Court declares procurement decision invalid for failing to conduct proper negotiations in a dialogue procedure.

Lietas Nr. A420409813

Lietas arhīva Nr. A42-01306-14/22

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 1.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Paegļkalna, tiesneses Līga Hāzenfuse un Sandija Audzere,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ARHETIPS” pārstāvjiem /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/, atbildētājas Stopiņu novada

pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Stopiņu novada domes pārstāvjiem /pers. h/ un /pers. k/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ARHETIPS” pieteikumu par Stopiņu

novada domes Iepirkumu komisijas 2013.gada 24.maija lēmuma (protokols Nr.2013/11 (SP)-6) par sarunu procedūru „Stopiņu novada Kultūras centra

jaunbūves skiču projekta, tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība būvdarbu izpildes laikā” atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pasūtītāja Stopiņu novada dome 2008.gada 7.martā izsludināja metu konkursu „Stopiņu novada Kultūras centra jaunbūves iecere” (ID

Nr.SND2008/1(MK)). Metu konkursa rezultātā uz sarunu procedūru „Stopiņu novada Kultūras centra jaunbūves skiču projekta, tehniskā projekta

izstrāde un autoruzraudzība būvdarbu izpildes laikā” (ID Nr.SND2013/11(SP)) par līguma slēgšanu Stopiņu novada Kultūras centra jaunbūves tehniskā

projekta izstrādei atbilstoši nolikuma prasībām uzaicināti trīs godalgoto vietu ieguvēji: pieteicēja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „ARHETIPS”,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Arhitektu birojs Krasts” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību „DR ARHITEKTI”.

[2] Ar pasūtītājas 2013.gada 24.maija lēmumu (protokols Nr.2013/11(SP)-6) par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīta sabiedrība ar

ierobežotu atbildību „Arhitektu birojs Krasts”. 2013.gada 5.jūnijā starp Stopiņu novada pašvaldību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Arhitektu

birojs Krasts” noslēgts iepirkuma līgums.

[3] Pieteicēja pieteikumā un tiesas sēdē lūdz atzīt par prettiesisku pasūtītājas iepirkuma komisijas 2013.gada 24.maija lēmumu (protokols

Nr.2013/11(SP)-6), pamatojot prasījumu ar virkni apsvērumu.

Pieteicēja citastarp norāda, ka pasūtītājas lēmums par iepirkuma rezultātiem ir prettiesisks, jo, pieņemot to, pasūtītāja neveica sarunas ar

pretendentiem, bet vien vērtēja pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Tādejādi pasūtītāja faktiski rīkojusi atklātu konkursu, nevis sarunu procedūru.

Turklāt pasūtītāja nav objektīvi vērtējusi pieteicējas piedāvājumu, jo pieteicējas piedāvājumam saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijā bija jāsaņem

lielāks punktu skaits, nekā tai tika piešķirts.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Arhitektu birojs Krasts” piedāvājums bija atzīstams par nepamatoti lētu. Atbilstoši Latvijas Arhitektu

savienības rekomendācijām (Nolikums par projektētāju darba un pakalpojumu apmaksu celtniecība) projektēšanas izmaksas (neiekļaujot

autoruzraudzību) veido apmēram 5,95 % - 6,35 % no būvizmaksām. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Arhitektu birojs Krasts” piedāvājumā norādītā

cena pat kopā ar autoruzraudzības izmaksām veido tikai 1,97% no būvniecības izmaksām. Par šādu cenu nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu

normatīvajiem aktiem un pasūtītājas interesēm atbilstošu būvprojektu.

[4] Rakstveidā un tiesas sēdē tiesai sniegtajos paskaidrojumos Stopiņu novada dome lūdz pieteicējas prasījumu noraidīt, pamatojoties uz šādiem

apsvērumiem.

Iepirkums tika rīkots, nepublicējot paziņojumu par līgumu, kas tika norādīts arī iepirkuma nolikumā. Tādejādi pasūtītāja ir izpildījusi visus

nosacījumus, kas attiecas uz sarunu procedūras piemērošanu gadījumos, kad iepriekš netiek publicēts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumu vērtēšana notika pēc pasūtītājas ieskatā nepieciešamās papildus informācijas saņemšanas no iepirkuma pretendentiem. Tomēr, tā kā

pasūtītājas iepirkuma komisijai par pieteicējas piedāvājumu papildus jautājumi neradās, tā pieteicēju uz sarunām klātienē neaicināja atšķirībā no pārējām

iepirkuma pretendentēm. Tādejādi sarunu procedūras (iepirkuma) procesā ir ievēroti visi sarunu procedūras norises nosacījumi – uzaicinājums piedalīties

sarunās nosūtīts visiem vienlaicīgi, uzaicinājumā ir norādīta informācija par uzsākšanas brīdi un to norisi.

Paziņojot iepirkuma pretendentiem rezultātus, pasūtītājas iepirkuma komisija norādīja izvēles pamatojumu: saimnieciski visizdevīgākais

piedāvājums. Paziņojumā tika norādīts arī pamatojums šāda lēmuma pieņemšanai, atsauce uz pasūtītājas iepirkumu komisijas lēmumu. Ja pieteicējai radās

neskaidrības par saņemto paziņojumu, pieteicēja bija tiesīga prasīt to izskaidrot un izsniegt iepirkuma komisijas sēžu protokolus.

[5] Rakstveidā un tiesas sēdē tiesai sniegtajos paskaidrojumos trešā persona bez pastāvīgiem prasījumiem atbildētājas pusē sabiedrība ar

ierobežotu atbildību „Arhitektu birojs Krasts” lūdz pieteicējas prasījumu noraidīt, norādot, ka pakalpojums, par ko tika slēgts iepirkuma līgums ir

izstrādāts pienācīgā kvalitātē un atbilstoši līguma nosacījumiem nodots pasūtītājam. Trešā persona, gatavojot finanšu piedāvājumu, vērtēja iepirkuma

dokumentāciju, biroja tehniskās iespējas un resursus, kā arī situāciju publisku ēku projektēšanas tirgū. Tādējādi tika noteikta cena, par kuru iespējama

kvalitatīva pakalpojuma izstrāde un iespēja gūt peļņu.

Motīvu daļa

[6] Izskatāmajā lietā pasūtītāja rīkojusi sarunu procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 63.panta trešo daļu.

Minētā tiesību norma pieļauj pasūtītājam piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem pakalpojumu

līgumiem, ko slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā

noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.

[7] Jēdziens „sarunu procedūra” ir definēts Publisko iepirkumu likuma 61.pantā. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar paša

izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem.

Līdzīga izpratne par sarunu procedūru nostiprināta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/18/EK par to, kā

koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk – direktīva

2004/18/EK) (kas bija spēkā sarunu procedūras izsludināšanas laikā) 1.panta 11.punkta „d” apakšpunktā. Saskaņā ar šo definīciju „sarunu

procedūra” ir procedūra, kurā līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar izraudzītajiem komersantiem un ar vienu vai vairākiem no šiem komersantiem pārrunā

līguma noteikumus.

Kā redzams no tiesas citētajām definīcijām, sarunu procedūra ir divpakāpju process, kurā sākotnēji tiek izraudzīti komersanti un pārbaudīta viņu

atbilstība kvalifikācijas un atlases prasībām. Secīgi nākamajā pakāpē ar izraudzītajiem pretendentiem notiek pārrunas par līguma noteikumiem. Šīs sarunas

var nebūt strukturētas noteiktās pakāpēs, tomēr pasūtītājam ir tiesības paredzēt secīgos posmos piemērojamu procedūru, lai atlasītu kandidātus, ar

kuriem tālāk apspriest līguma noteikumus.

Turklāt likumdevējs ir noteicis ierobežotu gadījumu loku, kuros ir pieļaujams piemērot sarunu procedūru. Minētais ir pamatots ar pakalpojuma vai

piegādes specifiku. Publisko iepirkumu likuma 62. un 63.pantā minētie izņēmuma gadījumi ir pamatoti ar nepieciešamību pēc elastīgas procedūras un no

tā izrietošajām pasūtītāja tiesībām pārrunāt līguma noteikumus ar pretendentiem.

Piemēram, šāds izņēmums ir, kad nepieciešamā pakalpojuma tehniskā specifikācija nevar tikt izklāstīta ar tādu detalizācijas pakāpi, kas

nepieciešama kvalitatīva un pasūtītāja interesēm atbilstīga pakalpojuma saņemšanai (Publisko iepirkumu likuma 62.panta pirmās daļas 2.punkts), vai kad

pakalpojuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir skiču (metu) konkursa turpinājums, kas ir arī šajā lietā piemērotais izņēmums.

Abiem šiem tiesas minētajiem piemēriem ir zināmas līdzības, jo gan būvprojektēšanas pakalpojumiem, kas tiek īstenoti Publisko iepirkumu likuma

62.panta pirmās daļas 2.punkta kārtībā, gan tiem, kas tiek īstenoti Publisko iepirkumu likuma 63.panta trešās daļas kārtībā, sniedzamā pakalpojuma

veids un saturs ir tāds, kura līguma specifikācijas nav iespējams noteikt tik precīzi, lai līguma slēgšanas tiesības varētu piešķirt, atlasot labāko piedāvājumu

atbilstīgi noteikumiem, kas reglamentē atklātas vai slēgtas procedūras. Tieši tādēļ pasūtītāja interesēm atbilstošāka ir sarunu procedūras piemērošana,

kura ietvaros notiek sarunas par līguma noteikumiem, tostarp tiek noskaidrots detalizēts projekta darba uzdevums. Citiem vārdiem, sarunu procedūra

nenotiek kā pasūtītāja vienpusēja nolikuma izstrāde, bet tā nozīmē apspriešanos jeb konsultācijas ar pretendentiem par līguma (tātad arī pakalpojuma

paša par sevi) būtiskajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Vienlaikus vērā ņemams, ka ne Publisko iepirkumu likums, ne direktīva 2004/18/EK nenoteic, kā tieši ir īstenojama sarunu procedūra. Taču tas

neatbrīvo pasūtītāju, apspriežoties ar vienu vai vairākiem pretendentiem, no pienākuma ievērot godīgas konkurences nosacījumus, nodrošinot pārskatāmu

un objektīvu pieeju, lai visi pretendenti varētu iegūt vienādu informācijas daudzumu un lai netiktu pieļauta nepamatotu priekšrocību radīšana atsevišķiem

pretendentiem.

Tātad, lai nodrošinātu, ka attiecīgā piegāde vai pakalpojums atbilst pasūtītājas vajadzībām, ir rīkojamas sarunas. Turklāt ne tikai pēc formas, bet

arī satura.

Kā norādīts šobrīd spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar

ko atceļ direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – direktīva 2014/24/ES) preambulas 45.secinājumā, sarunu mērķim vajadzētu būt piedāvājumu uzlabošanai, lai

līgumslēdzējas iestādes varētu pirkt tādus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir pilnībā pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Sarunas var skart

visus iegādājamo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturlielumus, tostarp, piemēram, kvalitāti, daudzumus, komerciālos nosacījumus, kā arī sociālos,

vides un inovatīvos aspektus, ja vien tās nav minimālās prasības. Būtu jāprecizē, ka minimālās prasības, kas jānosaka līgumslēdzējai iestādei, ir tie

nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši fiziskie, funkcionālie un juridiskie), kam jāatbilst vai kam jāpiemīt ikvienam piedāvājumam, lai līgumslēdzēja iestāde

varētu līguma slēgšanas tiesības piešķirt saskaņā ar izraudzītajiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu procesa pārredzamību un izsekojamību, būtu

pienācīgi jādokumentē visi posmi. Turklāt visi piedāvājumi visas procedūras laikā būtu jāiesniedz rakstiski.

Minētā direktīva nav piemērojama pasūtītājas šajā lietā apspriestajam iepirkumam. Tomēr tā ieskicē un precizē likumdevēja izpratni par sarunu

procedūras tvērumu, kas tiesas ieskatā nav mainījusies, tikai izvērsti tiek paskaidrota.

Tā norāda uz to, ka sarunu procedūras uzdevums ir nodrošināt, ka pretendentam ir pilnībā izprotama pasūtītāja griba un izpratne par vēlamā

pakalpojuma saturu. Jo īpaši tas ir svarīgi tādu pakalpojumu kā būvprojektēšana nodrošināšanā, kura darba uzdevums ir tik specifisks, ka līguma

specifikācijas nolikumā noteikt precīzi var būt apgrūtinoši.

Šādu viedokli tiesas sēdē pauda arī atzinuma sniegšanai pieaicinātās iestādes – Iepirkumu uzraudzības biroja – pārstāve, kura norādīja, ka sarunu

mērķis ir vienoties par neskaidrajiem līguma nosacījumiem, jo katram metu konkursa uzvarētājam var būt atšķirīga izpratne par to, kam ir jābūt secīgi

sarunu procedūrā izteiktajā piedāvājumā.

[8] Tātad tiesai ir jānoskaidro, vai izskatāmajā lietā sarunu procedūra tiešām ir realizēta atbilstoši likuma mērķim. Tas savukārt noskaidrojams,

pārbaudot procedūras dokumentāciju, pretendentu piedāvājumus un no tā izrietošos secinājumus par to, kā katrs pretendents ir izpratis pasūtītāja

prasības un vai šie piedāvājumi ir objektīvi salīdzināmi.

[9] Atbilstoši sarunu procedūras nolikuma 4.punktam iepirkuma priekšmets ir Stopiņu novada Kultūras centra jaunbūves skiču projekta, tehniskā

projekta izstrāde (t.sk. ietverot mēbeļu specifikāciju) un autoruzraudzība būvdarbu izpildes laikā saskaņā ar darba uzdevumu.

Darba uzdevumā norādītas projektējamā centrā paredzētās telpas un telpu grupas ar nepieciešamo telpu un telpu grupu kvadratūru, kā arī

projekta izstrādes kārtas. Savukārt nekāda cita informācija par projekta saturu un sastāvu darba uzdevumā nav minēta.

[10] Tiesa viedokļa sniegšanai amicus curiae statusā pieaicināja Latvijas Arhitektu savienību. Kā tiesas sēdē norādīja Latvijas Arhitektu

savienības pārstāvis, pasūtītājas izstrādātais nolikumam pielikumā pievienotais darba uzdevums nav uzskatāms par darba uzdevumu, bet gan telpu

programmu. Darba uzdevumam ir jāietver apraksts par to, ko konkrētajā brīdī pasūtītājs saprot, pirmkārt, ar skiču projektu, otrkārt ar tehnisko projektu.

Savukārt nekonkrēti izstrādāts darba uzdevums ietekmē piedāvāto cenu. Cena piedāvājumā, kas atšķiras trīskārtīgi, liecina par to, ka nav bijuši noteikti

kritēriji, lai piedāvātās cenas varētu objektīvi salīdzināt.

[11] Tiesa piekrīt, ka darba uzdevums arī tad, ja ir vērtējams kopsakarā ar iepriekš izsludinātā metu konkursa nolikumā ietvertā darba uzdevuma

prasībām, nesniedz atbildes uz Latvijas Arhitektu savienības pārstāvja izvirzītajiem jautājumiem par to, ko pasūtītājs saprot ar būvprojekta sastāvā

ietilpstošo skiču projektu un tehnisko projektu. Gan metu konkursa, gan sarunu procedūras nolikuma darba uzdevums ietver telpu programmu un atsauci

uz virkni normatīvajiem aktiem, kas ir projektēšanas un autoruzraudzības tiesiskais pamats. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112

„Vispārīgie būvnoteikumi”, tostarp to 4. un 5.daļa, reglamentē būvprojektēšanas kārtību un apraksta, kādas sadaļas un kāda informācija attiecīgajai

projekta sadaļai ir jāietver. Taču nesniedz atbildes uz to, cik izvērstiem un detalizētiem ir jābūt projekta risinājumiem, lai izvairītos no neparedzētiem

darbiem. Citiem vārdiem, normatīvie akti nosaka to projekta sadaļu minimumu un nepieciešamās sastāvdaļas jeb tiesisko ietvaru, bez kurām projekts

nevar tikt saskaņots un akceptēts. Taču normatīvie akti nereglamentē pasūtītāja vēlmes par projekta saturu, nepieciešamajiem aprēķiniem, termiņiem

u.tml.

Faktu, ka pasūtītājas izstrādātais darba uzdevums nesniedz viennozīmīgu priekšstatu par pasūtītājas vēlmēm, apliecina tas, ka pretendentu

piedāvājumi satur dažādas detalizācijas pakāpes piedāvājumus, kas turklāt tiesas ieskatā nav salīdzināmi.

[12] Pasūtītāja saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai kā kritēriju ar vislielāko iegūstamo punktu skaitu ir noteikusi p2 kritēriju

„Kandidāta tehniskā piedāvājuma, kas satur detalizētu informāciju par paredzētajiem darbiem, to apjomu un saturu, atbilstība”. Lai saņemtu maksimāli

iegūstamo punktu skaitu (40 punkti), piedāvāto būvprojektēšanas aktivitāšu īstenošanas un paredzēto rezultātu sasniegšanas aprakstam ir jābūt skaidri un

detalizēti definētam, ietverot nepieciešamo informāciju par paredzētajiem darbiem, to apjomu un saturu, izpildītājiem, kas ļauj iepirkuma komisijai

pārliecināties par kandidāta spējām veiksmīgi realizēt projekta risinājumus.

Maksimālo punktu skaitu saskaņā ar šo kritēriju ir ieguvusi pieteicēja, teju maksimālo (37,5 punkti) arī uzvarētāja, kas šajā lietā ir trešā persona.

Taču tiesas ieskatā šie piedāvājumi nav salīdzināmi, jo nesniedz atbildes uz pašas pasūtītājas izvirzītajiem uzdevumiem. Nevienā no piedāvājumiem nav

paredzēts detalizēts aktivitāšu īstenošanas un paredzēto rezultātu sasniegšanas apraksts. Uzvarētāja ir uzskaitījusi paredzētās un ar projekta izstrādi

saistītās darbības un norādījusi atbildīgo speciālistu, kā arī aprakstījusi koncertzāļu būvakustikas risinājumus. Uzvarētāja tostarp ir iekļāvusi darbu izpildes

kalendāro grafiku, taču atšķirībā no pieteicējas laika grafika tas ir ļoti vispārīgs, tas nesniedz priekšstatu par darbu termiņiem katra projekta ietvaros.

Piemēram, uzvarētāja ir norādījusi laiku arhitektūras daļas izstrādei, taču nav detalizējusi, kāds periods šai daļai būs nepieciešams skiču projekta stadijā,

kāds secīgi tehniskā projekta izstrādes stadijā. Tāpat ne uzvarētāja, ne trešā pretendente – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „DR ARHITEKTI” – nav

atšifrējusi nepieciešamo laiku projekta risinājumu saskaņošanai ar pasūtītāju. Līdz ar to tiesai nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem pasūtītāja ir spējusi

novērtēt un piešķirt punktus pretendentiem par tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām.

[13] Tāpat tiesas ieskatu par to, ka piedāvājumi nav salīdzināmi, apliecina fakts, ka izmaksas par vienāda satura objekta projektēšanu atšķiras

vairākkārtīgi.

Ja metu konkursa izstrādē finanšu piedāvājumi bija līdzīgi un salīdzināmi (trešā persona – 160 596 Ls, pieteicēja – 176 174 Ls, sabiedrība ar

ierobežotu atbildību „DR ARHITEKTI” – 178 000 Ls), tad sarunu procedūrā pasūtītāja ir ieguvusi piedāvājumus par metu konkursā iesniegtās idejas

ietveršanu būvprojektā, kuri finanšu izteiksmē no lētākā līdz dārgākajam atšķiras pat vairāk nekā četras reizes: pieteicēja ar piedāvāto līgumcenu

204 686 Ls , trešā persona – 78 385 Ls , sabiedrība ar ierobežotu atbildību „DR ARHITEKTI” – 48 830 Ls.

Minētais apstāklis, kā tiesas sēdē norādīja arī Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis, kopsakarā ar nepilnīgi izstrādāto darba uzdevumu un

neskaidrajiem apsvērumiem tehnisko piedāvājumu novērtēšanā liecina par pretendentu neviennozīmīgu projektēšanas darba uzdevuma izpratni un norāda

uz atšķirīgu projekta detalizācijas pakāpi.

[14] Tātad tiesai ir pamats atzīt, ka piedāvājumi nav salīdzināmi, jo katrs pretendents nolikumu ir izpratis atšķirīgi un attiecīgi iesniedzis atšķirīgu

piedāvājumu.

Iestādei, konstatējot būtiskas atšķirības piedāvājumos, bija jāpārliecinās par to, vai visi pretendenti ir pareizi izpratuši pašu nolikuma specifikāciju

un vai kāds no pretendentiem nav iekļāvis tādus darbus, kas nebūtu jāiekļauj, vai tieši otrādi – kāda pretendenta piedāvājums ir nepilnīgs.

Līdz ar to sarunu procedūra nav noritējusi atbilstoši likuma mērķim – nodrošināt godīgu konkurenci, jo neskaidrības par līguma noteikumiem ir

novedušas pie nesalīdzināmiem piedāvājumiem.

[15] Tādējādi tiesa, nevērtējot pārējos pieteicējas pieteikumā norādītos apsvērumus, pārsūdzēto lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem

atzīst par prettiesisku. Citiem argumentiem lietā nav nozīmes.

[16] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2013.gada 3.jūlija lēmumu tika ierosināta administratīvā lieta par pasūtītājas lēmuma atzīšanu par

prettiesisku.

Tiesai apspriedes laikā radās šaubas par pieteikuma priekšmetu, tādēļ tiesa ar 2014.gada 28.maija lēmumu atsāka tiesvedību administratīvajā

lietā.

Publisko iepirkumu likums neregulē kārtību, kādā ir izskatāmi strīdi par sarunu procedūras (nepublicējot paziņojumu par līgumu) rezultātā

pieņemtajiem lēmumiem. Iepirkumu uzraudzības biroja kompetence apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai ir aprobežota

ar gadījumiem, kad iepirkums pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu. Savukārt

izskatāmajā lietā pasūtītājai paziņojums par līgumu nebija jāpublicē.

Tas nozīmē, ka pieteikums par pasūtītājas lēmumu bija tieši iesniedzams tiesā, pēc analoģijas piemērojot Publisko iepirkumu likuma 85.pantu.

Turklāt tā kā neviens no Publisko iepirkumu likuma 85.1pantā minētajiem pamatiem noslēgtā iepirkuma līguma atzīšanai par prettiesisku

neizpildās, tiesai ir pamats lemt tikai par pasūtītājas lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

[17] Tiesa pieteicējas pieteikumu ir apmierinājusi, līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu no atbildētājas par

labu pieteicējai piespriežama tās samaksātā valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

labu pieteicējai piespriežama tās samaksātā valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta ceturto daļu un 325. un 329.pantu, kā arī

Publisko iepirkumu likuma 85.panta otro daļu, tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ARHETIPS” pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Stopiņu novada domes Iepirkumu komisijas 2013.gada 24.maija lēmuma (protokols Nr.2013/11 (SP)-6) par sarunu

procedūru „Stopiņu novada Kultūras centra jaunbūves skiču projekta, tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība būvdarbu izpildes laikā”.

Piespriest no Stopiņu novada pašvaldības par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „ARHETIPS” (reģistrācijas Nr.40003263531, juridiskā

adrese: Riekstu iela 23-5, Rīga) valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Paegļkalna

Tiesnese L.Hāzenfuse

Tiesnese S.Audzere