Court dismissed defendant's failure to appear and allowed plaintiff's claim for unpaid property management fees.

ECLI:LV:RIRT:2018:0529.C33646517.4.L

Lietas Nr.C33646517

Lietas arhīva Nr.C-3059-18/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 29.maijā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Gaile,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 8.decembrī SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk arī – prasītāja) Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā (šobrīd Rīgas rajona

tiesa) cēla maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju atbildētāja, pamatojoties uz 2014.gada 2.oktobra pirkuma līgumu, ir

dzīvokļa Nr.44, /adrese/ īpašniece.

Tā kā dzīvojamai mājai /adrese/ nav pabeigts privatizācijas process, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”

50.panta septītajai daļai Jūrmalas pilsētas dome šo pārvaldīšanas pienākumu ir nodevusi prasītājai, 2002.gada 2.janvārī noslēdzot pilnvarojuma līgumu

Nr.48, kas pārjaunots 2014.gada 11.februārī, noslēdzot jaunu pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194.

Saskaņā ar 2016.gada 11.februāra Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.16 atbildētāja apņēmās segt

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas daļas un tai piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņas īpašuma lielumam.

Laika periodā no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 30.novembrim atbildētāja maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem nav veikusi

vispār, līdz ar to ir izveidojies parāds 1579,78 euro apmērā.

Prasītājas izrakstītos rēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1587., 1652.pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu un

30.3nodaļu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu

no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 30.novembrim 1579,78 euro un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda

summu.

[ 2 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājai 2017.gada 14.decembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojuma sniegšanai, vienlaicīgi izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālajās tiesības. Līdz sprieduma taisīšanai lietā

atbildētājas rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu

138.punktu), tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2018.gada 9.martā nosūtot informatīvu vēstuli uz

prasītājas juridisko adresi un atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka

pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[3.1] Kā izriet no lietā iesniegtās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu, atbildētāja ir reģistrēta kā dzīvokļa Nr.44, /adrese/ īpašniece (lietas

11.lapa).

Starp pusēm 2016.gada 11.februārī noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.16, ar kuru prasītāja kā

pārvaldnieks apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās mājas /adrese/, daļu proporcionāli atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces kopīpašumā esošās

daļas lielumam un tai piesaistīto zemesgabala daļu. Savukārt atbildētāja apņēmās segt prasītājai izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas daļas un tai

piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņas īpašuma lielumam (lietas 17.-20.lapa).

Saskaņā ar minētā līguma 4.2.1.apakšpunktu atbildētāja apņēmās piedalīties kopīpašumā esošās mājas daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,

nodokļu un citu izmaksu segšanā, laicīgi veicot ikmēneša maksājumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu saskaņā ar šo līgumu un Latvijas

Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Minētie atbildētājas pienākumi izriet arī no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkta, kas noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums (..) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana) (..).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši prasītājas sagatavotajam norēķinu pārskatam atbildētājai laikā no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 30.novembrim izveidojies

parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 1579,78 euro apmērā (lietas 13.-16.lapa).

Kā norādījusi prasītāja, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada

9.decembra noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (zaudējis spēku 2017.gada 21.jūlijā) un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu vai ar līgumu, vai pēc parašas.

Kā norādījusi prasītāja, līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja parādu nav samaksājusi, nav arī apstrīdējusi prasītājas izrakstītos rēķinus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētāja nav apstrīdējusi parāda esamību, tā summu un aprēķinu, nav iesniegusi atbilstoši Civillikuma 1838.pantam pierādījumus, ka parāds

samaksāts.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību, līdz ar to

prasība ir apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds 1579,78 euro apmērā par prasības pieteikumā norādīto laika periodu no

2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 30.novembrim.

[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[4] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 240,27 euro, ko veido valsts nodeva

236,97 euro (lietas 9.lapa) un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 euro (lietas 10.lapa).

[5] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.pantu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu, kā arī

Civilprocesa likuma 250.25, 250.27pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu

138.punktu), tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, pārvaldīšanas,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 30.novembrim

1579,78 euro apmērā un tiesas izdevumus 240,27 euro, kopā 1820,05 euro (viens tūkstotis astoņi simti divdesmit euro, 05 euro centi).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.

A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 1579,78 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Samaksa veicama SIA “Jūrmalas namsaimnieks” bankas norēķinu kontā LV57HABA0551008923379, AS “Swedbank”.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Gaile