Court dismissed tenants' appeal and ordered eviction and payment of rent arrears under Latvian housing law.

Lietas arhīva Nr. C-2045-21/32

ECLI:LV:RVPT:2021:0409.C30622120.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 9.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēdes sekretāri E.Priedi

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres maksas un komunālo maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – prasītāja) 2020.gada 17.augustā cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret /pers. A/,

/pers. B/, /pers. C/ un /pers. E/ (turpmāk – atbildētāji), kurā, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11. 3, 12., 28., 28.2pantu,

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu un Civillikuma 863., 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662.,

1759., 1765., 1779.pantu un 1828.pantu, lūdz tiesu izbeigt 2003.gada 16.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/ par dzīvojamo telpu Nr.319,

/adrese/, izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas Nr.319, /adrese/, ar visām viņiem piederošām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt

solidāri no /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ īres, apsaimniekošanas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parādu par laika periodu

no 2017.gada 1.augusta līdz 2020.gada 1.augustam 2738,06 EUR apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2017.gada 1.septembra līdz

2020.gada 31.martam 186,13 EUR apmērā, piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ samaksāto valsts nodevu 371,13 EUR apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,97 EUR apmērā, izdevumus par publikācijas ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī noteikt prasītājai

tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā atrodas dzīvojamā telpa /adrese/.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā, saskaņā ar 2011.gada 7.jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēkā zaudējušiem” atrodas māja /adrese/.

Norāda, ka 2003.gada 16.jūnijā, pamatojoties uz 2003.gada 10.jūnija Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju

Nr.027724, starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts dzīvojamas telpas īres līgums par dzīvojamo telpu Nr.319, /adrese/, uz nenoteiktu laiku. Lietošanas

tiesības saistībā ar 2003.gada 16.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu ir ari atbildētājas ģimenes locekļiem: /pers. B/ (pirms uzvārda maiņas - /pers. B/),

/pers. C/ un /pers. E/.

Pamatojoties uz līguma 3.4. punktu – īres līguma darbības laikā, kā arī pēc līguma termiņa izbeigšanās, īrnieku un personas, kurām ir dzīvojamo

telpu lietošanas tiesības, var izlikt no aizņemtajām dzīvojamām telpām tikai likuma “Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos un kārtībā.

Saskaņā ar līgumu prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildījusi savas saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nav norēķinājušies par īres maksu,

saņemtajiem apsaimniekošanas, komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājuma parāds. Rēķini atbildētājiem tiek izsniegti pastāvīgi, nekādi

šķēršļi lietot īres dzīvojamās telpas nav likti, tomēr maksājumi netiek veikti.

Pamatojoties uz 2020.gada 15.jūlija rēķinu Nr.AU380006/20071 un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāju parāds par īres

maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no 2017. gada 1. augusta, pastāvīgi pieaugot, un uz 2020. gada 1. augustu

veido kopējo summu – 2924,19 EUR (īres, apsaimniekošanas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāds par laika periodu no

2017.gada 1.augusta līdz 2020.gada 1.augustam 2738,06 EUR apmērā un likumiskie procenti par laika periodu no 2017.gada 1.septembra līdz

2020.gada 31.martam 186,13 EUR apmērā).

Norāda, ka īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un

ieņēmumiem par augstākminēto periodu, savukārt likumisko procentu aprēķins izdalīts, pamatojoties uz Civillikuma 1759. un 1765. pantu.

Norāda, ka atbildētājiem 2020.gada 10.februārī tika nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi, bet tie netika saņemti un tika atgriezti atpakaļ, saistībā ar ko,

pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu tika publicēts brīdinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2020.gada 26.novembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi.

Prasības precizējumos norādīts, ka 2020.gada 5.oktobrī prasītāj saņēma sūdzību no dzīvojamās mājas /adrese/, iedzīvotājiem par dzīvojamās

telpas Nr.319, /adrese/, dzīvojošām personām, norādot, ka minētās dzīvojamās telpas iemītnieki patstāvīgi traucē mieru apkārtējiem iedzīvotājiem, kā

rezultātā esot vairās reizes saukta policija.

2020.gada 11.oktobrī Rīgas pilsētas pašvaldības policijas darbinieki, veicot dzīvojamās telpas Nr.319, /adrese/, apsekošanu konstatēja, ka

dzīvojamā telpā sastaps /pers. D/, kurš paskaidroja, ka ir atbildētājas /pers. B/ radinieks un ar mutisku atļauju dzīvo iepriekš minētajā dzīvojamā telpā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja papildina prasību, lūdzot tiesu kā atbildētāju uzaicināt /pers. D/.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāji nav iesnieguši.

Puses uz tiesas sēdi nav ieradušās, par tiesas sēdi informētas likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēstes uz dzīvesvietas adresēm, kā arī ievietojot

sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Prasītāja lūdza izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes, prasību lūdz apmierināt. Atbildētāji par neierašanās iemesliem tiesu nav

informējuši.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes, jo puses

tika informētas par tiesas sēdes laiku un vietu un nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētie obligātie lietas atlikšanas pamati.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa 93.panta pirmo daļu katra pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiāliem redzams, ka 2003.gada 16.jūnijā, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes 2003.gada

10.jūnija rekomendāciju Nr.0277724, starp pārvaldnieku un /pers. A/ uz nenoteiktu laiku tika noslēgts dzīvojamas telpas īres līgums par dzīvojamo telpu

Nr.319, /adrese/.

No lietas materiālos esošā pielikuma 2003.gada 16.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumam redzams, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ir

īrniecei /pers. A/ un viņas ģimenes locekļiem /pers. B/ (pēc uzvārda maiņas – /uzvārds/), /pers. C/ un /pers. E/.

Kā arī no prasības pieteikuma precizējumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem – Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes 2020.gada 20.oktobra

vēstules, dzīvojamās mājas /adrese/ kaimiņu sūdzības, Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes 2020.gada 13.oktobra vēstules izriet, ka

dzīvojamās telpas lieto arī /pers. D/.

Lietā nav pierādījumu, ka /pers. D/ ir ieguvis strīdus dzīvojamās telpas lietošanas tiesības likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai

par maksu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 2.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par

pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja

mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No lietas materiāliem redzams, ka 2020.gada 10.februārī atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par īres un saņemto komunālo pakalpojumu parāda

2442,76 EUR samaksu, kurā atbildētāji vienlaicīgi brīdināti par prasības par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu celšanu tiesā parāda

nesamaksas gadījumā. 2020.gada 9.jūnijā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicēts brīdinājums, kurā atbildētāji brīdināti par parāda samaksu un prasības

dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu celšanu tiesā parāda nesamaksas gadījumā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā 2020.gada 17.augustā, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrajā daļā noteikto brīdinājuma

termiņu ir ievērojusi.

No lietas materiāliem pievienotā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem

sācis veidoties no 2017.gada augusta. No parāda aprēķina redzams, ka īres, apsaimniekošanas un maksas par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem parāds sastāda 2738,06 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums izliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta otro daļu dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas

izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, 2) peļņa.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās

pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 2panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus

dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);

2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža,

autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikta maksājumu kārtība, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzot, ka dzīvojamās

telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

2008.gada 21.augusta dzīvojamo telpu īres līguma 2.1. punktā noteikts, ka īres maksa par katru kārtējo mēnesi pilnā apmērā līdz šī

mēneša 30 datumam jāsamaksā izīrētājam, vai jāieskata izīrētāja kontā.

Tiesa konstatē, ka atbildētāji noteikto pienākumu maksāt īres maksu un maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav pildījuši,

kā rezultātā ir izveidojies parāds. Atbildētājiem ir pienākums izpildīt īrnieka pienākumus, kas noteikti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteikumos un

noslēgtajā īres līgumā.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāji būtu veikuši maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā un

regulāri. Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka atbildētāji pakalpojumus ir saņēmuši, bet savas saistības pret prasītāju nav izpildījuši.

Atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.p.).

Neveicot samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu, kas rada

atbildētājiem pienākumu maksāt prasītājai likumiskos nokavējuma procentus, kuru apmērs saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu noteikts 6% apmērā gadā.

No lietas materiāliem pievienotā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka likumisko procentu apmērs par laika periodu no 2017.gada

1.septembra līdz 2020.gada 31.martam sastāda 186,13 EUR.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs /pers. D/ patvarīgi lieto dzīvojamās telpas bez noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma. Atbilstoši likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvojamās telpas lietošanas tiesības rada dzīvojamās telpas īres līgums.

Līdz ar to saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu /pers. D/ ir izliekams no dzīvojamām telpām.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka pamatota un apmierināma prasība par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda, līgumsoda un likumisko

procentu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva, ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi.

Prasītāja, ceļot prasību, ir samaksājusi valsts nodevu 371,13 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,97 EUR, kā arī prasītājai

ir radušies izdevumi saistībā ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 15,44 EUR apmērā.

Tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1672.pantam solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Atbildētāji nav kopparādnieki

vai solidāri saistītie Civillikuma 1682.panta izpratnē attiecībā uz Civilprocesa likuma 41.panta noteikto pienākumu atlīdzināt tiesas izdevumus.

Minētie secinājumi ir nostiprināti tiesu praksē, atzīstot, ka nedz Civilprocesa likuma 41.pants, nedz arī kāda cita likuma norma nenodibina solidāru

tiesas izdevumu maksāšanas saistību. Arī lietā par īres tiesiskajām attiecībām atzīts, ka atbildētāji nav kopparādnieki vai solidāri saistītie Civillikuma

1682.panta izpratnē attiecībā uz Civilprocesa likuma 44.pantā noteikto pienākumu atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus jeb tiesāšanās izdevumus.

(..) Solidāra mantiskā atbildība īrniekam kopā ar pilngadīgiem ģimenes locekļiem ir tikai par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām (likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa), ko tiesa arī konstatējusi spriedumā, izskatot lietu pēc būtības (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2016.gada 15.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-384/2016, 2016.gada 13.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-

0354/2016). Šīs atziņas ir attiecināmas uz jautājuma izlemšanu par tiesas izdevumu atlīdzināšanu starp pusēm arī izskatāmajā lietā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tiesas izdevumi no atbildētājiem par labu prasītājiem piedzenami līdzīgās daļās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6% apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 189., 190., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Izbeigt 2003.gada 16.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, par dzīvojamo telpu Nr.319, /adrese/ un

izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas

kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr.319, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/,

par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, īres, apsaimniekošanas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

parādu par laika periodu no 2017.gada 1.augusta līdz 2020.gada 1.augustam 2738,06 EUR (divi tūkstoši septiņi simti trīsdesmit astoņi euro 06 centi) un

likumiskos procentus par laika periodu no 2017.gada 1.septembra līdz 2020.gada 31.martam 186,13 EUR (viens simts astoņdesmit seši euro 13 centi),

kopā piedzenot 2924,19 EUR (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit četri euro 19 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, valsts nodevu 92,78 EUR

(deviņdesmit divi euro 78 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,60 EUR (septiņi euro 60 centi), kopā piedzenot 100,38 EUR (viens simts

euro 38 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, valsts nodevu 92,78 EUR

(deviņdesmit divi euro 78 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,60 EUR (septiņi euro 60 centi), kopā piedzenot 100,38 EUR (viens simts

euro 38 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, valsts nodevu 92,78 EUR

(deviņdesmit divi euro 78 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,60 EUR (septiņi euro 60 centi), kopā piedzenot 100,38 EUR (viens simts

euro 38 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, valsts nodevu 92,78 EUR

(deviņdesmit divi euro 78 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,60 EUR (septiņi euro 60 centi), kopā piedzenot 100,38 EUR (viens simts

euro 38 centi).

Noteikt, ka par labu prasītājai piedzenamo summu samaksa veicama prasītājas pilnvarotā pārstāvja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, bankas kontos – AS Citadele banka, konta Nr.LV83PARX001304480019, Luminor Bank AS Latvijas filiāle, konta

Nr.LV75NDEA0000083069550.

Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas

2738,06 EUR (divi tūkstoši septiņi simti trīsdesmit astoņi euro 06 centi) līdz sprieduma izpildei.

Noteikt 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.

Tiesnesis A.Vasiļevskis