts, pieteicēja
atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92. pantam un 93. panta trešajai daļai varēs prasīt atlīdzinājumu par viņai nodarītajiem zaudējumiem un
kaitējumu.
[10.3] Līdz ar to pieteicējas minētajam apstāklim, ka nodokļu parāds ir izveidojies pamatojoties uz audita rezultātā noteiktajiem maksājumiem, nav
nozīmes lietas iznākumā, jo tiesību normas neparedz šāda izņēmuma piemērošanu.
[11] Tiesa arī nekonstatē procesuālus pārkāpumus lēmuma pieņemšanas procesā.
[11.1] Nav strīda, ka būtiska administratīvā akta sastāvdaļa ir administratīvā procesa dalībnieka viedokļu uzklausīšana, un tā neesamība var novest
pie būtiskiem procesuālajiem pārkāpumiem. Tomēr Administratīvā procesa likumā ir noteikti vairāki izņēmumi, kuru pastāvēšanas gadījumā personas
viedokļa un argumentu uzklausīšana nav nepieciešama. Kā izriet no Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas, administratīvā procesa
dalībnieka viedokļu uzklausīšana nav nepieciešama, kad no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.
Tiesa uzskata, ka šajā lietā pieteicējas pārstāves viedokļa noskaidrošana būtu neadekvāta, jo administratīvā akta pamatojums ir balstīts uz objektīvi
pastāvošu faktu – uzņēmumam ir nokavēto nodokļu maksājumu parāds, un pieteicējas pārstāves paskaidrojumi šīs lietas faktiskajos apstākļos nevarētu
mainīt minēto faktu. Turklāt pieteicējai 2018.gada 14.jūnijā tika nosūtīts brīdinājums par saimnieciskās darbības apturēšanu, aicinot pieteicēju veikt
nodokļu nomaksu. Tātad pieteicējai bija zināms par plānoto rīcību, tai bija iespēja reaģēt. Savukārt pieteicēja minēto aicinājumu atstāja bez ievērības.
[11.2] Administratīvā procesa likuma 66.pants nosaka obligātu lietderības apsvērumu izvērtējumu. Tiesa secina, ka lēmumā ir ietverts
administratīvā akta pamatojums un izdarīti lietderības apsvērumi.
Pirmkārt, konstatējot kaut vienu no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1pantā minētajiem priekšnoteikumiem, kurus likumdevējs ir atzinis par
būtiskiem pārkāpumiem (sk. likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu),
dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu. Nosakot tiesību normā uzskaitītos priekšnoteikumus, likumdevējs
jau ir samērojis komersanta intereses ar visas sabiedrības interesēm.
Otrkārt, lēmumā norādīts, ka labums, ko sabiedrība gūs no uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanas, ir lielāks, kā sabiedrības tiesību un
tiesisko interešu ierobežojums.
[11.3] Tiesas ieskatā visas sabiedrības interese ir saņemt budžetā nodokļu maksājumus savlaicīgi un pilnā apmērā. Lai to nodrošinātu, dienests veic
likumā noteikto kontroles funkciju, pārbaudot, vai nodokļi tiek aprēķināti pareizi un vai nodokļi ir samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā, kā arī veic
preventīvās funkcijas, lai personas, kuru darbībā saskatāmas negodprātīgas rīcības pazīmes, uz laiku izslēgtu no komercdarbības vides, tostarp apturot
nodokļu maksātāju saimniecisko darbību. Šādos gadījumos dienests, apturot nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, darbojas sabiedrības interesēs, lai
novērstu vai nepieļautu situāciju, ka nodokļu maksātājs, iespējams, izvairās no nodokļu samaksas.
[12] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.2panta pirmā daļa noteic, ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības
apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko
darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Tādējādi saimnieciskās darbības apturēšanai nav neatgriezeniskas sekas. Proti, saimnieciskās darbības apturēšana ir vērtējama kā pagaidu līdzeklis,
lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanas nodrošināšanu. Līdz ar to, ja pieteicēja novērsīs konstatētos pārkāpumus, pieteicējai būs iespējams
turpināt savu saimniecisko darbību.
[13] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku, savukārt pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un līdz ar to
noraidāmu.
Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa
argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no
tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-216 (C04288903) 8.punktu, 2006.gada 28.februāra
sprieduma lietā Nr.SKA-54 (A42026604) 12.punktu). Līdz ar to tiesa procesuālās ekonomijas nolūkā ir izvērtējusi tikai lietā būtiskos pieteicējas
argumentus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ALIS-L” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 1.augusta lēmuma Nr.30.1-
22.11/3443 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese L.Andersone